Pašvaldību likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību.

2. pants. Pašvaldība

(1) Pašvaldība ir atvasināta publiska persona — vietējā pārvalde —, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija — dome — un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to.

(2) Pašvaldība ir atbildīga par domes un pašvaldības administrācijas darbību, ja likumos nav noteikts citādi.

II nodaļaPašvaldības kompetence

3. pants. Pašvaldības kompetences veidi

(1) Pašvaldības kompetenci nosaka ārējie normatīvie akti un saskaņā ar likumu noslēgtie publisko tiesību līgumi.

(2) Publisko tiesību jomā pašvaldība īsteno:

1) autonomo kompetenci — autonomās funkcijas un brīvprātīgās iniciatīvas, kas tiek īstenotas kā autonomās funkcijas;

2) uzdoto kompetenci — deleģētos pārvaldes uzdevumus.

4. pants. Autonomās funkcijas

(1) Pašvaldībai ir šādas autonomās funkcijas:

1) organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

2) gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu;

3) gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību;

4) gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību;

5) sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm;

6) gādāt par iedzīvotāju veselību — īstenot veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus un organizēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību;

7) veicināt sporta attīstību, tostarp uzturēt un attīstīt pašvaldības sporta bāzes, atbalstīt sportistu un sporta klubu, arī profesionālo sporta klubu, darbību un sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai;

8) veikt darbu ar jaunatni;

9) nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus;

10) sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu;

11) īstenot bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību;

12) sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu;

13) izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai;

14) piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības policiju;

15) saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanu un apbūvi;

16) nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu;

17) veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju;

18) veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā;

19) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

20) veicināt dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību un apsaimniekošanu, kā arī noteikt publiskā lietošanā esoša pašvaldības īpašuma izmantošanas kārtību, ja likumos nav noteikts citādi;

21) nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību;

22) veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām.

(2) Pašvaldība autonomās funkcijas pilda atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un noslēgtajiem publisko tiesību līgumiem.

(3) Autonomo funkciju izpildi atbilstoši savai kompetencei organizē un par to atbild pašvaldība.

(4) Autonomo funkciju izpildi finansē no pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā un finansēšanā piedalās valsts.

(5) Nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai.

(6) Valsts var uzņemties pašvaldības autonomajā funkcijā ietilpstoša uzdevuma izpildi likumā minētajos gadījumos un kārtībā, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu.

5. pants. Brīvprātīgās iniciatīvas

(1) Pašvaldība savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi īstenot iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tās nav citu institūciju kompetencē un šādu darbību neierobežo citi likumi.

(2) Brīvprātīgo iniciatīvu izpildes kārtību nosaka un finansējumu nodrošina pašvaldība.

(3) Brīvprātīgās iniciatīvas plāno un finansējumu to izpildei nodrošina, ja tas netraucē pašvaldības kompetencē esošo autonomo funkciju un deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildei.

6. pants. Uzdevumu deleģēšana pašvaldībai

(1) Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pašvaldībai var deleģēt valsts vai citas atvasinātas publiskas personas kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu.

(2) Deleģējot pārvaldes uzdevumu, pašvaldībai tiek nodrošināts finansējums, kas nepieciešams attiecīgā pārvaldes uzdevuma izpildei.

(3) Valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv valsti un ir Ministru kabineta padotībā. Valsts ir atbildīga par deleģētā pārvaldes uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi.

7. pants. Pašvaldības tiesības deleģēt uzdevumus

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pašvaldība atsevišķu tās autonomajā kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu var deleģēt citai personai.

8. pants. Valstspilsētu pašvaldības funkcijas

(1) Rīgas valstspilsētas pašvaldība papildus pašvaldības autonomajām funkcijām pastāvīgi pilda šādas galvaspilsētas funkcijas:

1) nodrošina apstākļus ārvalstu delegāciju uzņemšanai un Latvijā akreditēto diplomātisko pārstāvniecību, starptautisko organizāciju un to pārstāvniecību darbībai, kā arī uztur ar to saistītos pašvaldībai piederošos nacionālās reprezentācijas objektus;

2) piedalās starptautiski un nacionāli nozīmīgu pasākumu organizēšanā un galvaspilsētas starptautiskā tēla stiprināšanā;

3) piedalās valsts un starptautiskas nozīmes vēstures objektu, nacionālās nozīmes kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā;

4) piedalās valsts nozīmes sakaru sistēmu un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā.

(2) Citas valstspilsētu pašvaldības papildus pašvaldības autonomajām funkcijām pastāvīgi veic šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētās funkcijas.

III nodaļaPašvaldības institucionālā sistēma

9. pants. Dome

(1) Domi veido vēlēti deputāti.

(2) Domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Pašvaldības domes vēlēšanu likums.

(3) Domes deputāta tiesības un pienākumus nosaka šis likums un Pašvaldības domes deputāta statusa likums.

(4) Par piedalīšanos domes un komiteju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu domes deputāts saņem atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

10. pants. Domes kompetence

(1) Dome ir tiesīga izlemt ikvienu pašvaldības kompetences jautājumu. Tikai domes kompetencē ir:

1) izdot saistošos noteikumus, tostarp pašvaldības nolikumu, kā arī saistošos noteikumus par pašvaldības budžetu un teritorijas plānojumu;

2) apstiprināt pašvaldības gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un gada publisko pārskatu;

3) apstiprināt pašvaldības attīstības plānošanas dokumentus, tostarp attīstības programmu un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju;

4) apstiprināt pašvaldības teritoriālo dalījumu un tā pārvaldes struktūru;

5) lemt par pašvaldības administratīvās teritorijas sadalīšanu vai apvienošanu ar citu administratīvo teritoriju, administratīvās teritorijas robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu;

6) piešķirt un mainīt nosaukumus ielām, parkiem, laukumiem un citiem publiskiem pašvaldības infrastruktūras objektiem;

7) noteikt pašvaldības un tās teritoriālā iedalījuma vienību simboliku, likumā noteiktajā kārtībā saskaņojot to ar Valsts heraldikas komisiju;

8) izveidot un reorganizēt pašvaldības administrāciju, tostarp izveidot, reorganizēt un likvidēt tās sastāvā esošās institūcijas, kā arī izdot pašvaldības institūciju nolikumus;

9) likumā noteiktajā kārtībā izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības kapitālsabiedrības un nodibinājumus, kā arī lemt par dalību kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos;

10) iecelt amatā un atbrīvot no tā pašvaldības iestāžu vadītājus, kā arī citas amatpersonas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

11) ievēlēt un atbrīvot domes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un komiteju locekļus;

12) iecelt amatā un atbrīvot no tā pašvaldības izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku;

13) noteikt kārtību, kādā tiek iecelti vai ievēlēti pašvaldības pārstāvji citu publisku personu izveidotajās vai pašvaldības un citu publisku personu kopīgajās komitejās, komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās;

14) noteikt domes priekšsēdētāja atlīdzību, kā arī citus algotus amatus domē un atlīdzību par tiem;

15) atcelt domes priekšsēdētāja izdotos tiesību aktus;

16) lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu un apgrūtināšanu, kā arī par nekustamā īpašuma iegūšanu;

17) noteikt kārtību, kādā veicami darījumi ar pašvaldības kustamo mantu, kā arī kārtību, kādā notiek dāvinājumu un novēlējumu pieņemšana un pārzināšana, aizdevumu, aizņēmumu un citu saistību uzņemšanās pašvaldības vārdā, ievērojot likumā noteikto;

18) lemt par azartspēļu organizēšanas vietu atļaušanu vai aizliegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā;

19) lemt par kārtību, kādā izpildāmas pašvaldības autonomās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi;

20) Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu;

21) pieņemt lēmumus citos ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

(2) Ja likums tieši nenoteic, ka attiecīgā lēmuma pieņemšana ir domes kompetencē, dome, paredzot to pašvaldības nolikumā, var pilnvarot pašvaldības administrāciju:

1) lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma izmantošanu;

2) ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumu, noteikt maksu par:

11. pants. Domes pirmā sēde

(1) Jaunievēlētās domes pirmo sēdi sasauc pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Pašvaldības domes vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ar dienu, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome, beidzas iepriekšējās domes pilnvaras.

(3) Pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs līdz domes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada domes sēdi un paraksta domes lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu.

12. pants. Domes priekšsēdētāja vēlēšanas

(1) Domes priekšsēdētāju ievēlē no domes deputātu vidus. Tiesības izvirzīt kandidātu domes priekšsēdētāja amatam ir ikvienam domes deputātam.

(2) Domes priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja par kandidātu nobalso vairāk nekā puse domes deputātu.

(3) Ja neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu pirmajā kārtā, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ievēlēts ir tas kandidāts, kurš saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Ja arī otrajā kārtā neviens no kandidātiem nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota balsošanas trešā kārta par to kandidātu, kurš otrajā kārtā saņēmis vairāk balsu.

(4) Ja neviens no kandidātiem trešajā kārtā nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, rīko jaunas domes priekšsēdētāja vēlēšanas.

13. pants. Domes priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas

(1) Pēc domes priekšsēdētāja ievēlēšanas no attiecīgās domes deputātiem ievēlē priekšsēdētāja vietnieku.

(2) Domes priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki. Domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu nosaka pašvaldības nolikumā.

(3) Domes priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas notiek šā likuma 12. pantā noteiktajā kārtībā.

14. pants. Komiteju vēlēšanas

(1) Pēc domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas no domes deputātiem ievēlē komitejas.

(2) Komitejas, to kompetenci un skaitlisko sastāvu nosaka pašvaldības nolikumā. Komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trim. Katrs deputāts ir vismaz vienas komitejas loceklis.

(3) No katra domes deputātu kandidātu saraksta komitejā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli deputātu skaitam, kas domē ievēlēti no katra domes deputātu kandidātu saraksta. Proporcionalitātes principu var neievērot gadījumā, kad tas nav iespējams objektīvu iemeslu dēļ, lai ievērotu šā panta otrajā daļā noteikto, kā arī matemātisku iemeslu dēļ, un gadījumā, kad visi no domes deputātu kandidātu saraksta domē ievēlētie deputāti atsakās no dalības komitejā.

15. pants. Komitejas sastāva izmaiņas

(1) Deputāts izbeidz darbību komitejā, ja pēc deputāta rakstveida iesnieguma saņemšanas dome pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu no komitejas locekļa pienākumu pildīšanas.

(2) Ja deputātu atbrīvo no komitejas locekļa pienākumu pildīšanas, no attiecīgā domes deputātu kandidātu saraksta domē ievēlētie deputāti ir tiesīgi izvirzīt citu deputātu dalībai attiecīgajā komitejā.

(3) Lai uzlabotu darba efektivitāti, dome ir tiesīga izveidot jaunu komiteju, kā arī likvidēt komiteju vai samazināt tās locekļu skaitu, nesaņemot viņu iesniegumus par darbības izbeigšanu komitejā. Izveidojot jaunu komiteju vai samazinot tās locekļu skaitu, dome lemj par komitejas sastāvu, ievērojot šā likuma 14. panta otrajā un trešajā daļā noteikto.

16. pants. Ierobežojumi amatu ieņemšanai domē

(1) Par domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātu neizvirza domes deputātu, kuram Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis (drošības līdzeklis) — noteiktas nodarbošanās aizliegums, kas liedz pildīt domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus.

(2) Ikvienam domes deputātam ir tiesības tikt ievēlētam domes institūcijās un amatos, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi vai kriminālprocesā nav piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis (drošības līdzeklis) — noteiktas nodarbošanās aizliegums, kas liedz pildīt attiecīgā amata pienākumus.

17. pants. Domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaras

(1) Domes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pilnvaras iegūst ar ievēlēšanas brīdi.

(2) Domes priekšsēdētāja amats ir algots.

(3) Domes priekšsēdētājs:

1) vada domes darbu un pārstāv pašvaldības intereses, tostarp pārstāv domi tās sēžu starplaikos;

2) vada domes sēdes un paraksta domes lēmumus;

3) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv pašvaldību tiesā un attiecībās ar valsts pārvaldes un citām valsts institūcijām;

4) uzrauga tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir pašvaldība;

5) izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus atbilstoši pašvaldības nolikumam;

6) ierosina jautājumu izskatīšanu domē un komitejās, tostarp iesniedz izskatīšanai no valsts institūcijām saņemtos iesniegumus un pieprasījumus;

7) ja nepieciešams, ieceļ no pašvaldības administrācijas darbinieku vidus iestādes vadītāja vai izpilddirektora pienākumu izpildītāju viņa prombūtnes laikā vai līdz brīdim, kad dome lēmusi par jauna iestādes vadītāja vai izpilddirektora iecelšanu amatā;

8) dod rīkojumus izpilddirektoram, pašvaldības iestāžu un citu institūciju vadītājiem, ciktāl tas nepieciešams domes priekšsēdētāja pilnvaru īstenošanai;

9) veic citus pienākumus, kas paredzēti normatīvajos aktos un domes lēmumos.

(4) Domes priekšsēdētāja vietnieks aizvieto domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā un apjomā. Ja domes priekšsēdētājam ir vairāki vietnieki, šo vietnieku kompetenci, tostarp domes priekšsēdētāja aizvietošanas kārtību, nosaka pašvaldības nolikumā.

(5) Ja domes priekšsēdētājs ir atlaists, atbrīvots, atstādināts vai atkāpies no amata pienākumu pildīšanas vai citu iemeslu dēļ vairs nespēj pildīt priekšsēdētāja pienākumus, priekšsēdētāja vietnieks pilda domes priekšsēdētāja pienākumus.

(6) Lai nodrošinātu savu darbību, domes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks uz pilnvaru laiku var pieņemt darbā konsultatīvos darbiniekus un izveidot biroju. Domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks var uzteikt darba līgumu ar konsultatīvo darbinieku jebkurā laikā, nenorādot uzteikuma iemeslus.

(7) Pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta pieprasījumu kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc viņu ievēlēšanas amatā.

18. pants. Domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka tiesības atkāpties no amata

Domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks var atkāpties no amata, rakstveidā paziņojot par to domei. Šādā gadījumā domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt pienākumus līdz nākamajai domes sēdei, kad viņa pilnvaras izbeidzas neatkarīgi no tā, vai šajā sēdē tiek ievēlēts jauns domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks.

19. pants. Domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atbrīvošana no amata

(1) Pēc vismaz vienas trešdaļas domes deputātu pieprasījuma dome lemj par domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka atbrīvošanu no amata.

(2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, ja domes priekšsēdētājs neievēro vai nepilda ārējo normatīvo aktu prasības, domes lēmumus vai tiesas spriedumus.