Decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtība Cēsu novadā pilsētās un ciemos

Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 15Cēsīs 2022. gada 19. maijā

APSTIPRINĀTIar Cēsu novada domes 19.05.2022. lēmumu Nr. 245PRECIZĒTIar Cēsu novada domes 06.10.2022. lēmumu Nr. 563Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma6. panta ceturtās daļas 5. punktuun Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnijanoteikumu Nr. 384 "Noteikumi par decentralizētokanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu"6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. decentralizēto kanalizācijas sistēmu, kuras nav pievienotas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kontroles un uzraudzības kārtību;

1.2. Cēsu novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldības) administratīvajā teritorijā esošus ciemus, uz kuru teritorijās esošajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattiecas Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 384) un šajos noteikumos noteiktās prasības;

1.3. minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām;

1.4. prasību minimumu asenizatoriem;

1.5. asenizatoru reģistrācijas kārtību;

1.6. decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācijas kārtību;

1.7. decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību, tai skaitā pašvaldības kompetenci minētajā jomā;

1.8. decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieku un valdītāju pienākumus;

1.9. atbildību par saistošo noteikumu pārkāpumiem.

2. Saistošo noteikumu mērķis ir:

2.1. organizēt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem;

2.2. noteikt decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu apsaimniekošanas (attīrīšanas, savākšanas, transportēšanas) uzraudzības un kontroles prasības, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, nodrošinātu vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

2.3. noteikt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas kārtību;

2.4. nodrošināt normatīvajos aktos noteikto notekūdeņu attīrīšanas, savākšanas un emisiju prasību ievērošanu Cēsu novadā esošajās pilsētās Cēsīs un Līgatnē, un Cēsu novadā esošajos ciemos, turpmāk – pilsētās un ciemos.

3. Saistošie noteikumi ir attiecināmi uz fiziskajām un juridiskajām personām Cēsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuru īpašumā vai valdījumā ir decentralizētās kanalizācijas sistēmas, kuras atrodas pilsētu un ciemu teritorijās (noteikumu 4. pielikums).

II. Cēsu novada pašvaldības kompetence decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites jomā

4. Cēsu novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) nodrošina:

4.1. decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidi, kontroli un uzturēšanu;

4.2. decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežuma kontroli;

4.3. notekūdeņu un nosēdumu savākšanas no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, to transportēšanas un novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā noteikto prasību ievērošanas kontroli;

4.4. decentralizēto kanalizācijas sistēmu ekspluatācijas atbilstību šo noteikumu prasībām, šo noteikumu ievērošanas kontroli;

4.5. izbūvēto decentralizētās kanalizācijas krājrezervuāru vienreizēju (sākotnējo) apsekošanu;

4.6. asenizatoru reģistrāciju un informācijas par asenizatoriem publicēšanu.

III. Minimālais biežums notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām

5. Pilsētās un ciemos decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi ir jāizved uz Pašvaldības vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI) vai speciāli izveidotām notekūdeņu pieņemšanas vietām.

6. Pašvaldība, atbilstoši noteikumu 8. punkta nosacījumiem un ņemot vērā decentralizētās kanalizācijas īpašnieka iesniegto apliecinājumu (noteikumu 3. pielikums), nosaka nepieciešamo krājrezervuāra izvešanas biežumu.

7. Minimālais notekūdeņu izvešanas biežums mēnesī no krājtvertnēm ir nosakāms saskaņā ar šādu formulu:

I – decentralizētās kanalizācijas tvertnes izvešanas biežums mēnesī (reizes). Ja rezultāts ir mazāks par 1, to noapaļo ar veseliem skaitļiem uz augšu. Ja rezultāts lielāks par 1, to noapaļo līdz veseliem skaitļiem uz leju;

B – nekustamajā īpašumā vai nekustamo īpašumu grupā esošo personu kopējais ūdens patēriņš* mēnesī kubikmetros (m3);

A – decentralizētās kanalizācijas tvertnes tilpums kubikmetros (m3).

• ja uzstādīts komercuzskaites mēraparāts – pēc tā rādījumiem, bet, ja komercuzskaites mēraparāts nav uzstādīts – atsaucoties uz Cēsu novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kas nosaka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību Cēsu novada administratīvajā teritorijā;

• ja aprēķinātais I ir mazāks par 1, tad krājtvertnē uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi jāizved retāk nekā reizi mēnesī un ir nepieciešams aprēķināt minimālo izvešanas reižu skaitu gadā (Ig) saskaņā ar šādu formulu:

M – objekta izmantošanas mēnešu skaits gadā (max 12). Rezultātu noapaļo līdz veseliem skaitļiem uz leju.

Zinot Ig un I, jānosaka Ib – vienas izvešanas reize mēnešos.

Ib = M/Ig, rezultātu noapaļo, ja nepieciešams, līdz vienai zīmei aiz komata.

8. Faktiskā ūdens patēriņa noteikšana:

8.1. ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja nekustamajā īpašumā tiek izmantoti centralizētie ūdensapgādes pakalpojumi, tad novadīto notekūdeņu daudzumu pieņem vienādu ar patērētā ūdens daudzumu un notekūdeņu izvešanas biežums ir nosakāms saskaņā ar 7. punktā norādīto formulu. Aprēķinā ietver vai nu faktiskos datus par kopējo ūdens patēriņu mēnesī, ko ir fiksējis komercuzskaites mēraparāts, vai sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu piegādes līgumā noteikto ūdens patēriņa normu komercuzskaitei. Notekūdeņu daudzuma uzskaitē neieskaita dārza vai piemājas teritorijas laistīšanai izlietoto ūdens daudzumu, ja tas ir noteikts ar šim nolūkam speciāli ierīkotu ūdens mēriekārtu;

8.2. ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja nekustamajā īpašumā tiek izmantota lokālā ūdens iegūšanas iekārta, tā var tikt aprīkota ar ūdens patēriņa mēraparātu novadīto notekūdeņu daudzuma noteikšanai. Šādā gadījumā decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu izvešanas biežums ir nosakāms, aprēķinā, ietverot faktiskos datus par nekustamajā īpašumā izlietoto ūdens daudzumu, ko ir fiksējis ūdens patēriņa mērītājs. Ja to nav iespējams ierīkot, tad notekūdeņu daudzuma noteikšanai pielieto Pašvaldības noteikto ūdens patēriņa normu komercuzskaitei (noteikumu 5. pielikums).

9. Pakalpojumu lietotājam ir pienākums paziņot Pašvaldībai 10 (desmit) darba dienu laikā, ja pakalpojumu lietotāja īpašumā mainās iedzīvotāju skaits vai krājrezervuāra tilpums, ko Pašvaldība ir noteikusi apsekošanas aktā. Pašvaldība, pamatojoties uz to, veic izmaiņas decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrā, attiecīgi aprēķinot nepieciešamo krājrezervuāra izvešanas biežumu.

10. Ja nekustamajā īpašumā, kuru izmanto pastāvīgi, nav izveidota ēkas iekšējā ūdensvada un sadzīves kanalizācijas sistēma, vai ir izveidota tikai ēkas iekšējā ūdensvada sistēma, un abos gadījumos kanalizācijas novadīšanai tiek izmantota decentralizētā kanalizācijas sistēma, kas nav savienota ar ēkas iekšējo ūdensvada vai sadzīves kanalizācijas sistēmu, minimālais decentralizētās kanalizācijas tvertnes izvešanas biežums ir viena reize gadā.

11. Ja nekustamajā īpašumā, kuru izmanto sezonāli (vasarnīca, dārza māja, mazdārziņa būve u.tml.), nav uzstādīts ūdens patēriņa komercuzskaites mēraparāts, vai uzstādītais ūdens patēriņa mēraparāts nav verificēts un, reģistra uzturētāja noplombēts, minimālais decentralizētās kanalizācijas tvertnes izvešanas biežums ir viena reize gadā.

12. Minimālais notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežums no septiķa ir 1 (viena) reize gadā.

13. Minimālais notekūdeņu, nosēdumu vai dūņu izvešanas biežums no rūpnieciski izgatavotām attīrīšanas iekārtām, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/dnn, ir nosakāms ievērojot iekārtas ražotāja izdoto tehnisko dokumentāciju vai instrukcijas par šo iekārtu ekspluatāciju, vai atbilstoša komersanta rakstveida atzinumu par iekārtas ekspluatācijas nosacījumiem, gadījumos, ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja rīcībā nav sākotnējās iekārtas tehniskās dokumentācijas.

14. Rūpnieciski izgatavotām attīrīšanas iekārtām, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē, un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī reizi gadā tiek veikta tehniskā apkope.

IV. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības kārtība

15. Pašvaldība ir tiesīga:

15.1. pieprasīt un pārbaudīt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošo attaisnojuma dokumentu esamību;

15.2. saskaņojot apsekošanas laiku ar īpašnieku vai valdītāju, piekļūt decentralizētajai kanalizācijas sistēmai, tās tehniskā nodrošinājuma un apsaimniekošanas prasību ievērošanas kontrolei;

15.3. pārbaudīt decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā ietvertās informācijas atbilstību, nepieciešamības gadījumā, veicot tās precizēšanu, balstoties uz veiktajiem pārbaudes rezultātiem;

15.4. pieprasīt atskaites par izvesto notekūdeņu apjomu no decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā iekļautajiem asenizatoriem.

16. Ja Pašvaldībai radušās šaubas par decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasību ievērošanu un to atbilstību normatīvo aktu regulējumam, tad Pašvaldība ir tiesīga rakstiski pieprasīt decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam:

16.1. nodrošināt piekļuvi decentralizētajai kanalizācijas sistēmai, tās darbības pārbaudei;

16.2. veikt decentralizētās kanalizācijas sistēmas ārpuskārtas tehnisko apkopi pie atbilstoša komersanta, kas specializējies šādu darbu izpildē, un iesniegt apliecinājumu par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumus tās turpmākai ekspluatācijai;

16.3. veikt decentralizētajā kanalizācijas decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzi. Izdevumus, kas saistīti ar decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzi, sedz:

16.3.1 Pašvaldība, ja decentralizētās kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzē netiek konstatētas vielas, kuras aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību un noteiktās piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz minētajos saistošajos noteikumos norādītās;

16.3.2 Decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks, ja decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzē tiek konstatētas vielas, kuras aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību, vai noteiktās piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniedz minētajos saistošajos noteikumos norādītās.

16.4. uzdot veikt decentralizētās kanalizācijas sistēmas pārbūvi vai jaunas decentralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi vai uzstādīšanu, lai novērstu videi nodarāmo kaitējumu.

V. Prasību minimums asenizatoriem

17. Decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus ir tiesīgs sniegt asenizators, kurš atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un ir reģistrējies Pašvaldībā.

18. Prasību minimums asenizatoriem:

18.1. nodrošināt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas darījuma apliecinošo dokumentu sagatavošanu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 384 un šajos saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām un to izsniegšanu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem vai valdītājiem;

18.2. savāktos notekūdeņus pārvadāt ar šim nolūkam paredzētu specializēto transportlīdzekli;

18.3. veikt pilsētās un ciemos decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un nosēdumu dūņu uzskaiti. Asenizators iesniedz Pašvaldībā 1 (vienu) reizi gadā līdz 30. janvārim Deklarāciju (noteikumu 1. pielikums) par iepriekšējā gadā izvesto notekūdeņu un nosēdumu dūņu apjomu, iesniedzot to klātienē, nosūtot pa pastu vai elektroniski. Dokumentu noformē atbilstoši normatīvos aktos noteiktām prasībām;

18.4. noslēgt rakstveida līgumu ar Pašvaldību vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) un/vai specializēto noliešanas punktu īpašnieku, par decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un/vai nosēdumu novadīšanu un attīrīšanu;

18.5. nodrošināt visu nepieciešamo pasākumu un darbību veikšanu, lai nepieļautu centralizētās kanalizācijas sistēmas aizsērējumu decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu novadīšanas rezultātā;

18.6. nodrošināt visu nepieciešamo pasākumu un darbību veikšanu, lai nepieļautu bīstamo atkritumu, kuru savākšanai, normatīvajos aktos ir noteikta īpaša kārtība un prasības, nonākšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu novadīšanas rezultātā;

18.7. notekūdeņu savākšanas un transportēšanas speciālajiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar transporta kontroles sistēmu (globālā pozicionēšanas sistēma). Asenizators nodrošina Pašvaldību vai sabiedrisko apkalpojuma sniedzēju ar paroli piekļuvei kontroles sistēmas datiem. Transporta kontroles sistēmas uzstādīšanas, uzturēšanas un citus izdevumus sedz asenizators.

VI. Asenizatoru reģistrācijas kārtība

19. Papildus MK noteikumos Nr. 384 noteiktajām reģistrācijas prasībām asenizators iesniedz Pašvaldībā rakstveida iesniegumu (noteikumu 2. pielikums), kuram pievieno 26. punktā norādīto rakstveida informāciju.

20. Asenizators iesniegumā norāda, kādā Cēsu novada teritorijas pilsētā, vai ciemā sniegs decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus.

21. Reģistrācijas veikšanai asenizators iesniedz attiecīgus dokumentus, apliecinot, ka:

21.1. ir tiesīgs veikt kravas autopārvadājumus vai pašpārvadājumus Latvijas Republikas teritorijā, izņemot, ja pakalpojums tiks sniegts ar traktortehniku, izmantojot asenizācijas mucu;

21.2. iesnieguma iesniegšanas dienā asenizatoram Latvijā nav nodokļu parādu, tai skaitā, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

21.3. ir noslēgts līgums ar Pašvaldību vai sabiedrisko pakalpojuma sniedzēju – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) un/vai specializēto noliešanas punktu īpašnieku par notekūdeņu un nosēdumu pieņemšanu.

22. Šo noteikumu 20. punktā minēto reģistrācijas iesniegumu asenizators var iesniegt:

22.1. Personīgi, Cēsu novada pašvaldības klientu apkalpošanas centros;

22.2. pa pastu;

22.3. elektroniski, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

23. Lai veiktu reģistrāciju, Pašvaldība pārbauda iesniegto informāciju un pārliecinās par atbilstību saistošo noteikumu V nodaļā noteiktajam prasību minimumam, kā arī pārliecinās par:

23.1. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra piešķirtajiem asenizatora reģistrācijas datiem, ja asenizators ir juridiska persona;

23.2. Valsts ieņēmuma dienesta publiskajā datu bāzē reģistrētajiem datiem par ienākuma nodokļa maksātājiem, ja asenizators ir fiziska persona.

24. Asenizatoram ir tiesības pašam iegūt un iesniegt Pašvaldībai šo noteikumu 23. punktā minēto informāciju apliecinošus dokumentus.

25. Asenizatora reģistrācija tiek veikta, ja tas ir izpildījis šo noteikumu prasības, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus, un pēc to izvērtēšanas Pašvaldība ir atzinusi, ka asenizators atbilst saistošajos noteikumos izvirzītajām prasībām.

26. Asenizatora iesniegums tiek izskatīts 30 (trīsdesmit) dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Iesniegums tiek uzskatīts par saņemtu ar brīdi, kad ir iesniegti visi (pēdējais) šajos noteikumos norādītie nepieciešamie dokumenti.

27. Pašvaldība 7 (septiņu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas publicē pašvaldības tīmekļa vietnē informāciju par asenizatora reģistrāciju normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. Reģistrācijas neveikšanas gadījumā Pašvaldība nosūta rakstveida informāciju asenizatoram par trūkumiem, kas konstatēti reģistrācijas iesnieguma izskatīšanas gaitā, un norāda to novēršanas termiņu. Gadījumā, ja trūkumi netiek novērsti norādītajā termiņā, asenizatora reģistrācijas iesniegums tiek uzskatīts par neiesniegtu un saņemtie dokumenti tiek atgriezti asenizatoram.

28. Ja asenizatora darbībā tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, kas skar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomu, komerctiesību jomu, profesionālās darbības sfēru, finanšu saistību izpildi, kravu autopārvadājumu jomu vai vides aizsardzības jomu, Pašvaldība anulē attiecīgā asenizatora reģistrācijas faktu, nosūtot rakstveida paziņojumu asenizatoram, un tiek dzēstas par to ziņas Pašvaldības tīmekļa vietnē. Attiecīgajā gadījumā asenizatora pienākums ir 3 (trīs) darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt Pašvaldībai MK noteikumu Nr. 384, 10.3. punktā noteikto informāciju par periodu līdz reģistrācijas anulēšanas dienai.

29. Asenizators ir tiesīgs apstrīdēt reģistrācijas anulēšanas faktu 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas, iesniedzot Pašvaldībai rakstveida iesniegumu, kurā tiek norādīts lūguma pamatojums un ziņas par iesniegumā ietvertajiem apgalvojumiem. Reģistrācijas anulēšanas fakta apstrīdēšana neaptur noteikumu 28. punktā norādītā paziņojuma darbību un neatbrīvo asenizatoru no MK noteikumu Nr. 384 10.3. punktā paredzētās informācijas iesniegšanas.

30. Ziņas par asenizatoru reģistrēšanas, anulēšanas faktu pašvaldības tīmekļa vietnē tiek regulāri atjaunotas.

31. Gadījumā, ja asenizatora reģistrācija ir anulēta, balstoties uz apstiprinošu informāciju, ka asenizatoram ir apturēta vai anulēta kravas autopārvadājumu veikšanas licence Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, ziņas par asenizatora reģistrāciju tiek atjaunotas, pamatojoties uz kompetentās valsts iestādes lēmumu, kas izskata jautājumus par kravas autopārvadājumu licences un licences kartītes darbības apturēšanu uz laiku vai anulēšanu.

32. Ja decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus nodrošina Pakalpojumu sniedzējs, par šo faktu reģistrā tiek veikts atbilstošs ieraksts.

VII. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācijas kārtība

33. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošā nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, kura īpašumā esošā decentralizētā kanalizācijas sistēma nav reģistrēta, iesniedz Pašvaldībā pirmreizējo decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas apliecinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem pievienoto paraugu (noteikumu 3. pielikums).

34. Ja nekustamais īpašums tiek atsavināts vai ir notikušas decentralizētās kanalizācijas sistēmas izmaiņas (tās pārbūve vai veida maiņa, īpašuma pieslēgums centralizētajai kanalizācijas sistēmai, mainījies notekūdeņu novadīšanas plānotais apjoms, deklarēto vai faktiski dzīvojošo personu skaits), decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam vai valdītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai izmaiņām šo noteikumu 33. punktā norādītais apliecinājums jāiesniedz Pašvaldībā personiski vai jānosūta pa pastu, vai elektroniski, apliecinājumu noformē atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

VIII. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieku un valdītāju pienākumi