Statistisko datu par nebanku ārējiem maksājumiem sagatavošanas un iesniegšanas noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 217Rīgā 2022. gada 12. septembrī

Izdoti saskaņā ar Latvijas Bankas likuma63. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības un kārtību, saskaņā ar kuru Latvijā reģistrētas kredītiestādes un ārvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, kas pieņem noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un piešķir aizdevumus (tālāk tekstā – kredītiestāde), un Latvijā reģistrētas komercsabiedrības, kas nav kredītiestādes, un ārvalstīs reģistrētu komercsabiedrību filiāles Latvijā, kas nepieņem noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un nepiešķir aizdevumus (tālāk tekstā – komersants), sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai statistiskos datus par nebanku ārējiem maksājumiem (tālāk tekstā – statistiskie dati);

1.2. statistisko datu iesniegšanas termiņus;

1.3. statistisko datu glabāšanas ilgumu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ārējais maksājums – naudas pārvedums jebkurā valūtā, izmantojot bezskaidrās vai skaidrās naudas maksājumu un kredītiestādes pakalpojumus, kur viena no pusēm (saņēmējs vai maksātājs) ir rezidents un otra puse – nerezidents, vai ārējā noguldījuma palielinājums vai samazinājums;

2.2. ārējā noguldījuma palielinājums – rezidenta veiktais sava pieprasījuma noguldījuma vai termiņnoguldījuma palielinājums ārvalstī reģistrētā kredītiestādē (tālāk tekstā – ārvalsts kredītiestāde), veicot naudas līdzekļu pārvedumu no sev pieejama konta kredītiestādē;

2.3. ārējā noguldījuma samazinājums – rezidenta veiktais sava pieprasījuma noguldījuma vai termiņnoguldījuma samazinājums ārvalsts kredītiestādē, veicot naudas līdzekļu pārvedumu uz sev pieejamu kontu kredītiestādē;

2.4. ārvalsts – valsts, kas nav Latvija;

2.5. ārvalstu māsas uzņēmums:

2.5.1. ārvalstīs – nerezidents, kas ietilpst vienā tiešo investīciju grupā ar komersantu un kas nav komersanta tiešais investors vai tiešo investīciju uzņēmums, ja galvenais kontrolējošais investors ir rezidents;

2.5.2. Latvijā – nerezidents, kas ietilpst vienā tiešo investīciju grupā ar komersantu un kas nav komersanta tiešais investors vai tiešo investīciju uzņēmums, ja galvenais kontrolējošais investors ir nerezidents;

2.6. darījuma datums – datums, kurā veikts ārējais maksājums, t.i., attiecīgā summa norakstīta no nebankas konta kredītiestādē vai ieskaitīta tajā;

2.7. galvenais kontrolējošais investors – investors (rezidents vai nerezidents), kas tiešā vai netiešā veidā (izmantojot meitas sabiedrības) ieguvis līdzdalību, kas aptver 50% un vairāk no komersanta pamatkapitāla un kuru nekontrolē cits investors;

2.8. ienākošais ārējais maksājums – nerezidenta naudas līdzekļu pārvedums rezidentam vai ārējā noguldījuma samazinājums;

2.9. izejošais ārējais maksājums – rezidenta naudas līdzekļu pārvedums nerezidentam vai ārējā noguldījuma palielinājums;

2.10. nebanka – kredītiestādes klients (rezidents), kas nav monetārā finanšu iestāde (tālāk tekstā – MFI), t.sk. centrālā valdība, vietējā valdība, komersants, mājsaimniecība, mājsaimniecības apkalpojošā bezpeļņas organizācija;

2.11. nerezidenti – visas institucionālās vienības, kas reģistrētas ārvalstīs, un fiziskās personas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušās Latvijā uz laiku, kas īsāks par vienu gadu (izņēmums – studenti), kā arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko organizāciju un citas pārstāvniecības Latvijā;

2.12. parāda instrumenti – komersanta un nerezidenta, kurš ir tiešais investors, tiešo investīciju uzņēmums, ārvalstu māsas uzņēmums vai cits nerezidents, savstarpējie aizņēmumi un aizdevumi (izņemot finanšu līzingu) un citas savstarpējās parādu radošās prasības un saistības (t.sk. grupas konti (cash pool) un kredītlīnijas);

2.13. rezidenti – visas institucionālās vienības, t.sk. ārvalstu, kas reģistrētas un darbojas Latvijā, un fiziskās personas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu (izņēmums – studenti), kā arī Latvijas diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs;

2.14. tiešās investīcijas – komersanta ārējie aktīvi un pasīvi ar tiešo investoru, tiešo investīciju uzņēmumu vai ārvalstu māsas uzņēmumu;

2.15. tiešais investors:

2.15.1. ārvalstīs – komersants, kas tiešā vai netiešā veidā (izmantojot meitas sabiedrības vai asociētos uzņēmumus) ieguvis līdzdalību, kas aptver 10% un vairāk no uzņēmuma (nerezidenta) pamatkapitāla, kā arī komersants, kurš reģistrējis filiāli ārvalstīs;

2.15.2. Latvijā – nerezidents, kurš tiešā vai netiešā veidā (izmantojot meitas sabiedrības vai asociētos uzņēmumus) ieguvis līdzdalību, kas aptver 10% un vairāk no komersanta pamatkapitāla, kā arī nerezidents, kurš reģistrējis filiāli Latvijā;

2.16. tiešo investīciju uzņēmums:

2.16.1. ārvalstīs – uzņēmums (nerezidents), kurā komersants tiešā vai netiešā veidā (izmantojot meitas sabiedrības vai asociētos uzņēmumus) ieguvis līdzdalību, kas aptver 10% un vairāk no pamatkapitāla, kā arī komersanta reģistrēta filiāle ārvalstīs;

2.16.2. Latvijā – komersants, kurā nerezidents tiešā vai netiešā veidā (izmantojot meitas sabiedrības vai asociētos uzņēmumus) ieguvis līdzdalību, kas aptver 10% un vairāk no pamatkapitāla, kā arī nerezidenta reģistrēta filiāle Latvijā.

3. Citu terminu lietojums atbilst Latvijas Bankas noteikumos, kas regulē statistisko datu par kredītiestāžu un citu monetāro finanšu iestāžu finansiālo stāvokli (MBP) sagatavošanas un iesniegšanas prasības un kārtību, sniegtajam šo terminu skaidrojumam.

4. Statistiskie dati nepieciešami Latvijas Bankas uzdevumu veikšanai, t.sk. lai sagatavotu maksājumu bilances un tiešo investīciju statistiku atbilstoši starptautiskajiem standartiem un Eiropas Savienības, t.sk. Eiropas Centrālās bankas, tiesību aktu prasībām.

5. Statistiskos datus Latvijas Banka var nodot Latvijas Bankas likuma 71. panta otrajā un trešajā daļā minētajām iestādēm, ievērojot minētajā likumā noteiktās prasības.

6. Statistiskos datus Latvijas Banka glabā pastāvīgi.

II. Statistisko datu sagatavošanas un iesniegšanas vispārējās prasības un kārtība un iesniegšanas termiņi

7. Statistiskos datus kredītiestāde sagatavo atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam "Nebanku ārējo maksājumu mēneša pārskats" (tālāk tekstā – Nebanku ārējo maksājumu mēneša pārskats) par katru kalendāro mēnesi un iesniedz Latvijas Bankai triju darbadienu laikā pēc kalendārā mēneša beigām.

8. Statistiskos datus komersants sagatavo atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam "Mēneša pārskats par kredītiestādē saņemtajiem ienākošajiem ārējiem maksājumiem (1-IB)" (tālāk tekstā – Mēneša pārskats par kredītiestādē saņemtajiem ienākošajiem ārējiem maksājumiem (1-IB)) par kalendāro mēnesi un iesniedz Latvijas Bankai piecu darbadienu laikā pēc kalendārā mēneša beigām.

9. Statistiskos datus Latvijas Bankai iesniedz elektroniskā veidā saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kuri regulē elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku, kredītiestādes – izmantojot paaugstinātās drošības sistēmu, komersanti – izmantojot nebanku statistikas sistēmu vai papīra dokumenta veidā.

10. Statistiskajos datos iekļauj nebanku ārējos maksājumus, kuru apjoms (pārrēķinot saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo attiecīgās valūtas kursu attiecīgajā darījuma datumā) ir vai pārsniedz 10 000 euro.

11. Kredītiestāde nodrošina, ka nebanka, veicot izejošo ārējo maksājumu kredītiestādē, maksājuma uzdevumā uzrāda savu un saņēmēja rezidences valsts kodu un izejošā ārējā maksājuma kodu.

12. Iesniedzot statistiskos datus, ievēro šādus vispārējos principus:

12.1. valsts kodu uzrāda saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 "Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi". Starptautiskās organizācijas kodu uzrāda saskaņā ar Latvijas Bankas uzturēto sarakstu "Starptautisko organizāciju kodi un sektori";

12.2. valūtas kodu uzrāda saskaņā ar starptautisko standartu ISO 4217 "Valūtu un resursu kodi";

12.3. ārējā maksājuma kodu uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu;

12.4. ja nav iespējams konstatēt, vai maksājums ir ārējais maksājums, par izejošo ārējo maksājumu uzskata maksājumu, kura saņēmēja kredītiestāde ir ārvalsts kredītiestāde, bet par ienākošo ārējo maksājumu – maksājumu, kura maksātāja kredītiestāde ir ārvalsts kredītiestāde;

12.5. ja ārējais maksājums ietver vairākas sastāvdaļas ar atšķirīgu mērķi, katra sastāvdaļa šo noteikumu izpratnē uzskatāma par atsevišķu ārējo maksājumu.

13. Statistiskajos datos neiekļauj nebanku ārējos maksājumus, kas veikti ar kartēm.

III. Nebanku ārējo maksājumu mēneša pārskata sagatavošanas prasības un kārtība

14. Ārējo maksājumu uzrāda tā perioda Nebanku ārējo maksājumu mēneša pārskatā, uz kuru attiecas darījuma datums, ko norāda ailē "Darījuma datums".

15. Ailē "Darījuma reģistrācijas numurs" norāda ārējā maksājuma reģistrācijas numuru, ko iekšējā uzskaitē izmanto kredītiestāde.

16. Ailē "Nebankas grupas kods" norāda attiecīgās nebankas grupas kodu:

16.1. centrālajai valdībai – "1";

16.2. vietējai valdībai – "2";

16.3. komersantam – "6";

16.4. mājsaimniecībai – "7";

16.5. mājsaimniecības apkalpojošajai bezpeļņas organizācijai – "8".

17. Ailē "Komersanta reģistrācijas numurs" norāda komersanta reģistrācijas numuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā.

18. Ailē "Ārējā maksājuma veids" norāda, vai ārējais maksājums ir nebankas ienākošais ārējais maksājums vai izejošais ārējais maksājums, izmantojot šādus apzīmējumus:

18.1. ienākošais ārējais maksājums – K;

18.2. izejošais ārējais maksājums – D.

19. Ailē "Summa" norāda ārējā maksājuma summu tajā valūtā, kurā veikts ārējais maksājums. Šīs pozīcijas skaitļu kopsummu norāda pozīcijā "Skaitļu kopsumma".

20. Ailē "Valūtas kods" norāda tās valūtas kodu, kurā veikts ārējais maksājums.

21. Ailē "Ārējā maksājuma kods" norāda ārējā maksājuma kodu. Ja komersants nav iesniedzis kredītiestādei ienākošā ārējā maksājuma kodu, lai kredītiestāde to iekļautu Nebanku ārējo maksājumu mēneša pārskatā, kredītiestāde aili neaizpilda.

22. Ailē "Valsts kods" norāda ārējā maksājumā iesaistītā nerezidenta valsts kodu vai tās valsts kodu, kur atrodas ārvalsts kredītiestāde, kurā nebanka veikusi ārējā noguldījuma palielinājumu vai samazinājumu. Ja nav iespējams noteikt nerezidenta valsti, izejošajam ārējam maksājumam norāda tās valsts kodu, kurā atrodas izejošā ārējā maksājuma saņēmēja ārvalsts kredītiestāde, bet ienākošajam ārējam maksājumam – tās valsts kodu, kurā atrodas ienākošā ārējā maksājuma maksātāja ārvalsts kredītiestāde.

IV. Mēneša pārskata par kredītiestādē saņemtajiem ienākošajiem ārējiem maksājumiem (1-IB) sagatavošanas prasības un kārtība

23. Komersants sagatavo Mēneša pārskatu par kredītiestādē saņemtajiem ienākošajiem ārējiem maksājumiem (1-IB) atsevišķi par katru kredītiestādi, kurā tas kalendārajā mēnesī saņēmis ienākošos ārējos maksājumus.

24. Ja ienākošajā ārējā maksājumā ietvertas vairākas sastāvdaļas ar atšķirīgu mērķi, komersants uzrāda informāciju par katru ienākošā ārējā maksājuma sastāvdaļu neatkarīgi no tās apjoma.

25. Ienākošo ārējo maksājumu uzrāda tā kalendārā mēneša Mēneša pārskatā par kredītiestādē saņemtajiem ienākošajiem ārējiem maksājumiem (1-IB), uz kuru attiecas darījuma datums, ko norāda ailē "Darījuma datums".

26. Ailē "Summa" uzrāda ienākošā ārējā maksājuma summu tajā valūtā, kurā veikts ienākošais ārējais maksājums.

27. Ailē "Valūtas kods" norāda tās valūtas kodu, kurā veikts ienākošais ārējais maksājums.

28. Ailē "Ārējā maksājuma mērķis (vārdiem)" norāda ienākošā ārējā maksājuma mērķi.

29. Ailē "Ārējā maksājuma kods" norāda ienākošā ārējā maksājuma kodu.

30. Ailē "Valsts kods" norāda ienākošajā ārējā maksājumā iesaistītā nerezidenta valsts kodu vai tās valsts kodu, kur atrodas ārvalsts kredītiestāde, kurā komersants veicis ārējā noguldījuma samazinājumu.

31. Ja komersants iesniedzis kredītiestādei ienākošā ārējā maksājuma kodu, lai kredītiestāde to iekļautu Nebanku ārējo maksājumu mēneša pārskatā, komersants statistiskos datus par šādu ienākošo ārējo maksājumu Mēneša pārskatā par kredītiestādē saņemtajiem ienākošajiem ārējiem maksājumiem (1-IB) neiekļauj.

V. Noslēguma jautājumi

32. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Bankas 2013. gada 11. jūlija noteikumus Nr. 112 "Nebanku ārējo maksājumu pārskatu sagatavošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2013, Nr. 152).

33. Statistiskajiem datiem par 2022. gada decembri piemēro Latvijas Bankas 2013. gada 11. jūlija noteikumus Nr. 112 "Nebanku ārējo maksājumu pārskatu sagatavošanas noteikumi". Šajā punktā minētos statistiskos datus kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai līdz 2023. gada 4. janvārim un komersants – līdz 2023. gada 6. janvārim.

34. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

1. pielikumsLatvijas Bankas 2022. gada 12. septembranoteikumiem Nr. 217

Nebanku ārējo maksājumu mēneša pārskats

Kredītiestādes nosaukums
Kredītiestādes kods
Nr.p.k.	Darījuma datums	Darījuma reģistrācijas numurs
---	---	---
1	2	3
Skaitļu kopsumma	Skaitļu kopsumma	Skaitļu kopsumma
Izpildītājs
---	---	---
	(vārds, uzvārds; e-pasta adrese; tālruņa numurs)

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

2. pielikumsLatvijas Bankas 2022. gada 12. septembranoteikumiem Nr. 217

Mēneša pārskats par kredītiestādē saņemtajiem ienākošajiem ārējiem maksājumiem (1-IB)

Komersanta nosaukums
Komersanta reģistrācijas numurs
Kredītiestādes nosaukums
Nr.p.k.	Darījuma datums	Summa
---	---	---
1	2	3
Izpildītājs
---	---	---
	(vārds, uzvārds; e-pasta adrese; tālruņa numurs)

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

3. pielikumsLatvijas Bankas 2022. gada 12. septembranoteikumiem Nr. 217

Ārējo maksājumu kodi