Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/41Rīgā 2022. gada 28. novembrī (prot. Nr. 52, 1. p.)

Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma20. panta pirmo daļu un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumuregulatoriem" 9. panta pirmās daļas 2. punktu un25. panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Elektroenerģijas sadales sistēmas (turpmāk – sadales sistēma) pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka sadales sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk – tarifi).

2. Metodikā lietoti šādi termini un mērvienības:

2.1. atļautie ieņēmumi – ieņēmumi, kuri sedz ar sadales sistēmas pakalpojumiem saistītās ekonomiski pamatotās izmaksas un kurus sadales sistēmas operators ir tiesīgs saņemt konkrētā regulatīvajā periodā;

2.2. diferencētie tarifi – specifiski, elektroenerģijas gada patēriņa, atļautās slodzes apjomam vai citam diferencēšanas kritērijam atbilstoši sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, pēc kuriem par sadales sistēmas pakalpojumiem norēķinās sadales sistēmas lietotāji, tostarp elektroenerģijas ražotāji un elektroenerģijas uzkrātuves operatori, kuru elektroietaises tieši pieslēgtas sadales sistēmai;

2.2.1 diferencēto tarifu struktūra – sadales pakalpojumu tarifu sadalījums pēc noteikto parametru un komponenšu kopuma, pēc kura tiek aprēķināts un diferencēts tarifs;

2.3. elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – sadales sistēmas operatora darbības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā elektroenerģija;

2.4. elektroenerģijas zudumi – sadales sistēmai pievadītā un no sadales sistēmas aizvadītā elektroenerģijas daudzuma starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.5. izmaksas – sadales sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai;

2.5.1 izmaksu efektivitāte – izmaksu ietaupījuma apmērs, kas komersantam jāsasniedz regulatīvā perioda ietvaros, uzlabojot saimnieciskās darbības efektivitāti;

2.6. izmaksu virzītājs – faktors, kas sasaista izmaksu elementus, pamatojoties uz cēloņsakarību;

2.7. plānotie ieņēmumi – uz tarifu periodu attiecināta atļauto ieņēmumu daļa;

2.8. regulatīvais periods – laika periods, kuram nosaka atļautos ieņēmumus;

2.9. regulatīvais rēķins – rēķins, kurā ietver nepietiekami vai pārmērīgi atgūtos sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumus un šajā metodikā noteikto plānoto un faktisko izmaksu atšķirību;

2.10. tarifu periods – laika periods, kurā ir piemērojami diferencētie tarifi.

3. Saskaņā ar šo metodiku aprēķinātie tarifi ietver arī uz konkrētu sadales sistēmas lietotāju attiecinātās pārvades sistēmas izmaksas, kas nodrošina lietotājiem, kuriem ir pieeja sadales sistēmai, arī pārvades sistēmas pakalpojumu izmantošanu.

4. Regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu projektu, sadales sistēmas operators iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam un nepieciešamības gadījumā – tarifu periodam. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – regulators) ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu un var lemt par tarifu perioda pagarināšanu.

5. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, uz katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto ieņēmumu daļa. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi un kāds no tarifu periodiem ir garāks par vienu gadu, tad uz katru tarifu periodu attiecināmais atļauto ieņēmumu apmērs tiek noteikts proporcionāli tarifu perioda ilgumam. Plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja mainās uz tarifu periodu attiecināmie ieņēmumi šīs metodikas 3.2.nodaļā minētajos gadījumos.

6. Sadales sistēmas operators lieto ar regulatoru saskaņotu izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus, tajā skaitā kapitāla izmaksu attiecināšanas metodi, iesniedz regulatoram vismaz trīs mēnešus pirms tarifu projekta iesniegšanas un vienlaikus publicē vienkāršā un lietotājiem saprotamā veidā savā tīmekļa vietnē vai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", publikācijā iekļaujot informāciju par iespējamo ietekmi uz sadales sistēmas pakalpojumu diferencētajiem tarifiem un ietekmi uz lietotāju maksājumiem par sadales sistēmas pakalpojumu. Sadales sistēmas operators atbilstoši sniegtajiem sadales sistēmas pakalpojumiem veido tādu izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti, kas dod skaidru un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām. Ja izmaksu attiecināšanas modelis iepriekš ir saskaņots ar regulatoru un izmaksu attiecināšanas pamatprincipi nav mainījušies, izmaksu attiecināšanas modelis atkārtoti nav jāsaskaņo.

6.1 Sadales sistēmas operators, kura sistēmai pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju, 6.punktā minēto izmaksu attiecināšanas modeli iesniedz regulatoram ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms tarifu projekta iesniegšanas.

7. (Svītrots ar SPRK padomes 29.05.2025. lēmumu Nr. 1/9)

8. Sadales sistēmas operators precīzi un pārskatāmi atspoguļo sadales sistēmas pakalpojumu izmaksas tūkstošos euro [tūkst. EUR] ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata un elektroenerģijas daudzumu veselos skaitļos kilovatstundās [kWh].

2. Sadales sistēmas elektroenerģijas bilance

9. Ja sadales sistēmas operators izmaksu attiecināšanu pa sprieguma pakāpēm veic saskaņā ar šīs metodikas 36.punktu, tad sadales sistēmas operatora elektroenerģijas bilance ir sadales sistēmai no pārvades sistēmas pievadītā elektroenerģijas daudzuma atbilstība lietotājiem piegādātajam elektroenerģijas daudzumam un tehnoloģiskām vajadzībām un elektroenerģijas zudumu segšanai nepieciešamajam elektroenerģijas daudzumam. Elektroenerģijas bilanci nosaka saskaņā ar šādu formulu:

ESSOnod liet – prognozējamais uz elektroietaišu piederības robežas visiem lietotājiem piegādātais elektroenerģijas daudzums [kWh];

EPSOpārv SSO – prognozējamais sadales sistēmai no pārvades sistēmas pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSO – prognozējamais sadales sistēmas operatoram no citas sadales sistēmas operatora pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOzud – sadales sistēmas elektroenerģijas zudumi, neņemot vērā elektroenerģijas zudumu apjomu, kas radies no elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas darbības [kWh];

ESSOtehn – elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh].

10. Ja sadales sistēmas operators izmaksu attiecināšanu pa sprieguma pakāpēm veic saskaņā ar šīs metodikas 36.punktu, tad lietotājiem nodoto elektroenerģiju sadala pa šādām sprieguma pakāpēm:

kur:

ESSOnod liet (6-20 kV kopn, 6-20kV līn, 0,4kV kopn, 0,4kV līn) – prognozētais no 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnēm, 6-20 kV sadales punktiem, 6-20 kV līnijām, 6-20/0,4 kV transformatoru punktiem un 0,4 kV līnijām lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums [kWh].

11. Ja sadales sistēmas operators izmaksu attiecināšanu pa sprieguma pakāpēm veic saskaņā ar šīs metodikas 46.punktu, tad sadales sistēmas operatora elektroenerģijas bilanci veido sadales sistēmai no pārvades sistēmas pievadītais elektroenerģijas daudzums un elektroenerģijas ražotāju, kuru elektroietaises pieslēgtas sadales sistēmai, saražotais elektroenerģijas daudzums, kas atbilst lietotājiem piegādātajam elektroenerģijas daudzumam un tehnoloģiskām vajadzībām, un elektroenerģijas zudumu segšanai nepieciešamajam elektroenerģijas daudzumam. Elektroenerģijas bilanci aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

ESSO piesl – prognozējamais elektroenerģijas ražotāju, kuru elektroietaises pieslēgtas sadales sistēmai, saražotais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOnod PSO – prognozējamais uz pārvades sistēmu transportētais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOnod SSO – prognozējamais citam sadales sistēmas operatoram transportētais elektroenerģijas daudzums [kWh].

3. Atļauto ieņēmumu noteikšana

12. Atļautie ieņēmumi sedz tarifu aprēķinā iekļautās izmaksas, kas sastāv no kapitāla izmaksām, ekspluatācijas izmaksām, nodokļiem, izmaksu efektivitātes un ieņēmumu korekcijas:

AISSO – atļautie ieņēmumi [EUR];

ISSO – tarifu aprēķinā iekļautās izmaksas [EUR];

Ikap – kapitāla izmaksas [EUR];

Iekspl – ekspluatācijas izmaksas [EUR];

Inod – nodokļu izmaksas [EUR];

ISSO ef – izmaksu efektivitāte [EUR];

Ikor – ieņēmumu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējā regulatīvā perioda izmaksu un ieņēmumu prognožu novirzēm [EUR].

13. Sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu efektivitāti nosaka, izmantojot šādu formulu:

Kef – izmaksu efektivitātes koeficients, kas tiek noteikts 50 procentu apmērā no nākamā kalendārā gada, kas seko efektivitātes noteikšanas gadam, prognozētā patēriņa cenu indeksa (inflācijas). Efektivitātes koeficienta vērtība nevar būt mazāka par nulli un lielāka par 1,5 procentiem.

14. Ja tarifu periods ir garāks par gadu, uz katru tarifu periodu tiek attiecināta vienāda sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu efektivitāte. Pēc sadales sistēmas operatora pamatota lūguma regulators var atļaut piemērot atšķirīgu sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu efektivitāti attiecināšanai uz katru tarifu periodu regulatīvā perioda ietvaros.

15. Ja sadales sistēmas operators sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai izmanto nomātus aktīvus, uz tarifu attiecināmā nomas maksa nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apmēru. Pamatotas nomas maksas aprēķinā ietverto kapitāla atdevi iznomātājam, kurš ir saistītais komersants (valdošais uzņēmums vai atkarīgā sabiedrība Koncernu likuma izpratnē), nosaka, izmantojot kapitāla atdeves likmi atbilstoši šai metodikai.

16. Kapitāla izmaksu un to sastāvdaļu uzskaiti un aprēķināšanu veic saskaņā ar regulatora noteikto kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodiku.

17. Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no regulējamo aktīvu bāzes sastāvā iekļautiem aktīviem un aktīviem, kas ierīkoti par trešo pušu līdzekļiem.

17.1 Ja sadales sistēmas operators nodarbojas arī ar citu komercdarbību, kas nav regulēta, bet ieņēmumi no sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanas kopējos sadales sistēmas operatora ieņēmumos veido vairāk nekā 75 procentus, sadales sistēmas operators var neveikt atsevišķu izmaksu nodalīšanu starp sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu un citu pakalpojumu sniegšanu, nosakot ar sadales sistēmas pakalpojumiem saistītās ekonomiski pamatotās izmaksas, no tām izslēdzot izmaksu daļu, ko aprēķina, no attiecīgās komercdarbības gūtos ieņēmumus reizinot ar koeficientu, kas nav mazāks par 0,93. Ja attiecīgajam komercdarbības veidam tiek nodrošināta atsevišķa izmaksu uzskaite, kas iepriekš ir saskaņota saskaņā ar šīs metodikas 6.punktu, no attiecīgās komercdarbības gūto ieņēmumu daļa, kas pārsniedz uz attiecīgo komercdarbību attiecināmās sadales sistēmas operatora izmaksas, netiek ņemta vērā, nosakot ar sistēmas pakalpojumiem saistītās ekonomiski pamatotās izmaksas.

3.1. Ekspluatācijas izmaksas

18. Sadales sistēmas ekspluatācijas izmaksas aprēķina:

18.1. ja sadales sistēmas operatora elektroietaises ir tieši pieslēgtas pārvades sistēmai:

IPSO – konkrēta sadales sistēmas operatora pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas [EUR];

Itehn proc – elektroenerģijas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas [EUR];

Ipers – personāla un sociālās izmaksas [EUR];

Irem – kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto ekspluatācijas remontu izmaksas [EUR];

Isaimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR];

18.2. ja sadales sistēmas operatora elektroietaises ir pieslēgtas citai sadales sistēmai:

Isad – konkrēta sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksas [EUR].

19. Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas nosaka saskaņā ar pārvades sistēmas diferencētajiem tarifiem atbilstoši lietotāja elektroietaises piederības robežai, ņemot vērā pārvades sistēmas lietotāja pieslēguma vai sistēmas pakalpojuma līgumā noteikto tehnisko jaudu un pārvadīto elektroenerģijas daudzumu attiecīgā laika periodā un aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

IPSOfiksētās – konkrēta sadales sistēmas operatora pārvades sistēmas pakalpojumu fiksētās izmaksas [EUR];

IPSOmainīgās – konkrēta sadales sistēmas operatora pārvades sistēmas pakalpojumu mainīgās izmaksas [EUR].

20. Citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksas nosaka saskaņā ar cita sadales sistēmas operatora diferencētajiem tarifiem atbilstoši lietotāja elektroietaises piederības robežai, ņemot vērā lietotājam prognozētās atļautās jaudas un pārvadīto elektroenerģijas daudzumu attiecīgā laika periodā, un aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Isad fiksētās – konkrēta sadales sistēmas operatora cita sadales sistēmas pakalpojumu fiksētās izmaksas [EUR];

Isad mainīgās – konkrēta sadales sistēmas operatora cita sadales sistēmas pakalpojumu mainīgās izmaksas [EUR].

21. Tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas un elektroenerģijas zudumu izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Ezud – prognozētie elektroenerģijas zudumi sadales sistēmā [kWh];

Etehn – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh];

Czud SSO – prognozētā vidējā elektroenerģijas zudumu cena [EUR/kWh].

21.1 Ja sadales sistēmas operators slēdz elektroenerģijas mainīgas cenas līgumu elektroenerģijas iepirkšanai, komersants pamatoto izmaksu aprēķināšanai, kas saistāma ar elektroenerģijas cenas prognozi un ar to saistīto pamatoto izmaksu aprēķinu, izmanto regulatora vadlīnijas elektroenerģijas cenas prognozēšanai. Ja tiek izmantoti citi elektroenerģijas cenas prognozēšanas principi vai slēgts līgums par elektroenerģijas iepirkšanu par fiksētu elektroenerģijas cenu, sadales sistēmas operators sniedz regulatoram pamatojumu šādas pieejas izvēlei.

22. Personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Personāla un sociālo izmaksu vērtēšanas principi noteikti regulatora personāla izmaksu aprēķināšanas vadlīnijās.

23. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas, darbu, kuri nepieciešami sadales sistēmas operatora grāmatvedības bilancē esošo un nomāto elektroenerģijas sadales aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, izmaksas noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot sadales sistēmas operatora faktisko aizņēmuma likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtrauktu un drošības prasībām atbilstošu sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.

24. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas ir ar sadales sistēmas operatora saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un nav iekļautas citās izmaksu pozīcijās.

24.1 Izmaksas, kas saistītas ar sadales sistēmas pētījumiem un konsultācijām, nevar pārsniegt vienu procentu no tarifu projektā iekļautajām vidējām ekspluatācijas izmaksām.

3.2. Ieņēmumu un lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzuma korekcija

25. Sadales sistēmas operators atbilstoši pielikumam izveido regulatīvo rēķinu, kurā atbilstoši šīs metodikas 26., 26.1, 27., 31., 32. un 33.punktam uzskaita starpību starp atļautajiem (plānotajiem) un faktiskajiem ieņēmumiem un starpību starp plānotajām un faktiskajām izmaksām un kura atlikumu attiecina uz nākamajiem tarifu un regulatīvajiem periodiem atbilstoši šīs metodikas 29. un 34.punktam. Uzsākot jaunu regulatīvo periodu, regulatīvā rēķina atlikums tiek noteikts vienāds ar nulli euro.

26. Sadales sistēmas operators ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tarifu perioda beigām regulatīvajā rēķinā uzskaita:

26.1. starpību starp faktiskajiem (prognozētajiem) un plānotajiem ieņēmumiem tarifu periodā, ko nosaka, summējot faktisko starpību par noslēgtajiem mēnešiem attiecīgajā tarifu periodā un prognozēto starpību aprēķina veikšanas brīdī par pārējiem attiecīgā tarifu perioda mēnešiem;

26.2. starpību starp faktiskajām (prognozētajām) un plānotajām vai paredzamajām (ja iepriekšējā tarifu periodā ir pārskatītas plānotās izmaksas) elektroenerģijas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksām, ko nosaka, ņemot vērā faktisko elektroenerģijas cenu noslēgtajos tarifu perioda mēnešos un aprēķina brīdī prognozēto elektroenerģijas cenu pārējiem tarifu perioda mēnešiem. Nosakot elektroenerģijas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksu starpību, aprēķinos izmanto faktisko elektroenerģijas zudumu daudzumu, kas nepārsniedz apstiprināto uz attiecīgo tarifu periodu attiecināmo elektroenerģijas zudumu apmēru. Sadales sistēmas operatoram ir tiesības ņemt vērā elektroenerģijas zudumu daudzumu faktiskajā apmērā, ja sadales sistēmas operators iesniedz attiecīgu pamatojumu un daudzuma izmaiņas ir saistītas ar tehnoloģisko procesu nodrošināšanu;

26.3. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un prognozēto vai paredzamo (ja iepriekšējā tarifu periodā ir pārskatītas prognozētās izmaksas) inflācijas radīto izmaksu pieaugumu, ko aprēķina šādi:

IIPt pr – prognozētā starpība starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un prognozētās inflācijas radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā [EUR];

Ipers,t – tarifu aprēķinā iekļautās personāla un sociālās izmaksas, kas aprēķinātas, izmantojot inflācijas prognozi, un attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

Irem,t – tarifu aprēķinā iekļautās īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas, kas attiecināmas uz attiecīgo tarifu periodu [EUR];

Isaimn,t – tarifu aprēķinā iekļautās pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas attiecināmas uz attiecīgo tarifu periodu [EUR];

Ine,t – tarifu aprēķinā iekļautās ekspluatācijas izmaksas, kuras attiecināmas uz attiecīgo tarifu periodu un uz kurām inflācijas radītas izmaksu izmaiņas regulatīvajā periodā nav plānotas [EUR];

PCIpl – tarifu aprēķinā izmantotās plānotās patēriņa cenu inflācijas kumulatīvais rādītājs attiecīgajam tarifu periodam;

PCIpr – prognozētās patēriņa cenu inflācijas kumulatīvais rādītājs attiecīgajam tarifu periodam;

26.4. starpību starp plānoto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā un prognozēto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu, ko aprēķina šādi:

PIPt pr – prognozētā starpība starp plānoto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un faktiskās nominālās bruto algas izmaiņas radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā [EUR];

Ipers BAI,t – tarifu aprēķinā iekļautās personāla izmaksas, kas aprēķinātas, izmantojot nominālās bruto algas izmaiņas prognozi, un attiecināmas uz attiecīgo tarifu periodu [EUR];