Zaudējis spēku - Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Preiļu novadā
Preiļu novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 2022/33Preiļos 2022. gada 30. jūnijā
APSTIPRINĀTIar Preiļu novada domes2022. gada 30. jūnija sēdes lēmumu(prot. Nr. 14, 35. §)PRECIZĒTIar Preiļu novada domes2022. gada 29. jūlija sēdes lēmumu(prot. Nr. 15, 29. §)Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"45. panta pirmās daļas 11. punktu un trešo daļu,Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma6. panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
II. Kārtība kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai
III. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības
IV. Sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramie noteikumi, līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtība
V. Administratīvā atbildība par noteikumu pārkāpšanu
VI. Noslēguma jautājumi
I. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:
1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;
1.2. centralizētās ūdenspagādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā, prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;
1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;
1.4. administratīvo atbildību par noteikumu pārkāpšanu.
2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.
3. Lietoto terminu skaidrojums:
3.1. Pakalpojumu sniedzējs – komersants, ar kuru Preiļu novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;
3.2. Klients – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu Līgumu;
3.3. Blakus lietotājs – persona, kas izmanto Klienta īpašumā, valdījumā vai atbildībā esošo ūdensapgādes sistēmu ūdens saņemšanai vai kanalizācijas sistēmu notekūdeņu novadīšanai;
3.4. Līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojumu līgums starp Klientu un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;
3.5. Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja un Klienta parakstīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra Līguma puse (pusēm vienojoties, tās var būt arī ārpus sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas piederības robežas);
3.6. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (litri diennaktī) atbilstoši noteikumu Pielikumam Nr. 2, vai gadījumā, kad faktiskajā situācijā nav iespējams piemērot Pielikumā Nr. 2 minētos nosacījumus – jāpiemēro Ministru kabineta noteikumi Nr. 33 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-15 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"". Ūdens patēriņa norma tiek piemērota gadījumos, kad īpašumā nav ierīkots komercuzskaites mēraparāts.
3.7. Brīvkrāns – sabiedriskā ūdens ņemšanas vieta.
3.8. Centralizētie ūdenssaimniecības tīkli – centralizētā ūdensapgādes sistēma un centralizētā kanalizācijas sistēma.
3.9. Ugunsdzēsības hidrants – ugunsgrēka dzēšanai paredzēta ierīce ūdens ņemšanai no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.
3.10. Verifikācija – komercuzskaites mēraparāta pārbaude, lai noteiktu to atbilstību normatīvajiem aktiem.
4. Preiļu novada pašvaldība organizē sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu savā administratīvajā teritorijā.
5. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Klientus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni, attīrīto notekūdeņu novadīšanu.
6. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Preiļu novada teritorijā.
7. Šie noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirt sistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.
8. Preiļu novada ciematu Centralizētie ūdenssaimniecības tīkli, un komercuzskaites mēraparāti ir Preiļu novada pašvaldības īpašums.
II. Kārtība kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai
9. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi.
10. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, iesniedz Pakalpojumu sniedzējam:
10.1. aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu;
10.2. pieprasījumā norādītos iesniedzamos dokumentus;
10.3. papildus normatīvajos aktos noteiktajam pievieno nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja piekrišanu personas datu apstrādei un patstāvīgai uzglabāšanai, kas ietverti tehnisko noteikumu pieprasījumā.
11. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.
12. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 2 (divi) gadi.
13. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes gabalam jaunbūves būvniecības gadījumā, ja piegulstošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kur ir ierīkotas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.
14. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam strūklas pārtraukumam vai speciālam pretvārstam, kas nodrošina strūklas pārtraukumu. Abus ievadus drīkst savienot tieši, ja tajos ierīko īscauruli, kura jāizņem, ja darbojas otrs ievads.
15. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.
16. Pēc ievada un/vai izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks Pakalpojumu sniedzējam iesniedz:
16.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā un digitālā formā;
16.2. aktu par komercuzskaites mēraparāta mezgla pieņemšanu;
16.3. kanalizācijas pašteces tīkliem TV inspekcijas rezultātus tiem cauruļvadiem, kuru dn ≥200mm.
17. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.
18. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā Blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita Klienta ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Klientu, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Klientiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp Blakuslietotāju un Klientu.
19. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā – uz ūdensvada ievada ēkā vai saskaņā ar noteikumu 18. punktu.
20. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, Pakalpojumu sniedzējs uzstāda vertificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.
21. Klients atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Klienta atbildības robežas.
III. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības
3.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederība un uzturēšana
22. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:
22.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;
22.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;
22.3. maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli;
22.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;
22.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;
22.6. komercuzskaites mēraparāti;
22.7. ūdensvada pievadu un kanalizācijas izvadu atzari, no sadalošajiem tīkliem līdz zemes gabala robežai, kas ir izbūvēti par Pakalpojuma sniedzēja līdzekļiem.
23. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai, un noteiktas Klienta un Pakalpojumu sniedzēja noslēgtā līgumā vai līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību.
Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai ir jābūt noteiktai attiecīgajā līgumā, ja tāda paredzēta.
24. Pēc saskaņošanas ar Klientu Pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot Klienta nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.
25. Gadījumā, ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Klienta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.
26. Gadījumos, ja klients nav ekspluatējis ūdensapgādes tīklus 1 gadu, Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības, pirms pakalpojuma atjaunošanas, pieprasīt tīklu dezinfekciju, par to iesniedzot attiecīgu atskaiti. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atteikt pakalpojuma atjaunošanu, ja tiek konstatēts, ka tīkli ir nepiemēroti drošai pakalpojuma lietošanai.
3.2. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā
27. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:
27.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;
27.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošajā personāla veselībai;
27.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;
27.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40ºC, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5;
27.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki);
27.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz Pielikumā Nr. 1 noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.
28. Ja Klienta novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz Pielikumā Nr. 1 maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad:
28.1. Klienta ražošanas notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas Pielikumā Nr. 1;
28.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, Pakalpojumu sniedzējs var atļaut Klientam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā ražošanas notekūdeņus bez iepriekšējās attīrīšanas vai daļēji attīrītus ražošanas notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā ražošanas notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildu maksa noteikta Līgumā, un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
29. Klienta pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos ražošanas notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.
30. Gadījumos, ja noteikumu 28. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos ražošanas notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.
31. Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Klienta nekustamajā īpašumā, ja tiek konstatēts Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Klientam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.
32. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:
32.1. prioritāras vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;
32.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;
32.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);
32.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;
32.5. radioaktīvas vielas;
32.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;
32.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus utml.
3.3. Prasības centralizēto ūdenspagādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai
33. Papildu Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem jebkurai personai ir aizliegts:
33.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;
33.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;
33.3. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;
33.4. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus, izņemot ūdenssaimniecības uzņēmuma darbiniekus;
33.5. patvaļīgi atjaunot ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ja Pakalpojumu sniedzējs ir pārtraucis ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
33.6. centralizētās kanalizācijas tīklu skatākās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt lietus ūdeņus un gruntsūdeņus (pieslēgt drenāžas sistēmas), izņemot noteikumos noteiktajos gadījumus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;
33.7. pirms komercuzskaites mēraparāta atstāt atvērtus iekšējās ūdensapgādes tīkla krānus, lai novērstu ūdensapgādes cauruļvada aizsalšanu, izņemot, ja ir saskaņojums par tādu rīcību ar Pakalpojumu sniedzēju;
33.8. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes.
34. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.
35. Klientam jānodrošina vienmērīga ražošanas notekūdeņu daudzuma un sastāva novadīšana pilsētas kanalizācijas tīklā visas diennakts laikā. Nepieciešamības gadījumā Klients ierīko ražošanas notekūdeņu krājtvertnes.
36. Klientiem, kuru īpašumos tiek veikta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana vai pārtikas produktu ražošana, jābūt izbūvētiem tauku uztvērējiem.
37. Ja Klienta ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav histēriski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), ir bojāti Klienta ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Klients ir atbildīgs par iespējamām sekām.
38. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem.
3.4. Ugunsdzēsības ierīces, to lietošanas un aizsardzības prasības
39. Ja Klienta komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai Klienta teritorijā esošo hidrantu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Klients ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu. Automātiskās ugunsdzēsības sistēmas aizbīdņiem jāatrodas stāvoklī "Ciet".
40. Noņemot noteikumu 39. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Klientam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.