Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem

Ministru kabineta noteikumi Nr. 686 Rīgā 2022. gada 2. novembrī (prot. Nr. 55 8. §)

Izdoti saskaņā ar Transporta enerģijas likuma 19. pantu, Enerģētikas likuma 58.9 panta pirmo daļu un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķināšanas nosacījumus un kārtību;

1.2. biodegvielu un biomasas degvielu siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritēriju aprēķina kārtību un nosacījumus;

1.3. bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biogāzes ilgtspējas kritērijus;

1.4. transporta sektorā realizējamo biodegvielu un biomasas degvielu ilgtspējas kritērijus;

1.5. biodegvielu, biomasas degvielu, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu un pārstrādātā oglekļa degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus, kas piemērojami, tās realizējot patēriņam transporta sektorā;

1.6. bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā, biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā kurināmā un pārstrādāta oglekļa kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus;

1.7. no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamos kritērijus;

1.8. kārtību, kādā uzrauga institūcijas, kuras veic atbilstības apliecināšanu reglamentētajā sfērā, kā arī institūciju, kura uzrauga atbilstības novērtēšanas objekta atbilstības apliecināšanu;

1.9. procedūru, kādā pārbauda un uzrauga transporta enerģijas atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem;

1.10. komersanta shēmas, Latvijas izveidotās nacionālās shēmas un biomasas biržas tvērumu un darbības nosacījumus atbilstības apliecināšanai;

1.11. nosacījumus un kārtību, kādā pamato atbilstību ilgtspējas kritērijiem, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem un elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem, kā arī pārbaudes un uzraudzības procedūru;

1.12. atbilstības pamatošanas un ar to saistītās informācijas aprites kārtību un nosacījumus;

1.13. kārtību, kādā energoresursu informācijas sistēmā ziņo par attiecīgā kurināmā un transporta enerģijas atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju kritērijiem, norāda pierādījumus un saistošo informāciju, kā arī nosaka Eiropas Savienības datubāzē ievadāmo informāciju un tās ievades, uzraudzības un pārbaudes pienākumus, nosacījumus un kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.2. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.3. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.4. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.5. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.6. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.7. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.8. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.9. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.10. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.11. faktiskā vērtība – siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzuma ietaupījums vienā vai visos konkrētā biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biogāzes un biomasas kurināmā ražošanas procesa posmos;

2.12. ieguves apgabals – ģeogrāfiski noteikta platība, no kuras iegūst meža biomasas izejvielu, par kuru var iegūt ticamu un neatkarīgu informāciju un kurā apstākļi ir pietiekami viendabīgi, lai varētu novērtēt riskus saistībā ar meža biomasas ilgtspēju un likumību;

2.13. izejvielu audzētājs – juridiska vai fiziska persona, kas nodarbojas ar biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes, biomasas degvielas vai biomasas kurināmā ražošanā izmantojamo izejvielu audzēšanu;

2.14. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.15. lauksaimniecības biomasa – lauksaimniecības nozarē ražota biomasa;

2.16. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.17. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.18. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.19. meža biomasa – no kokaugiem un krūmiem ražota biomasa, kas iegūta gan meža zemēs, gan ārpus meža, tai skaitā lauksaimniecības zemēs;

2.20. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.21. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.22. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.23. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);

2.24. pirmais savācējs, pārstrādātājs vai pašpārstrādātājs – juridiska vai fiziska persona, kura iepērk biodegvielas, biomasas degvielas, biomasas kurināmā vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanā izmantojamas izejvielas un izmanto tās ražošanas procesā (tai skaitā minēto degvielu vai kurināmā ražošanai) vai pārdod tālāk;

2.24.1 senie meži – vecu dabiski atjaunojušos vietējo koku sugu mežaudžu vai dabisko traucējumu ietekmē no tādām veidojušos jaunāku mežaudžu kopas pietiekami lielā vienlaidu platībā, kurām raksturīga liela strukturālā kompleksitāte un liels atmirušās koksnes apjoms un kurās tikai ierobežotā to platības daļā var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes, un šajās platībās ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība;

2.25. standartvērtība – vērtība, kas iegūta no tipiskās vērtības, piemērojot iepriekš noteiktus koeficientus, un kuru var izmantot faktiskās vērtības vietā atbilstoši šiem noteikumiem;

2.26. tipiskā vērtība – konkrēta biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes vai biomasas kurināmā ražošanas procesa siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma novērtējums, kas ir reprezentatīvs patēriņam Eiropas Savienībā.

2.1 Šie noteikumi attiecas uz:

2.11. Transporta enerģijas likumā noteikto degvielas piegādātāju;

2.12. Enerģētikas likumā noteikto kurināmā piegādātāju;

2.13. komersantiem, kuriem ir Enerģētikas likuma 58.6 panta ceturtajā daļā minētās iekārtas, ievērojot Enerģētikas likuma 58.6 panta trešo un piekto daļu.

3. No lauksaimniecības biomasas ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais atbilst šādiem kritērijiem:

3.1. šo noteikumu II nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;

3.2. šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.

4. No meža biomasas ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais atbilst šādiem kritērijiem:

4.1. šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;

4.2. šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.

4.1 Šo noteikumu 2.24.1 apakšpunktā minēto definīciju lieto tikai Transporta enerģijas likuma, Enerģētikas likuma un šo noteikumu kontekstā, lai apliecinātu atbilstību ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.

5. (Svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34)

6. (Svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34)

7. (Svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34)

8. (Svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34)

II. Ilgtspējas kritēriji lauksaimniecības biomasas izejvielām

9. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kuras iegūtas bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās zemes platībās, tas ir, zemē, kurai 2008. gada janvārī vai pēc tam bija piešķirts viens no šādiem statusiem (neatkarīgi no tā, vai zemei joprojām ir šāds statuss):

9.1. kokiem klātas teritorijas, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010, 2. panta 8. punktā minētajiem nosacījumiem, tostarp pirmatnējie meži un senie meži (tai skaitā tie, kas atbilst seno mežu definīcijai valstī, kurā tie atrodas);

9.2. mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas ar kokiem klātas teritorijas, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kuras ir atzītas par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana nav pretrunā ar šai teritorijai noteiktajiem dabas aizsardzības mērķiem;

9.3. platības, kas ir klasificējamas kā:

9.3.1. Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldības, Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas parki, dabas rezervāti, biosfēras rezervāti, nacionālie parki, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi vai mikroliegumi, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu tām noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statusu un tā nosacījumus;

9.3.2. īpaši aizsargājamo sugu vai dzīvotņu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas, biotopu veidus vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības izveidotajos sarakstos un ir Eiropas Savienības vai Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldību atzītas par īpaši aizsargājamām, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu tām noteikto aizsardzības statusu un tā nosacījumus;

9.4. zālāji, kuri kopumā aptver vairāk nekā vienu hektāru, ar lielu bioloģisko daudzveidību, kas ir Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumi, vai platības, kurās ir bioloģiski vērtīgs zālājs, ja minētie zālāji un platības ir klasificējamas kā:

9.4.1. dabiski zālāji, kuri arī bez cilvēku iejaukšanās būtu zālāji un kuros saglabājas dabiskais un vietējais sugu sastāvs, kā arī ekoloģiskie parametri un procesi;

9.4.2. zālāji, kas nav dabiski zālāji, bet ir bagāti ar dažādām augu sugām vai ir putniem nozīmīgi zālāji, kuri nav noplicināti un kuri bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu tādas teritorijas statusu, kurā ir liela bioloģiskā daudzveidība;

9.5. virsāji – sauszemes teritorijas, kurās galvenokārt sastopama viršu dzimtas augu Calluna vulgaris mozaīka, kas izveidojusies reģionos ar mazu gada vidējo augstāko un zemāko temperatūru atšķirību un mērenu, bet regulāru nokrišņu daudzumu.

10. Dabas aizsardzības pārvalde ģeotelpiskos datus par šo noteikumu 9. punktā minētajām teritorijām publicē atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā, ja nepieciešams, tos arī saņemot no ģeotelpisko datu turētāja.

11. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela, biogāze un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kuras iegūtas no zemes platībām ar augstu oglekļa koncentrāciju, tas ir, no zemes, kurai 2008. gada janvārī bija piešķirts viens no šādiem statusiem un kurai vairs nav šā statusa:

11.1. pastāvīga mežaudze – platība, kura aizņem vairāk nekā vienu hektāru dabā un nav atkarīga no juridiskā īpašuma robežām un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un lapotnes segums ir vairāk nekā 30 procenti vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ;

11.2. mežaudze – platība, kura aizņem vairāk nekā vienu hektāru dabā un nav atkarīga no juridiskā īpašuma robežām un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un lapotnes segums ir no 10 procentiem līdz 30 procentiem vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ, ja vien nav sniegti pierādījumi, ka šīs platības oglekļa uzkrājums pirms un pēc pārveidošanas ir tāds, ka, piemērojot šo noteikumu 1. pielikuma I nodaļā minēto metodoloģiju, tiek izpildīti šo noteikumu 19. un 20. punktā minētie nosacījumi;

11.3. mitrājs – sauszemes teritorija, kura ietver palienes, zāļu un kūdras purvus, vai cita teritorija, ko klāj ūdens vai kura ir piesātināta ar ūdeni nepārtraukti vai ne mazāk kā deviņus mēnešus gadā un kura ir dabiska vai mākslīga, pastāvīga vai pārplūstoša, un kurā ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, ja vien nav pierādījumu, ka šai platībai ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu tāda mitrāja statusu, kurā ir liela bioloģiskā daudzveidība.

12. Šo noteikumu 11. punktā minētās prasības nepiemēro, ja laikā, kad tika iegūtas šo noteikumu 11. punktā minētās izejvielas, zemei bija tāds pats statuss kā 2008. gada janvārī.

13. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kas iegūtas no zemes platībām, kuras 2008. gada janvārī bija kūdrājs – sauszemes teritorija, kur anaerobos apstākļos uzkrājas vai arī vēsturiski uzkrājies kūdras slānis vai kur var būt funkcionējošs purvs vai kūdras ieguvei nosusināts purvs, ja vien nav pierādīts, ka šīs izejvielas audzēšanai un novākšanai pēc minētā datuma nav notikusi vai nenotiek iepriekš nenosusinātas zemes nosusināšana vai ka šīm platībām piemērojams mitrāju statuss atbilstoši šo noteikumu 11.3. apakšpunkta nosacījumiem.

14. Attiecībā uz biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas kurināmo, biogāzi un biomasas degvielu, kas ražota no atkritumiem un atlikumiem, kuri ir radušies nevis meža zemēs, bet lauksaimniecības zemes izmantošanas rezultātā, izejvielu piegādātājam, kura zemēs radušies šie atkritumi vai atlikumi, ir jābūt izstrādātiem uzraudzības un pārvaldības plāniem par ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes oglekļa uzkrājumu un šiem plāniem jābūt spēkā. Plānu izstrādei izejvielu piegādātājs var izmantot augsnes oglekļa uzkrājumu un augsnes kvalitātes veicināšanas un uzraudzības darbību sarakstu, kas ir noteikts Komisijas 2022. gada 14. jūnija Īstenošanas regulā (ES) 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk – regula Nr. 2022/996).

III. Ilgtspējas kritēriji meža biomasas izejvielām

15. Lai samazinātu risku, ka tiek izmantoti meža biomasas produkti, kas nav ilgtspējīgi, biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biomasas kurināmā un biogāzes izejvielām, kuras tiek ražotas vai iegūtas no meža biomasas, ir jāatbilst kritērijam, ka minēto izejvielu ieguves valstī – Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, kā arī citā valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, kurā veikta meža biomasas izstrāde, – ir spēkā nacionāla vai reģionāla līmeņa tiesību akti, kas piemērojami izstrādes platībām, kā arī ir izveidotas uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas, kas nodrošina:

15.1. izstrādes darbību likumību;

15.2. meža atjaunošanu izstrādes apgabalos;

15.3. ka tiek aizsargātas platības, tai skaitā mitrājos, zālājos, virsājos un kūdrājos, kas ar starptautiskiem vai konkrētās valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, sugas un dzīvotnes;

15.4. ka mežizstrādes darbi tiek veikti: