Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.—2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā lietoti šādi termini:

1) aģentūra — tiešās pārvaldes iestāde, kura kā starpniekinstitūcija šajā likumā noteiktajā apjomā īsteno daļu no Nacionālā koordinācijas centra funkcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija regulā (ES) 2021/887, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (turpmāk — Regula 2021/887);

2) Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs — Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības kompetenču centrs, kas izveidots saskaņā ar Regulu 2021/887;

3) finansējuma saņēmējs — aģentūras apstiprināta projekta iesnieguma iesniedzējs;

4) finansējums — finanšu līdzekļi, kurus saskaņā ar šo likumu piešķir vai kurus finansējuma saņēmējs nodrošina projekta īstenošanai. Finansējumu veido:

5) granti — Eiropas Savienības līmeņa atbalsta programmu finansējums, ko saskaņā ar Regulu 2021/887 nodrošina Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs ar Nacionālā koordinācijas centra starpniecību;

6) kiberdrošības kompetenču kopiena (turpmāk –– kopiena) — tādu subjektu kopums, kuri atbilst Regulas 2021/887 8. pantā noteiktajam un šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēti Nacionālā koordinācijas centra uzturētajā kopienas dalībnieku reģistrā;

7) Nacionālais koordinācijas centrs — valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno Regulā 2021/887 noteiktās funkcijas, tai skaitā iegulda grantus Regulā 2021/887 un citos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajā apjomā un kārtībā;

8) programma — Eiropas Komisijas vai Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra apstiprināts pasākumu kopums, ko plānots īstenot ar grantu atbalstu un kas vērsts uz konkrētu rezultātu un mērķu sasniegšanu;

9) programmas līgums — līgums par programmas īstenošanu, ko Nacionālais koordinācijas centrs pēc programmas apstiprināšanas slēdz ar Eiropas Komisiju vai Eiropas Kiberdrošības kompetenču centru;

10) projekta iesnieguma iesniedzējs — persona, kas iesniedz projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma iesniedzējs var būt:

11) projekta iesniegums — iesniegums (aizpildīta veidlapa, tās pielikumi un citi dokumenti), ko iesniedz projekta iesnieguma iesniedzējs, lai pretendētu uz projektam nepieciešamo finansējumu;

12) projekta lieta — projekta iesniegums, projekta iesnieguma vērtēšanas dokumenti, projekta līgums un citi ar projektu saistītie dokumenti, kas ir Nacionālā koordinācijas centra vai aģentūras rīcībā;

13) projekta līgums — līgums par projekta īstenošanu, ko slēdz aģentūra ar finansējuma saņēmēju. Šis līgums var būt:

14) projekts — projekta iesniegums, kas atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ko ir apstiprinājusi aģentūra;

15) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji — noteikumi, atbilstoši kuriem vērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu;

16) uzraudzības iestāde — grantu vadībā iesaistīta institūcija, kas pārrauga grantu ieviešanas gaitu.

2. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu grantu ieviešanu Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra atbalsta jomā Latvijā.

3. pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka grantu vadībā iesaistīto institūciju, projekta iesnieguma iesniedzēja un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, grantu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī finansējuma piešķiršanas nosacījumus un attiecas uz 2021.—2027. gada plānošanas periodu.

II nodaļaGrantu vadība

4. pants. Grantu vadībā iesaistītās institūcijas

Grantu vadību nodrošina šādas grantu vadībā iesaistītās institūcijas:

1) Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs;

2) Nacionālais koordinācijas centrs;

3) aģentūra;

4) uzraudzības iestāde;

5) revīzijas iestāde.

5. pants. Nacionālais koordinācijas centrs

(1) Nacionālā koordinācijas centra funkcijas pilda Aizsardzības ministrija.

(2) Nacionālajam koordinācijas centram ir šādi pienākumi:

1) koordinēt grantu vadības un kontroles sistēmas izveidi;

2) nodrošināt efektīvu grantu ieviešanu un uzraudzību;

3) nodrošināt ar grantu ieviešanu un vadību saistīto normatīvo aktu projektu izstrādi;

4) noslēgt programmas līgumu;

5) izstrādāt un apstiprināt projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

6) nodrošināt grantu ieviešanas publicitāti Latvijā;

7) informēt Eiropas Komisiju par projektu īstenošanas izdevumiem;

8) informēt Eiropas Kiberdrošības kompetenču centru un revīzijas iestādi par programmas ieviešanas rezultātiem;

9) citi Regulā 2021/887 un šajā likumā noteiktie Nacionālā koordinācijas centra pienākumi.

(3) Nacionālajam koordinācijas centram ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no grantu vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama Nacionālā koordinācijas centra pienākumu pildīšanai;

2) ierosināt un veikt grantu ieviešanas kontroli un auditu.

(4) Aizsardzības ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda kā Nacionālais koordinācijas centrs, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tai skaitā funkcijām, kuras tā pilda kā uzraudzības iestāde vai finansējuma saņēmējs.

6. pants. Aģentūra

(1) Aģentūras funkcijas pilda Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

(2) Aģentūrai ir šādi pienākumi:

1) atbilstoši kompetencei un pēc pieprasījuma sniegt Nacionālajam koordinācijas centram un citām grantu vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama šo institūciju pienākumu pildīšanai;

2) sniegt projektu iesniegumu iesniedzējiem konsultācijas par projektu iesniegumu iesniegšanu;

3) veikt projektu iesniegumu atlasi un noslēgt projektu līgumus;

4) konsultēt finansējuma saņēmējus par projektu īstenošanu;

5) nodrošināt projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, projektu mērķu un iznākuma rādītāju sasniegšanas uzraudzību, analizēt problēmas projektu īstenošanā un iesniegt Nacionālajam koordinācijas centram priekšlikumus par projektu īstenošanas uzlabošanu;

6) pārbaudīt un apstiprināt finansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumā iekļautos attiecināmos izdevumus, veikt maksājumus, ja attiecināms, sagatavot un iesniegt Nacionālajam koordinācijas centram informāciju par attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļaujami maksājuma pieteikumā, kā arī sniegt citu tās rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama maksājuma pieteikuma sagatavošanai;

7) nodrošināt ar grantu vadību saistīto datu ievadi Eiropas Savienības informācijas sistēmās, ja to paredz programmas noteikumi, kā arī nodrošināt projektu lietu glabāšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Aģentūrai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt no grantu vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama aģentūras pienākumu pildīšanai;

2) uz laiku apturēt maksājumus finansējuma saņēmējam.

(4) Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda kā aģentūra, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tai skaitā funkcijām, kuras tā pilda kā finansējuma saņēmējs.

7. pants. Uzraudzības iestāde

(1) Uzraudzības iestādes funkcijas pilda Aizsardzības ministrija.

(2) Uzraudzības iestādei ir šādi pienākumi:

1) veikt grantu vadības auditu un sniegt vērtējumu par Nacionālā koordinācijas centra un aģentūras darbības atbilstību šā likuma prasībām;

2) audita noslēgumā sagatavot ziņojumu, sniedzot ieteikumus par nepieciešamajiem grantu vadības uzlabojumiem, kā arī nosakot attiecīgajai institūcijai veicamās darbības un termiņu nepilnību novēršanai.

(3) Uzraudzības iestādei ir tiesības pieprasīt no grantu vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama uzraudzības iestādes funkciju pildīšanai.

(4) Aizsardzības ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā uzraudzības iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tai skaitā funkcijām, kuras tā pilda kā Nacionālais koordinācijas centrs vai finansējuma saņēmējs.

8. pants. Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības

(1) Finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt projekta īstenošanu atbilstoši projekta līgumam, kā arī Regulā 2021/887 un ar projektu īstenošanu saistītajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) nodrošināt katram projektam atsevišķu grāmatvedības uzskaiti;

3) sniegt informāciju par projekta īstenošanu un nodrošināt grantu vadībā iesaistīto institūciju, kā arī kompetento nacionālo un Eiropas Savienības institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem un attiecīgā projekta īstenošanas vietai;

4) nodrošināt projektu publicitātes prasību ievērošanu;

5) atmaksāt aģentūrai tās izmaksāto finansējumu, kas nav izmantots vai ir izmantots neatbilstoši šā panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumiem.

(2) Finansējuma saņēmējam ir šādas tiesības:

1) saņemt grantu finansējumu, ja projekts tiek īstenots atbilstoši Regulas 2021/887 un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un projekta līgumam;

2) saņemt no Nacionālā koordinācijas centra un aģentūras projekta īstenošanai nepieciešamo informāciju.

9. pants. Ministru kabineta kompetence grantu vadības nodrošināšanā

Lai nodrošinātu grantu vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā īsteno grantu ieviešanas, vadības, uzraudzības, izvērtēšanas un kontroles pasākumus;

2) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus programmu ieviešanas tehniskajai palīdzībai un valsts budžeta līdzfinansēto projektu īstenošanai;

3) kārtību, kādā veic ar projektu īstenošanu saistītos maksājumus, kā arī projektu finansēšanas nosacījumus un kārtību;

4) projektu izmaksu attiecināmības nosacījumus;

5) grantu vadībā iesaistīto institūciju savstarpējo norēķinu kārtību;

6) kārtību, kādā ziņo par grantu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām;

7) kārtību, kādā noraksta, ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk — Regula 2018/1046) 202. pantu;

8) kārtību, kādā nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus atklātā projektu iesniegumu atlasē, un prasības projekta iesnieguma iesniedzējam un finansējuma saņēmējam;

9) gadījumus, kad aģentūra ir tiesīga apturēt maksājumus finansējuma saņēmējam, kā arī maksājumu apturēšanas kārtību.

III nodaļaKopiena

10. pants. Prasības kopienu veidojošiem subjektiem

Kopienu var veidot tikai tādas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, citas valsts institūcijas, atvasinātas publiskas personas vai Latvijas Republikā reģistrētas privāto tiesību juridiskās personas vai tiesībspējīgas personālsabiedrības, kuras spēj sniegt ieguldījumu Eiropas Kiberdrošības kompetenču centram un nacionālo koordinācijas centru tīklam Regulas 2021/887 3. pantā noteiktā pamatuzdevuma izpildē un kurām ir lietpratība kiberdrošības jomā vismaz vienā no Regulas 2021/887 8. panta 3. punktā minētajām jomām (turpmāk — kopienas dalībnieki).

11. pants. Kopienas dalībnieku reģistrācija

(1) Lai kļūtu par kopienas dalībnieku, šā likuma 10. pantā minētā persona iesniedz Nacionālajam koordinācijas centram kopienas dalībnieka iesniegumu, kurā norāda:

1) kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēja nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un citu kontaktinformāciju;

2) informāciju par kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēja patiesajiem labuma guvējiem (privāto tiesību juridiskajām personām);

3) informāciju par kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēja biedriem un patiesajiem labuma guvējiem (tiesībspējīgām personālsabiedrībām);

4) apliecinājumu, ka uz kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēju neattiecas neviens no Regulas 2018/1046 136. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem;

5) informāciju par kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēja spēju sniegt ieguldījumu Eiropas Kiberdrošības kompetenču centram un nacionālo koordinācijas centru tīklam Regulas 2021/887 3. pantā noteiktā pamatuzdevuma izpildē;

6) informāciju par kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēja lietpratību kiberdrošības jomā vismaz vienā no Regulas 2021/887 8. panta 3. punktā minētajām jomām (detalizēts lietpratības apraksts).

(2) Nacionālais koordinācijas centrs izvērtē kopienas dalībnieka iesniegumā iekļauto un savā rīcībā esošo informāciju un mēneša laikā no kopienas dalībnieka iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu:

1) reģistrēt kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēju kopienas dalībnieku reģistrā;

2) atteikt kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēja reģistrāciju kopienas dalībnieku reģistrā.

(3) Ja kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzējs ir privāto tiesību juridiskā persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība, šā panta otrajā daļā minētais Nacionālā koordinācijas centra lēmums ir administratīvais akts.

(4) Ja kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts institūcija vai atvasināta publiska persona, šā panta otrajā daļā minētais Nacionālā koordinācijas centra lēmums nav administratīvais akts.

(5) Atteikuma gadījumā kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt kopienas dalībnieka iesniegumu atkārtoti. Nacionālais koordinācijas centrs ir tiesīgs nevērtēt atkārtoti iesniegto kopienas dalībnieka iesniegumu, ja:

1) kopš iepriekš pieņemtā lēmuma par atteikumu reģistrēt kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēju kopienas dalībnieku reģistrā ir pagājuši mazāk nekā divi mēneši;

2) nav mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kas bija par pamatu lēmuma pieņemšanai par atteikumu reģistrēt kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēju kopienas dalībnieku reģistrā.

12. pants. Kopienas dalībnieka izslēgšana no kopienas dalībnieku reģistra

(1) Nacionālais koordinācijas centrs izslēdz kopienas dalībnieku no kopienas dalībnieku reģistra:

1) ja kopienas dalībnieks ir iesniedzis iesniegumu par vēlmi tikt izslēgtam no kopienas dalībnieku reģistra;

2) ja kopienas dalībnieks neatbilst šā likuma 10. pantā noteiktajam;

3) pamatotu drošības apsvērumu dēļ.

(2) Lēmumu par kopienas dalībnieka izslēgšanu no kopienas dalībnieku reģistra Nacionālais koordinācijas centrs pieņem mēneša laikā no brīža, kad saņemts kopienas dalībnieka iesniegums par vēlmi tikt izslēgtam no kopienas dalībnieku reģistra, vai no brīža, kad kļuvuši zināmi fakti, kas liecina par kopienas dalībnieka neatbilstību šā likuma 10. pantā noteiktajam.

13. pants. Kopienas dalībnieku reģistrs

(1) Kopienas dalībnieku reģistru uztur Nacionālais koordinācijas centrs.

(2) Kopienas dalībnieku reģistrā iekļauj šādu informāciju:

1) kopienas dalībnieka nosaukums;

2) kopienas dalībnieka reģistrācijas numurs;

3) kopienas dalībnieka juridiskais statuss;

4) datums, kad pieņemts lēmums par kopienas dalībnieka reģistrāciju.

14. pants. Lēmuma par kopienas dalībnieka reģistrāciju, reģistrācijas atteikumu vai izslēgšanu no kopienas dalībnieku reģistra apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

Šā likuma 11. panta otrajā daļā vai 12. panta pirmajā daļā minēto Nacionālā koordinācijas centra lēmumu, ja tas ir administratīvais akts, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja minētais Nacionālā koordinācijas centra lēmums nav administratīvais akts, tas ir apstrīdams, bet nav pārsūdzams.

IV nodaļaProjektu iesniegumu atlase un lēmuma pieņemšana par projekta iesniegumu

15. pants. Projekta iesnieguma iesniedzēja dalība kopienā

Pretendēt uz kopienas dalībnieku atbalstam paredzētā finansējuma saņemšanu var tikai tad, ja projekta iesnieguma iesniedzējs projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir reģistrēts Nacionālā koordinācijas centra uzturētajā kopienas dalībnieku reģistrā šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā.

16. pants. Projektu iesniegumu atlase

(1) Projektu iesniegumu atlase var būt:

1) atklāta — ja starp projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un grantu finansējuma (līdzfinansējuma) piešķiršanu;

2) ierobežota — ja iepriekš ir noteikts to projektu iesniegumu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projekta iesniegumu. Šajā gadījumā apstiprina un finansē visus projektu iesniegumus, kuri atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ja vien uz projekta iesnieguma iesniedzēju neattiecas neviens no šā likuma 18. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem.

(2) Ja grantu finansējums ir paredzēts kopienas atbalstam, Nacionālais koordinācijas centrs ir tiesīgs noteikt, cik liela grantu finansējuma daļa tiks atvēlēta atklātajā projektu iesniegumu atlasē atbalstāmajiem projektiem un cik liela daļa — ierobežotajā projektu atlasē atbalstāmajiem projektiem.

(3) Aģentūra veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu. Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar Nacionālo koordinācijas centru apstiprina aģentūra.

(4) Projektu iesniegumu atlases nolikumā iekļauj projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus.

(5) Paziņojumu par atklātas projektu iesniegumu atlases izsludināšanu un norādi uz tīmekļvietni, kurā publicēts projektu iesniegumu atlases nolikums, kā arī paziņojumu par atklātas projektu iesniegumu atlases pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu aģentūra iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Projekta iesnieguma iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām.

17. pants. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija