Zaudējis spēku - Normatīvie noteikumi par ieguldījumu brokeru sabiedrību atalgojuma politiku un praksi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 162Rīgā 2022. gada 6. septembrī(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomessēdes protokols Nr. 38 2. p.)

Izdoti saskaņā arIeguldījumu brokeru sabiedrību likuma31. panta ceturto daļu un 37. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par ieguldījumu brokeru sabiedrību atalgojuma politiku un praksi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka prasības atalgojuma politikai un tās piemērošanai, lai nodrošinātu, ka atalgojuma politika un prakse atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai, un veicinātu to, bet ierobežotu risku uzņemšanos virs ieguldījumu brokeru sabiedrības noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu. Noteikumi nosaka arī prasības ar atalgojuma politiku un praksi saistītās informācijas apkopošanai, kā arī atalgojuma tendenču novērtēšanai nepieciešamo datu sagatavošanas un iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā – Komisija) un pastarpināti arī Eiropas Banku iestādei (tālāk tekstā arī – EBI) kārtību.

2. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras nav nelielas un savstarpēji nesaistītas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (tālāk tekstā – Regula 2019/2033) 12. pantam un kuras nav Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 3. panta trešajā un ceturtajā daļā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā arī ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiālēm, kuras saņēmušas atļauju filiāles darbībai, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām (tālāk tekstā visas kopā – sabiedrība).

3. Sabiedrība ievēro šo noteikumu prasības individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī.

4. Noteikumos lietotie termini:

4.1. atalgojuma mainīgā daļa – no darbības rezultātiem atkarīga darba samaksas daļa, kuras struktūru var veidot dažādi elementi, piemēram, izmaksas monetārā (piemēram, prēmijas) vai nemonetārā formā (piemēram, akciju vai ar akcijām saistītu instrumentu formā). Atalgojuma mainīgā daļa ietver arī pēc sabiedrības iniciatīvas noteiktos diskrecionāros pensiju pabalstus. Atalgojuma elementi, kuri nav skaidri klasificējami kā atalgojuma nemainīgā daļa, ir atzīstami par atalgojuma mainīgo daļu, piemēram, noturēšanas piemaksas (retention bonuses), atlīdzības, kas pārsniedz Darba likumā noteiktās piemaksas vai atlaišanas pabalstu apmērus darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā, kompensācija, piemērojot to saistībā ar jaunu darbinieku pieņemšanu darbā līgumisko attiecību izbeigšanai ar iepriekšējo darba devēju;

4.2. atalgojuma nemainīgā daļa – darba samaksas daļa, kura nav atkarīga no darbības rezultātiem (parasti – darba alga) un kura ietver Darba likumā noteiktos obligātos maksājumus, kā arī tādas iemaksas pensiju plānos vai citus maksājumus, kas noteikti saskaņā ar sabiedrības pensiju politiku vai paredzēti darba koplīgumā sabiedrības organizācijas līmenī;

4.3. atalgojums – darba samaksa, ko veido atalgojuma nemainīgās daļas un atalgojuma mainīgās daļas (ja tāda paredzēta) kopsumma;

4.4. īpaši augsta atalgojuma mainīgā daļa – atalgojuma mainīgā daļa, kas ir vienāda ar vai lielāka par 100 procentiem no darbiniekam noteiktās atalgojuma nemainīgās daļas pārskata gadā;

4.5. sabiedrības riska profilu ietekmējošie amati – amati vai darbinieki, kuri atbilstoši Komisijas 2021. gada 13. augusta Deleģētajā regulā (ES) 2021/2154, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar ko precizē atbilstošus kritērijus to darbinieku kategoriju identificēšanai, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, (tālāk tekstā – Regula 2021/2154) minētajiem kritērijiem ir identificējami kā sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu būtiski ietekmējoši amati vai darbinieki, kā arī citi darbinieki, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par šajā punktā minēto identificēto amatu vai darbinieku zemāko atalgojuma līmeni;

4.6. diskrecionārie pensiju pabalsti – pabalsti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 4. panta 1. punkta 73. apakšpunkta izpratnē.

5. Pārējie noteikumos lietotie termini atbilst Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Regulā 2019/2033, Regulā 2021/2154 un Komisijas 2021. gada 13. augusta Deleģētajā regulā (ES) 2021/2155, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, precizējot to instrumentu klases, kas adekvāti atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitāti parastās situācijās, un iespējamo alternatīvo kārtību, kura ir piemērota izmantošanai atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034, (tālāk tekstā – Regula 2021/2155) lietotajiem terminiem.

6. Sabiedrība nodrošina, ka:

6.1. darbinieki apņemas neizmantot personīgās riska ierobežošanas stratēģijas vai tādu atalgojuma un atbildības apdrošināšanu, kas mazinātu risku par varbūtējo korekciju, kuras noteiktas atalgojuma politikā, ietekmi uz atalgojumu, un, uzsākot darba tiesiskās attiecības ar sabiedrību, rakstveidā apliecina, ka apņemas ievērot šo prasību;

6.2. veicot atalgojuma mainīgās daļas izmaksu, netiek izmantoti tādi instrumenti vai metodes, kas panāk vai veicina izvairīšanos no Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, šajos noteikumos vai tieši piemērojamajos Eiropas Savienības tiesību aktos atalgojuma politikai un praksei noteikto prasību ievērošanas;

6.3. atalgojuma politikas izstrādē un praksē tā ievēro EBI 2021. gada 22. novembra pamatnostādnes EBA/GL/2021/13 "Pamatnostādnes par pareizu atalgojuma politiku saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/2034", kuras pieejamas EBI mājaslapā un kuru mērķis ir atalgojuma regulējumam noteikto prasību vienveidīga piemērošana sabiedrību darbībā un uzraudzības praksē Eiropas Savienībā.

II. Atalgojuma politika

7. Sabiedrība nodrošina tādas atalgojuma politikas izstrādi, ieviešanu un pastāvīgu uzturēšanu, kas attiecas uz visiem darbiniekiem un:

7.1. atbilst tās organizatoriskajai struktūrai, darbības apjomam, veidam, sarežģītībai un specifikai;

7.2. nodrošina dzimumneitralitāti ne tikai visos atalgojuma politikas aspektos, bet arī piemērojot to praksē, t.i., tā ir balstīta uz vienāda atalgojuma noteikumu piemērošanu darbiniekiem – sievietēm un vīriešiem – par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu;

7.3. atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet ierobežo risku uzņemšanos virs noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa;

7.4. nodrošina, ka atalgojuma mainīgā daļa neierobežo sabiedrības likviditāti un spēju stiprināt tās pašu kapitālu īsā laika periodā un arī ilgtermiņā;

7.5. atbilst sabiedrības vērtībām, t.sk. korporatīvajām vērtībām un augstas profesionālās rīcības un ētikas standartiem, ilgtermiņa interesēm, attīstības stratēģijā noteiktajiem darbības mērķiem, kā arī ņem vērā, ka pieņemtajiem lēmumiem par ieguldījumu veikšanu ir ietekme ilgākā laikposmā;

7.6. nosaka pasākumus interešu konfliktu novēršanai, t.sk. attiecībās ar klientiem, ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2022. gada 31. marta pamatnostādnes ESMA35-36-2537 "Pamatnostādnes par dažiem no FITD II prasībām izrietošajiem aspektiem atalgojumam", veicina darbību regulējošo normu ievērošanu, risku apzināšanos un risku piesardzīgu uzņemšanos;

7.7. nav pretrunā ar klientu interešu aizsardzības principiem un citu ieinteresēto pušu interesēm;

7.8. neparedz garantētu atalgojuma mainīgās daļas piešķiršanu, jo tas neatbilst piesardzīgai risku pārvaldīšanai un atalgojuma mainīgās daļas par darbības rezultātiem noteikšanai, kā arī neiekļauj to nākotnes atalgojuma plānos. Garantēta apmēra atalgojuma mainīgo daļu drīkst noteikt tikai izņēmuma kārtā, piemērojot to saistībā ar jaunu amatpersonu vai darbinieku pieņemšanu darbā, ne vairāk kā vienu reizi un ne ilgāk par pirmo darba gadu, t.sk. konsolidācijas grupas ietvaros, vienlaikus nodrošinot, ka tas netraucē sabiedrībai uzturēt stipru un stabilu kapitāla bāzi, un vērtējot, vai šāda maksājuma piešķiršana ir pamatojama ar sabiedrības ilgtermiņa interesēm;

7.9. tiek dokumentēta un pēc tam ir pieejama visiem sabiedrības darbiniekiem;

7.10. nosaka, ka kontroles funkciju veicēji ir pilnvaroti veikt nepieciešamās pārbaudes, tie ir funkcionāli neatkarīgi no tām sabiedrības struktūrvienībām, kuras tie pārrauga, un to atalgojumu nosaka saskaņā ar kontroles funkcijām noteikto mērķu sasniegšanu neatkarīgi no kontroles funkciju kontrolētajās darbības jomās sasniegtajiem darbības rezultātiem;

7.11. nosaka, ka kontroles funkciju veicēji vismaz reizi gadā veic īstenotās atalgojuma politikas un tās pamatprincipu atbilstības novērtējumu, ja nepieciešams, arī konsolidācijas grupas līmenī, kā arī izvērtē atalgojuma politikas un tās pamatprincipu piemērotību sabiedrības darbības specifikai, ņemot vērā ietekmi uz sabiedrības risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti un pārmaiņas ārējos faktoros, t.sk. ārējos normatīvajos aktos, un sniedz atbilstības novērtējumu.

8. Atalgojuma politikas un ar to saistīto iekšējo normatīvo aktu, t.sk. sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu izvērtēšanas procedūras, izstrādē, īstenošanā, kā arī uzraudzības un izvērtēšanas procesā iesaista darbiniekus, kas sabiedrībā veic kontroles un personāla vadības funkcijas, un, ja, izvērtējot sabiedrības darbības apjomu, veidu, sarežģītību, specifiku un organizatorisko struktūru, nepieciešams, iesaista arī risku un revīzijas komitejas locekļus vai akcionārus.

9. Sabiedrība nodrošina, ka šo noteikumu 8. punktā minētajām iesaistītajām personām ir:

9.1. atbilstoša kompetence atalgojuma vai risku pārvaldības jomā un pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze tām uzticēto pienākumu veikšanai;

9.2. funkcionāla neatkarība no to kontrolei pakļautajām darbības jomām (struktūrvienībām);

9.3. nepieciešamās pilnvaras to funkciju veikšanai un informācijas iegūšanai, t.sk. neierobežota piekļuve visai informācijai un datiem, kas saistīti ar atalgojuma politikas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un izvērtēšanu;

9.4. iespēja sniegt neatkarīgu un kompetentu vērtējumu par atalgojuma politiku un tās piemērošanu praksē, kā arī piemērotību sabiedrības darbībai, t.sk. tās ietekmi uz sabiedrības riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti.

III. Atalgojuma politikas pārvaldība

10. Sabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) vai gadījumos, kad padome nav izveidota, sabiedrības dalībnieki ir atbildīgi par:

10.1. atalgojuma politikas pamatprincipu, t.sk. sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu, identifikācijas procesu un atalgojuma politikas apstiprināšanu, pārskatīšanu, kā arī īstenošanas uzraudzību;

10.2. atalgojuma noteikšanu sabiedrības riska profilu ietekmējošiem darbiniekiem. Ja sabiedrība saņem komercdarbības valsts atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē, sabiedrības padome nekavējoties pārskata sabiedrības valdes locekļu un citu sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu atalgojumu atbilstoši pamatotai un efektīvai risku pārvaldīšanai un ilgtermiņa izaugsmei, kā arī veic tā turpmāku pārskatīšanu atbilstoši sabiedrības finanšu stāvokļa izmaiņām;

10.3. risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību, ja sabiedrībā nav izveidota atalgojuma komiteja;

10.4. atalgojuma politikas un tās pamatprincipu regulāru, bet ne retāku kā vienu reizi gadā pārskatīšanu, lai nodrošinātu atbilstību sabiedrības esošajai darbībai, ņemot vērā tās attīstības stratēģiju un ārējo faktoru ietekmi;

10.5. pārbaužu veikšanas kārtības noteikšanu par sabiedrības atalgojuma politikas īstenošanas atbilstību apstiprinātajai atalgojuma politikai, nosakot to, kura no sabiedrības kontroles funkcijām pārbauda un novērtē minēto atbilstību regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi gadā, un to, vai nepieciešams piesaistīt neatkarīgu ārējo ekspertu;

10.6. ziņošanas kārtības sabiedrības padomei noteikšanu par pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar šo noteikumu 10.5. punktā minēto kārtību, konstatētajiem novērojumiem, trūkumiem un secinājumiem, kā arī par atalgojuma politikas piemērotību sabiedrības darbības specifikai un ietekmi uz sabiedrības riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti kopumā;

10.7. trūkumu novēršanas plāna apstiprināšanu un tā īstenošanas uzraudzību, ņemot vērā pārbaudēs konstatētās nepilnības;

10.8. šo noteikumu 10.4.–10.7. punktā minēto procesu dokumentācijas nodrošināšanu;

10.9. sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem sniegto informāciju saistībā ar atalgojuma politiku un praksi.

11. Sabiedrības valde saistībā ar atalgojuma politiku un praksi ir atbildīga par:

11.1. sabiedrības padomes noteiktajiem atalgojuma politikas pamatprincipiem atbilstošas atalgojuma politikas izstrādi un tai atbilstošu iekšējo normatīvo aktu izstrādi, apstiprināšanu un īstenošanu;

11.2. amatpersonu un darbinieku informēšanu par to darbības rezultātu novērtēšanā un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantojamajiem rādītājiem un metodēm;

11.3. to, ka atalgojuma politika un sabiedrības iekšējie normatīvie akti atalgojuma noteikšanai, t.sk. novērtēšanas process un tā rezultāti, ir skaidri, dokumentēti un pieejami, ciktāl nepieciešams funkciju vai darba pienākumu veikšanai vai ciktāl tie attiecas uz konkrēto amatpersonu vai darbinieku.

12. Sabiedrība, kas ir konsolidācijas grupas mātes sabiedrība, nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu ar meitas sabiedrībām par atalgojuma politiku un ar to saistītajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem un lēmumiem, lai sabiedrība varētu izvērtēt, t.sk. kontroles funkciju nodrošināšanas ietvaros, atalgojuma politikas un prakses atbilstību grupas līmenī noteiktajām prasībām.

IV. Atalgojuma komiteja

13. Sabiedrība, kuras bilances un ārpusbilances aktīvu vidējā vērtība iepriekšējo četru finanšu pārskata gadu laikā ir bijusi vienāda ar vai lielāka par 100 miljoniem euro, izveido atalgojuma komiteju, kas spēj sniegt neatkarīgu un kompetentu atzinumu par atalgojuma politiku un praksi, atalgojuma politikas pamatprincipu piemērotību sabiedrības darbības specifikai un atalgojuma politikas un prakses ietekmi uz sabiedrības risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti. Sabiedrība var veidot atalgojuma komiteju konsolidācijas grupas līmenī.

14. Sabiedrība, kura nesasniedz šo noteikumu 13. punktā minēto bilances un ārpusbilances aktīvu vidējās vērtības iepriekšējo četru finanšu pārskata gadu laikā apmēra slieksni, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, kā arī organizatorisko struktūru, izvērtē atalgojuma komitejas izveides lietderību. Sabiedrībā, kurā nav izveidota atalgojuma komiteja, tās kompetencē esošie jautājumi ietilpst padomes (ja tāda ir izveidota) vai gadījumos, kad padome nav izveidota, sabiedrības akcionāru vai dalībnieku atbildībā.

15. Atalgojuma komiteja, kuras sastāvs ir līdzsvarots dzimumu aspektā, ir atbildīga par:

15.1. iekšējo normatīvo aktu, kurus apstiprina sabiedrības padome un kuri saistīti ar atalgojumu, sagatavošanu, t.sk. par tādu iekšējo normatīvo aktu sagatavošanu, kuriem ir ietekme uz sabiedrības riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti, kā arī par atalgojuma politikas pārskatīšanu un trūkumu novēršanas plāna sagatavošanu;

15.2. atbalsta sniegšanu sabiedrības padomei attiecīgo iekšējo normatīvo aktu pārvaldības nodrošināšanā, t.sk., sagatavojot atzinumu par šo normatīvo aktu piemērošanu praksē un to atbilstību atalgojuma politikas pamatprincipiem, kā arī par to, vai esošā atalgojuma politika nodrošina efektīvu sabiedrības risku pārvaldīšanu un ilgtermiņa attīstību, un priekšlikumu tās pilnveidošanai sniegšanu;

15.3. sabiedrības risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību;

15.4. sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu izvērtējuma un identifikācijas procesa nodrošināšanu.

16. Atalgojuma komiteja iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un atzinumus sagatavo, ņemot vērā sabiedrības dalībnieku, akcionāru, ieguldītāju un citu ieinteresēto pušu ilgtermiņa intereses.

17. Par atalgojuma komitejas vadītāju ieceļ vienu no sabiedrības padomes locekļiem. Par atalgojuma komitejas locekļiem drīkst iecelt vienīgi tādus sabiedrības padomes vai valdes locekļus, kuri sabiedrībā neveic nekādas izpildfunkcijas, izņemot gadījumus, kad normatīvie akti paredz piesaistīt darbinieku pārstāvi, vienlaikus nodrošinot, ka atalgojuma komitejas locekļu vairākumu veido sabiedrības padomes locekļi.

18. Sabiedrība nodrošina, ka atalgojuma komitejas locekļiem kopumā ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze tiem uzticēto pienākumu veikšanai, pieejama visa nepieciešamā informācija savas darbības nodrošināšanai un pieņemtie lēmumi ir dokumentēti un pamatoti.

19. Atalgojuma komiteja sadarbojas ar citām sabiedrības izveidotajām komitejām, piemēram, riska un revīzijas komiteju, vai funkciju veicējiem attiecīgajās jomās, piemēram, personāla atlases, juridiskajā vai stratēģiskās plānošanas jomā, lai panāktu visaptverošu informācijas apmaiņu savas darbības un pienākumu veikšanas nodrošināšanai.

V. Atalgojuma politikas pamatprincipi

20. Atalgojuma politikas pamatprincipi nosaka:

20.1. atalgojuma politikas mērķus, piemēram, attiecīgas kvalifikācijas amatpersonu vai darbinieku piesaistīšanu un motivēšanu sabiedrības noteikto darbības mērķu sasniegšanai;

20.2. atalgojuma nemainīgās daļas elementus, piemēram, darba algu, ar pensionēšanos saistītos maksājumus saskaņā ar sabiedrības pensiju politiku, no Darba likuma izrietošos obligātos maksājumus;

20.3. atalgojuma mainīgās daļas (ja tāda ir paredzēta) elementus, piemēram, prēmijas, motivējošas shēmas ilgtermiņa darbības rezultātu sasniegšanai, akcijas, ar akcijām saistītus instrumentus vai citus instrumentus, atlīdzību darba līguma vai pilnvarojuma līguma izbeigšanas gadījumā, kas pārsniedz Darba likumā noteikto apmēru, diskrecionāros pensiju pabalstus, kompensāciju, piemērojot to saistībā ar jaunu amatpersonu vai darbinieku pieņemšanu darbā līgumisko attiecību izbeigšanai ar iepriekšējo darba devēju. Nosakot šos elementus, sabiedrība ņem vērā visus esošos un varbūtējos riskus;

20.4. atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas kārtību, piešķirto instrumentu turēšanas politiku (retention policy), atalgojuma mainīgās daļas koriģēšanas mehānismus, ņemot vērā šo noteikumu 35.5.3. punktā noteiktās prasības;

20.5. finanšu un nefinanšu rādītājus un metodes darbinieku darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma mainīgās daļas un atalgojuma nemainīgās daļas noteikšanai. Sabiedrība skaidri nošķir kritērijus, kurus izmanto, lai noteiktu:

20.5.1. atalgojuma nemainīgo daļu, kas galvenokārt atspoguļo darbinieka profesionālo pieredzi un atbildības līmeni, kurš noteikts attiecīgā darbinieka amata aprakstā, kas ir darba līguma neatņemama sastāvdaļa;

20.5.2. atalgojuma mainīgo daļu, kas atspoguļo darbinieka darbības rezultātus, kuri pārsniedz tā amata aprakstā noteiktās prasības, to noturīgumu un korekciju, ņemot vērā ar tiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;