LegalizePar publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām
Ministru kabineta rīkojums Nr. 618 Rīgā 2022. gada 15. septembrī (prot. Nr. 46 34. §)
1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām" priekšlikumu kopsavilkumā ietvertos risinājumus.
2. Pārresoru koordinācijas centram līdz 2023. gada 1. aprīlim sagatavot grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, paredzot:
2.1. valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas regulāru pārskatīšanu Ministru kabineta līmenī katrā politiskajā ciklā, norādot konkrētus pārvaldības aspektus, kas tajā jāietver;
2.2. valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem un iekļaušanas vispārējā valdības sektorā:
2.2.1. I grupa – komerciāla valsts kapitālsabiedrība;
2.2.2. II grupa – no valsts atkarīga komerciāla valsts kapitālsabiedrība;
2.2.3. III grupa – no valsts atkarīga nekomerciāla valsts kapitālsabiedrība;
2.3. nepieciešamību izstrādāt īpašnieka gaidu vēstuli pirms vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas publisku personu kapitālsabiedrībām, kā arī izmaiņas valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātu izvērtēšanā;
2.4. to valsts kapitālsabiedrību stratēģiskās attīstības izvērtēšanu, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas;
2.5. konceptuālajā ziņojumā ietvertos centralizētas pārvaldības elementus, precizējot koordinācijas institūcijas funkcijas attiecībā uz kapitāla daļu turētāja pienākumu nodošanas un izpildes kārtību, informācijas apkopošanu par valsts kapitālsabiedrību ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā un centralizētu valdes nominācijas procesu organizēšanu un dokumentēšanu valsts kapitālsabiedrībās, kurās nav izveidota padome, un kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij (bet ne 100 % apmērā), kā arī samazinot kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas iesaisti uzraudzībā valsts kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome;
2.6. kārtību, kādā tiek pārvērtēta publisku personu kapitālsabiedrību līdzdalība atkarīgajās kapitālsabiedrībās un vērtēta lietderība publisku personu kapitālsabiedrību meitas sabiedrību līdzdalībai citās kapitālsabiedrībās.
3. Pārresoru koordinācijas centram sešu mēnešu laikā pēc attiecīgu grozījumu pieņemšanas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā izstrādāt un apstiprināt:
3.1. optimālas kapitāla struktūras noteikšanas metodiku, lai nodrošinātu atbilstošu mērķu izvirzīšanu dažādu grupu valsts kapitālsabiedrībās;
3.2. izmaiņas valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādes un darbības rezultātu izvērtēšanas vadlīnijās;
4. Pārresoru koordinācijas centram sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2023. gada 1. aprīlim izstrādāt vadlīnijas valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu izvērtēšanai.
5. Valsts kapitāla daļu turētājiem nodrošināt, ka no 2023. gada 1. janvāra:
5.1. pirms tādu valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas jautājumu izskatīšanas Ministru kabinetā, kas atbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 26. panta sestajā daļā norādītajai robežvērtībai – 15 % no kapitālsabiedrības aktīvu apjoma, tiek sagatavots izvērtējums par alternatīvu finanšu instrumentu piesaisti un to ekonomisko analīzi, t. sk. obligāciju emisijas potenciālu;
5.2. sagatavojot izskatīšanai jautājumus par finansējuma piesaisti inovatīvu risinājumu projektiem, izvērtēt meitas sabiedrību dibināšanas potenciālu, piesaistot arī privāto kapitālu.
6. Apstiprināt konceptuālā ziņojuma 8. daļā ietverto risinājuma 3. variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos.
Ministru prezidents A. K. KariņšMinistru prezidenta vietā ārlietu ministrs E. Rinkēvičs
(Ministru kabineta2022. gada 15. septembrarīkojums Nr. 618)
Konceptuālais ziņojums par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām
| MODERNA PĀRVALDĪBAValsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība | MODERNA PĀRVALDĪBAValsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība | MODERNA PĀRVALDĪBAValsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība | MODERNA PĀRVALDĪBAValsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība |
|---|---|---|---|
| Pasākuma numurs | Deklarācijā dotais uzdevums | Rīcības plāna pasākums | Darbības rezultāts |
| 238.1. | Turpināsim OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un sekmēsim valsts kapitālsabiedrību vērtības pieaugumu, stiprinot valsti kā aktīvu un informētu īpašnieku un izstrādājot skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku. | 1) Izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, nosakot valsts kapitālsabiedrību iedalījumu, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi, darbību konkurences apstākļos, valsts deleģēto uzdevumu īpatsvaru.2) Izstrādāt kapitālsabiedrību iedalījumam atbilstošu tiesisko regulējumu attiecībā uz finanšu un nefinanšu mērķu noteikšanu, rezultātu ziņošanu, dividenžu politiku un informācijas atklāšanu.3) Individuāli izvērtēt iespējas un nepieciešamību valsts kapitālsabiedrību kapitāla piesaistei, emitējot obligācijas un kotējot akcijas biržā. | 1) MK iesniegts konceptuālais ziņojums.2) Izstrādāti MK noteikumi vai vadlīnijas, balstoties uz apstiprināto kapitālsabiedrību iedalījumu, nosakot atšķirīgu dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtību, atšķirīgu darbības rezultātu vērtēšanas kārtību un atšķirīgus publiskojamās informācijas apjomus.3) Sagatavoti informatīvie ziņojumi par iespējamiem risinājumiem valsts kapitālsabiedrību kapitāla piesaistei, emitējot obligācijas un kotējot akcijas biržā. |
| 239.1. | Nodrošināsim virzību uz brīvā tirgus apstākļos darbojošos vai tādu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju, kuras neīsteno valsts politiku attiecīgajā nozarē, uzsākot valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turētājam. | 1) Sagatavot priekšlikumus viena profesionāla kapitāla daļu turētāja noteikšanai, kura turējumā tiktu nodotas kapitālsabiedrības, kuras darbojas konkurences apstākļos, kā arī tās kapitālsabiedrības, kuras neīsteno valsts politiku attiecīgajā nozarē.2) Atbildīgo ministriju kā kapitāla daļu turētāju sagatavoti priekšlikumi kapitālsabiedrību nodošanai centralizētam kapitāla daļu turētājam, ņemot vērā darbības specifiku un kapitāla struktūru. | 1) MK iesniegts konceptuālais ziņojums.2) Sagatavoti informatīvie ziņojumi un normatīvie akti par kapitālsabiedrību nodošanu turējumā centralizētam kapitāla daļu turētājam. |
| Nr. | Uzdevums/pasākums | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs |
| --- | --- | --- | --- |
| 1.2.1. Kapitāla tirgus attīstība un investīciju kultūras veidošana | 1.2.1. Kapitāla tirgus attīstība un investīciju kultūras veidošana | 1.2.1. Kapitāla tirgus attīstība un investīciju kultūras veidošana | 1.2.1. Kapitāla tirgus attīstība un investīciju kultūras veidošana |
| 1.2.5. | Izstrādāt priekšlikumus par valsts kapitālsabiedrību investīciju finansēšanas iespējām, t.sk. izmantojot privātā kapitāla piesaisti (aizdevumi, papildu pašu kapitāls, obligāciju emisijas u.c.) | Aktīvāka valsts kapitālsabiedrību dalība kapitāla tirgū. | Sagatavots konceptuālais ziņojums un iesniegts izskatīšanai MK |
| 1.2.6. | Izveidot attīstības un atbalsta modeli, sniedzot iespēju privātajiem uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām izvērtēt dalību kapitāla tirgū.Sekmēt MK apstiprinātās stratēģijas realizēšanu, nodrošinot valsts kapitālsabiedrību piedalīšanos kapitāla tirgū. | Valsts kapitālsabiedrību dalība modelī. Nodrošināts atbalsts sagatavošanās procesā dalībai kapitāla tirgos privātiem uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. | Sagatavots piedāvājums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iespējamajai ieiešanai kapitāla tirgū, kas vienlaikus atbilst VFPS līdzekļu ieguldīšanas ietvaram. |
| Valsts | Līdzdalības nosacījumi kapitālsabiedrībās | Politiskā cikla pārvaldības dokumenta saturs | Pieņemšanas līmenis/forma un periods |
|---|---|---|---|
| Zviedrija26 | Ilgtermiņa vērtības radīšana, arī efektivitāte, rentabilitāte un līderība ilgtspējīgā biznesa pieejā.Specifiskie nefinanšu mērķi (ja attiecināms). | Vispārīgie principi par padomes ievēlēšanu, atalgojumu, mērķiem.Ilgtspējas mērķi, digitalizācija.Valsts aktīvu drošība.Valsts pārstāvis padomē. | Valdība apstiprina, sākoties jaunam valdības ciklam.Līdzdalības apmēra izmaiņas apstiprina parlaments.Valdība katru gadu atskaitās parlamentam. |
| Somija27 | Devums ekonomikai, uzņēmumu vērtības pieaugums un attīstība, efektīva resursu izlietošana. | Valsts līdzdalības līmeņi (100%, 50,1%, 33,4% un 0%).Atalgojuma principi dažādās VKS.VKS klasifikācija un līdzdalības minimālais līmenis.Stratēģisko interešu definēšana katrā VKS.Valsts pārstāvis padomē. | Valdības rezolūcija saskaņā ar valdības rīcības programmu |
| Norvēģija28 | Augstākais iespējamais ienesīgums vai efektīva specifisko valsts nefinanšu mērķu īstenošana.Ilgtspējīga ilgtermiņa vērtības radīšana, tai skaitā uzņēmuma saiknes saglabāšana ar Norvēģiju, tehnoloģisko klasteru veidošanās nodrošināšana | Uzņēmumu klasifikācija.Valsts līdzdalības mazināšanas piedāvājums.Akcionāra gaidas kopumā un katrai VKS augstā līmenī. | Centralizētā pārvaldītāja izstrādāta un valdības prezentēta politika parlamentam saskaņā ar parlamenta ciklu |
| Igaunija | 1) Sabiedrisko pakalpojumu sniegšana (sabiedrības interešu mērķis);2) Stratēģisko interešu aizsardzība (stratēģiskās intereses);3) Papildu ieņēmumu gūšana (finanšu intereses). Ieņēmumu gūšana kā galvenais/ vienīgais mērķis īpašumtiesības ir attaisnojamas tikai izņēmuma gadījumos vai īstermiņā | Īpašumtiesību politika ir jāpārskata vismaz vienreiz 5 gados.Konceptuālais ietvars atjaunots 2020.gadā | |
| Lietuva | Īstenojot valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās, valsts īsteno kapitālsabiedrības vērtības pieaugumu, gūst dividendes vai peļņas ienākumus, aizsargājot nacionālās drošības intereses, īstenojot stratēģiskus projektus vai sasniedz citus likumā noteiktus mērķus. | Normatīvajā ietvarā tiek ieviesti atjauninājumi, piemēram, īpašnieka gaidu vēstule, kurā nosaka kapitālsabiedrībām specifiskus mērķus. Pēc īpašumtiesību vadlīniju 2018.gada atjauninājuma, kapitālsabiedrības vairs netiek klasificētas grupās pēc līdzdalības mērķiem, un VKS ar būtisku iesaisti komercdarbībā tiek piemērots kapitāla atdeves kritērijs. | Vispārējais ietvars nav pārskatīts kopš 2012.gada |
| • Nodrošināta regulāra valsts līdzdalības pamatprincipu izvērtēšana dažādās kapitālsabiedrību grupās, kā arī attiecībā uz to kontrolētām kapitālsabiedrībām: līdzdalības sliekšņi, līdzdalības pamats.• Periodiska konkurences neitralitātes izvērtēšana (līdzdalības pārvērtēšana, tirgus liberalizācija, sadarbības ar privāto sektoru veicināšana)• VKS portfeļa optimizācija, vērtējot līdzdalības apjoma izmaiņas, VKS apvienošanu, pārdošanu, reorganizāciju vai likvidāciju• Augsta līmeņa mērķu noteikšana, atbilstoši katras VKS grupai/segmentam (komerciāli orientētas, nekomerciālas VKS), tam atbilstoši pārvaldības principi, pārvaldības struktūra (padomes esamība, valdes un padomes locekļu skaits, atalgojuma principi)• Konkrētu politiku skaidrāka ietekme uz VKS (vides mērķi, finanšu sektora attīstības mērķi)• Tiek radīts publisks dokuments investoriem, lai informētu par vidēja termiņa valsts prioritātēm attiecībā uz VKS.• Aktīva investora princips tālāk īstenots ar īpašnieka gaidu vēstuļu instrumenta ieviešanu |
|---|
| VKS iedalījums | Pārvaldības prasības |
|---|---|
| Kapitālsabiedrības lielums (liela, maza, vidēja) | Prasības finanšu pārskatu sagatavošanāInformācijas publiskošanas prasībasPadomju izveidošana, locekļu skaits un atalgojuma ierobežojumiValdes locekļu skaits un atalgojuma ierobežojumi |
| Valsts līdzdalības apjoms | Padomes un valdes locekļu iecelšanaDividenžu izmaksas apjomsMeitas sabiedrību dibināšanaZiņošana par darbības rezultātiem |
| Privatizējamas vai neprivatizējamas | Līdzdalības izvērtējuma nepieciešamībaLēmumi par līdzdalības samazināšanu (t.sk. akciju kotēšanas potenciāls) |
| Nozare (t.sk. regulēta) | Atļauja nemaksāt dividendesPeļņas apjoma ierobežojumiSalīdzināmie uzņēmumi |
| Ieņēmumi no valsts budžeta (pieklasificēts vispārējas valdības sektoram) | Aizņemšanās instrumentu izvēle, apjomsAtskaitīšanās prasībasIenākumu, peļņas, investīciju iespēju ierobežojumiDividenžu lēmumi |
| Potenciālo risku piemēri | Riska sekas |
| --- | --- |
| Uzņēmuma pārņemšana | Uzņēmuma vadībā tiek ieceltas personas, kuras veicina uzņēmuma pilnīgu privatizāciju. |
| Pārmērīga dividenžu izmaksas politika | Uzņēmums spiests aizņemties no ārējiem finanšu avotiem, nepieejams finansējums investīcijām un aktīvu uzturēšanai. |
| Peļņas maksimizēšana | Uzņēmuma pakalpojumi kļūst neadekvāti dārgi vai zaudē konkurētspēju tirgū.Tiek sniegti pakalpojumi, kas konkurē ar pilnīgi privātajiem uzņēmumiem. |
| Priekšrocības | Trūkumi |
| --- | --- |
| – Nav nepieciešami tūlītēji lēmumi par kapitāldaļu atsavināšanu/ jaunu akciju emisiju | – Nenotiks strauja kapitāla tirgus attīstība, iesaistoties VKS– Tiek saglabāta esošā kārtība |
| Priekšrocības | Trūkumi |
| --- | --- |
| – Potenciāli iespējams virzīt kādu VKS uz akciju emisiju un izpildīt Finanšu sektora attīstības plāna uzdevumus– Iespēja realizēt VKS investīciju projektus, kur nepieciešami būtiski resursi | – Sarežģīti panākama politiskā vienprātība– Trūkst pašu VKS kapitāla daļu turētāju atbalsts un pozitīvā potenciāla saskatīšana no akciju emisijas un spiediens no valsts budžeta puses investīciju finansēšanai |
| Priekšrocības | Trūkumi |
| --- | --- |
| – Rast finansējumu komerciālu un inovatīvu produktu radīšanai VKS– Veicināt VKS sadarbību ar privāto sektoru kopprojektu radīšanai– Potenciāls nākotnē kapitāla tirgus attīstībai ar VKS akciju emisijām, kas radušās dabiski, attīstoties finanšu vajadzībām | – Nav iezīmēti precīzi plāni valsts līdzdalības izmaiņām kapitālsabiedrībām tuvākajiem gadiem– Netiek veicināta plānota kapitāla tirgus attīstība ar VKS akciju emisijām– Nepieciešams tirgus konkurences izvērtējums jaunajiem produktiem |
Ministru prezidenta vietā ārlietu ministrs E. Rinkēvičs
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.