Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rēzeknes novadā

Rēzeknes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 58Rēzeknē 2022. gada 15. septembrī

APSTIPRINĀTIRēzeknes novada domes2022. gada 15. septembra sēdē (prot. Nr. 24, 1. §)Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma8. panta pirmās daļas 3. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk arī – noteikumi) nosaka:

1.1. sadzīves atkritumu (turpmāk tekstā arī – atkritumu), tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, dalīti savākto, sadzīvē radušos liela izmēra atkritumu un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas kārtību Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā;

1.2. teritorijas dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonās;

1.3. prasības sadzīves atkritumu savākšanai, tajā skaitā minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai;

1.4. kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

2. Noteikumu mērķis ir:

2.1. nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas – atkritumu apsaimniekošanas organizēšana pašvaldības iedzīvotāju interesēs – izpildi;

2.2. samazināt atkritumu rašanos to izcelsmes vietā;

2.3. noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī trešo personu mantu;

2.4. veicināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā novērst atkritumu rašanās cēloņus, samazināt radīto atkritumu daudzumu (apjomu) un bīstamību, sekmēt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pienācīgi sagatavotu atkritumu atkārtotu izmantošanu, atkritumu pārstrādi, atkritumu reģenerāciju citos veidos, piemēram, iegūstot enerģiju, kā arī atkritumu apglabāšanu tādā veidā, lai netiktu apdraudēta vide, cilvēku dzīvība un veselība.

3. Šajos noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kuri noteikti normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas jomā.

4. Papildus normatīvajos aktos noteiktajiem terminiem šajos noteikumos lietotie termini:

4.1. atkritumu apsaimniekotājs – komersants, ar kuru Rēzeknes novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā;

4.2. atkritumu poligons – cieto sadzīves atkritumu poligons "Križevnieki", kas ir speciāli ierīkota un aprīkota atkritumu apglabāšanas vieta Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi, tajā skaitā tiek veikta sadzīves atkritumu sagatavošana apglabāšanai un atkritumu apglabāšana;

4.3. klients – atkritumu radītājs vai valdītājs, kurš ir noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

4.4. liela izmēra atkritumi – tādi sadzīvē radušies atkritumi, kurus to izmēra dēļ nav iespējams ievietot klienta lietošanā nodotajā atkritumu konteinerā;

4.5. pašvaldība – šo noteikumu izpratnē Rēzeknes novada pašvaldība;

4.6. marķēts maiss – savākto atkritumu novietošanai paredzēts speciāls priekšapmaksas marķēts atkritumu maiss, kurš izmantojams tikai Rēzeknes novada teritorijās, kurās ir apgrūtināta konteinera nogādāšana līdz koplietošanas ceļam un iztukšošana vai kurās nav iespējama atkritumu konteineru uzstādīšana.

5. Noteikumi ir saistoši ikvienam atkritumu radītājam un valdītājam Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā un atkritumu apsaimniekošana ir jāveic atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nodrošinot, ka netiek:

5.1. radīts apdraudējums ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī augiem un dzīvniekiem;

5.2. radīti traucējoši trokšņi vai smakas;

5.3. nelabvēlīgi ietekmētas ainavas un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;

5.4. piesārņota un piegružota vide.

6. Noteikumi attiecas uz visiem atkritumu radītājiem, kas pastāvīgi dzīvo vai īslaicīgi uzturas savā, valdījumā vai lietojumā esošajā nekustamajā īpašumā un/vai strādā, tajā skaitā nodarbojas ar komercdarbību Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā.

7. Pašvaldība organizē un kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, saistošajiem noteikumiem, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānus un Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

8. Rēzeknes novada administratīvā teritorija ietilpst kopīgā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, kurā ietilpst Rēzeknes valstspilsētas, Rēzeknes novada un Ludzas novada: Kārsavas pilsētas, Mērdzenes, Malnavas, Salnavas, Mežvidu, Goliševas, Ciblas, Blontu, Pušmucovas, Zvirgzdenes, Līdumnieku pagastu administratīvās teritorijas.

9. Papildus normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas un administratīvās atbildības jomā noteiktajiem pienākumiem pašvaldībai ir:

9.1. šādi pienākumi:

9.1.1. plānot, organizēt un kontrolēt ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistītās darbības Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā;

9.1.2. veicināt sadarbību starp sadzīves atkritumu apsaimniekošanā iesaistītajām personām – atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītājiem, valdītājiem, arī personu grupām un to pārstāvjiem, nekustamo īpašumu īpašniekiem un nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem;

9.1.3. informēt atkritumu radītājus un valdītājus par atkritumu apsaimniekotāju un ar to noslēgtā līguma darbības termiņu, publicējot informāciju pašvaldības tīmekļa vietnē;

9.1.4. sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, informēt atkritumu radītājus un valdītājus par izmaiņām un aktualitātēm sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā;

9.1.5. nodrošināt, ka atkritumu radītāji un valdītāji tiek informēti par tās administratīvajā teritorijā esošajiem atkritumu dalītās savākšanas punktiem, šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem, atkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacijām (ja šķirošanas un pārkraušanas stacijā atkritumus šķiro vai pieņem no apmeklētājiem), būvniecības, mājsaimniecībā radītie būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu savākšanas laukumiem, metāllūžņu noliktavām, bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukumiem un parka un dārza atkritumu kompostēšanas vietām saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā;

9.1.6. izskatīt un iespēju robežās savas kompetences ietvaros risināt sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā, kā arī par atkritumu apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu kvalitāti.

9.2. šādas tiesības:

9.2.1. tīmekļa vietnē vai klātienē pašvaldības organizētajos pasākumos noskaidrot atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto interešu grupu (iedzīvotāju, namu apsaimniekotāju, nevalstisko organizāciju u.c.) viedokļus par aktuāliem ar atkritumu apsaimniekošanu saistītiem jautājumiem un nepieciešamības gadījumā uzaicina šo grupu pārstāvjus, kā arī nozares lietpratējus uz Rēzeknes novada domes pastāvīgo komiteju un Rēzeknes novada domes sēdēm;

9.2.2. noteikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanā izmantojamo atkritumu konteineru veidus, tilpumus un krāsu.

10. Neatkarīgi no rakstveida līguma ar atkritumu apsaimniekotāju noslēgšanas fakta un tā spēkā esamības atkritumu radītājam ir pienākums norēķināties ar atkritumu apsaimniekotāju par faktiski sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem atbilstoši pašvaldībā noteiktajai maksai par atkritumu apsaimniekošanu.

11. Par atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošo normatīvo aktu, tostarp šo noteikumu, pārkāpumiem personas ir saucamas pie atbildības normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanas un administratīvo atbildību noteiktajā kārtībā.

12. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai ir tiesīgi veikt: Rēzeknes novada pašvaldības policija un Centrālās pārvaldes Nekustamā īpašuma pārvaldības dienesta vecākais vides aizsardzības speciālists. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības Administratīvā komisija.

13. Administratīvais sods šo saistošo noteikumu pārkāpēju neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu, kā arī no pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

II. Prasības atkritumu savākšanai Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā

2.1. Vispārīgās prasības atkritumu savākšanai

14. Atkritumu savākšana Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu atkritumu savākšanas infrastruktūru:

14.1. šķiroto atkritumu savākšanas laukumi;

14.2. atkritumu dalītās savākšanas punkti;

14.3. nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru novietnes;

14.4. priekšapmaksas marķētie atkritumu maisi;

14.5. citus atkritumu apsaimniekotāja noteiktus paņēmienus dalīti savāktu atkritumu uzkrāšanai.

15. Atkritumu savākšanas veidu un atkritumu savākšanā izmantoto infrastruktūru nosaka līgumā, ko atkritumu apsaimniekotājs slēdz ar klientu.

16. Nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas biežumu nosaka līgumā, ko atkritumu apsaimniekotājs slēdz ar atkritumu radītāju vai valdītāju, ņemot vērā faktiski radīto atkritumu daudzumu (apjomu), bet ne retāk kā:

16.1. individuālajām dzīvojamajām mājām 1 (vienu) reizi mēnesī, periodā no 1. maija līdz 31. oktobrim, un 1 (vienu) reizi divos mēnešos, periodā no 1. novembra līdz 30. aprīlim;

16.2. daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām:

16.2.1. Rēzeknes novada Viļānu pilsētā – 1 (vienu) reizi nedēļā;

16.2.2. pārējā Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā – 1 (vienu) reizi mēnesī;

16.3. nedzīvojamām ēkām (telpām), kurās tiek veikta saimnieciskā darbība (tai skaitā biroji, skolas, stacijas un citas tamlīdzīgas ēkas) – 1 (vienu) reizi mēnesī.

17. Pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs neatbild par atkritumos pazudušajiem priekšmetiem, kā arī neatbild par to personu veselību, kuras nodarbojas ar šo priekšmetu meklēšanu.

2.2. Prasības liela izmēra atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanai

18. Liela izmēra atkritumi, mājsaimniecībā radītie būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi savācami atsevišķi no citiem atkritumiem, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus konteinerus vai citus atkritumu savākšanas veidus, vai ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu un atkritumu apsaimniekotāju saskaņotā vietā, kas nodrošina to apsaimniekošanu videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā.

19. Noteikumu 18. punkta nosacījumi piemērojami tiktāl, ciktāl līguma, kas noslēgts starp dzīvokļa īpašuma īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, noteikumi neparedz citādi. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs, nosakot līgumā, kas noslēgts ar dzīvokļa īpašuma īpašnieku, kārtību noteikumu 18. punktā minēto atkritumu savākšanai, saskaņo to ar atkritumu apsaimniekotāju.

20. Mājsaimniecībās radītos būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus aizliegts novietot ārpus teritorijas, kurā notiek būvdarbi.

2.3. Prasības bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai

21. Fiziskām personām atļauts ierīkot bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietu uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes tās mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību, vidi, trešo personu mantu un ja tas tiek veikts videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atkritumu radītājiem, ja tie neiesaistās organizētajā bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, ir pienākums kompostēt to mājsaimniecībā radītos bioloģiski noārdāmos atkritumus uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes.

21.1 Noteikumu 21. punktā norādītās fiziskās personas paziņo pašvaldības izraudzītajam atkritumu apsaimniekotājam par bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietu (nekustamā īpašuma adresi), kuru fiziska persona ir ierīkojusi uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes tās mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai.

22. Atkritumu radītājiem, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem – primārā ražošana, pārstrāde un ražošana, pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana, restorāni un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, ir pienākums dalīti vākt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas to saimnieciskās darbības rezultātā, un noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par šo atkritumu izvešanu, ievērojot normatīvajos aktos un atkritumu apsaimniekotāja noteiktās prasības attiecībā uz šo atkritumu apsaimniekošanu. Bioloģiski noārdāmo atkritumu uzkrāšana veicama tādā veidā, kas nodrošina attiecīgā konteinera nepieejamību trešajām personām, kā arī grauzējiem, putniem un kaitēkļiem.

23. Mājsaimniecībās, pilsētas un vasarnīcu (tai skaitā dārzkopības biedrības) teritorijās, bioloģiski noārdāmos dārzu (parku) atkritumus, kurus nav iespējams kompostēt, piemēram, lapas, zarus, koku un krūmu atgriezumus drīkst dedzināt nelielos daudzumos ugunskuros, māju un āra kurtuvēs sava īpašuma teritorijā, ievērojot ugunsdrošības noteikumus, neradot draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, personu mantai, nenodarot kaitējumu lieliem kokiem un apstādījumiem.

23.1 Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir jānodala no citiem sadzīves atkritumiem un jāievieto atbilstošos konteineros, ja šādi konteineri ir izvietoti. Dalīti vāktus bioloģiski noārdāmus atkritumus nogādā tam paredzētā pārstrādes iekārtā atkritumu poligonā vai speciāli ierīkotā kompostēšanas laukumā, ja šāds laukums ir izveidots pašvaldības teritorijā.

23.2 Publiskās apstādījumu teritorijās ir pieļaujama bioloģiski noārdāmu parka un dārza atkritumu, kompostēšana ar pašvaldību saskaņotās vietās. Bioloģiski noārdāmo parka un dārza atkritumu kompostēšana veicama saskaņā ar normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteikto.

2.4. Prasības sadzīves atkritumu dalītai vākšanai

24. Atkritumu apsaimniekotājs, atbilstoši noslēgtajam līgumam par atkritumu apsaimniekošanu, kas noslēgts ar pašvaldību, nodrošina atkritumu radītājiem un valdītājiem iespēju iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā un izmantot šim nolūkam paredzētos atkritumu dalītās savākšanas punktus, šķiroto atkritumu savākšanas laukumus, vai bioloģisko atkritumu savākšanas sistēmu, kuru izveidojis atkritumu apsaimniekotājs, iesaistīties atkritumu apsaimniekotāja rīkotās akcijās vai izmantot citus atkritumu apsaimniekotāja piedāvātos pakalpojumus.

25. Atkritumu apsaimniekotājs nosaka prasības atkritumu dalītai savākšanai, un informē par tiem atkritumu radītājus un valdītājus, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.

26. Atkritumu radītājam un valdītājam ir pienākums iesaistīties dalītas sadzīves atkritumu savākšanas pasākumos un veikt atkritumu šķirošanu vietās, kur ir izvietoti konteineri dalīti savāktiem atkritumiem – atkritumu dalītās savākšanas punktos vai nogādāt atkritumus uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumu.

27. Atkritumu dalīta savākšana tiek nodrošināta vismaz tiem atkritumu veidiem, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju.

28. Atkritumu apsaimniekotājs, saskaņojot ar pašvaldību, 1 (vienu) mēnesi iepriekš informē atkritumu radītājus un valdītājus par jauna dalīti savācamu atkritumu savākšanas veida ieviešanu un attiecīgo atkritumu konteineru krāsojumu vai apzīmējumu, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē, kā arī iespēju robežās informāciju izvietojot citos atkritumu apsaimniekotājam vai pašvaldībai pieejamos komunikāciju kanālos.

III. Atkritumu radītāju un valdītāju pienākumi

29. Ikviena atkritumu radītāju un valdītāju pienākumi ir:

29.1. piedalīties un iekļauties pašvaldības izveidotajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, ievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu (arī pašvaldības saistošos noteikumus) un noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu ar pašvaldības izraudzītu atkritumu apsaimniekotāju, izņemot gadījumu, ja dzīvokļa īpašuma īpašnieks noslēdzis līgumu ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, kas iekļauj arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

29.2. savākt un sašķirot savus radītos sadzīves atkritumus un nogādāt tos nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai tā apsaimniekotāja norādītāja vietā saskaņā ar noslēgto līgumu par atkritumu apsaimniekošanu un ievietot tos atkritumu konteinerā;

29.3. nešķirotos sadzīves atkritumus ievietot tikai tiem paredzētajā atkritumu konteinerā, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju ir paredzēts konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai;

29.4. iesaistīties dalītas sadzīves atkritumu savākšanas sistēmā un veikt atkritumu šķirošanu vietās, kur ir izvietoti konteineri dalīti savāktiem atkritumiem – atkritumu dalītas savākšanas punktos, vai nogādāt atkritumus uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumu.

30. Atkritumu radītājs, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, vienojas ar nekustamā īpašuma, kurā tas veic saimniecisko darbību, īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu par kārtību, kādā tiks veikta sadzīves atkritumu savākšana un maksājumu veikšana par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, vai saimnieciskās darbības veicējs patstāvīgi slēdz līgumu par tā darbības rezultātā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju. Gadījumā, ja saimnieciskā darbība tiek veikta dzīvokļa īpašumā, šī punkta noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl līguma, kas noslēgts starp dzīvokļa īpašuma īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, noteikumi neparedz citādi.

31. Atkritumu radītājs nodrošina, ka asie priekšmeti atkritumu konteineros tiek ievietoti tā, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz iedzīvotāju veselību, kā arī atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtu bojājumiem. Atkritumi konteineros jāievieto tā, lai būtu iespējams aizvērt atkritumu konteinera vāku.

32. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu radītājam vai valdītājam ir pienākums ievērot prasības sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanai un sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtību, kas noteikta Atkritumu apsaimniekošanas likumā un citos normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas jomā.

33. Atkritumu radītājs un valdītājs, saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju atkritumu konteinera tehniskos datus (veidu, tilpumu, krāsu u.c.), ir tiesīgs iegādāties atkritumu konteineru savā īpašumā, lai nodrošinātu atkritumu savākšanu nekustamajā īpašumā.

34. Atkritumu radītājiem un valdītājiem Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts:

34.1. izvietot (izmest) sadzīves atkritumus tam neparedzētās un nepiemērotās vietās;

34.2. ierīkot patvaļīgas sadzīves atkritumu izgāztuves, aprakt atkritumus, piegružot vai aizbērt grāvjus un ūdenstilpnes. Aizliegts iznest no nekustamā īpašuma pagalma un novietot ceļa braucamās daļas malā visa veida sadzīves atkritumus (piemēram, lapas, zarus), izņemot, ja tiek rīkotas ar pašvaldību saskaņotas talkas;

34.3. jebkādā veidā dedzināt sadzīves atkritumus. Pieļaujama koksnes un augu, nekompostējamo dārzu un parku atkritumu sadedzināšana atbilstoši šo noteikumu 23. punktam;

34.4. novietot (pastāvīgi) atkritumu konteinerus uz ielām (izņemot nomaļas ielas, kur atkritumu konteineri netraucē satiksmi vai gājēju plūsmu, kā arī vietās, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums);