Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Rēzeknes novadā

Rēzeknes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 51Rēzeknē 2022. gada 19. maijā

APSTIPRINĀTIRēzeknes novada domes2022. gada 19. maija sēdē(prot. Nr. 14, 3. §)ar precizējumiemRēzeknes novada domes2022. gada 21. jūlija sēdē(prot. Nr. 19, 6. §) Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma6. panta ceturtās daļas 5. punktu un Ministru kabineta2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 384"Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmuapsaimniekošanu un reģistrēšanu" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. decentralizēto kanalizācijas sistēmu, kuras nav pievienotas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kontroles un uzraudzības kārtību;

1.2. Rēzeknes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldības) administratīvajā teritorijā esošus ciemus, uz kuru teritorijās esošajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattiecas Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 384) un šajos noteikumos noteiktās prasības (1. pielikums);

1.3. minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai decentralizētajām kanalizācijas sistēmām;

1.4. prasību minimumu asenizatoriem;

1.5. asenizatoru reģistrācijas kārtību;

1.6. decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācijas kārtību;

1.7. decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību, tai skaitā pašvaldības kompetenci minētajā jomā;

1.8. decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieku un valdītāju pienākumus;

1.9. atbildību par saistošo noteikumu pārkāpumiem.

2. Noteikumu mērķis ir:

2.1. organizēt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem;

2.2. noteikt decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu apsaimniekošanas (attīrīšanas, savākšanas, transportēšanas), uzraudzības un kontroles prasības, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, nodrošinātu vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

2.3. nodrošināt normatīvajos aktos noteikto notekūdeņu attīrīšanas un savākšanas prasību ievērošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā.

3. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuru īpašumā vai valdījumā ir decentralizētās kanalizācijas sistēmas.

4. Šajos noteikumos lietotie termini atbilst normatīvajos aktos ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomā un citos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem.

II. Pašvaldības kompetence decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites jomā

5. Pašvaldības iestādes – apvienības pārvaldes (turpmāk – Iestādes) vai sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, ar kuru noslēgts līgums par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidošanu un uzturēšanu (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs), nodrošina:

5.1. decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidošanu un uzturēšanu;

5.2. notekūdeņu un nosēdumu savākšanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, to transportēšanai un novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā izvirzīto prasību ievērošanas kontroli;

5.3. decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežuma kontroli un uzraudzību;

5.4. decentralizēto kanalizācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas prasību ievērošanas kontroli.

6. Pašvaldība, tās Iestādes un pakalpojumu sniedzējs nodrošina informācijas sniegšanu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem par tajās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas kārtību un nepieciešamību uzglabāt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošu dokumentāciju.

7. Pašvaldība nodrošina asenizatoru reģistrāciju, informācijas par asenizatoriem publicēšanu un asenizatoru reģistra uzturēšanu.

III. Minimālais biežums notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām

8. Pašvaldības administratīvās teritorijas robežās esošajās decentralizēto kanalizācijas sistēmās uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi ir jāizved uz pašvaldības norādītām centralizētajā kanalizācijas sistēmā speciāli izveidotām notekūdeņu pieņemšanas vietām.

9. Minimālais notekūdeņu izvešanas biežums no krājtvertnēm ir nosakāms saskaņā ar šādu formulu:

I – decentralizētās kanalizācijas krājtvertnes izvešanas biežums mēnesī (reizes). Ja rezultāts ir mazāks par 1, to noapaļo ar divām zīmēm aiz komata uz leju. Ja rezultāts lielāks par 2, to noapaļo līdz veseliem skaitļiem uz leju;

B – nekustamajā īpašumā vai nekustamo īpašumu grupā esošo personu kopējais ūdens patēriņš mēnesī (m3), pieņemot, ka vienas personas ūdens patēriņš ir 1,5 m3/mēnesī vai arī izmantojot datus par faktisko ūdens patēriņu;

A – decentralizētās kanalizācijas tvertnes tilpums kubikmetros.

Ja aprēķinātais I ir mazāks par 1, tad krājtvertnē uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi jāizved retāk nekā reizi mēnesī un ir nepieciešams aprēķināt minimālo izvešanas reižu skaitu gadā (Ig) saskaņā ar šādu formulu:

M – objekta izmantošanas mēnešu skaits gadā (max 12). Rezultātu noapaļo līdz veseliem skaitļiem uz leju.

Zinot Ig un I, jānosaka Ib – vienas izvešanas reize mēnešos.

Ib= M/Ig, rezultātu noapaļo, ja nepieciešams, līdz vienai zīmei aiz komata.

10. Faktiskais ūdens patēriņš tiek noteikts sekojoši:

10.1. ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja nekustamajā īpašumā tiek izmantoti centralizētie ūdensapgādes pakalpojumi, tad novadīto notekūdeņu daudzumu pieņem vienādu ar patērētā ūdens daudzumu un notekūdeņu izvešanas biežums ir nosakāms saskaņā ar 9. punktā norādīto formulu, aprēķinā ietverot vai nu faktiskos datus par kopējo ūdens patēriņu mēnesī, ko ir fiksējis komercuzskaites mēraparāts, vai sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu piegādes līgumā noteikto ūdens patēriņa normu komercuzskaitei. Notekūdeņu daudzuma uzskaitē neieskaita dārza vai piemājas teritorijas laistīšanai izlietoto ūdens daudzumu, ja tas ir noteikts ar šim nolūkam speciāli ierīkotu ūdens mēriekārtu;

10.2. ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja nekustamajā īpašumā tiek izmantota lokālā ūdens iegūšanas iekārta, tā var tikt aprīkota ar ūdens patēriņa mēraparātu, kura rādījumus par patērēto ūdeni izmanto novadīto notekūdeņu daudzuma noteikšanai. Šādā gadījumā decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu izvešanas biežums ir nosakāms, aprēķinā ietverot faktiskos datus par nekustamajā īpašumā izlietoto ūdens daudzumu, ko ir fiksējis ūdens patēriņa mērītājs. Ja to nav iespējams ierīkot, tad notekūdeņu daudzuma noteikšanai pielieto pašvaldības noteikto ūdens patēriņa normu komercuzskaitei.

11. Minimālais notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežums no septiķa ir 1 (viena) reize gadā, ja ražotāja, būvnieka vai atbilstoša komersanta izsniegtajā tehniskajā dokumentācijā nav noteikts citādi.

12. Minimālais nosēdumu izvešanas biežums no rūpnieciski izgatavotām attīrīšanas iekārtām, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī, ir nosakāms, ievērojot iekārtas ražotāja izdoto tehnisko dokumentāciju vai instrukcijas par šo iekārtu ekspluatāciju, vai − gadījumā, ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja rīcībā nav iekārtas sākotnējās tehniskās dokumentācijas − atbilstoša komersanta rakstveida atzinumu par iekārtas ekspluatācijas nosacījumiem.

IV. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības kārtība

13. Pašvaldības kontroles institūcijas – pašvaldības Iestāžu vadītāji vai ar Iestādes vadītāja rīkojumu nozīmētas amatpersonas, pakalpojumu sniedzēja noteiktās amatpersonas, pašvaldības Centrālās pārvaldes (turpmāk – pārvaldes) Nekustamā īpašuma pārvaldības dienesta vecākais vides aizsardzības speciālists (turpmāk – vecākais vides aizsardzības speciālists) ir tiesīgi:

13.1. pārbaudīt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošu attaisnojuma dokumentu esamību;

13.2. saskaņojot ar īpašnieku vai valdītāju, piekļūt decentralizētajai kanalizācijas sistēmai, tās tehniskā nodrošinājuma un apsaimniekošanas prasību ievērošanas kontrolei;

13.3. pārbaudīt decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā ietvertās informācijas atbilstību, nepieciešamības gadījumā, nodrošinot tās precizēšanu, balstoties uz veiktās pārbaudes rezultātiem;

13.4. pieprasīt atskaites par izvesto notekūdeņu apjomu no decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā iekļautajiem asenizatoriem.

14. Ja 13. punktā minētajām amatpersonām ir radušās šaubas par decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasību ievērošanu un tās atbilstību normatīvo aktu regulējumam, tad šīm amatpersonām ir tiesības rakstiski pieprasīt decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam:

14.1. nodrošināt piekļuvi decentralizētās kanalizācijas sistēmai, tās darbības pārbaudei;

14.2. veikt decentralizētās kanalizācijas sistēmas ārpuskārtas tehnisko apkopi pie atbilstoša komersanta, kas specializējies šādu darbu izpildē, un iesniegt apliecinājumu par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumus tās turpmākai ekspluatācijai;

14.3. veikt decentralizētās kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzes. Izdevumus, kas saistīti ar decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzēm, sedz:

14.3.1. pašvaldība, ja decentralizētās kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzēs netiek konstatētas vielas, kuras aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību un noteiktās piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz minētajos saistošajos noteikumos norādītās;

14.3.2. decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks, ja, decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzēs, tiek konstatētas vielas, kuras aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību.

14.4. veikt decentralizētajā kanalizācijas sistēmas pārbūvi vai jaunas decentralizētajā kanalizācijas sistēmas izbūvi vai uzstādīšanu, lai novērstu videi nodarāmo kaitējumu, vai risināt jautājumu par pieslēgšanos centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

V. Prasību minimums asenizatoriem

15. Decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus ir tiesīgs sniegt asenizators, kurš atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un ir reģistrējies pašvaldībā.

16. Prasību minimums asenizatoram:

16.1. nodrošināt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas attaisnojošos dokumentus atbilstoši MK noteikumi Nr. 384 un šajos saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām un to izsniegšanu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem vai valdītājiem;

16.2. veikt pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās decentralizētās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un nosēdumu, kā arī dūņu apjoma uzskaiti;

16.3. pārvadāt decentralizētās kanalizācijas sistēmās savāktos notekūdeņus ar šim nolūkam paredzētu specializētu transportlīdzekli;

16.4. noslēgt rakstveida līgumu ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vai specializēto notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku par decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un/vai nosēdumu novadīšanu un attīrīšanu;

16.5. nodrošināt visu nepieciešamo pasākumu un darbību veikšanu, lai nepieļautu centralizētās kanalizācijas sistēmas aizsērējumu decentralizētajās kanalizācijas decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu novadīšanas rezultātā;

16.6. nodrošināt visu nepieciešamo pasākumu un darbību veikšanu, lai nepieļautu bīstamo atkritumu, kuru savākšanai normatīvajos aktos ir noteikta īpaša kārtība un prasības, nonākšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu novadīšanas rezultātā;

16.7. līdz kārtējā gada 1. februārim iesniegt pašvaldības pārvaldes vecākajam vides aizsardzības speciālistam rakstveida deklarāciju par iepriekšējā saimnieciskajā gadā izvesto notekūdeņu un nosēdumu apjomu saskaņā ar pielikumā pievienoto veidlapu (2. pielikums). Veidlapu iesniedz klātienē, nosūta pa pastu vai elektroniski normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu noteiktajā kārtībā.

VI. Asenizatoru reģistrācijas kārtība

17. Papildus MK noteikumi Nr. 384 noteiktajām reģistrācijas prasībām asenizators iesniedz pašvaldībā rakstveida iesniegumu (3. pielikums), kuram pievieno 18. punktā norādīto rakstveida informāciju.

18. Reģistrācijas veikšanai asenizators iesniedz attiecīgus dokumentus, apliecinot, ka:

18.1. ir tiesīgs veikt kravas autopārvadājumus Latvijas Republikas teritorijā, izņemot, ja pakalpojums tiks sniegts ar traktortehniku, izmantojot asenizācijas mucu;

18.2. iesnieguma iesniegšanas dienā asenizatoram Latvijā nav nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz EUR 150,00 (viens simts piecdesmit euro, 00 centi);

18.3. ir noslēgts līgums ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vai specializēto notekūdeņu pieņemšanas vietu īpašnieku/-iem.

19. Šo noteikumu 17. punktā minēto reģistrācijas iesniegumu asenizators var iesniegt:

19.1. personīgi pašvaldības pārvaldē vai Iestādē;

19.2. pa pastu;

19.3. elektroniski normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu noteiktajā kārtībā;

19.4. caur valsts pārvaldes pakalpojumu portāla tīmekļvietni www.latvija.lv.

20. Lai veiktu reģistrāciju, pašvaldības pārvaldes vecākais vides aizsardzības speciālists pārbauda iesniegto informāciju un pārliecinās par:

20.1. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra piešķirtajiem asenizatora reģistrācijas datiem, ja asenizators ir juridiska persona;

20.2. Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē reģistrētajiem datiem par ienākuma nodokļa maksātājiem, ja asenizators ir fiziska persona.

21. Asenizatoram ir tiesības pašam iegūt un iesniegt pašvaldības pārvaldes vecākajam vides aizsardzības speciālistam šo noteikumu 20. punktā minēto informāciju apliecinošus dokumentus.

22. Asenizatora reģistrācija tiek veikta, ja tas ir izpildījis šo noteikumu prasības, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus, un pēc to izvērtēšanas pašvaldības pārvaldes vecākais vides aizsardzības speciālists ir atzinis, ka asenizators atbilst šajos noteikumos izvirzītajām prasībām.

23. Asenizatora iesniegums tiek izskatīts 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Iesniegums tiek uzskatīts par saņemtu ar brīdi, kad ir iesniegti visi noteikumos norādītie nepieciešamie dokumenti.

24. Pašvaldības pārvaldes vecākais vides aizsardzības speciālists 3 (trīs) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas publicē pašvaldības tīmekļa vietnē informāciju par asenizatora reģistrāciju normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. Reģistrācijas neveikšanas gadījumā pašvaldības pārvaldes vecākais vides aizsardzības speciālists nosūta rakstveida informāciju asenizatoram par trūkumiem, kas konstatēti reģistrācijas iesnieguma izskatīšanas gaitā, un norāda to novēršanas termiņu. Gadījumā, ja trūkumi netiek novērsti norādītajā termiņā, asenizatora reģistrācijas iesniegums tiek uzskatīts par neiesniegtu un saņemtie dokumenti tiek atgriezti asenizatoram.

25. Ja asenizatora darbībās tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, kas skar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomu, komerctiesību jomu, profesionālās darbības sfēru, finanšu saistību izpildi, kravu autopārvadājumu jomu vai vides aizsardzības jomu, pašvaldības pārvaldes vecākais vides aizsardzības speciālists anulē attiecīgā asenizatora reģistrācijas faktu, nosūtot rakstveida paziņojumu asenizatoram, un dzēš par to ziņas pašvaldības tīmekļa vietnē. Attiecīgajā gadījumā asenizatora pienākums ir 3 (trīs) darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pašvaldībai šo noteikumu 16.7. punktā noteikto informāciju par periodu līdz reģistrācijas anulēšanas dienai.

26. Asenizators ir tiesīgs apstrīdēt reģistrācijas anulēšanas faktu, 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas, iesniedzot rakstveida iesniegumu pašvaldības izpilddirektoram, kurā tiek norādīts lūguma pamatojums un ziņas par iesniegumā ietvertajiem apgalvojumiem. Reģistrācijas anulēšanas fakta apstrīdēšana neaptur noteikumu 25. punktā norādītā paziņojuma darbību un neatbrīvo asenizatoru no šo noteikumu 25. punktā paredzētās informācijas iesniegšanas.

27. Ziņas par asenizatoru pašvaldības tīmekļa vietnē tiek atjaunotas, pamatojoties uz pašvaldības izpilddirektora lēmumu, ar kuru atcelts reģistrācijas anulēšanas fakts.

28. Gadījumā, ja asenizatora reģistrācija ir anulēta, balstoties uz apstiprinošu informāciju, ka asenizatoram ir apturēta vai anulēta kravas autopārvadājumu veikšanas licence Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, ziņas par asenizatora reģistrāciju tiek atjaunotas, pamatojoties uz kompetentās valsts iestādes lēmumu, kas izskata jautājumus par kravas autopārvadājumu licences un licences kartītes darbības apturēšanu uz laiku vai anulēšanu.

29. Gadījumā, ja decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus nodrošina pašvaldības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, par šo faktu reģistrā tiek veikts atbilstošs ieraksts.

VII. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācijas kārtība

30. Pašvaldības administratīvās teritorijas robežās esoša nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, kura īpašumā esošā decentralizētā kanalizācijas sistēma nav reģistrēta, iesniedz Iestādei pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas pirmreizējo decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas apliecinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem pievienoto paraugu (4. pielikums).

31. Ja nekustamais īpašums tiek atsavināts vai ir notikušas decentralizētās kanalizācijas sistēmas izmaiņas (tās pārbūve vai veida maiņa, īpašuma pieslēgums centralizētajai kanalizācijas sistēmai, mainījies notekūdeņu novadīšanas plānotais apjoms, deklarēto vai faktiski dzīvojošo personu skaits), decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam vai valdītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai izmaiņām šo noteikumu 30. punktā norādītais apliecinājums jāiesniedz personiski Iestādei vai jānosūta pa pastu vai elektroniski, ja tas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

VIII. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieku un valdītāju pienākumi

32. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja pienākumi, papildus MK noteikumos Nr. 384 noteiktajiem, ir šādi:

32.1. nodrošināt radīto notekūdeņu uzkrāšanu vai attīrīšanu ekspluatācijā nodotā decentralizētajā kanalizācijas sistēmā;

32.2. segt izmaksas pašvaldībai, kas saistītas ar notekūdeņu paraugu analīžu veikšanu, ja uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzēs tiek konstatētas vielas, kuras neatbilst pašvaldības saistošajos noteikumos par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību noteiktajām piesārņojošo vielu koncentrācijām, pēc to faktiskajām izmaksām, saskaņā ar izrakstīto rēķinu;

32.3. nodrošināt 13. punktā minētajām amatpersonām vai to pilnvarotam pārstāvim piekļuvi decentralizētās kanalizācijas sistēmai tās tehniskā nodrošinājuma un ekspluatācijas prasību ievērošanas kontrolei un tās darbības pārbaudei;