Zaudējis spēku - Par kapsētu uzturēšanu un lietošanu Aizkraukles novadā

Aizkraukles novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2022/12Aizkrauklē 2022. gada 21. aprīlī

APSTIPRINĀTIar Aizkraukles novada domes2022. gada 21. aprīļa sēdes lēmumu Nr. 201 (prot. Nr. 9, 11. p.)PRECIZĒTIar Aizkraukles novada domes2022. gada 16. jūnija sēdes lēmumu Nr. 418 (prot. Nr. 14, 58. p.)Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"43. panta pirmās daļas 4., 9. punktu un trešo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Aizkraukles novada pašvaldības kapsētu uzturēšanas, kapavietu piešķiršanas, kopšanas, apbedīšanas, nekoptas kapa vietas aktēšanas, kapličas izmantošanas kārtību, kapsētas apsaimniekotāja un pārziņa tiesības un pienākumus.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. kapsēta – Aizkraukles novada administratīvā teritorija (turpmāk – novada teritorija), kas paredzēta mirušo apbedīšanai un urnas ar kremēta mirušā pelniem apglabāšanai;

2.2. kapavieta (ģimenes kapavieta) – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kas paredzēts mirušo apbedīšanai vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apglabāšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai;

2.3. virsapbedījums – mirušā apbedīšana vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apglabāšanai virs esošā apbedījuma noteikumos paredzētajā kārtībā;

2.4. kapavietas uzturētājs – mirušās personas radinieks (vai pilnvarota persona), pēc kuras lūguma ierādīts zemes iecirknis kapsētā kapavietas (ģimenes kapavietas) izveidošanai vai kopšanai;

2.5. kapliča – speciāla ēka kapsētā mirušo vai urnas ar kremēta mirušā pelniem novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas laikā;

2.6. kapsētas apsaimniekotājs – Aizkraukles novada konkrētās pilsētas vai pagasta teritorijas apsaimniekotājs;

2.7. kapsētas pārzinis – apsaimniekotāja darbā pieņemta persona, kura nodrošina noteikumu ievērošanu kapsētā un veic tai noteiktās funkcijas un uzdevumus;

2.8. apbedīto reģistrs – kapsētā apbedīto personu uzskaites dokuments, kuru veido mirušo reģistrācijas grāmata un apbedījumu vietu plāns, kapsētu digitalizāciju uzturēšana digitalizācijas (kapsētām, kurās ir veikta un tiek uzturēta digitalizācija), par kuru atbild kapsētas apsaimniekotājs;

2.9. aktēta kapavieta – par nekoptu atzīta kapavieta, kas piecus gadus nav kopta, un kapsētas apsaimniekotājs minētā fakta apliecināšanai noformējis atbilstošus aktus;

2.10. atvērtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.11. daļēji slēgta kapsēta – kapsētas daļa, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās:

2.12. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek.

3. Aizkraukles novadā ir atvērtas, daļēji atvērtas un slēgtas kapsētas, un tās ir Aizkraukles novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) īpašums.

4. Kapsētas statusu maina ar Aizkraukles novada domes lēmumu (turpmāk – dome).

5. Kapsēta ir paredzēta to mirušo personu apbedīšanai vai urnu ar mirušo pelniem apglabāšanai, ja mirušo personu pēdējā dzīvesvieta ir bijusi deklarēta novada teritorijā vai mirušajām personām ir apbedītas dzimtas vai ģimenes locekļi.

6. Kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu uzrauga un kontrolē Aizkraukles novada Būvvaldes vadītājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

7. Izdevumus kapsētas uzturēšanai sedz no Aizkraukles novada pašvaldības budžeta.

8. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām Aizkraukles novada teritorijā.

2. Kapsētas iekšējās kārtības noteikumi

9. Kapsētas apmeklētājiem, pakalpojumu sniedzējiem un citām personām, kuras atrodas kapsētas teritorijā, jāizturas godbijīgi, klusi, jāpārvietojas pa izveidotajiem ceļiem un ejām, jāievēro šie noteikumi, kā arī citi kapsētas īpašnieka un kapu pārziņa norādījumi.

10. Bērni līdz 10 gadu vecumam drīkst apmeklēt kapsētas tikai pieaugušo pavadībā, kuri uzņemas par viņiem atbildību.

11. Kapsētas apmeklētājiem kapsētas teritorijā aizliegts:

11.1. ievest dzīvniekus;

11.2. pārvietoties ar velosipēdiem, slēpēm, skrituļslidām, motocikliem un tamlīdzīgi;

11.3. pārvietoties ar automašīnām (izņemot gadījumus, kad ir saņemta kapu pārziņa atļauja);

11.4. izvietot reklāmas paziņojumus un izkārtnes, kuras neatbilst normatīvo aktu prasībām;

11.5. piegružot teritoriju;

11.6. stādīt vai zāģēt kokus apbedīšanai ierādītajās vietās bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini;

11.7. ņemt zemi un smiltis nepiemērotās vietās;

11.8. patvaļīgi mainīt kapu pārziņa ierādītās teritorijas.

12. Juridiskas un fiziskas personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētas pārzini, var veikt kapavietu kopšanu un amatnieku pakalpojumus kapsētā pēc kapavietas pārstāvja pasūtījuma.

13. Amatniekiem un profesionālo darbību veicējiem, kuri veic darbus kapsētā, pēc kapsētas īpašnieka vai kapsētas pārziņa pieprasījuma jāuzrāda dokuments, kas apliecina darbības likumību.

14. Personām, kuras kapsētā sniedz pakalpojumus, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot, vai beidzoties darba dienai, darba vietas jāsakārto, atkritumi jānokopj un jānogādā konteineros vai norādītajās atkritumu vietās, nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas obligāti jāizved no kapsētas.

3. Kapsētas darba laiks

15. Kapsēta apmeklētājiem ir atvērta katru dienu.

16. Mirušo piemiņas dienās, citās oficiālās piemiņas dienās un citos neparedzētos gadījumos kapsētas darba režīmu nosaka kapsētas pārzinis, saskaņojot to ar kapsētas apsaimniekotāju.

4. Kapsētas apsaimniekotāja un pārziņa pienākumi

17. Kapsētas apsaimniekotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu:

17.1. kapsētas iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, solu izbūvi, uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu, zālienu un koku kopšanu, teritorijas labiekārtošanu, atkritumu izvešanu, ūdens ņemamo vietu uzturēšanu;

17.2. kapsētas ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

17.3. kapsētas sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;

17.4. apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību;

17.5. kapsētas paplašināšanu saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprināto projektu;

17.6. sanitāro normu un noteikumu ievērošanu.

18. Kapsētas apsaimniekotājs kapsētas uzturēšanai un darba organizēšanai un nodrošināšanai pieņem darbā kapsētas pārzini un nosaka viņa pienākumus, t.sk. pienākumu nodrošināt:

18.1. kapavietas ierādīšanu, uzmērīšanu un nospraušanu dabā kapa rakšanai, kapa rakšanas uzraudzības veikšanu, galveno kapsētas ceļu sakopšanu arī pēc katras apbedīšanas;

18.2. apbedījuma vietu precīzu uzskaiti, kā arī datu pieejamību. Vest mirušo reģistrācijas grāmatu, apbedījumu vietu kartotēku un digitalizāciju (kapsētām, kurās ir veikta un tiek uzturēta digitalizācija), kurā izdarāms ieraksts par katru kapsētā notikušo apbedīšanu;

18.3. kapsētās esošo vērtību un īpašumu saglabāšanu;

18.4. saskaņot ar īpašnieku un nodrošināt izziņošanu, publicēšanu par kapsētā atzīmējamajām dienām.

19. Kapsētas pārzinis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par kapsētas reģistra uzskaites vešanu.

20. Kapsētas pārziņa lēmumu un faktisko rīcību var apstrīdēt Aizkraukles novada konkrētās pilsētas vai pagasta vadītājam. Vadītāja lēmumu un faktisko rīcību var apstrīdēt Aizkraukles novada pašvaldības domē.

5. Kapa vietas kopšanas noteikumi

21. Kapavietas uzturētāja pienākums ir viena gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu un nodrošināt tās patstāvīgu uzturēšanu sakoptā veidā (regulāra kritušo lapu, gružu, nezāļu, novītušu ziedu utt. novākšana kapavietā un celiņos pie tās, sauso zaru izgriešana kapavietas apstādījumos, dzīvžogu un ilggadīgo stādījumu kopšana utt.).

22. Kapavietas uzturētājam jākopj ierādītā kapavietas teritorija un tai pieguļošā brīvā teritorija.

23. Kapavietas uzturētājs kapavietu un tai piegulošo celiņu var kopt pats, izvēlēties citu personu vai slēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar fizisku vai juridisku personu, kura par savu darbību informē kapsētas pārzini.

24. Apbedīšanas (izvadīšanas) pakalpojumus kapsētās sniedz bēru rīkotāja izvēlētas fiziskas vai juridiskas personas.

25. Apstādījumus ap kapavietu var stādīt ierādītās teritorijas iekšpusē. Aizliegts kapu vietās stādīt augstus un kuplus krūmājus, kas varētu traucēt blakus esošo kapu kopšanu. Krūmaugi, kas tiek audzēti kapu vietas teritorijas norobežošanai, nedrīkst būt augstāki par 0,7 m, tos nedrīkst stādīt ārpus iezīmētās kapu vietas teritorijas un to zari nedrīkst sniegties pāri kapavietas teritorijas robežām.

26. Kapavietas teritorijas nožogošanai un noformēšanai izmantojamie materiāli, izņemot stādījumus, ir jāsaskaņo ar kapu pārzini.

27. Kapavietas teritorijas nožogošanai aizliegts izmantot neatbilstošus materiālus (šīferi, skārdu, ķieģeļus u.c. nepiemērotus materiālus).

28. Aizliegts bez kapu pārziņa atļaujas cirst kokus, kuru diametrs pārsniedz 8 cm.

29. Pieminekļu un kapakmeņu uzstādīšana jāsaskaņo ar kapsētas pārzini.

30. Restaurēt vai izvest no kapsētas pieminekļus vai to elementus drīkst tikai saskaņojot ar kapsētas pārzini.

31. Kapavietas aprīkojumam jābūt uzstādītam tā, lai varētu droši uzkopt kapu un netiktu traucēti blakus esošie kapi. Aprīkojuma pamatam jābūt stabilam.

32. Neidentificēta mirušā kapavieta tiek saglabāta 5 (piecus) gadus, atzīmējot to pirmajā gadā ar aktēšanas mietiņu (1. pielikums). Katru gadu tiek sastādīts akts par to.

6. Apbedīšanas kārtība

33. Kapavieta tiek ierādīta, pamatojoties uz dzimtsarakstu iestādes izdotu miršanas apliecību, izziņu vai izrakstu no miršanas reģistra un uz dokumenta kopijas konkrētās apvienības vai pagasta pārvaldes vadītāja vai ar tā rīkojumu nozīmētas personas rakstiska saskaņojuma, pirmreizēji ne lielāku kā četrvietīgu kapavietu.

34. Par gaidāmo apbedīšanu kapu pārzinis jābrīdina ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas. Kapsētas pārzinis ierāda kapavietu, vienojas par apbedīšanas laiku, vienojas par sniedzamajiem pakalpojumiem.

35. Aizkraukles novada kapos apbedīšana notiek katru dienu, izņemot valsts svētku dienas un svētdienas. Ja apbedīšanu veikt nepieciešams valsts svētkos vai svētdienā, tā jāsaskaņo ar kapu pārzini.

36. Kaps jāizrok un jāsagatavo mirušā apbedīšanai ne vēlāk kā 1 stundu pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma. Kapa rakšana jāsaskaņo ar kapsētas pārzini.

37. Mirušos, kuriem nav radinieku, apbedī atsevišķā sektorā vai kapu rindā.

38. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt likumdošanā noteiktajā kārtībā 25 gadus pēc pēdējā apbedījuma.

39. Virsapbedījumus kapavietās izdara, ievērojot šos Noteikumus. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 m līdz zārka vākam.

40. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas brīža likumdošanā noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini.

41. Mirstīgo atlieku ekshumāciju var veikt tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini.

42. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā, izņemot īpašus gadījumus.

43. Kapavietas dziļums noteikts 2,2 m, bet ne mazāk kā 1,7 m līdz zārka vākam.

44. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 1 m līdz kokam.

45. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā ģimenes kapavietā. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

46. Urna ar mirušā pelniem jāapglabā 1 m dziļumā. Attālumam starp kapu kopiņām to garajās malās jābūt l m, īsajās malās – 0,5 m.

47. Kapličas izmantošana:

47.1. kapličas saldētava tiek izmantota mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim, to drīkst apmeklēt tikai ar kapsētas pārziņa atļauju kapsētas darba laikā, pārējā laikā kapliča ir slēgta;

47.2. atvadu ceremonijas ilgums kapličā nedrīkst pārsniegt laiku, ko noteicis kapsētas pārzinis.

48. Mirušo pārvešanu vai pārnešanu līdz apbedīšanas vietai veic zārkos vai urnās.

7. Atbildība par noteikumu neievērošanu