Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Kuldīgas novadā

Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. KNP/2022/31Kuldīgā 2022. gada 27. oktobrī

APSTIPRINĀTIar Kuldīgas novada domes27.10.2022. sēdes lēmumu (prot. Nr. 14, p. 45)PRECIZĒTIar Kuldīgas novada domes22.12.2022. sēdes lēmumu (prot. Nr. 18, p. 77)Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma8. panta pirmās daļas 3. punktu un 15. panta trešo daļu

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā prasības atkritumu savākšanai, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, dalīti savākto, mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu, bioloģisko atkritumu, kā arī maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu noteikšanas kārtību un apsaimniekošanā iesaistīto personu pienākumus un tiesības Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā.

II. Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu mērķis

2. Šo noteikumu mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek veikta sadzīves atkritumu apsaimniekošana atbilstoši Eiropas Savienības un nacionālajā likumdošanā noteiktajam, lai nodrošinātu pašvaldības autonomās funkcijas – atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu pašvaldības iedzīvotāju interesēs, izpildi un aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, veicinot dabas resursu efektīvu izmantošanu un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu.

III. Atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas uzdevumi

3. Atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas uzdevumi ir:

3.1. noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai nodrošinātu kvalitatīvu vidi Kuldīgas novadā;

3.2. veicināt atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā dalītu vākšanu un šķirošanu, lai, pārstrādājot tos kā otrreizējās izejvielas, samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu;

3.3. pakāpeniski pāriet uz šķirotu, otrreiz izmantojamu un pārstrādājamu atkritumu savākšanas sistēmu;

3.4. nodrošināt pašvaldības teritorijā pēc iespējas zemāku maksu par atkritumu savākšanu no fiziskajām un juridiskajām personām.

IV. Pašvaldības, tās struktūru un iestāžu kompetence atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas jomā

4. Pašvaldība organizē atkritumu apsaimniekošanu un kontrolē sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajam plānam, kā arī šiem saistošajiem noteikumiem.

4.1. Pašvaldība:

4.1.1. darbojas saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu.

4.1.2. pieņem saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā, teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, par dalītu atkritumu vākšanu noteiktās pašvaldības teritorijas daļās vai visā teritorijā;

4.1.3. organizē publisko iepirkumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanā;

4.1.4. organizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu novada teritorijā, slēdzot līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem;

4.1.5. apstiprina sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifa grozījumus līguma ar Atkritumu apsaimniekotāju darbības laikā.

4.1.6. apkopo un analizē informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā;

4.1.7. saskaņo atkritumu konteineru dizainu un izvietošanas vietas Kuldīgas pilsētā.

4.2. Kuldīgas novada domes Attīstības komiteja:

4.2.1. sagatavo izskatīšanai ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos politikas (plānošanas) dokumentu projektus un pašvaldības saistošo noteikumu un domē pieņemamo administratīvo aktu projektus,

4.2.2. kontrolē pašvaldības izpildinstitūciju darbību atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas jomā,

4.2.3. noskaidro atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto interešu grupu viedokļus un uzaicina šo grupu pārstāvjus, kā arī nozares lietpratējus uz komitejas sēdēm.

4.3. Domes Administratīvā komisija savas kompetences ietvaros izskata administratīvo pārkāpumu lietas par šo noteikumu pārkāpumiem.

4.4. Kuldīgas novada pagastu pārvalžu vadītāji apkopo un analizē informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, saskaņo atkritumu tvertņu (urnu) dizainu un izvietošanas vietas attiecīgā pagasta teritorijā.

4.5. Domes Iepirkumu komisija: nodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēli atbilstoši Publisko iepirkumu likumam un attiecīgās iepirkuma procedūras nolikumam.

V. Pašvaldības teritorijā savācamo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pamatnoteikumi

5. Šie noteikumi Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām – sadzīves atkritumu radītājiem, valdītājiem, savācējiem un apsaimniekotājiem.

6. Ikviena atkrituma radītāja – Kuldīgas novada iedzīvotāja, iestādes un komersanta – pienākums ir iekļauties pašvaldības kopējā sadzīves atkritumu savākšanas sistēmā, savākt (ja nepieciešams, arī šķirot) radītos sadzīves atkritumus un nogādāt tos nekustamā īpašuma īpašnieka vai apsaimniekotāja norādītajā vietā.

7. Atkritumu savākšana notiek, pamatojoties uz noslēgto līgumu starp atkritumu radītāju – (daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāju, privātās mājas vai dzīvokļa īpašnieku, likumīgo valdītāju vai lietotāju mazstāvu apbūves teritorijā) un atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu, šķirošanu un transportēšanu.

8. Kuldīgas novadā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu drīkst nodarboties tikai atkritumu apsaimniekotājs, kurš publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izraudzīts un noslēdzis līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar Kuldīgas novada pašvaldību, un kuram ir spēkā esoša atļauja šādai darbībai un atbilstoši specializēti transportlīdzekļi, kas nepiesārņo vidi un ekspluatācijas laikā nepārsniedz pieļaujamo trokšņu līmeni.

9. Nešķirotu sadzīves atkritumu savākšana Kuldīgas novadā notiek izmantojot atkritumu apsaimniekotāja marķētus konteinerus un marķētus maisus.

10. Konteineru sistēma ir obligāta Kuldīgas pilsētas vecpilsētā un daudzdzīvokļu māju rajonos. Citās novada teritorijās ir atļauta konteineru un bezkonteineru (maisu) sistēma.

11. Kuldīgas novadā drīkst lietot tikai ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņota, pašvaldības akceptēta parauga konteinerus.

12. Nešķirotu sadzīves atkritumu tvertnes un urnas var būt pašvaldības, atkritumu apsaimniekotāja vai arī atkritumu radītāja īpašums un par to tehnisko un sanitāro stāvokli atbild to īpašnieks.

13. Uzstādītās atkritumu tvertnes drīkst izmantot tikai tām paredzēto atkritumu savākšanai.

14. Atkritumu tvertnēs atkritumus drīkst iebērt tikai līdz tvertnes augšējai malai. Ja pašvaldība noteikusi kādā novada zonā šķiroto atkritumu savākšanas sistēmu par obligātu un savākšanai paredzējusi lietot specializētās atkritumu savākšanas ierīces un tvertnes, atkritumu šķirošana jāveic to izcelšanās vietā.

15. Atkritumu apsaimniekotājam, vienojoties ar Atkritumu radītāju, jānodrošina nešķiroto atkritumu savākšanai atbilstoša tilpuma konteineri vai marķēti atkritumu maisi, to nepieciešamais skaits un atkritumu izvešanas biežums, atbilstoši nekustamajā īpašumā radītajam atkritumu daudzumam, bet ne retāk kā:

15.1. individuālās dzīvojamās mājās – 6 (sešas) reizes gadā;

15.2. individuālās dzīvojamās mājās – 3 (trīs) reizes gadā, ja attiecīgajā individuālajā dzīvojamajā mājā faktiski dzīvo tikai viens vai divi pensionāri, ar nosacījumu, ja bioloģiski noārdāmie atkritumi tiek apsaimniekoti, tas ir, kompostēti to rašanās vietā, vai šķiroti un savākti atsevišķi, kā arī pārējie atkritumi tiek šķiroti un savākti dalīti.

15.3. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās – 1 reizi nedēļā.

15.1 Sezonāla rakstura lietošanas nekustamā īpašuma, vasarnīcas vai dārza mājas (tai skaitā dārzkopības biedrības teritorijā esošās vasarnīcas vai dārza mājas) īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarotā persona slēdz līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kā arī sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu, līgumā paredzot sezonālajam raksturam atbilstošu atkritumu izvešanas biežumu, saskaņā ar sastādītu grafiku.

15.2 Nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, saskaņā ar pašvaldības atzinumu, var neslēgt, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir tikai zeme, uz kuras nav ēku, īslaicīgas uzturēšanās būvju vai pārvietojamu konstrukciju, vai arī nekustamā īpašuma sastāvā esošās ēkas netiek apdzīvotas vai tajās netiek veikta saimnieciskā darbība.

16. Pašvaldības teritorijā radītos sadzīves atkritumus pašvaldības izraudzītais atkritumu apsaimniekotājs nogādā to pārstrādātājam, saskaņā ar Reģionālo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plānu.

VI. Nekustamā īpašuma īpašnieka, lietotāja, valdītāja vai apsaimniekotāja pienākumi un atbildība

17. Nekustamā īpašuma īpašnieks lietotājs, valdītājs, vai apsaimniekotājs:

17.1. pēc pašvaldības vai apsaimniekotāja pieprasījuma sniedz ziņas par to iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, kā arī par komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā;

17.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz atsevišķu līgumu par katrā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar pašvaldības noteikto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kuram ir līgums ar pašvaldību;

17.3. ja nekustamā īpašuma lietošanai ir sezonāls raksturs, tad informē par to sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, līguma noteikumos paredzot pienācīgu atkritumu izvešanu visa gada garumā.

17.4. iesaistās dalītas sadzīves atkritumu vākšanas pasākumos;

17.5. ir atbildīgs par tā nekustamajā īpašumā radīto atkritumu primāro savākšanu, šķirošanu un nogādāšanu līdz atkritumu tvertnei, par kuras iztukšošanu tam ar attiecīgo atkritumu apsaimniekotāju ir noslēgts līgums;

17.6. atkritumu tvertņu iztukšošanas dienās sadzīves atkritumu tvertnes no privāto īpašumu slēgtajiem pagalmiem pārvieto specializētajiem transportlīdzekļiem vai to apkalpei pieejamā vietā, kur tās netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, kā arī nodrošina, lai pēc atkritumu izvešanas tvertnes tiktu novietotas atpakaļ to pastāvīgajā atrašanās vietā;

17.7. nodrošina atsevišķu atkritumu veidu (piemēram, liela izmēra atkritumi, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi) nogādāšanu pārstrādes vai apglabāšanas vietās – ar savu transportu vai izmantojot sadzīves atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus par papildus samaksu;

17.8. izmanto piedāvātās iespējas kompostēt bioloģiski noārdāmos atkritumus sava īpašuma teritorijā, ja tas nerada draudus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai;

17.9. iesaistās atkritumu apsaimniekošanas citu pasākumu īstenošanā atbilstoši šo saistošo noteikumu prasībām;

17.10. uzstāda atkritumu urnas pie daudzdzīvokļu māju un sabiedriskās nozīmes ēku ieejas (izejas), iztukšo tās pēc vajadzības, bet ne retāk kā vienu reizi diennaktī;

17.11. uzstāda atkritumu tvertnes sabiedriskās nozīmes objektu teritorijās un iztukšo tās pēc vajadzības, bet ne retāk kā vienu reizi nedēļā;

17.12. lai izvairītos no kaitējuma cilvēka veselībai un atkritumu iekārtu bojājumiem, iesaiņot asos atkritumus pirms to ievietošanas atkritumu tvertnē.

18. Uzņēmumu, biroju, veikalu sabiedriskās ēdināšanas un tamlīdzīgu iestāžu radītie atkritumi, t.i., kartons, kokmateriāla atlikumi, plastmasas palikņi, iepakojuma materiāli u.c., novietojami atkritumu savākšanai speciālās tvertnēs salocītā veidā, vai arī novietojami sasietā veidā norādītā atkritumu savākšanas laukumā saskaņā ar atkritumu apsaimniekotāja prasībām.

19. Virtuves atkritumu trūdošās organiskās daļas kopā ar citiem "zaļajiem" atkritumiem, t.sk., mājsaimniecībās radītu augu izcelsmes atkritumus, ir atļauts kompostēt dārzos.

20. Parku un dārzu atkritumus, kas radušies šajās teritorijās, attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks vai lietotājs kompostē. Aizliegts izmest atkritumus ārpus sava īpašuma teritorijas, izņemot gadījumus, kad tas saskaņots ar pašvaldību.

21. Daudzdzīvokļu māju īpašnieki vai apsaimniekotāji, kā arī šo māju iedzīvotāji papildus 17. punktā minētajiem pienākumiem:

21.1. pēc saskaņošanas ar pašvaldību un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju izveido daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem pieejamā vietā atkritumu tvertņu laukumus, kas paredzēti sadzīves atkritumu savākšanai, nodrošina tajos kārtību,

21.2. ir atbildīgi par atkritumu primāro savākšanu un šķirošanu, ja tāda noteikta.

22. Pašvaldības teritorijā izvietoto sabiedrisko pakalpojumu objektu apsaimniekotājiem (īpašniekiem, valdītājiem) ir pienākums slēgt līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu.

23. Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs pārtraukt atkritumu izvešanu, ja Atkritumu radītājs neveic samaksu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem saskaņā ar līgumu. Šādu rīcību apsaimniekotājs saskaņo ar pašvaldību. Šajā gadījumā Atkritumu radītājs ir pilnā mērā administratīvi un civiltiesiski atbildīgs par līguma nepildīšanu.

24. Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām Atkritumu apsaimniekotājam Atkritumu radītāji jāinformē saskaņā ar attiecīgo Domes lēmumu, ar kuru apstiprināta maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, ko veic pirms atkritumu reģenerācijas un kas samazina apglabājamo atkritumu apjomu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas infrastruktūras objektu uzturēšanu atbilstoši līgumam, kuru noslēgusi pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs.

VII. Masu pasākumu organizētāju pienākumi

25. Pasākuma organizētāja pienākums ir savlaicīgi noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kuram ir līgums ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu, par masu pasākuma laikā radušos atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu saņemšanu.

26. Pašvaldībai ir tiesības nesaskaņot pasākuma norisi, ja pasākuma organizētājs neuzrāda līgumu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu saņemšanu.

27. Pirms Pasākuma norises jānodrošina atkritumu savākšanas vietu izveide.

28. Ja pasākums notiek teritorijā, kurā paredzēta dalīta atkritumu vākšana tad tā jānodrošina arī masu pasākuma laikā.

29. Masu pasākumu organizētājam jānodrošina attiecīgās teritorijas sakopšana piecu stundu laikā pēc pasākuma noslēguma.

VIII. Atkritumu radītāju pienākumi

30. Pašvaldības teritorijā ikviena atkritumu radītāja pienākums ir iekļauties kopējā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, savākt (ja nepieciešams – arī šķirot) radītos sadzīves atkritumus un nogādāt tos nekustamā īpašuma īpašnieka vai apsaimniekotāja norādītajā vietā un ievērot šajos noteikumos noteikto kārtību atkritumu apsaimniekošanā.

31. Atkritumu radītājam savlaicīgi jāinformē Sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, ja sezonālu vai citu iemeslu dēļ pieaug vai samazinās radīto atkritumu apjoms un jāvienojas par atkritumu papildus izvešanu vai izvešanas reižu skaita samazināšanu, ievērojot, ka atkritumu izvešanas biežums nosakāms ne retāks, kā saistošajos noteikumos noteiktais minimālais atkritumu izvešanas biežums.

32. Pirms būvatļaujas izsniegšanas vai rekonstrukcijas (renovācijas) darbu saskaņošanas atkritumu radītājam ir jāuzrāda līgums, kas noslēgts ar atkritumu apsaimniekotāju par būvgružu savākšanu, tai skaitā azbesta atkritumu savākšana ar firmām, kurām ir nepieciešamā atļauja šo atkritumu savākšanai un transportēšanai. Būvniecības komisijai vai būvvaldei ir tiesības neatļaut būvdarbus (renovācijas, rekonstrukcijas) darbus, ja šāds līgums netiek uzrādīts.

33. Atkritumu radītājiem aizliegts:

33.1. novietot sadzīves atkritumus vietās, kur to savākšana vai uzglabāšana nav atļauta;

33.2. novietot (pastāvīgi) sadzīves atkritumu tvertnes uz ielām (izņēmums – nomaļas ielas, kur tvertnes netraucē satiksmi vai gājēju plūsmu, kā arī vietas, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums;

33.3. ievietot sadzīves atkritumu tvertnēs degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra atkritumus, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus, rūpniecības atkritumus, ielu smiltis, parku un dārzu atkritumus un bīstamos atkritumus;

33.4. cieši sablīvēt, iesaldēt vai sadedzināt atkritumus sadzīves atkritumu tvertnēs. Par šādu tvertņu iztukšošanu var tikt noteikta paaugstināta samaksa;

33.5. ierīkot patvaļīgas izgāztuves, piegružot vai aizbērt grāvjus un ūdenstilpnes, iznest no pagalmiem un novietot braucamo ielu (ceļu) malās visāda veida atkritumus (arī lapas, zāli, zarus utt.), pašiem vest jebkāda veida atkritumus uz atkritumu izgāztuvēm vai poligoniem;

33.6. izmest atkritumus ārpus tam paredzētām vietām,

33.7. ar atkritumiem piesārņot pilsētas ielas, laukumus, zaļo zonu un citas sabiedriskās vietas;

33.8. atkritumu tvertnēs mest būvgružus, izdedžus, metāllūžņus, koku zarus, smilts saslaukas, zemi;

33.9. aizliegts dedzināt sadzīves atkritumus ugunskuros;

33.10. aizliegts sajaukt dažāda veida bīstamos atkritumus, kā arī sajaukt bīstamos atkritumus ar sadzīves atkritumiem, aizliegts izmest kopējos atkritumos izlietotās baterijas, akumulatorus un dzīvsudrabu saturošas spuldzes, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus, tos jānodod speciālās savākšanas vietās vai uzņēmumos, kuriem ir licence šādai darbībai.

34. Atkritumu radītājs var pats dalīti vākt savus radītos vai valdījumā esošos atkritumus un nodot dalīti savāktos atkritumus pārstrādei komersantam, kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.

35. Atkritumu radītājiem ir tiesības izteikt rakstiskas piezīmes vai ierosinājumus (iesniedzot tās Kuldīgas novada pašvaldībā) atkritumu apsaimniekošanas darba uzlabošanai un pilnveidošanai.

IX. Atkritumu apsaimniekotāja pienākumi

36. Kuldīgas novadā atkritumu apsaimniekotāja pienākumi ir:

36.1. pirms piedāvājuma iesniegšanas pašvaldības organizētajam publiskā iepirkumam par tiesībām veikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu novada teritorijā saņemt reģionālās vides pārvaldes atļauju sadzīves atkritumu apsaimniekošanai;

36.2. pirms darbības uzsākšanas pašvaldības administratīvajā teritorijā noslēgt līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

36.3. pirms darbības uzsākšanas slēgt līgumus par atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas reģionālajam plānam, kā arī par atkritumu reģenerāciju.

36.4. nepārtraukt atkritumu savākšanu pašvaldībā līdz brīdim, kad pašvaldība ir paziņojusi par līguma noslēgšanu ar citu atkritumu apsaimniekotāju un šī līguma darbības uzsākšanu, izņemot normatīvajos aktos noteiktos izņēmuma gadījumu un kārtību;

36.5. slēgt līgumus ar Atkritumu radītājiem par atkritumu savākšanu un izvešanu, piemērojot līgumā ar pašvaldību paredzēto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu;

36.6. nodrošināt iedzīvotāju, iestāžu un komersantu radīto sadzīves atkritumu (ieskaitot šķirotos atkritumus) savākšanu;

36.7. sadzīves atkritumu apsaimniekošanā izmantot specializētus transportlīdzekļus, atkritumu tvertnes, iekārtas un ierīces, kas nerada apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, videi un nepārsniedz pieļaujamo trokšņa līmeni;

36.8. nodrošināt Atkritumu radītājus ar atkritumu tvertnēm pietiekamā daudzumā;

36.9. atbilstoši saskaņotiem grafikiem nodrošināt sadzīves atkritumu tvertņu iztukšošanu un sadzīves atkritumu izvešanu no atkritumu tvertņu laukumiem un atkritumu vadiem (daudzdzīvokļu mājās), nodrošinot tajos tīrību;