Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Bauskas novada pašvaldībā

Bauskas novada domes saistošie noteikumi Nr. 16Bauskā 2022. gada 30. jūnijā (prot. Nr. 12, 17. p.)

Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma6. panta ceturtās daļas 5. punktu un piekto daļu un Ministru kabineta2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 384 "Noteikumipar decentralizēto kanalizācijas sistēmuapsaimniekošanu un reģistrēšanu" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kontroles un uzraudzības kārtību decentralizētajām kanalizācijas sistēmām (turpmāk – sistēma) Bauskas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās pilsētās un ciemos, kas nav pievienotas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai;

1.2. pašvaldības kompetenci decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites jomā;

1.3. decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību;

1.4. sistēmu reģistrācijas kārtību;

1.5. sistēmu īpašnieku un valdītāju pienākumus;

1.6. minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no sistēmām;

1.7. prasību minimumu asenizatoriem;

1.8. asenizatoru reģistrācijas kārtību;

1.9. atbildību par šo noteikumu pārkāpumiem.

2. Saistošo noteikumu mērķis ir:

2.1. organizēt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem;

2.2. noteikt sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu apsaimniekošanas (attīrīšanas, savākšanas, transportēšanas, uzraudzības un kontroles) prasības, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, nodrošinātu vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

2.3. nodrošināt normatīvajos aktos noteikto notekūdeņu attīrīšanas un savākšanas prasību ievērošanu.

3. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumā vai valdījumā atrodas sistēma pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās pilsētu vai ciemu teritorijās, izņemot noteikumu 1. pielikumā uzskaitītos ciemus.

4. Saistošajos noteikumos lietotie termini atbilst normatīvajos aktos ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomā lietotajiem terminiem.

II. Pašvaldības kompetence decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites jomā

5. Bauskas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) iestādes "Bauskas novada administrācija" Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs (turpmāk – departaments):

5.1. nodrošina vienotu sistēmu reģistra izveidi;

5.2. veic asenizatoru reģistrāciju, informācijas par asenizatoriem publicēšanu un reģistra uzturēšanu.

6. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji pašvaldības administratīvajā teritorijā, kas reģistrēti Valsts vides dienestā, nodrošina:

6.1. sistēmu reģistra uzturēšanu;

6.2. noteikto prasību notekūdeņu un nosēdumu savākšanai no sistēmām, to transportēšanai un novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā ievērošanas kontroli;

6.3. sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežuma kontroli un uzraudzību;

6.4. noteikto prasību sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas ievērošanas kontroli;

6.5. informācijas sniegšanu sistēmu īpašniekiem, valdītājiem vai turētājiem par tajās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas kārtību un nepieciešamību uzglabāt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošu dokumentāciju.

7. Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu pierādošu dokumentu var kalpot noslēgts līgums par decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu nodošanu attīrīšanai vai decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas darījumu apliecinošs attaisnojuma dokuments, kurā uzrādīta pakalpojuma sniegšanas adrese, dati par savākto notekūdeņu daudzumu, summa, pakalpojumu sniegšanas datums un pakalpojumu sniedzēja rekvizīti.

8. Pašvaldība 6.1. apakšpunktā noteiktā uzdevuma veikšanai paredz finansējumu kārtējā gada budžetā.

III. Sistēmu reģistrācijas kārtība

9. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, kura īpašumā esošā sistēma nav reģistrēta, iesniedz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam pirmreizējo sistēmas reģistrācijas apliecinājumu (2. pielikums).

10. Ja nekustamais īpašums tiek atsavināts vai ir notikušas sistēmas izmaiņas (pārbūve vai veida maiņa, īpašuma pieslēgums centralizētajai kanalizācijas sistēmai, mainījies notekūdeņu novadīšanas plānotais apjoms, deklarēto vai faktiski dzīvojošo personu skaits), sistēmas īpašnieks vai valdītājs ne vēlāk kā 1 mēneša laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai izmaiņām, iesniedz 9. punktā noteikto apliecinājumu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam.

IV. Sistēmu īpašnieku un valdītāju pienākumi

11. Sistēmas īpašnieks vai valdītājs:

11.1. nodrošina radīto notekūdeņu uzkrāšanu vai attīrīšanu ekspluatācijā nodotā sistēmā;

11.2. nodrošina ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja pārstāvim piekļuvi sistēmai tās tehniskā stāvokļa un ekspluatācijas prasību ievērošanas kontrolei un tās darbības pārbaudei;

11.3. līdz kārtēja gada 1. aprīlim iesniedz ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējam atbilstoša komersanta rakstveida apliecinājuma kopiju par veikto sistēmas tehnisko apkopo, tehnisko stāvokli un turpmākajiem norādījumiem tās ekspluatācijā, ja nekustamā īpašumā tiek ekspluatētas rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī;

11.4. uzrāda ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējam decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu pierādošos dokumentus (līgums par sistēmā uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu nodošanu attīrīšanai vai decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas darījumu apliecinošs attaisnojuma dokuments, kurā uzrādīta pakalpojumu sniegšanas adrese, dati par savākto notekūdeņu daudzumu, summa, pakalpojumu sniegšanas datums un pakalpojumu sniegšanas rekvizīti).

V. Minimālais biežums notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām

12. Sistēmās uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi asenizatoriem ir jāizved uz katra konkrētā asenizatora reģistrācijā norādītajām notekūdens attīrīšanas ietaisēm.

13. Minimālais notekūdeņu izvešanas biežums no krājtvertnēm ir nosakāms saskaņā ar šādu formulu:

I – decentralizētās kanalizācijas tvertnes izvešanas biežums mēnesī (reizes). Ja rezultāts ir mazāks par 1, to noapaļo ar vienu zīmi aiz komata uz leju. Ja rezultāts lielāks par 2, to noapaļo līdz veseliem skaitļiem uz leju;

B – nekustamā īpašumā vai nekustamo īpašumu grupā esošo personu kopējais ūdens patēriņš mēnesī (m3), pieņemot, ka vienas personas ūdens patēriņš ir 1.5 m3 vai tiek izmantoti dati par faktisko ūdens patēriņu;

A – decentralizētās kanalizācijas tvertnes tilpums kubikmetros.

Ja aprēķinātais I ir mazāks par 1, tad krājtvertnē uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi jāizved retāk nekā reizi mēnesī un ir nepieciešams aprēķināt minimālo izvešanas reižu skaitu gadā (Ig) saskaņā ar šādu formulu:

M – objekta izmantošanas mēnešu skaits gadā. Rezultātu noapaļo līdz veseliem skaitļiem uz leju.

Zinot Ig un I, jānosaka Ib – vienas izvešanas reize mēnešos.

Ib = M/Ig rezultātu noapaļo, ja nepieciešams, līdz vienai zīmei aiz komata.

14. Faktiskais ūdens patēriņš tiek noteikts šādi:

14.1. ja sistēmas īpašnieka vai valdītāja nekustamajā īpašumā tiek izmantoti centralizētie ūdensapgādes pakalpojumi, tad novadīto notekūdeņu daudzumu pieņem vienādu ar patērētā ūdens daudzumu un notekūdeņu izvešanas biežums nosakāms saskaņā ar 13. punktā norādīto formulu, aprēķinā ietverot vai nu faktiskos datus par kopējo ūdens patēriņu mēnesī, ko ir fiksējis komercuzskaites mēraparāts, vai sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu piegādes līgumā noteikto ūdens patēriņa normu komercuzskaitei. Notekūdeņu daudzuma uzskaitē neieskaita dārza vai piemājas teritorijas laistīšanai izlietoto ūdens daudzumu, ja tas ir noteikts ar šim nolūkam speciāli ierīkotu ūdens mēraparātu;

14.2. ja sistēmas īpašnieka vai valdītāja nekustamajā īpašumā tiek izmantota lokālā ūdens iegūšanas iekārta, tā var tikt aprīkota ar ūdens patēriņa mēraparātu, kura rādījumus par patērēto ūdeni izmanto novadīto notekūdeņu daudzuma noteikšanai. Šādā gadījumā sistēmā uzkrāto notekūdeņu izvešanas biežums ir nosakāms, aprēķinā ietverot faktiskos datus par nekustamajā īpašumā izlietoto ūdens daudzumu, ko ir fiksējis ūdens patēriņa mērītājs. Ja ūdens patēriņa mēraparāts nav ierīkots, notekūdeņu daudzuma noteikšanai piemēro 1,5 m3 ūdens patēriņu uz iedzīvotāju.

15. Minimālais notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežums no septiķa ir 1 reize gadā.

16. Minimālais nosēdumu izvešanas biežums no rūpnieciski izgatavotām attīrīšanas iekārtām, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī, ir nosakāms, ievērojot iekārtas ražotāja izdoto tehnisko dokumentāciju vai instrukcijas par šo iekārtu ekspluatāciju vai atbilstoša komersanta rakstveida atzinumu par iekārtas ekspluatācijas nosacījumiem, ja sistēmas īpašnieka vai valdītāja rīcībā nav sākotnējās tehniskās dokumentācijas.

VI. Sistēmu kontroles un uzraudzības kārtība

17. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi:

17.1. pārbaudīt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošu attaisnojuma dokumenta esamību;

17.2. saskaņojot ar īpašnieku vai valdītāju, piekļūt sistēmai, tās tehniskā nodrošinājuma un apsaimniekošanas prasību ievērošanas kontrolei;

17.3. pārbaudīt sistēmu reģistrā ietvertās informācija atbilstību, nepieciešamības gadījumā, nodrošinot tās precizēšanu, balstoties uz veiktās pārbaudes rezultātiem;

17.4. pieprasīt atskaites par izvesto notekūdeņu apjomu no sistēmu reģistrā iekļautajiem asenizatoriem.

18. Ja ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam radušās šaubas par sistēmas apsaimniekošanas prasību ievērošanu un tās atbilstību normatīvo aktu regulējumam, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam ir tiesības rakstiski pieprasīt sistēmas īpašniekam:

18.1. nodrošināt piekļuvi decentralizētajai kanalizācijas sistēmai, tās darbības pārbaudei;

18.2. veikt sistēmas ārpuskārtas tehnisko apkopi pie atbilstoša komersanta, kas specializējies šādu darbu izpildē, un iesniegt apliecinājumu par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumus tās turpmākai ekspluatācijai;

18.3. veikt sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzes. Izdevumus, kas saistīti ar sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzēm, sedz:

18.3.1. ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, ja sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzēs netiek konstatētas vielas, kuras aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas vai lietošanas kārtību un noteiktās piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz minētajos saistošajos noteikumos norādītās;

18.3.2. decentralizētās kanalizācijas īpašnieks, ja sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzēs tiek konstatētas vielas, kuras aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību.

VII. Prasību minimums asenizatoram

19. Decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus ir tiesīgs sniegt asenizators, kurš atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un ir reģistrējies pašvaldībā.

20. Prasību minimums asenizatoram:

20.1. nodrošināt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas fakta attaisnojošo dokumentu izveidi un to izsniegšanu sistēmu īpašniekiem vai valdītājiem;

20.2. veikt Bauskas novada administratīvajā teritorijā esošajās sistēmās savākto notekūdeņu un nosēdumu, kā arī dūņu apjoma uzskaiti;

20.3. sistēmās savāktos notekūdeņus pārvadāt ar šim nolūkam paredzētu specializētu transportlīdzekli;

20.4. noslēgt rakstveida līgumu ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) vai specializēto notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku par sistēmās savākto notekūdeņu un/vai nosēdumu novadīšanu un attīrīšanu;

20.5. nodrošināt visu nepieciešamo pasākumu un darbību veikšanu, lai sistēmu notekūdeņu novadīšanas rezultātā nepieļautu bīstamo atkritumu, kuru savākšanai normatīvajos aktos ir noteikta īpaša kārtība un prasības, nonākšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

20.6. līdz kārtējā gada 1. martam iesniegt pašvaldībā deklarāciju par iepriekšējā saimnieciskajā gadā izvesto notekūdeņu un nosēdumu apjomu pašvaldības administratīvajā teritorijā, saskaņā ar pielikumā pievienoto veidlapu (3. pielikums).

VIII. Asenizatoru reģistrācijas kārtība

21. Papildus Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" noteiktajām reģistrācijas prasībām asenizators iesniedz pašvaldībā rakstveida iesniegumu (4. pielikums), pievienojot attiecīgus dokumentus, ar kuriem apliecina, ka:

21.1. asenizatoram ir noslēgts līgums ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) vai specializēto notekūdeņu pieņemšanas vietu īpašnieku;

21.2. iesnieguma iesniegšanas dienā asenizatoram nav nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 euro vai ir noslēgta vienošanās par parāda atmaksu;

21.3. asenizators ir tiesīgs veikt kravas autopārvadājumus vai pašpārvadājumus Latvijas Republikas teritorijā, izņemot, ja pakalpojums tiks sniegts ar traktortehniku, izmantojot asenizācijas mucu.

22. Lai veiktu reģistrāciju, pašvaldība pārbauda iesniegto informāciju un pārliecinās par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra piešķirtajiem asenizatora reģistrācijas datiem, ja asenizators ir juridiska persona, savukārt, ja asenizators ir fiziska persona – Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē reģistrētajiem datiem par ienākuma nodokļa maksātājiem.

23. Pašvaldība izskata asenizatora iesniegumu 15 darba dienu laikā no visu šajos noteikumos noteikto dokumentu saņemšanas dienas un sagatavo lēmumprojektu par asenizatora reģistrēšanu iesniegšanai Bauskas novada domē, ja asenizators atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

24. Lēmumu par asenizatora reģistrēšanu pieņem Bauskas novada dome.

25. Pašvaldība 3 darba dienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas publicē pašvaldības tīmekļvietnē informāciju par asenizatora reģistrāciju.

26. Ja iesnieguma izskatīšanas gaitā tiek konstatēti trūkumi, pašvaldība nosūta rakstveida informāciju asenizatoram par tiem un nosaka to novēršanas termiņu. Gadījumā, ja trūkumi netiek novērsti norādītajā termiņā, asenizatora reģistrācijas iesniegums tiek uzskatīts par neiesniegtu un saņemtie dokumenti tiek atgriezti asenizatoram.

27. Ja asenizatora darbībās tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, kas skar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomu, komerctiesību jomu, profesionālās darbības sfēru, finanšu saistību izpildi, kravu autopārvadājumu jomu vai vides aizsardzības jomu, pašvaldība anulē asenizatora reģistrācijas faktu, nosūtot rakstveida paziņojumu asenizatoram, un dzēš par to ziņas pašvaldības mājaslapā. Asenizatoram ir pienākums 3 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pašvaldībai šo noteikumu 20.6. punktā noteikto informāciju par periodu līdz reģistrācijas anulēšanas dienai.

28. Asenizators ir tiesīgs apstrīdēt reģistrācijas anulēšanas faktu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot rakstveida iesniegumu pašvaldības domes priekšsēdētājam. Reģistrācijas anulēšanas fakta apstrīdēšana neaptur noteikumu 27. punktā norādītā paziņojuma darbību un neatbrīvo asenizatoru no šo noteikumu 27. punktā paredzētās informācijas iesniegšanas.

29. Ziņas par asenizatoru pašvaldības mājaslapā tiek atjaunotas, ja, pamatojoties uz domes lēmumu, tiek atcelts reģistrācijas atcelšanas fakts.

30. Ja asenizatora reģistrācija ir anulēta, balstoties uz informāciju, ka asenizatoram ir apturēta vai anulēta kravas autopārvadājumu veikšanas licence Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, ziņas par asenizatora reģistrāciju atjauno, pamatojoties uz kompetentās valsts iestādes lēmumu, kas izskata jautājumus par kravas autopārvadājumu licences un licences kartītes darbības apturēšanu uz laiku vai anulēšanu.

IX. Atbildība par noteikumu pārkāpumiem

31. Par noteikumu II, VI, VII un VIII nodaļā noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskām personām līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām līdz 300 naudas soda vienībām.

32. Noteikumu ievērošanu kontrolē ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, savukārt Administratīvā pārkāpuma procesu par šajos noteikumos minēto prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic pašvaldības policija pēc informācijas saņemšanas no ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja. Pašvaldības policijas pārstāvis kopā ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju veic kontroles pasākumus uz vietas sastādot faktu konstatācijas aktu.

33. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Bauskas novada pašvaldības Administratīvā komisija.

X. Noslēguma jautājums

34. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem:

34.1. Bauskas novada domes 2019. gada 19. decembra saistošos noteikumus Nr. 21 "Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Bauskas novada pašvaldībā";

34.2. Rundāles novada domes 2018. gada 27. septembra saistošo noteikumu Nr. 8 "Rundāles novada pašvaldības ūdensapgādes, kanalizācijas tīklu un decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, uzskaites, lietošanas un aizsardzības noteikumi" 8. punktu;

34.3. Vecumnieku novada domes 2018. gada 28. novembra saistošos noteikumus Nr. 14 "Decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtība".

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks A. Mačeks

1. pielikumsBauskas novada domes 2022. gada 30. jūnijasaistošajiem noteikumiem Nr. 16"Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumusniegšanas un uzskaites kārtībuBauskas novada pašvaldībā"

Ciemi, uz kuru teritorijās esošajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattiecas Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu"

2. Bardžūni, Brunavas pagasts;

3. Augškalni, Brunavas pagasts;

4. Brunava, Brunavas pagasts;

5. Brunavas muiža, Brunavas pagasts;

6. Budberga, Brunavas pagasts;

7. Grenctāles pienotava, Brunavas pagasts;

8. Irbēni, Brunavas pagasts;

9. Kukuči, Brunavas pagasts;

10. Silenieki, Brunavas pagasts;

11. Šķirēni, Brunavas pagasts;

12. Tervidāni, Brunavas pagasts;

13. Tunkūni, Brunavas pagasts;

14. Valteķi, Brunavas pagasts;

15. Zluktene, Brunavas pagasts;

16. Zluktenes muiža, Brunavas pagasts;

17. Ciņi, Codes pagasts;

18. Dāliņi, Codes pagasts;

19. Guntas, Codes pagasts;

20. Ilziņi, Codes pagasts;

21. Rudzukrogs, Codes pagasts;

22. Strēļi, Codes pagasts;

23. Birzgaļi, Gailīšu pagasts;

24. Brunavišķi, Gailīšu pagasts;

25. Buku birzs, Gailīšu pagasts;

26. Krievgaļi, Gailīšu pagasts;

27. Pamūša, Gailīšu pagasts;

28. Pīrāgi, Gailīšu pagasts;

29. Pograniča, Gailīšu pagasts;

30. Audrupi, Iecavas pagasts;

31. Dimzukalns, Iecavas pagasts;

32. Dzelzāmurs, Iecavas pagasts;

33. Dzimtmisa, Iecavas pagasts;

34. Rosme, Iecavas pagasts;

35. Zālīte, Iecavas pagasts;

36. Zorģi, Iecavas pagasts;

37. Kaijas, Kurmenes pagasts;

38. Vērdiņi, Kurmenes pagasts;

39. Ceplis, Mežotnes pagasts;

40. Jāņukrogs, Rundāles pagasts;

41. Lepšas, Rundāles pagasts;