LegalizePar Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 583 Rīgā 2022. gada 31. augustā (prot. Nr. 43 27. §)
1. Apstiprināt Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes).
2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Zemkopības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju un to padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par atbildīgajām institūcijām pamatnostādņu īstenošanā, Iekšlietu ministriju un tās padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.
3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar šā rīkojuma 2. punktā minētajām atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu izpildi:
3.1. par 2021., 2022., 2023. un 2024. gadu – līdz 2025. gada 1. oktobrim;
3.2. par 2025., 2026. un 2027. gadu – līdz 2028. gada 1. jūlijam.
4. Atbildīgajām institūcijām par pamatnostādnēs paredzēto vides monitoringa uzdevumu izpildi iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informāciju par to kompetencē esošo uzdevumu izpildi:
4.1. par 2021., 2022., 2023. un 2024. gadu – līdz 2025. gada 1. augustam;
4.2. par 2025. un 2026. gadu – līdz 2027. gada 1. jūlijam.
5. Noteikt, ka pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu īstenošana, kuriem kā finansējuma avots paredzēts valsts budžets, atbilstoši iespējām ir nodrošināma no valsts budžeta līdzekļiem. Ja nepieciešams, jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai 2023. gadā un turpmākajos gados izskatīt gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un visu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs - Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J. BordānsVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
(Ministru kabineta2022. gada 31. augustarīkojums Nr. 583)
VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES2021.–2027. gadam
| AER | Atjaunīgie energoresursi |
|---|---|
| AAVP2028 | Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam |
| AiM | Aizsardzības ministrija |
| AJT | Aizsargājamā jūras teritorija |
| ANM | Attīstības un noturības mehānisms |
| ANO | Apvienoto Nāciju organizācija |
| BIOR | Valsts zinātniskais institūts "BIOR" |
| BJRP | Baltijas jūras rīcības plāns (Helsinku Komisijas) |
| BVKB | Būvniecības valsts kontroles birojs |
| CSP | Centrālā statistikas pārvalde |
| DAP | Dabas aizsardzības pārvalde |
| DRN | Dabas resursu nodoklis |
| EJZF | Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds |
| EK | Eiropas Komisija |
| EKII | Emisijas kvotu izsolīšanas instruments |
| ELFLA | Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| ERAF | Eiropas Reģionālās attīstības fonds |
| ERAFZ | Eiropas Reģionālās attīstības fonds PO2 Zaļāka Eiropa |
| ES | Eiropas Savienība |
| ESAO | Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija |
| ESAO Pārskats | ESAO Vides raksturlieluma pārskats par Latviju, 2019 |
| EVA | Eiropas Vides aģentūra |
| FM | Finanšu ministrija |
| F-gāzes | Fluorētās siltumnīcefekta gāzes |
| HELCOM | Baltijas jūras vides aizsardzības komisija jeb Helsinku komisija |
| IeM | Iekšlietu ministrija |
| IMO | Starptautiskā Jūrniecības organizācija |
| IKP | Iekšzemes kopprodukts |
| IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
| ĪADT | Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas |
| LDM | Latvijas Dabas muzejs |
| KPFI | Klimata pārmaiņu finanšu instruments |
| Latvija2030 | Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam |
| LHEI | Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" |
| LIFE | Eiropas Savienības vides un klimata pasākumu finansējuma programma |
| LIFE IP LatViaNature | LIFE integrētais projekts LIFE19 IPE/LV/000010 "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" |
| LIFE GoodWater IP | LIFE integrētais projekts LIFE18 IPE/LV/000014 "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" |
| LIFE Waste To Resources IP | LIFE integrētais projekts LIFE20 IPE/LV/000014 "Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" |
| LJA | Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija", |
| LLU | Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
| LPTP | Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni |
| LPS | Latvijas Pašvaldību savienība |
| LU | Latvijas Universitāte |
| LŪKA | Latvijas Ūdenssaimniecības un kanalizācijas uzņēmumu asociācija |
| LVAF | Latvijas Vides aizsardzības fonds |
| LVĢMC | Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" |
| LVMI "Silava" | Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" |
| MK | Ministru kabinets |
| NAP2027 | Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam |
| NASA | Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija |
| Natura 2000 | Eiropas nozīmes īpašā aizsargājamā dabas teritorija |
| NBD | Nacionālais Botāniskais dārzs |
| NBS KAD | Nacionālo bruņoto spēku krasta apsardzes dienests |
| NFI | Norvēģijas finanšu instruments |
| NVO | Nevalstiskās organizācijas |
| ppm | Daliņas uz miljonu (particles per million) |
| PVD | Pārtikas un Veterinārais dienests |
| PVO | Pasaules Veselības organizācija |
| Reģistrs | Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs |
| RNZD | Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs |
| SAM NAP2027 | specifiskais atbalsta mērķis |
| SAEA | Starptautiskās Atomenerģijas aģentūra |
| SEG | Siltumnīcefekta gāzes |
| SM | Satiksmes ministrija |
| VAAD | Valsts augu aizsardzības dienests |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VAS | Valsts administrācijas skola |
| VI | Veselības inspekcija |
| VKP | Vides konsultatīvā padome |
| VM | Veselības ministrija |
| VMD | Valsts mežu dienests |
| VPP2027 | Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam |
| VPVB | Vides pārraudzības valsts birojs |
| VVD | Valsts vides dienests |
| VVD RDC | Valsts vides dienests Radiācijas drošības centrs |
| ZIZIMM | Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība |
| ZM | Zemkopības ministrija |
| ZM NĪ | Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" |
| Tēma | 2017. gadā ierosinātās darbības | 2019. gadā ierosinātās darbības9 |
|---|---|---|
| Resursu efektivitāte, mazogļekļa un aprites ekonomika | - Ieviest un pakāpeniski palielināt atkritumu poligonu nodokļus, lai pakāpeniski pārtrauktu pārstrādājamu vai reģenerējamu materiālu apglabāšanu poligonos; izmantot ieņēmumus, lai atbalstītu dalītu savākšanu un alternatīvu infrastruktūru atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pirmajām pakāpēm; izvairīties no pārmērīgas infrastruktūras celtniecības atkritumu pārpalikumu apstrādei;- Koncentrēt uzmanību uz dalītās savākšanas shēmas īstenošanu, lai palielinātu pārstrādes rādītājus; pēc tam – apsvērt iespēju ieviest PAYT (maksā, kad izmet) shēmas. | - Izstrādāt saskanīgāku aprites ekonomikas politikas ietvaru;- Lai pakāpeniski izbeigtu pārstrādājamu un atgūstamu atkritumu apglabāšanu poligonos, palielināt atkritumu poligonu nodokli atbilstīgi plānotajam un novirzīt ieņēmumus pasākumiem, kas uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu.- Uzlabot un paplašināt atkritumu dalītu savākšanu. Pārskatīt un/vai saskaņot minimālos dalītās savākšanas pakalpojumu standartus pašvaldībās, lai aptvertu pēc iespējas lielāku pārstrādājamu atkritumu īpatsvaru;- Izmantot tādus ekonomiskos instrumentus kā "maksā, kad izmet" un noteikt pašvaldībām obligātus pārstrādes mērķrādītājus un pasākumus, kas veicami neatbilstības gadījumā;- Izstrādāt un ieviest īstenošanas atbalsta programmas pašvaldībām, lai palīdzētu atbalstītu to centienus organizēt dalītu savākšanu un uzlabotu pārstrādes sniegumu;- Uzlabot ražotāja paplašinātas atbildības sistēmu darbību. |
| Dabas kapitāla aizsardzība, saglabāšana un uzlabošana | - Pabeigt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) noteikšanas procesu un attiecībā uz teritorijām noteikt skaidri definētus saglabāšanas mērķus un vajadzīgos saglabāšanas pasākumus, kā arī nodrošināt atbildīgus resursus to īstenošanai, lai uzturētu/atjaunotu Kopienas nozīmes sugas un dzīvotnes labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī to dabīgajā diapazonā;- Uzlabot stimulus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem labāk aizsargāt mežu un zālāju dzīvotnes;- Uzsākt ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšanu un novērtēšanu, dabas kapitāla uzskaites sistēmas vērtēšanu un izstrādi un nodrošināt valdības atbalstu šim darbam;- Turpināt darbu pie laba vides stāvokļa definīciju uzlabošanas, it sevišķi attiecībā uz bioloģiskās daudz-veidības raksturlielumiem, arī īstenojot reģionālo sadarbību un izmantojot darbu attiecīgās reģionālās jūras konvencijas ietvaros;- Noteikt un risināt zināšanu nepilnības;- Turpināt pilnveidot pieejas, ko izmanto, lai novērtētu (un kvantificētu) ietekmi, kuru rada galvenie noslodzes veidi, lai 2018. gada ziņojumā nonāktu pie labākiem un skaidrākiem novērtējuma rezultātiem;- Turpināt integrēt monitoringa programmas, kas jau ir noteiktas attiecīgajos ES tiesību aktos un īstenot kopīgas monitoringa programmas (ja tādas ir), kas izstrādātas (apakš)reģionālā līmenī, piemēram, kuras izstrādājusi Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (HELCOM);- Uzlabot monitoringa metožu salīdzināmību un konsekvenci valsts jūras reģionā;- Nodrošināt, ka valsts monitoringa programma tiek īstenota nekavējoties, ka tā ietver visus raksturlielumus un ir piemērota, lai uzraudzītu progresu laba vides stāvokļa virzienā. | - Pabeigt īpaši aizsargājamu dabas teritoriju (ĪADT) noteikšanas procesu un ieviest skaidri definētus saglabāšanas mērķus un vajadzīgos saglabāšanas pasākumus šādās teritorijās;- Uzlabot stimulus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem mežu un zālāju dzīvotņu labākai aizsardzībai. Nodrošināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un biomasas efektīvu izmantošanu;- Definēt labu vides stāvokli un mērķrādītājus jomās, kurās tas vēl nav izdarīts, kā arī noteikt laba vides stāvokļa sasniegšanas termiņus, ja tie vēl nav paziņoti;- Sniegt vairāk informācijas par pasākumiem, izstrādāt vairāk pasākumu ar tiešu ietekmi uz noslodzēm un kvantitatīvi noteikt, kādā mērā ar pasākumiem iecerēts samazināt noslodzi, un monitorēt progresu;- Nodrošināt reģionālu sadarbību starp dalībvalstīm, kurām ir kopīgs jūras (apakš)reģions, ar mērķi novērst galvenās noslodzes;- Nodrošināt, ka noteiktajā termiņā tiek sniegti ziņojumi par dažādiem Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (JSP) elementiem. |
| Iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes nodrošināšana | - Samazināt PM10 emisiju un koncentrāciju, cita starpā samazinot ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu (izmantojot cieto kurināmo), transportu un lauksaimniecību saistītās emisijas;- Pabeigt trokšņa kartēšanu un trokšņa pārvaldības rīcības plānus;- Ūdens baseinu apsaimniekošanas plānu (RBMP) pasākumus vērst uz visiem attiecīgajiem slodzes veidiem un īstenošanas nepilnībām, it sevišķi pievēršoties lauksaimniecības radītajam piesārņojumam;- Pārskatīt un uzlabot pasākumus, kuru mērķis ir samazināt hidromorfoloģisko slodzi valsts upju baseinos;- Apsvērt pasākumus ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanas struktūru un pakalpojumu racionalizēšanai kopā ar stimuliem paplašināt fizisko pieslēgumu skaitu. | - Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna kontekstā rīkoties, lai samazinātu emisiju no galvenajiem emisijas avotiem;- Pārskatīt atļaujas, lai nodrošinātu, ka tās atbilst jaunajiem pieņemtajiem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (turpmāk – LPTP) secinājumiem;- Stiprināt kontroli un/vai izpildes panākšanu, lai nodrošinātu atbilstību LPTP secinājumiem;- Novērst piesārņojumu, proti: i) smaku, ko rada intensīvā putnkopība un cūkkopība, un ii) gaisa piesārņojumu, ko rada atkritumu dedzināšana;- Pabeigt izstrādāt visu bioloģiskās kvalitātes elementu novērtēšanas metodes saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu;- Veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai 2. plūdu riska pārvaldības plānā nostiprinātu klimata pārmaiņu apsvērumus;- Veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai pasākumu prioritātes noteikšanas metodi padarītu skaidrāku un ietvertu plūdu riska pārvaldības plāna izmaksu un ieguvumu novērtējumu;- Nodrošināt visu aglomerāciju atbilstību Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvai. |
| Tirgus instrumenti un ieguldījumi | - Netika iekļautas ierosinātas darbības. | - Identificēt finansējuma avotus, lai veicinātu Ūdens pamatdirektīvas mērķu īstenošanu;- Sagatavoties nākamajam 2021.–2027. gada finansēšanas periodam, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu vides aizsardzības īstenošanai, īpaši atkritumu un ūdens jomā. |
| Efektīva pārvaldība un zināšanas | - Uzlabot pārredzamību saistībā ar atbilstības nodrošināšanas sistēmas organizēšanu un darbību un to, kā tiek risināti būtiski riski;- Sekmēt kompetento iestāžu aktīvāku dalību ENPE, EUFJE un EnviCrimeNet darbībās;- Palielināt centienus īstenot direktīvu par atbildību vides jomā, realizējot proaktīvas iniciatīvas, it sevišķi izstrādājot valsts norādījumus; turklāt īstenot papildu pasākumus, lai nodrošinātu funkcionējošu finansiālā nodrošinājuma sistēmu atbildībai vides jomā (lai uzņēmējiem ne tikai būtu pieejams apdrošināšanas segums, bet arī lai tie to izmantotu);- Noteikt un dokumentēt visas telpisko datu kopas, kas vajadzīgas vides tiesību aktu īstenošanai, un nodrošināt datu un dokumentācijas pieejamību (vismaz to pašreizējā formā) citām valsts iestādēm un sabiedrībai, izmantojot INSPIRE direktīvā paredzētos digitālos pakalpojumus. | - Nostiprinot sasaisti starp valsts INSPIRE portāliem, uzlabot piekļuvi telpiskajiem datiem un pakalpojumiem, identificēt un dokumentēt visas telpisko datu kopas, kas vajadzīgas vides tiesību aktu īstenošanai, un nodrošināt, lai citas publiskā sektora iestādes un sabiedrība, izmantojot INSPIRE direktīvā paredzētos digitālos pakalpojumus, var piekļūt datiem un dokumentācijai (esošajā formā);- Labāk informēt sabiedrību par tās tiesībām griezties tiesā, īpaši saistībā ar gaisa piesārņojumu un dabu;- Labāk informēt sabiedrību par atbilstības veicināšanu, monitoringu un izpildes panākšanu. Kā minimums būtu jānodrošina detalizēta tiešsaistes informācija lauksaimniekiem par to, kā pildāmi ar nitrātiem un dabu saistītie pienākumi, un tiešsaistē jāsniedz vairāk informācijas par inspekciju plāniem un rūpniecisko objektu inspekciju ziņojumi;- Publicēt informāciju par rezultātiem, kas gūti izpildes panākšanas darbībās un turpmākajos pasākumos pēc konstatētiem savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpumiem nitrātu un dabas jomā;- Nodrošināt vairāk informācijas par to, kā sadarbojas profesionāļi, kuri apkaro noziegumus pret vidi;- Uzlabot atbildības finansiālo nodrošinājumu un norādījumus saistībā ar Direktīvu par atbildību vides jomā un publicēt informāciju par videi nodarītu kaitējumu;- Aktīvāk tiekties kļūt par attiecīgo daudzpusējo vides nolīgumu pusi, parakstot un ratificējot atlikušos nolīgumus. |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.