Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

Jūrmalas domes saistošie noteikumi Nr. 56Jūrmalā 2022. gada 24. novembrī (prot. Nr. 17, 39. p.)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu, 11. panta ceturto daļu,14. panta astoto daļu, 17. panta otro daļu, 21.1 panta otro daļu,21.2 panta otro daļu, 21.5 panta ceturto daļu, 21.6 panta otro daļu,21.7 panta pirmo daļu, 24. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība) personas tiek atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību dzīvojamās telpas (pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas) (turpmāk arī – dzīvoklis) jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību.

2. Lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai un atzinumu par palīdzības sniegšanu personai pieņem Jūrmalas Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).

3. Lēmumu par palīdzības sniegšanu personai pieņem Jūrmalas dome (turpmāk – Dome), izņemot lēmumus, kurus Dome deleģējusi pieņemt Komisijai atbilstoši Komisijas nolikumam. Pieņemot lēmumu, Dome ievēro Komisijas, Domes Sociālo, veselības un mājokļu jautājumu komitejas atzinumus.

4. Pašvaldības palīdzības dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā reģistru (turpmāk – reģistri) uzturēšanu veic Jūrmalas Labklājības pārvaldes Dzīvokļu nodaļa (turpmāk – Nodaļa).

5. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai reģistros iekļautajām personām, izņemot 8. punktā minētos gadījumus.

6. Komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums) 3. panta 1. punktā minēto palīdzību:

6.1. Likuma 7. panta piektajā daļā minētajos gadījumos;

6.2. ja personas iesniegums palīdzības saņemšanai iesniegts vēlāk kā sešus mēnešus pēc tiesas nolēmuma par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas stāšanās spēkā;

6.3. ja personai palīdzība ir bijusi sniegta, bet personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums ticis izbeigts, jo tikusi bojāta dzīvojamā telpa vai citādi pārkāpti dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi, vai izbeigts saistībā ar nelikumīgu dzīvošanu dzīvojamā telpā;

6.4. ja personai ir īres maksas vai citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parāds par iepriekš īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu, un tā nav noslēgusi vienošanos par parāda samaksu vai nepilda vienošanos.

II. Reģistru un palīdzības veidi, personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību

7. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību:

7.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām (1. reģistrs);

7.2. sociālā dzīvokļa izīrēšana (2. reģistrs);

7.3. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu (3. reģistrs);

7.4. īrētās pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu (4. reģistrs);

7.5. speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu (5. reģistrs);

7.6. vienreizēja pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam;

7.7. (svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 30.01.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2).

8. Personām neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar Likuma 13. pantu.

9. Pašvaldības 1. reģistrā dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas saskaņā ar Likuma:

9.1. 14. panta pirmās daļas 1.–5. punktu;

9.2. 14. panta septītās daļas 1. punktu – ar nosacījumu, ja ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz divas minimālās mēneša darba algas, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki – ienākumi nepārsniedz pusotru minimālo mēneša darba algu vienam cilvēkam.

10. Pašvaldības 2. reģistrā sociālā dzīvokļa izīrēšanai reģistrē:

10.1. personas (ģimenes) saskaņā ar Likuma 21.6 panta pirmo daļu;

10.2. maznodrošinātas, atsevišķi dzīvojošas personas ar 3. grupas invaliditāti (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu).

11. Noteikumu izpratnē par atsevišķi dzīvojošu personu tiek uzskatīta persona, kurai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss ir piešķirts vienai personai un kurai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku (laulātais un pilngadīgi bērni), vai kura dzīvo atsevišķi no saviem apgādniekiem (dzīvesvietas deklarētas citās adresēs).

12. Pašvaldības 3. reģistrā nodrošināšanai ar pagaidu dzīvojamo telpu tiek reģistrētas pašvaldības 1. reģistrā reģistrētas personas, kuras rakstveidā ir izteikušas vēlēšanos uz laiku līdz pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai īrēt pagaidu dzīvojamo telpu.

13. Pašvaldības 4. reģistrā īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu tiek reģistrētas personas, kurām par īrēto dzīvojamo telpu nav parādu par īri, apsaimniekošanu un citiem ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītiem maksājumiem, un persona ir pildījusi citus pienākumus, kas noteikti īres līgumā, un personai ir nepieciešams:

13.1. īrēto dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli apmainīt attiecīgi pret citu īrējamu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli ar mazāku platību;

13.2. veselības stāvokļa dēļ dzīvojamā telpa vai sociālais dzīvoklis ēkas zemākā stāvā;

13.3. īrēto speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu apmainīt pret citu īrējamu speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu, iesniedzot apmaiņas pamatojumu, kas saskaņots ar darba devēju.

14. Pašvaldības 4. reģistrā reģistrētajām personām īrēto dzīvojamo telpu apmaiņa tiek veikta, ja no konkrētās dzīvojamās telpas ir atteikušās vai dzīvojamā telpa nav piedāvājama īrei atbilstoši Noteikumu 37. punktam pašvaldības 1. un 2. reģistrā reģistrētām personām, kuras reģistrētas agrāk nekā attiecīgā 4. reģistrā reģistrētā persona.

15. Noteikumu 13.2. apakšpunktā minētajām personām dzīvojamās telpas apmaiņa tiek veikta, ja neviena no pašvaldības attiecīgajā reģistrā reģistrētām personām nav izteikusi un apliecinājusi nepieciešamību īrēt dzīvojamo telpu, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā, vai pielāgota personas ar invaliditāti vajadzībām.

16. Pašvaldības 5. reģistrā speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu reģistrē personas, kuras ir kvalificēti speciālisti (turpmāk – speciālists) saskaņā ar Likuma 21.1 pantu, neatkarīgi no tā, kuras pašvaldības administratīvajā teritorijā speciālists ir deklarējis dzīvesvietu, un ja Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā neatrodas speciālistam vai viņa laulātajam piederoša dzīvojamā telpa vai māja.

17. Uz palīdzību var pretendēt kvalificēts speciālists, kurš ieguvis izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama konkrētā darba vai amata veikšanai.

18. Pašvaldības 5. reģistrā reģistrējamo speciālistu atbilstību Noteikumu 19. un 20. punktam izvērtē Komisija.

19. Dzīvojamo telpu pašvaldība ir tiesīga izīrēt speciālistiem, kuri veic ar pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītus pārvaldes uzdevumus (izņemot kapitālsabiedrību darbiniekiem): tūrisma, izglītības, veselības, sociālās aprūpes, kultūras, sporta, būvniecības jomā nodarbinātam pašvaldības speciālistam, pašvaldības administrācijas speciālistam un pašvaldības policijas darbiniekam.

20. Noteikumu 19. punktā minēto speciālistu nepietiekams nodrošinājums tiek noteikts, ievērojot:

20.1. speciālista darba devēja iesniegtu pieprasījumu speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kas rakstveidā saskaņots ar funkcionāli pārraugošo iestādi un kurā pamatots:

20.1.1. kādā jomā saskaņā ar Noteikumu 19. punktu nodarbināts speciālists, kopējā nodarbinātības situācija valstī un pašvaldībā speciālista pārstāvētajā jomā vai profesijā (amatā),

20.1.2. nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums jomā, profesijā (amatā), kurā nodarbināts speciālists,

20.1.3. ka persona ir kvalificēts speciālists, kurš ieguvis izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama konkrētā darba vai amata veikšanai,

20.1.4. speciālista darba slodze,

20.1.5. speciālista darba izpildes novērtējums,

20.1.6. darba devēja nepieciešamība minētā speciālista pakalpojumu nodrošināšanā, ko izvērtē, ievērojot attiecīgā speciālista izglītību, īpašas zināšanas vai prasmes, darba slodzi, līdzšinējo profesionālo ieguldījumu vai sasniegumus konkrētajā iestādē (ja speciālists ir jau ilgstoši nodarbināts);

20.2. Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē ikgadējā informatīvajā ziņojumā noteiktās darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes;

20.3. Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļvietnē publiskotās ikgadējās darba tirgus īstermiņa prognozes;

20.4. darba tirgus pieprasījumu pašvaldības administratīvajā teritorijā.

21. Pašvaldības palīdzība vienreizēja pabalsta piešķiršanai dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam sniedzama saskaņā ar Domes saistošajiem noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam.

22. (Svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 30.01.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2)

III. Kārtība, kādā personas tiek reģistrētas reģistros un tiek atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību

23. Personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, iesniedz Nodaļai rakstveida iesniegumu atbilstoši Noteikumu pielikumam (turpmāk – iesniegums), norādot palīdzības veidu un pievienojot dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo palīdzību:

23.1. dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas īpašuma tiesību apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu, ja īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā (Noteikumu 8. punkts);

23.2. tiesas nolēmuma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 9.1. apakšpunkts);

23.3. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 8. punkts, 9.2. apakšpunkts);

23.4. personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti – ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu vai īres tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, tad atbildīgās institūcijas atzinuma, ka dzīvojamā telpa ir lietošanai nederīga, kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 10.1. apakšpunkts);

23.5. izziņu par īres, apsaimniekošanas un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādu neesamību vai vienošanos ar dzīvojamo telpu apsaimniekotāju vai pakalpojuma sniedzēju par parāda samaksas kārtību (Noteikumu 13., 47. un 49. punkts);

23.6. ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu izziņu, ka personai nepieciešama dzīvojamā telpa mājas zemākā stāvā (Noteikumu 13.2. apakšpunkts, 40. punkts) vai, ka persona pārvietojas ratiņkrēslā (Noteikumu 41. punkts);

23.7. darba līguma un amata apraksta kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 16. punkts);

23.8. speciālista darba devēja pieprasījumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt speciālistu ar dzīvojamo telpu, kam pievienota funkcionāli pārraugošās iestādes piekrišana un viedoklis (Noteikumu 20.1. apakšpunkts);

23.8.1 pamatojumu, ka speciālistam nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa, kas saskaņots ar speciālista darba devēju (13.3. apakšpunkts);

23.9. ja personas īpašumā ir dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa, tad atbildīgās institūcijas atzinuma, ka dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa nav dzīvošanai derīga, kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 8. punkts, 9.1. apakšpunkts).

24. Iesniegumu aizpilda un paraksta visas pilngadīgās personas, kuras vēlas saņemt palīdzību.

25. Lai izvērtētu personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību, Nodaļas darbinieks iegūst datus no šādiem valsts reģistriem un pašvaldības informācijas sistēmām:

25.1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošais Fizisko personu reģistrs;

25.2. Valsts izglītības informācijas sistēma VIIS;

25.3. Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata;

25.4. pašvaldības pārziņā esošās informācijas sistēmas.

26. Lai pārliecinātos par personas atbilstību Noteikumos noteiktajai palīdzības saņemšanai, Nodaļas darbinieks ir tiesīgs iegūt papildu informāciju no Jūrmalas Labklājības pārvaldes, Jūrmalas bāriņtiesas, kā arī no citām institūcijām, tajā skaitā, no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva, Sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes iestādes, un pieprasīt personai iesniegt papildu dokumentus un skaidrojumu.

27. Persona ir tiesīga iesniegt iesniegumu par cita palīdzības veida saņemšanu, ja tā ir tiesīga saņemt attiecīgo palīdzību. Saskaņā ar Komisijas lēmumu persona tiek reģistrēta citā reģistrā, ievērojot iesnieguma saņemšanas datumu.

28. Ne retāk kā reizi gadā Nodaļa pārbauda reģistros iekļautos datus, vai personas ir saglabājušas tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā Nodaļa lūdz personas sniegt aktuālo informāciju. Reizi mēnesī Nodaļa reģistros aktualizē reģistrēto personu rindas kārtas numurus.

29. Pēc Domes lēmuma par dzīvojamās telpas izīrēšanu spēkā stāšanās persona tiek izslēgta no attiecīgā pašvaldības reģistra.

IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība un izīrēšanas kārtība

30. Dzīvojamo telpu uzskaiti veic Nodaļa, izveidojot šādus dzīvojamo telpu reģistrus:

30.1. dzīvošanai nederīgo dzīvojamo telpu reģistrs;

30.2. dzīvošanai derīgo dzīvojamo telpu reģistrs;

30.3. sociālo dzīvokļu reģistrs;

30.4. speciālistiem izīrējamu dzīvojamo telpu reģistrs.

31. Dzīvojamā telpa sociālo dzīvokļu reģistrā vai speciālistiem izīrējamu dzīvojamo telpu reģistrā tiek uzskaitīta pēc Komisijas atzinuma par attiecīgā statusa noteikšanu pieņemšanas.

32. Noteikumu izpratnē dzīvojamās telpas tiek klasificētas:

32.1. dzīvojamā telpa – dzīvoklis ar ērtībām, dzīvoklis ar daļējām ērtībām, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

32.2. (svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 30.01.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2);

32.3. (svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 30.01.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2);

32.4. (svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 30.01.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2);

32.5. (svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 30.01.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 2);

32.6. sociālais dzīvoklis – dzīvojamā telpa, kurai noteikts sociālā dzīvokļa statuss, vai kura atrodas sociālā dzīvojamā mājā;

32.7. speciālistam izīrējama dzīvojamā telpa – dzīvojamā telpa, kurai noteikts speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statuss, vai dienesta viesnīca.

33. Sociālā dzīvokļa statusu dzīvojamai telpai:

33.1. piešķir, ja pašvaldībai uz dzīvojamās telpas piedāvāšanas brīdi nav dzīvošanai derīga sociālā dzīvokļa un visām pašvaldības 1. reģistrā reģistrētām personām ir piedāvātas dzīvojamās telpas, vai visas personas, kuras reģistrētas pašvaldības 1. reģistrā, no attiecīgās dzīvojamās telpas īres ir atteikušās, ievērojot Noteikumu 37. punktu;

33.2. atceļ, ja pašvaldībai uz dzīvojamās telpas piedāvāšanas brīdi nav dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas un visām pašvaldības 2. reģistrā reģistrētām personām ir piedāvāti sociālie dzīvokļi, vai visas personas, kuras reģistrētas pašvaldības 2. reģistrā, no attiecīgā sociālā dzīvokļa īres ir atteikušās, ievērojot Noteikumu 37. punktu.

34. Personai, kura reģistrēta:

34.1. pašvaldības 1. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.2. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;

34.2. pašvaldības 2. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.3. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;

34.3. pašvaldības 3. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;

34.4. pašvaldības 4. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.2. vai 30.3. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;

34.5. pašvaldības 5. reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.4. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas.

35. Noteikumu 8. punktā minētajos gadījumos personām, kurām neatliekami sniedzama palīdzība, piešķirot pagaidu dzīvojamo telpu, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.2. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas. Ja tādu nav, tad tiek piedāvātas īrei Noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas.

35.1 No pašvaldības 1. reģistrā reģistrētajām personām prioritāri dzīvojamās telpas īrei tiek piedāvātas personām, kuras reģistrētas saskaņā ar Likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktu.

35.2 Rezervēt vienu dzīvojamo telpu ar divām istabām pašvaldībai nepiederošā dzīvojamā mājā neatliekami sniedzamai palīdzībai.

36. Ja pašvaldības rīcībā ir sertificēta speciālista atzinums par to, ka pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa ir sliktā tehniskā vai avārijas stāvoklī un nav dzīvošanai derīga, tad attiecīgās dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas īrnieki ir prioritāri nodrošināmi ar citu dzīvojamo telpu.

37. Personai, kura reģistrēta pašvaldības 1. vai 2. reģistrā, tiek piedāvāta dzīvojamā telpa vai vairākas atsevišķas dzīvojamās telpas ar ne lielāku istabu skaitu kā:

37.1. viena istaba – vienai personai, vienai personai kopā ar bērnu līdz septiņu gadu vecumam, laulātajiem;

37.2. divas istabas – ja ģimenē ir divi (izņemot laulātos vai vienu personu kopā ar bērnu līdz septiņu gadu vecumam) vai trīs cilvēki;

37.3. trīs istabas vai vairāk – ja ģimenē ir četri vai vairāk cilvēku.

38. Personai, kura reģistrēta pašvaldības 5. reģistrā, dzīvojamo telpu izīrē, ņemot vērā ģimenes sastāvu.

39. Sociālā dzīvoklī un speciālistam izīrējamā dzīvojamā telpā īrnieks var iemitināt tikai laulāto, abu vai katra laulātā nepilngadīgos bērnus, pilngadību sasniegušus bērnus līdz 24 gadu vecumam, kamēr viņi ir īrnieka apgādībā un iegūst izglītību, vai aizgādnībā esošu personu.

40. Personai ar fiziskās veselības traucējumiem tiek piedāvāta īrei dzīvojamā telpa, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā.

41. Personai ar invaliditāti, kas saistīta ar kustību traucējumiem (pārvietojas ratiņkrēslā), tiek piedāvāta īrei dzīvojamā telpa, kas ir pielāgota personas ar invaliditāti vajadzībām.

42. Par dažādām tiek uzskatītas arī tādas dzīvojamās telpas, sociālie dzīvokļi un speciālistiem izīrējamas dzīvojamās telpas, kas atrodas dažādās dzīvojamās mājās vai vienā un tajā pašā dzīvojamā mājā ar vienādu istabu skaitu.

43. Izīrējamas dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek un persona saglabā tiesības saņemt palīdzību uz laiku, kamēr reģistrā reģistrētā persona atrodas šādās iestādēs, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu:

43.1. ārstniecības vai rehabilitācijas iestādē un iesniegts medicīnas iestādes vai ārsta apliecinājums;

43.2. ieslodzījuma vietā un iesniegts brīvības atņemšanas iestādes apliecinājums.

44. Līgums par pagaidu dzīvojamās telpas īri, kas tiek noslēgts ar personu, kurai sniedzama palīdzība saskaņā ar Likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktu, tiek parakstīts no Jūrmalas valstspilsētas administrācijas puses trīs darba dienu laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas.

45. Pašvaldība izīrē:

45.1. dzīvojamo telpu uz laiku līdz diviem gadiem. Īrniekam ir tiesības prasīt pagarināt līgumu, ja persona ir saglabājusi tiesības saņemt pašvaldības palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda īres līguma nosacījumus (izņemot 45.4. un 45.5. apakšpunktā minētajos gadījumos);

45.2. sociālo dzīvokli uz laiku līdz diviem gadiem. Nodaļa ik pēc sešiem mēnešiem pārliecinās, vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālais dzīvoklis izīrēts. Īrniekam ir tiesības prasīt pagarināt līgumu, ja persona (ģimene) nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli un pilda īres līguma nosacījumus;