Jelgavas valstspilsētas pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 22-18Jelgavā 2022. gada 30. jūnijā (prot. Nr. 9, 6. p.)

PRECIZĒTIar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības2022. gada 25. augusta lēmumu (prot. Nr. 11, 5. p.)Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 5. pantu, 6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu, 11. panta ceturto daļu, 15. pantu, 17. panta otro daļu,21.1 panta otro daļu, 21.2 panta otro daļu, 21.5 ceturto daļu, 21.6 panta otro daļu,21.7 panta pirmo daļu, 21.9 panta otro daļu, 24. panta pirmo daļu un 26. panta otro daļu,Dzīvojamo telpu īres likuma 32. panta otro daļu

I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt Jelgavas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvojamo telpu (turpmāk – arī dzīvoklis) jautājumu risināšanā, un kārtību kādā tā tiek sniegta, kā arī nosacījumus un termiņu uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums.

2. Lēmumu par pašvaldības palīdzības sniegšanu personām dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Dzīvokļu komisija (turpmāk – komisija).

3. Lēmumu par sociālā dzīvokļa statusa piešķiršanu vai atcelšanu pašvaldībai piederošai dzīvojamai telpai, kura neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā, pieņem komisija.

4. Lēmumu par speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa noteikšanu vai atcelšanu pašvaldībai piederošai dzīvojamai telpai, pieņem komisija.

5. Komisijas kompetence noteikta Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Dzīvokļu komisijas nolikumā.

6. Pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrus (turpmāk – palīdzības reģistrs) uztur un aktualizē Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Centrālā pārvalde" Pašvaldības īpašumu departaments (turpmāk – departaments).

7. Tiesības saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ir personām, kuras uz tiesiska pamata ir deklarējušas savu dzīvesvietu Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, izņemot bērnus bāreņus vai bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, repatriantus, personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījumu vietas, Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā nodarbinātos kvalificētos speciālistus, kā arī gadījumus, kad palīdzību lūdz personas, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss.

8. Pašvaldība sniedz neatliekamu palīdzību šādos gadījumos:

8.1. Personai, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā, ja persona šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, iesniegumu noteiktās palīdzības saņemšanai iesniedzot pašvaldībā ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc terora akta, stihiskās nelaimes, avārijas vai citas katastrofas;

8.2. personai, kuras īrētā dzīvojamā telpa denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, kuru tā ir lietojusi līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, deklarējusi savu dzīvesvietu un ir reģistrēta palīdzības saņemšanai pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas vai sociālā dzīvokļa izīrēšanas palīdzības reģistrā, ja būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums, ar kuru aizliegta dzīvojamās mājas ekspluatācija.

9. Komisija, noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajā gadījumā, 5 darba dienu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas pašvaldībā un Būvvaldes atzinuma par būves pārbaudi sniegšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

9.1. par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu līdz tiek pieņemts lēmums par pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama;

9.2. par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu līdz dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas atjaunošanai, bet ne ilgāk par gadu, ja dzīvojamā telpa vai māja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama.

10. Noteikumu 8.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, komisija piecu darba dienu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas pašvaldībā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

10.1. par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu;

10.2. par atteikumu sniegt palīdzību.

11. Noteikumu 9.2. apakšpunktā paredzētajā gadījumā, komisija Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā, pēc personas iesnieguma saņemšanas pašvaldībā un Būvvaldes atzinuma par būves pārbaudi pieņem lēmumu par vienreizēja pabalsta (turpmāk – pabalsts) piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam līdz 2000 euro.

12. Pabalsta dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam piešķiršanas gadījumā, personai 60 dienu laikā no minētā pabalsta saņemšanas dienas rakstiski jāiesniedz pašvaldībā attaisnojoši dokumenti par tā izlietojumu. Pamatotu iemeslu dēļ attaisnojošo dokumentu iesniegšanas termiņu var pagarināt vēl par 60 dienām, saskaņojot to ar pašvaldību.

13. Ja pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam netiek izlietots noteikumu 12. punktā noteiktajā termiņā, pilnā apmērā un atbilstoši noteiktajam mērķim, personai 30 dienu laikā piešķirtais pabalsts vai tā neizlietotā daļa ir jāatmaksā pašvaldībai.

II. PALĪDZĪBAS REĢISTRI

14. 1. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē personas, kuras ar tiesas nolēmumu tiek izliktas:

14.1. no īrētās dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā noteiktajos gadījumos, ja tās ir:

14.1.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti;

14.1.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti;

14.1.3. politiski represētas personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

14.1.4. ģimenes un personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai personas ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības;

14.2. no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja tās ir:

14.2.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti;

14.2.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti;

14.2.3. politiski represētas personas, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

14.3. no tām piederoša mājokļa par hipotekārā kredīta, kas ņemts vienīgā mājokļa iegādei Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, parādsaistību nepildīšanu, ja aizņēmums nepārsniedz 40 000.00 euro ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru, ja persona (ģimene) ir trūcīga (maznodrošināta), ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns un kurām nepieder cits nekustamais īpašums.

15. 2. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un atrodas bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe. Bērnus bāreņus vai bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ar dzīvojamo telpu, pamatojoties uz personas iesniegumu, nodrošina pašvaldība, ja Jelgavas valstspilsētas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par attiecīgā bērna ārpusģimenes aprūpi. Pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā bērni bāreņi vai bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, ir tiesīgi prasīt ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

16. 3. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē:

16.1. repatriantus, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990. gada 4. maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kartībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990. gada 4. maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi;

16.2. maznodrošinātas politiski represētas personas.

17. 4. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ja personas uz ordera vai īres līguma pamata to lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un šī dzīvojamā telpa (viens dzīvoklis mājā) nepieciešama māju atguvušajam īpašniekam (viņa mantiniekiem) dzīvošanai un īpašnieks rakstiski apliecina, ka mājā brīvu dzīvokļu nav, ja personas īpašumā vai lietošanā nav citas dzīvojamās telpas.

18. 5. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli.

19. 6. reģistrā sociālo dzīvokļu vai dzīvojamo telpu sociālajā mājā (turpmāk – sociālā dzīvojamā telpa) izīrēšanai reģistrē maznodrošinātu:

19.1. personu, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti, ja tas nav nodrošināts ar atsevišķu istabu vai dzīvojamā telpa ir bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām vai atzīta par lietošanai nederīgu (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu);

19.2. atsevišķi dzīvojošu personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu);

19.3. atsevišķi dzīvojošu pensijas vecuma sasniegušu personu (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu);

19.4. ģimeni, kurā visi ģimenes locekļi ir pensijas vecuma sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

19.5. personu, kura izstājas no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes un saskaņā ar sociālā dienesta atzinumu spēj dzīvot patstāvīgi, kuras patstāvīgā dzīvesvieta pirms ievietošanas sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādē bija deklarēta Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā;

19.6. personu (ģimeni), kura aprūpē pilngadīgu personu ar invaliditāti.

19.1 6.1 reģistrā sociālo dzīvojamo telpu izīrēšanai reģistrē personu, kura izstājas no Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Jelgavas sociālo lietu pārvalde" (turpmāk – pārvalde) grupu dzīvokļa (turpmāk – grupu dzīvoklis) un saskaņā ar pārvaldes atzinumu spēj dzīvot patstāvīgi un, kuras patstāvīgā dzīvesvieta pirms ievietošanas grupu dzīvoklī bija deklarēta Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā.

19.2 6.2 reģistrā sociālo dzīvojamo telpu izīrēšanai reģistrē maznodrošinātu personu (ģimeni), kura saskaņā ar pārvaldes atzinumu ir atzīta par personu (ģimeni) ar zemām sociālajām prasmēm, kura nonākusi situācijā, kad pati ar saviem spēkiem nespēj atrisināt dzīvesvietas jautājumu, kuras īpašumā nav savas dzīvojamās telpas un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns vecumā līdz 18 gadiem vai līdz 24 gadu vecumam, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, vai studē augstskolā vai koledžā pilna laika klātienē.

20. 7. reģistrā reģistrē personas, kuras vēlas īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu (izņemot sociālo dzīvojamo telpu un kvalificētam speciālistam izīrētu dzīvojamo telpu) apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu:

20.1. ar mazāku platību;

20.2. ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

20.3. veselības stāvokļa dēļ vēlas īrēt pašvaldības dzīvojamo telpu zemākos stāvos;

20.4. ar lielāku platību vai augstāku labiekārtojuma līmeni, ar nosacījumu, ka pašvaldības dzīvojamo telpu īrē ne mazāk kā 2 gadus un pēdējo 2 gadu laikā nav bijis parāda par īri un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītiem maksājumiem (tajā skaitā nav parāda par agrāk īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu).

21. 8. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai, kurai noteikts speciālistam izīrējamas telpas statuss, reģistrē kvalificētus speciālistus šādās Jelgavas valstspilsētas attīstības programmā ietvertās nozarēs:

21.1. veselības aprūpe – māsas (medicīnas māsas), ārsti un rezidenti;

21.2. izglītība;

21.3. sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi;

21.4. (svītrots ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes 19.12.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 24-41);

21.5. (svītrots ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes 19.12.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 24-41);

21.6. (svītrots ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes 19.12.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 24-41);

21.7. (svītrots ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes 19.12.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 24-41).

22. 9. reģistrā reģistrē personas, kuras vēlas īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu (atsavināmu) apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu:

22.1. ar mazāku platību;

22.2. ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

22.3. veselības stāvokļa dēļ vēlas īrēt pašvaldības dzīvojamo telpu zemākos stāvos.

23. Gadījumos, kad Jelgavas valstspilsētas pašvaldības institūcija nav kvalificēta speciālista darba devējs, darba devējam, pirms kvalificēta speciālista reģistrēšanas 8. reģistrā, jānoslēdz ar pašvaldību sadarbības līgums.

III. IESNIEDZAMIE DOKUMENTI

24. Personas, kurām ir nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, iesniedz pašvaldībā iesniegumu, norādot vēlamo palīdzības veidu.

25. Iesniegumam, papildus 24. punktā norādītajam, jāpievieno šādi dokumenti, kuri apliecina personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā:

25.1. Noteikumu 14. punktā (1. reģistrs) minētajām personu kategorijām:

25.1.1. tiesas nolēmuma, kas stājies likumīgā spēkā kopiju;

25.1.2. Noteikumu 14.1.3. apakšpunktā noteiktajā gadījumā politiski represētās personas apliecības kopiju;

25.1.3. Noteikumu 14.3. apakšpunktā minētajā gadījumā, papildus jāiesniedz:

25.1.3.1. kredītlīguma kopiju;

25.1.3.2. tiesas nolēmuma par parāda piedziņu, kas stājies likumīgā spēkā kopiju;

25.1.3.3. tiesas nolēmuma par izsoles akta apstiprināšanu, kas stājies likumīgā spēkā kopiju.

25.2. Noteikumu 16. punktā minētajai personu kategorijai (3. reģistrs):

25.2.1. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo deklarēto dzīvesvietu (pierakstu) pirms izceļošanas no Latvijas, noteikumu 16.1. apakšpunktā noteiktajā gadījumā;

25.2.2. repatrianta statusu apliecinošu dokumenta kopiju, noteikumu 16.1. apakšpunktā noteiktajā gadījumā;

25.2.3. politiski represētās personas apliecības kopiju, noteikumu 16.2. apakšpunktā noteiktajā gadījumā.

25.3. Noteikumu 17. punktā minētajām personām (4. reģistrs):

25.3.1. dzīvojamās mājas īpašnieka iesniegumu kurā apliecināts, ka dzīvoklis nepieciešams viņam lietošanai un ka dzīvojamā mājā nav citu brīvu dzīvokļu;

25.3.2. dzīvojamās telpas ordera/īres līguma kopiju (ja tāds ir saglabājies);

25.3.3. gadījumā, ja namīpašumam ir vairāki īpašnieki – visu īpašnieku rakstisku vienošanos par namīpašuma lietošanas kārtību kopiju.

25.4. Noteikumu 18. punktā minētajai personu kategorijai (5. reģistrs) brīvības atņemšanas vietas izdotas izziņas, par atbrīvošanu no ieslodzījuma vietas, kopiju.

25.5. Noteikumu 19. punktā minētajām personu kategorijām (6. reģistrs):

25.5.1. Noteikumu 19.5. apakšpunktā noteiktajā gadījumā:

25.5.1.1. apliecinājums par personas izstāšanos no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes;

25.5.1.2. sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes atzinumu, ka persona pēc izstāšanās no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes spēj dzīvot patstāvīgi;

25.5.1.3. pārvaldes atzinumu, ka persona pēc izstāšanās no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes spēj dzīvot patstāvīgi.

25.5.1 Noteikumu 19.1 punktā minētajai personu kategorijai (6.1 reģistrs) pārvaldes atzinumu, ka persona pēc izstāšanās no grupu dzīvokļa spēj dzīvot patstāvīgi.

25.5.2 Noteikumu 19.2 punktā minētajai personu kategorijai (6.2 reģistrs):

25.5.2 1. (svītrots ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes 19.12.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 24-41);

25.5.2 2. izziņu no izglītības iestādes, ja pašvaldība to objektīvu iemeslu dēļ nevar iegūt pati.

25.6. Noteikumu 20. punktā minētajām personu kategorijām (7. reģistrs):

25.6.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

25.6.2. visu dzīvojamā telpā deklarēto pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

25.6.3. noteikumu 20.1., 20.2. un 20.3. apakšpunktos noteiktajos gadījumos attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieka (turpmāk – pārvaldnieks) izziņu par dzīvojamās telpas īres un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādu neesamību vai vienošanās ar pārvaldnieku un/vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu;

25.6.4. noteikumu 20.4. apakšpunktā noteiktajā gadījumā izziņu, ka pēdējo 2 gadu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas nav bijis parāda par dzīvojamās telpas īri un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītajiem maksājumiem, kā arī nav parāda par agrāk īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu.

25.7. Noteikumu 21. punktā minētajām personu kategorijām (8. reģistrs):

25.7.1. darba līguma kopija;

25.7.2. speciālista kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija;

25.7.3. ieteikuma vēstule no darba devēja, ja darba devējs ir pašvaldības institūcija;

25.7.4. kvalificēta speciālista darba devēja piekrišana, ja darba devējs nav pašvaldības institūcija.

25.8. Noteikumu 22. punktā minētajām personu kategorijām (9. reģistrs):

25.8.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

25.8.2. visu dzīvojamā telpā deklarēto pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

25.8.3. noteikumu 22.1., 22.2. un 22.3. apakšpunktos noteiktajos gadījumos attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieka (turpmāk – pārvaldnieks) izziņu par dzīvojamās telpas īres un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādu neesamību vai vienošanās ar pārvaldnieku un/vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu;

25.8.4. (svītrots ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes 21.03.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 24-5)

25.9. Nepieciešamības gadījumā var tikt pieprasīti papildus dokumenti informācijas precizēšanai.

IV. PERSONU REĢISTRĀCIJAS KĀRTĪBA PALĪDZĪBAS REĢISTROS

26. Noteikumu 14.1., 14.3., 16.1., 18. un 19.5. punktos minētās personas palīdzības saņemšanai reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu pašvaldībā saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad tās ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.

27. Noteikumu 14.–18., 19.4.-19.6., 20. un 22. punktos noteiktajos gadījumos komisija pieņem lēmumu atteikt reģistrēt personu palīdzības reģistros: