Zaudējis spēku - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 235Rīgā 2022. gada 27. decembrī(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomessēdes protokols Nr. 57 2. p.)

Izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļulegalizācijas un terorisma un proliferācijasfinansēšanas novēršanas likuma37.1 pantu un 47. panta otrās daļas 1., 2. un 7. punktu,Kredītiestāžu likuma 34.2 panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (tālāk tekstā – NILLTPF) riska pārvaldīšanas minimālās prasības, kuras ir saistošas Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm (tālāk tekstā – kredītiestāde), kā arī šajos noteikumos noteiktajā apjomā dalībvalstu un trešo valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijas Republikā. Kredītiestādes ievēro šo noteikumu prasības individuāli un konsolidācijas grupas vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī, nodrošinot konsolidācijas grupā vai apakšgrupā, kā arī ikvienā meitas sabiedrībā šo noteikumu prasībām atbilstošu NILLTPF riska pārvaldīšanu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. fiduciārais kredīts – darījums, kura ietvaros kredītiestāde izsniedz aizdevumu klientam savā vārdā, kurā trešās personas aktīvi (finanšu līdzekļi, īpašums u.tml.) kalpo kā aizdevuma nodrošinājums un kurā trešā persona uzņemas no klienta saistībām izrietošo risku;

2.2. finanšu aktīvi – klienta naudas līdzekļi (noguldījumi), kas nodoti glabāšanā kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem, uzticības operāciju (trastu (pasīvu pārvaldīšanā)), klienta finanšu instrumentu portfeļu, kas tiek turēti kredītiestādē, tai skaitā finanšu instrumentu portfeļu, kas nodoti kredītiestādei pārvaldīšanā, vērtība, kā arī citi finanšu aktīvi (piemēram, kriptoaktīvi, dārgmetāli u.tml.);

2.3. ienākumi – kredītiestādes kopējie faktiskie ienākumi no pakalpojumu sniegšanas klientiem pārskata ceturksnī, tai skaitā:

2.3.1. ienākumi par saņemtajām komisijām pārskata ceturksnī;

2.3.2. citi ienākumi, kas nav norādīti šo noteikumu 2.3.1. apakšpunktā;

2.4. klients – šo noteikumu izpratnē visas personas, kurām kredītiestāde sniedz finanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 9. punkta un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 4. punkta izpratnē, izņemot personas, kuras veic gadījuma rakstura darījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 3.1 punkta izpratnē, kā arī centrālās bankas un kredītiestādes. Par klientiem tiek uzskatīti:

2.4.1. klienti, ar kuriem kredītiestādei ir noslēgts un ir spēkā līgums par kredītiestādes pakalpojumu sniegšanu;

2.4.2. klienti, ar kuriem ir izbeigtas darījuma attiecības vai pieņemts lēmums par darījuma attiecību pārtraukšanu un kuriem ir nenokārtotas parāda saistības pret kredītiestādi;

2.4.3. klienti, ar kuriem kredītiestāde pēc savas iniciatīvas ir izbeigusi darījuma attiecības un ir slēgusi visus kontus, kuros joprojām atrodas klienta finanšu aktīvi (slēgtie konti ar atlikumu);

2.4.4. klienti, kuriem kredītiestādē ir atvērts pagaidu konts pamatkapitāla iemaksai;

2.4.5. klienti, kuru saistības kredītiestāde ir pārņēmusi no citas kredītiestādes, tai skaitā uz cesijas līguma pamata;

2.5. klienti, kuru patiesie labuma guvēji (tālāk tekstā – PLG) ir no paaugstināta riska jurisdikcijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 11.1 panta trešās daļas 2. punkta "a" līdz "f" apakšpunkta izpratnē;

2.6. NILLTPF risks – ietekme un iespējamība, ka kredītiestāde var tikt izmantota NILLTPF;

2.7. NILLTPF riska ekspozīcija – NILLTPF riska, kuram ir pakļauta kredītiestāde, ņemot vērā tās klientiem, produktiem un pakalpojumiem, to piegādes kanāliem un kredītiestādes darbības ģeogrāfijai piemītošo NILLTPF risku, ietekme;

2.8. NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģija – dokuments, kurā kredītiestāde nosaka NILLTPF riska, kuru tā uzskata par iespējamu uzņemties, ekspozīciju, ņemot vērā tās darbības attīstības stratēģiju un spēju pārvaldīt NILLTPF risku, kā arī nosaka prasības, kā kredītiestāde nodrošina tās noteikto NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju maksimālo pieļaujamo robežvērtību nepārsniegšanu un NILLTPF riska pārvaldību;

2.9. pakalpojumu sniegšana turīgiem klientiem – šo noteikumu izpratnē finanšu pakalpojumi, ko kredītiestāde sniedz klientam fiziskai personai, ja ir izpildīti šo noteikumu 2.9.1. un 2.9.2. apakšpunktā minētie nosacījumi:

2.9.1. klienta finanšu aktīvu (ieskaitot finanšu instrumentus, trastus, atlikumus dārgmetālu kontos, kriptoaktīvus u.tml.) apmērs pārskata perioda (ceturkšņa) beigās sasniedz vismaz 500 000 euro vai klienta faktiskais kredīta apgrozījums sasniedz vismaz 1 000 000 euro gadā vai ir izpildīti abi divi šajā apakšpunktā norādīti nosacījumi;

2.9.2. kredītiestāde sniedz klientam vismaz vienu no šādiem pakalpojumiem:

2.9.2.1. dārgmetālu konti;

2.9.2.2. fiduciārie darījumi, fiduciārais depozīts vai fiduciārais kredīts;

2.9.2.3. investīcijas, aktīvu pārvaldīšana un glabāšana, tai skaitā brokeru pakalpojumi, portfeļa pārvaldīšana klienta vārdā vai klienta paša iegādāto vērtspapīru portfelis (brokerage portfolio);

2.9.2.4. seifi;

2.9.2.5. uzticības operācijas (trasts);

2.9.2.6. citi līdzīgi pakalpojumi;

2.10. pārējās valstis – valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

2.11. rezidences (reģistrācijas) valsts kods – jurisdikcijas, ar kuru klients ir saistīts, kods, kuru kredītiestāde:

2.11.1. klientam fiziskai personai vai klienta juridiskas personas PLG nosaka atbilstoši šādai prioritātei:

2.11.1.1. pastāvīgās vai deklarētās dzīvesvietas valsts;

2.11.1.2. nodokļu rezidences valsts;

2.11.1.3. valstspiederība (pilsonības valsts) vai pavalstniecība;

2.11.2. klientam juridiskajai personai, juridiskajam veidojumam vai šādu personu apvienībai, vai veidojumu apvienībai nosaka atbilstoši tās reģistrācijas valstij.

3. Kredītiestāde savas iekšējās kontroles sistēmas ietvaros veic NILLTPF riska izvērtēšanu un izveido, uztur un attīsta savai saimnieciskajai darbībai piemērotu NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu.

4. Pirms jauna finanšu pakalpojuma ieviešanas vai būtiskas finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtības grozīšanas, vai pirms finanšu pakalpojuma sniegšanas jaunai klientu mērķauditorijai kredītiestāde izvērtē šiem pakalpojumiem, klientiem un valstīm, ar kurām tie saistīti, piemītošo NILLTPF risku un tā ietekmi uz risku, kas saistīti ar kredītiestādi, segšanai nepieciešamo kapitālu. Kredītiestāde izvērtē nepieciešamību izstrādāt jaunas šo finanšu pakalpojumu NILLTPF riska pārvaldīšanas politikas un procedūras vai veikt grozījumus spēkā esošajās politikās un procedūrās.

5. Kredītiestāde regulāri izvērtē un nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmā konstatēto trūkumu novēršanu esošo finanšu pakalpojumu darbībā, tai skaitā attiecībā uz tādiem finanšu pakalpojumiem, kuru nosacījumi tiek būtiski mainīti.

II. NILLTPF riska pārvaldīšana un NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma

6. Kredītiestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma ietver vismaz:

6.1. kredītiestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju, tai skaitā NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas mērķus;

6.2. NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politikas un procedūras, iekļaujot kredītiestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas struktūru un darbības organizāciju, vadības un darbinieku atbildības un pilnvarojuma sadalījumu NILLTPF riska pārvaldīšanas jomā, NILLTPF riska identificēšanu un pārvaldīšanu, tai skaitā mērīšanu, novērtēšanu, kontroli, pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu kredītiestādes vadībai, klientu informācijas un darījumu uzskaiti un dokumentēšanu, prasības NILLTPF riska pārvaldīšanā iesaistīto darbinieku atalgojuma sistēmas neatkarībai no kredītiestādes saimnieciskās darbības rezultātiem, kā arī NILLTPF riska pārvaldīšanai nepieciešamo personāla resursu un to profesionālās kvalifikācijas prasības;

6.3. politiku un procedūru regulāras pārskatīšanas prasības atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos vai kredītiestādes darbības procesos, sniegtajos pakalpojumos, pārvaldības struktūrā, klientu bāzē vai darbības reģionos;

6.4. NILLTPF riska segšanai nepieciešamā kapitāla novērtēšanas (mērīšanas) un uzturēšanas kārtību. NILLTPF riska segšanai nepieciešamā kapitāla struktūra atbilst spēkā esošajā, aktuālajā normatīvajā regulējumā par kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi noteiktajam;

6.5. NILLTPF riska pārvaldīšanai nepieciešamo informācijas tehnoloģiju (tālāk tekstā – IT) nodrošinājuma prasības;

6.6. NILLTPF un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas, tai skaitā IT sistēmu, neatkarīga izvērtējuma veikšanas prasības un no kredītiestādes NILLTPF riska atkarīgu izvērtējuma biežumu;

6.7. regulāras NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas pārskatīšanas, efektivitātes novērtēšanas un pilnveidošanas prasības, ņemot vērā izmaiņas kredītiestādes darbībā un ārējos apstākļus, kas ietekmē kredītiestādes riskus un darbību;

6.8. NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju un to maksimālo pieļaujamo robežvērtību izstrādes prasības;

6.9. regulāru NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju apkopošanas, novērtēšanas un rādītāju attīstības dinamikas izvērtēšanu, kā arī atbilstošu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar kredītiestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju un tās īstenošanas politiku un procedūru prasībām;

6.10. metodes (piemēram, atbilstošu ierobežojumu noteikšana u.c.) kredītiestādes NILLTPF riska pārvaldīšanai atbilstoši noteiktajiem NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas mērķiem.

7. Kredītiestāde nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanu nepārtraukti visā tās darbības laikā, ņemot vērā tā mijiedarbību ar citiem kredītiestādes darbībai piemītošajiem riskiem.

8. Kredītiestāde nodrošina visu NILLTPF riska pārvaldīšanas pasākumu izpildi pilnā apmērā attiecībā uz visiem klientiem, tai skaitā klientiem, kas ir ar kredītiestādi saistītās personas.

III. NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģija

9. Kredītiestāde NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā nosaka NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju maksimālās pieļaujamās robežvērtības, kuras kredītiestāde vēlas uzņemties un spēj pārvaldīt, definējot NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājus un NILLTPF risku mazinošos pasākumus atbilstoši šo noteikumu 10. punkta prasībām.

10. Kredītiestāde izstrādā NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju atbilstoši kredītiestādes darbībai piemītošajam NILLTPF riskam. Kredītiestāde stratēģijā nosaka vismaz:

10.1. kredītiestādes NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājus, ietverot vismaz šādus rādītājus:

10.1.1. kredītiestādes klientu lokam piemītošā NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājus un to maksimālās pieļaujamās robežvērtības, līdz kurām kredītiestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma spēj nodrošināt NILLTPF riska pārvaldību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai skaitā:

10.1.1.1. augsta riska klientu, t.i., klientu, kuru riska līmenis atbilstoši kredītiestādes veiktajam klienta riska skaitliskajam novērtējumam ir augsts vai ļoti augsts un kuri ietilpst kredītiestādes noteiktajā maksimālā klientu, ar kuriem kredītiestāde sadarbojas, riska kategorijā, bet neietilpst klientu kategorijā, kurai kredītiestādes pakalpojumu sniegšana nav pieļaujama atbilstoši kredītiestādes ar klientu riska līmeņa novērtēšanu saistītiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma īpatsvaru kredītiestādes klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

10.1.1.2. ienākumu, kas gūti no pakalpojumiem, kuri sniegti augsta riska klientiem, īpatsvaru kopējā kredītiestādes ienākumu no pakalpojumu sniegšanas klientiem apmērā;

10.1.1.3. klientu, kas ir čaulas veidojumi, finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma īpatsvaru kredītiestādes klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

10.1.1.4. ienākumu, kas gūti no pakalpojumiem, kuri sniegti klientiem, kas ir čaulas veidojumi, īpatsvaru kopējā kredītiestādes ienākumu no pakalpojumu sniegšanas apmērā;

10.1.1.5. klientu, kuru PLG ir no paaugstināta riska jurisdikcijas, finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma īpatsvaru kredītiestādes klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

10.1.1.6. klientu, kas ir maksājumu iestāžu vai elektroniskās naudas iestāžu klienti, finanšu aktīvu apmēra un kredīta apgrozījuma apmēra īpatsvaru kredītiestādes klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

10.1.2. kredītiestādes pakalpojumiem un produktiem piemītošā NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājus pakalpojumu turīgiem klientiem sniegšanas ietvaros:

10.1.2.1. to finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma īpatsvaru kredītiestādes klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

10.1.2.2. no šādiem pakalpojumiem gūto ienākumu īpatsvaru kopējā kredītiestādes ienākumu no pakalpojumu sniegšanas klientiem apmērā;

10.2. katram no šo noteikumu 10.1. apakšpunktā noteiktajiem kredītiestādes NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājiem, ņemot vērā darbības attīstības stratēģijā izvirzītos mērķus, maksimālās pieļaujamās robežvērtības periodam, kas nav mazāks par vienu kalendāro gadu;

10.3. NILLTPF risku ierobežojošos nosacījumus;

10.4. paredzētās NILLTPF riska mazināšanas metodes;

10.5. NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas struktūrvienību darbinieku, kuru amata pienākumos ir ietverta NILLTPF riska kontrole, resursu pietiekamības kritērijus un kompetences prasības;

10.6. personāla pilnvarojuma sistēmas izveides principus attiecībā uz lēmumiem, kas ietekmē kredītiestādes NILLTPF riska ekspozīciju;

10.7. principus NILLTPF riska pārvaldīšanas funkciju izpildei nepieciešamā IT nodrošinājuma pietiekamības vērtēšanai, kā arī IT sistēmu, kas nodrošina NILLTPF riska kontroles funkciju, neatkarīgas pārbaudes kārtību;

10.8. ar Kredītiestāžu likuma 1. panta 68. punkta izpratnē noteikta ārpakalpojuma izmantošanu saistīto risku, nepieciešamo pasākumu NILLTPF riska mazināšanai, kā arī ārpakalpojuma sniedzēja nodrošinātā pakalpojuma atbilstības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām novērtēšanas un uzraudzības kārtību;

10.9. publiskos avotos un no publiskām un citām (tai skaitā ierobežotas pieejamības) datubāzēm pieejamās informācijas izmantošanas principus klienta saimnieciskās darbības pārzināšanas mērķiem;

10.10. NILLTPF riska pārvaldīšanas efektivitātes vērtēšanas prasības, tai skaitā:

10.10.1. NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas darbības neatkarīga vērtējuma prasības;

10.10.2. informācijas par NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas prasību izpildi sniegšanas kredītiestādes vadībai prasības;

10.10.3. ziņošanas kredītiestādes vadībai par atkāpēm no apstiprinātās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas un tās īstenošanas politikām un procedūrām prasības.

11. NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju maksimālo pieļaujamo robežvērtību nosaka, ievērojot kredītiestādes spēju pārvaldīt NILLTPF risku, kas ir saistīts ar kredītiestādes esošās un paredzamās saimnieciskās darbības raksturu, kā arī NILLTPF riska pārvaldīšanai pieejamos resursus.

12. Kredītiestāde, nosakot kredīta apgrozījumu klienta kontā:

12.1. ietver tajā visus klienta kontā (kontos) ienākošos maksājumus, tai skaitā klienta kontā saņemtos atlīdzības maksājumus vai ienākumus, klientam izmaksātos procentus par klienta noguldījumiem un ienākumus no finanšu instrumentiem;

12.2. neietver tajā pašas kredītiestādes klientam izsniegtos kredītus;

12.3. ja saskaņā ar kredītiestādes politikās un procedūrās noteiktajām prasībām visi klienta darījumi (tai skaitā ar kredītiestādi) tiek veikti, izmantojot vienīgi klienta norēķinu kontu kredītiestādē, neietver tajā maksājumus, kas veikti starp dažādiem šā klienta kontiem šajā kredītiestādē;

12.4. ja tā klientiem piedāvā un nodrošina naudas apvienošanas (Cash Pooling) risinājumu, neietver tajā grupas dalībnieku, kas reģistrēti un saimniecisko darbību veic Latvijā vai Baltijā, naudas līdzekļu apvienošanas darījumus (Cash Pooling darījumus), t.i., naudas līdzekļu transakcijas uz grupas kontu un no tā.

13. Kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju viena mēneša laikā pēc tam, kad tā ir apstiprināta kredītiestādes padomē.

14. Kredītiestādes valde regulāri izvērtē to, vai nav pārsniegtas faktiski noteiktās NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju robežvērtības vai pārkāptas robežvērtību izstrādes prasības, kā arī vērtē pārsnieguma iemeslus un pamatotību, ja konstatēts NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju robežvērtību pārsniegums vai robežvērtību izstrādes prasību pārkāpums. Būtisku noviržu (noteiktā robežvērtība pārsniegta par 10 procentiem) gadījumā kredītiestāde katru reizi vienlaikus ar šo noteikumu 19. punktā minēto pārskatu par kredītiestādes iepriekšējā ceturkšņa NILLTPF riska ekspozīcijas raksturojumu sniedz ziņojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

IV. Kredītiestādes amatpersonu un darbinieku atbildība

15. Kredītiestādes padome pārrauga, kā valde nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanu, un veic vismaz šādas darbības:

15.1. apstiprina NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju un izmaiņas NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā;

15.2. apstiprina NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politikas;

15.3. uzrauga un kontrolē, kā kredītiestādes valde pārvalda kredītiestādes darbībai piemītošo NILLTPF risku un vai šī darbība notiek saskaņā ar NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju;

15.4. nosaka, ka iekšējā audita struktūrvienība regulāri pārbauda un novērtē kredītiestādes darbības atbilstību tās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijai un tās īstenošanas politikām un procedūrām un ziņo padomei par pārbaužu rezultātiem;

15.5. nosaka regulāru un ārkārtas informācijas apmaiņas kārtību starp padomi un valdi, tai skaitā nosaka padomes informēšanas par NILLTPF riska pārvaldīšanu un par NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu regularitāti;

15.6. nosaka kredītiestādes atalgojuma politiku, kura nav pretrunā ar tās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju un neveicina īstermiņa ienākumu gūšanu, veicot darījumus, kuriem piemīt vai kuri rada paaugstinātu NILLTPF risku, kā arī nosaka, ka iekšējās kontroles sistēmas struktūrvienību darbinieku, kuru amata pienākumos ir ietverta NILLTPF riska kontrole, atalgojums nav atkarīgs no kredītiestādes saimnieciskās darbības rādītājiem;

15.7. regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi gadā, pamatojoties uz kredītiestādes darbības finansiālajiem rezultātiem un darbības plāniem un ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos, ekonomiskajā situācijā, tirgos un tirgus attīstības prognozēs, kā arī jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanu, pārskata NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju un tās īstenošanas politikas un novērtē kredītiestādes pašu kapitāla pietiekamību kredītiestādes risku, kurus tā uzņēmusies vai uzņemsies, segšanai.

16. Kredītiestādes valde ir atbildīga par kredītiestādes padomes apstiprinātās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanu un NILLTPF riska pārvaldīšanu un veic vismaz šādas darbības: