Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena 1.2. "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.3.i. investīcijas "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 709 Rīgā 2022. gada 8. novembrī (prot. Nr. 56 20. §)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plāna 1.2.1.3.i. investīciju "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" (turpmāk – 1.2.1.3.i. investīcija);

1.2. 1.2.1.3.i. investīcijai pieejamo finansējumu un sasniedzamos mērķus;

1.3. 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas;

1.4. atbalstāmās darbības un izmaksas;

1.5. prasības projektu iesniedzējiem;

1.6. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un projektu iesniegumu konkursa kārtību;

1.7. 1.2.1.3.i. investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus.

2. 1.2.1.3.i. investīcijas mērķis ir uzlabot pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – CO2) samazinošos pasākumus pašvaldību ēku energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanai.

3. 1.2.1.3.i. investīcijas mērķa grupa ir Latvijas Republikas pašvaldības, kuru īpašumā esošajās ēkās tiks uzlabota energoefektivitāte un ietaupīti energoresursi, tādējādi samazinot pašvaldību budžeta izdevumus turpmākai ēku uzturēšanai un apsaimniekošanai, kā arī komunālo pakalpojumu izmaksas iedzīvotājiem, kuri saņem pašvaldību sniegtos pakalpojumus.

4. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

II. 1.2.1.3.i. investīcijai pieejamais finansējums un sasniedzamie mērķi

5. 1.2.1.3.i. investīcijai pieejamais AF finansējums ir 29 304 000 euro.

6. Minimālais AF finansējums vienam projektam ir 30 000 euro, maksimālais finansējums – 2 000 000 euro. Maksimālā AF finansējuma atbalsta intensitāte projektā ir 100 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN).

7. Rezultātu sasniegšanu 1.2.1.3.i. investīcijā vērtē, ņemot vērā AF plānā norādīto atskaites punktu un mērķus.

8. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros sasniedzamais atskaites punkts – līdz 2022. gada 31. decembrim stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi atbalsta programmai pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai, kas atbalsta projektus ar plānoto primārās enerģijas samazinājumu vismaz par 30 %. Šīs prasības izpildi uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

9. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros sasniedzamie mērķi:

9.1. līdz 2024. gada 31. decembrim piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai pašvaldību ēkās un infrastruktūrā vismaz 27 838 800 euro apmērā. Mērķis ir izpildīts, ja, pamatojoties uz Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – aģentūra) lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu vai aģentūras lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu ar nosacījumu un atzinumu par projektiem izvirzīto nosacījumu izpildi, atbalsta apjoma kopējā vērtība ir vismaz 27 838 800 euro. Informācijai par projektu iesniegumu konkursa rezultātiem ir jābūt pieejamai aģentūras tīmekļvietnē. Šā mērķa izpildi uzrauga aģentūra sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju;

9.2. līdz 2025. gada 31. decembrim primārās enerģijas patēriņš pašvaldību ēkās un infrastruktūrā samazināts par 4 544 563 kWh/gadā. Mērķis ir izpildīts, ja atjaunoto un pārbūvēto ēku pieņemšana ekspluatācijā ir pamatota ar dokumentiem saskaņā ar būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī ar ēkas pagaidu energosertifikātu, kas sastādīts pēc būvdarbu pabeigšanas un ēkas nodošanas ekspluatācijā, kas pierāda primārās enerģijas patēriņa samazinājumu ēkā par vismaz 30 %. Šā mērķa izpildi uzrauga aģentūra, pamatojoties uz finansējuma saņēmēju iesniegtajiem projektu datiem.

10. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros izpildāmais uzraudzības rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai pašvaldību ēkās un infrastruktūrā vismaz 15 000 000 euro apmērā. Uzraudzības rādītājs ir izpildīts, ja, pamatojoties uz aģentūras lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu vai aģentūras lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu ar nosacījumu un atzinumu par projektiem izvirzīto nosacījumu izpildi, atbalsta apjoma kopējā vērtība ir vismaz 15 000 000 euro. Informācijai par projektu iesniegumu konkursa rezultātiem ir jābūt pieejamai aģentūras tīmekļvietnē. Šā uzraudzības rādītāja izpildi uzrauga aģentūra sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

11. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma) uzkrāj datus par kopējo rādītāju (gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums), ko novērtē atbilstoši Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2106 (2021. gada 28. septembris), ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, pielikumam, tai skaitā uzkrāj datus par primārās enerģijas patēriņu gadā pirms un pēc projekta īstenošanas.

12. Šo noteikumu izpratnē ar pašvaldību ēkām un to infrastruktūru saprot pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības ēkas un ar tām tieši saistīto infrastruktūru (turpmāk – ēkas).

13. Projektā plānotais primārās enerģijas ietaupījums tiek noteikts saskaņā ar ēkas energosertifikātu, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju.

14. Šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētā mērķa sasniegto vērtību 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros nosaka atbilstoši īstenotajos projektos sasniegtajam primārās enerģijas patēriņa ietaupījumam. Vērtību uzskata par sasniegtu noslēguma maksājuma veikšanas dienā un to aprēķina pēc būvdarbu pabeigšanas un ēkas nodošanas ekspluatācijā, pamatojoties uz ēkas pagaidu energosertifikātu.

15. Ja projektu plānots īstenot daļēji apkurināmā vai daļēji izmantotā ēkā, enerģijas patēriņa aprēķinu veikšanai ievēro šādus nosacījumus:

15.1. ja ēkas ekspluatācijas periods sācies agrāk nekā pēdējo septiņu kalendāra gadu laikā, projekta ēkai jābūt apkurinātai vismaz piecus kalendāra gadus pēdējo septiņu kalendāra gadu laikā, un ēkas enerģijas patēriņa aprēķinos izmanto tos piecus kalendāra gadus, kuros nodrošināta ēkas apkure. Ja šajā periodā, kurā nodrošināta ēkas apkure, noteiktu periodu (kas, kopā summējot, nevar būt garāks kā apkures sezona) ēka nav bijusi apkurināta vai apkure ir būtiski samazināta, tad, piemērojot ekstrapolācijas metodi, šo periodu salīdzina ar citiem gadiem un novērtē attiecīgo mēnesi bez apkures un ēkas enerģijas patēriņa aprēķinos attiecībā uz konkrēto mēnesi izmanto tajā prognozējamo patēriņu. Ekstrapolācijas metode pieļaujama arī ēkas karstā ūdens enerģijas patēriņiem, ja projektā paredzēti pasākumi ēkas karstā ūdens inženiertehniskās sistēmas uzlabošanai. Šādā gadījumā karstā ūdens sagatavošanas pārtraukumu summārais periods periodā, kurā nodrošināta ēkas apkure, nevar būt garāks par gadu;

15.2. ja ēkas ekspluatācijas periods sācies pēdējo septiņu kalendāra gadu laikā, projekta ēkai jābūt apkurinātai vismaz pēdējos divus kalendāra gadus, kurus izmanto ēkas enerģijas patēriņa aprēķinos.

III. 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas

16. Par 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanu saskaņā ar AF plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

17. Aģentūra 1.2.1.3.i. investīcijas īstenošanai nodrošina projektu iesniegumu konkursu un 1.2.1.3.i. investīcijas īstenošanas pārbaudes, tai skaitā:

17.1. sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju organizē projektu iesniegumu konkursu saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem AF plāna īstenošanas un uzraudzības jomā un:

17.1.1. izstrādā projektu iesniegumu veidlapu (tajā skaitā tās pielikumu) un tās aizpildīšanas skaidrojumu;

17.1.2. izstrādā primārās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtējuma veidni un tās aizpildīšanas skaidrojumu;

17.1.3. izstrādā apliecinājuma veidni par dubultā finansējuma neesamību;

17.1.4. izstrādā papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzības veidnes;

17.1.5. izstrādā apliecinājuma veidni par nosacījumu izpildi attiecībā uz piešķirto kompensācijas apmēru un pārmērīgas kompensācijas kontroli;

17.1.6. apliecinājuma veidni par papildinošas saimnieciskas darbības, parasto papildpakalpojumu un citas saimnieciskas darbības veikšanu infrastruktūrā;

17.1.7. izstrādā ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi) sniegšanas jaudas īpatsvara aprēķina veidni;

17.1.8. izstrādā veidni par plānoto un piešķirto komercdarbības atbalstu par tām pašām attiecināmajām darbībām un izmaksām;

17.1.9. sniedz skaidrojumu projektu iesniegumu iesniedzējiem par projekta iesnieguma sagatavošanu;

17.1.10. nodrošina ar projekta iesniegumu konkursu saistīto un šo noteikumu 17. punktā minēto dokumentu publikāciju aģentūras tīmekļvietnē;

17.1.11. ja nepieciešams, kvalitatīvākai konkursa procesa nodrošināšanai piesaista atbilstošās jomas ekspertus;

17.2. noslēdz civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu ar projekta iesniedzēju, kura projekta iesniegums ir apstiprināts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā (turpmāk – finansējuma saņēmējs), iekļaujot tajā finansējuma saņēmēja vispārīgos pienākumus un tiesības, aģentūras vispārīgos pienākumus un tiesības, kārtību, kādā tiek veiktas pārbaudes projekta īstenošanas vietā, iepirkumu veikšanas kārtību, maksājuma pieprasījumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, investīciju izdevumu apmēra samazināšanas, asignējuma apturēšanas, grozījumu, izbeigšanas kārtību un spēkā neesamību, kā arī noslēguma jautājumus;

17.3. nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību, tai skaitā izlases veidā pārbauda, vai nav konstatējamas pieļauta interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma pazīmes projekta vērtēšanā un īstenošanā, kā arī nodrošina komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanas uzraudzību un nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanu, veicot arī pārbaudes projekta īstenošanas vietā;

17.4. veic maksājumu pieprasījumus, projektu ieviešanas progresa un sasniegto rādītāju pārbaudi, izskatīšanu un saskaņošanu, kā arī AF finansējuma izmaksu. Pēdējie maksājumi finansējuma saņēmējiem veicami līdz 2026. gada 31. augustam;

17.5. aptur AF maksājumus, lemj par AF finansējuma atgūšanu un veic finansējuma atguvi, ja projektā konstatēti šo noteikumu 75.1. apakšpunktā minētie pārkāpumi un faktiskais projektā sasniegtais primārās enerģijas ietaupījums saskaņā ar ēkas pagaidu energosertifikātu un ēkas energosertifikātu, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju (tai skaitā energosertifikāciju, kas veicama, nododot ēku ekspluatācijā), ir mazāks par 30 %;

17.6. aptur AF maksājumus un lemj par AF finansējuma atmaksu proporcionāli projektā plānotajam, bet nesasniegtajam apjomam un veic finansējuma atguvi, ja projekta ietvaros pārbūvējamās vai atjaunojamās ēkas pagaidu energosertifikāts vai ēkas energosertifikāts, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju (tai skaitā energosertifikāciju, kas veicama, nododot ēku ekspluatācijā), neapstiprina projektā plānotā primārās enerģijas ietaupījuma sasniegšanu projekta iesniegumā noteiktajā apjomā, vienlaikus nodrošinot, ka projektā ir sasniegts vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījums;

17.7. savlaicīgi uzkrāj vadības informācijas sistēmā AF ietvaros nepieciešamos un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula Nr. 2021/241), 22. un 27. pantā minētos datus, tai skaitā informāciju AF īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai, sasniedzamo atskaites punktu un mērķus 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros;

17.8. pārbauda AF projektu mērķu (tai skaitā datu) atbilstību;

17.9. uzkrāj šādus finansējuma saņēmēju iesniegtos nacionālo rādītāju datus par projektu īstenošanas rezultātiem:

17.9.1. papildu darbības jauda, kas uzstādīta atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas vajadzībām;

17.9.2. informācija par "zaļo" publisko iepirkumu;

17.9.3. informācija par projekta ietvaros samazināto CO2 emisiju apjomu, kas aprēķināts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju;

17.9.4. projekta kopējās izmaksas;

17.9.5. ēku skaits, kurās tiek veicināta vides un informācijas pieejamība.

18. Aģentūrai ir tiesības projekta iesniedzējam pieprasīt informāciju un dokumentus, kas nepieciešami projekta iesnieguma vērtēšanai vai projektā plānoto darbību pamatošanai un attiecināmo izmaksu atbilstības vērtēšanai.

IV. Atbalstāmās darbības un izmaksas

19. 1.2.1.3.i. investīcijas atbalsts tiek sniegts granta veidā.

20. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros finansējuma saņēmējs priekšfinansē projektā plānotās izmaksas no saviem līdzekļiem, izņemot gadījumu, ja projektā plānots avanss saskaņā ar šo noteikumu 65. punktu.

21. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ir atbalstāmi projekti, kurus īstenojot tiek uzlabota pašvaldību ēku energoefektivitāte un siltumnoturība, sasniedzot primārās enerģijas ietaupījumu gadā vismaz 30 % apjomā, salīdzinot ar primārās enerģijas patēriņa gada rādītājiem pirms projekta īstenošanas.

22. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības, kas sekmē šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu un ietver investīcijas pašvaldību ēku energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanai saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā un investīciju plānā noteikto:

22.1. esošu ēku pārbūve vai atjaunošana, tai skaitā būvdarbi ēkas norobežojošajās konstrukcijās, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanu un ir paredzēti ēkas energosertifikātā;

22.2. apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveide, pārbūve vai atjaunošana, ja tā paredzēta ēkas energosertifikātā;

22.3. ēkai nepieciešamās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana tādā apjomā, kā paredzēts ēkas energosertifikātā;

22.4. pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveide, ja tā paredzēta ēkas energosertifikātā;

22.5. atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu, tai skaitā bezizmešu, iekārtu uzstādīšana, ja šādas darbības paredzētas ēkas energosertifikātā un tiek ievēroti šādi nosacījumi:

22.5.1. enerģija, kas gadā saražota ar projektā iekļautajām iekārtām, 100 % apjomā tiks izmantota ēkas pašpatēriņam;

22.5.2. sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi) sniedzējiem visa saražotā enerģija vērtības izteiksmē, kas atbilst ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jaudas īpatsvaram minēto pakalpojumu vērtības izteiksmē, jāizmanto tikai šo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai;

22.5.3. uzstādītajai infrastruktūrai jāatrodas projekta ēkā vai ar to saistītajā funkcionālajā teritorijā;

22.6. ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ja šāda darbība paredzēta ēkas energosertifikātā;

22.7. gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšana vai nomaiņa cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām, ja darbība ir paredzēta ēkas energosertifikātā;

22.8. iekštelpu remonts, kas tieši saistīts ar ēkas energosertifikātā paredzēto pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu ēkas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu turpmāku ekspluatāciju;

22.9. darbības, kas paredzētas projekta ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā un saistītas ar dabā balstītiem risinājumiem, "zaļās infrastruktūras" vai atjaunojamos energoresursus izmantojošiem un enerģiju taupošiem risinājumiem. Ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā primārās enerģijas ietaupījumu nosaka un iekļauj projekta sasniedzamajos rādītājos tikai tad, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju attiecīgie procesi iekļaujas ēkas energoefektivitātes novērtējuma robežās un procesu enerģijas patēriņš pēc pasākuma īstenošanas nepārsniedz enerģijas patēriņu, kas procesam tika patērēts pirms pasākuma īstenošanas;

22.10. darbības vides un informācijas pieejamības veicināšanai;

22.11. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

23. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Projektos atbalstāma sociālo prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos. Īstenojot investīciju projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina "zaļā" publiskā iepirkuma vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iegādē.

24. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ēkā, pabeidzot projektu, ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, nodrošinot precīzu saražotās un patērētās enerģijas datu uzskaiti.

25. 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros projekta attiecināmās izmaksas ir:

25.1. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanu) izmaksas:

25.1.1. ar būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrādi saistītas izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām;

25.1.2. autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, energosertifikācijas, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā;

25.1.3. ar būves nodošanu ekspluatācijā saistītās izmaksas atbilstoši būvdarbus regulējošiem normatīvajiem aktiem;

25.2. izmaksas, kas saistītas ar būvdarbiem un pakalpojumiem esošajā ēkā, ja attiecīgās atbalstāmās darbības ir paredzētas ēkas energosertifikātā:

25.2.1. būvdarbu veikšanas izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās, tai skaitā pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana, kur dažādu konstrukciju risinājumos var tikt izmantoti dabā balstīti risinājumi;

25.2.2. apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas inženiertehnisko sistēmu pārbūves, atjaunošanas vai izveides izmaksas, tai skaitā inženiertehnisko sistēmu iekārtu un aprīkojuma iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;

25.2.3. siltumapgādes infrastruktūras pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, tai skaitā apkures sadales sistēmas un karstā ūdens sadales sistēmas atjaunošanas vai pārbūves izmaksas un inženiertehnisko sistēmu aprīkojuma iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas (neietverot izmaksas, kas saistītas ar enerģijas avotu, tai skaitā izmaksas, kas minētas šo noteikumu 25.2.4., 25.2.5., 25.2.6. un 25.2.7. apakšpunktā);