Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

Ogres novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 27/2022Ogrē 2022. gada 22. decembrī (prot. Nr. 29; 39.)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"5. pantu, 6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,11. panta ceturto daļu, 12. pantu, 14. panta pirmās daļas 6. punktuun astoto daļu, 15. pantu, 19.1 panta trešo daļu, 21.1 panta otro daļu,21.5 panta ceturto daļu, 21.6 panta otro daļu, 21.7 panta pirmo daļu,21.9 panta otro daļu, 24. panta pirmo daļu, 26. panta pirmoun otro daļu, 27. panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. institūcijas, kurām Ogres novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) dome deleģē pieņemt lēmumu par pašvaldības palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība) un minētā lēmuma pieņemšanas noteikumus;

1.2. dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību;

1.3. kārtību, kādā pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību, izīrējot pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu;

1.4. pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums;

1.5. personu kategorijas, kurām piešķirama palīdzība, un kritērijus personu kvalificēšanai pie attiecīgām kategorijām atbilstoši palīdzības veidam;

1.6. kritērijus pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas piedāvāšanai īrēšanai attiecīgo personu kategorijām atbilstoši palīdzības veidam;

1.7. citas maznodrošinātu personu kategorijas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām, papildus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums) 14. panta pirmajā daļā noteiktajām;

1.8. citas personu kategorijas, kuras nav minētas Likuma 13. un 14. pantā un kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu (personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā);

1.9. darbības nozares vai ar pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītus pārvaldes uzdevumus, kuru veikšanai nepieciešami speciālisti, kuru piesaistei pašvaldība ir tiesīga izīrēt dzīvojamo telpu;

1.10. kārtību, kādā pašvaldībai piederošai dzīvojamai telpai, kura neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā, piešķir sociālā dzīvokļa statusu;

1.11. citas personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, izīrējot sociālo dzīvokli, papildus Likuma 21.6 pantā noteiktajām personu kategorijām;

1.12. kārtību, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, kā arī kārtību un secību, kādā pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek izīrēti sociālie dzīvokļi;

1.13. kārtību, kādā tiek noteikta sociālo dzīvokļu īres maksa un ar dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu daļa, kuru sedz pašvaldība;

1.14. kārtību, kādā pašvaldība sniedz palīdzību pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu;

1.15. kārtību, kādā pašvaldība piešķir vienreizēju pabalstu personas īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, kā arī šā pabalsta apmēru;

1.16. kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība maznodrošinātām personām, remontējot viņu īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas, kā arī šīs palīdzības apmērus;

1.17. kārtību, kādā pašvaldība sniedz palīdzību speciālistam, sedzot dzīvojamo telpu īres maksu un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, ja pašvaldībā nepieciešami speciālisti tās funkciju nodrošināšanai pārvaldes jomā, un šīs palīdzības apmēru.

2. Lēmumus par palīdzības sniegšanu un citus Likumā un šajos noteikumos noteiktos lēmumus, kas saskaņā ar Likumu un šiem noteikumiem nav pašvaldības domes kompetencē, pieņem pašvaldības domes izveidota Ogres novada Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija), ievērojot Likuma noteikumus un šos noteikumus. Komisija darbojas uz pašvaldības domes apstiprināta nolikuma pamata.

3. Noteikumos lietotie jēdzieni un termini atbilst Likumā, Dzīvojamo telpu īres likumā un citos ārējos normatīvajos aktos lietotajiem jēdzieniem un terminiem. Par maznodrošinātu personu vai mājsaimniecību šo noteikumu izpratnē uzskatāmas arī personas un mājsaimniecības, kurām noteikts trūcīgas mājsaimniecības statuss.

4. Visiem noteikumos minētajiem dokumentiem jāatbilst Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām. Persona iesniedz pašvaldībā, Komisijā un citās šajos noteikumos minētajās institūcijās dokumenta oriģinālu vai atbilstoši apliecinātu dokumenta atvasinājumu. Iesniedzot dokumentu klātienē, persona var uzrādīt dokumenta oriģinālu un pašvaldība, Komisija vai cita kompetenta institūcija apliecina dokumenta atvasinājumu saņemšanas brīdī.

2. Palīdzības reģistrs

5. Palīdzības reģistrus Likuma 3. panta 1., 2., 3., 4., 6., 8. un 11. punktos noteiktajiem palīdzības veidiem veido un administrē Komisija.

6. Palīdzības reģistru Likuma 3. panta 5. un 5.1 punktā noteiktajam palīdzības veidam veido un administrē Ogres novada Sociālais dienests.

7. Likuma 3. panta 1. punktā noteiktajam palīdzības veidam Komisija iekārto trīs palīdzības reģistrus:

7.1. 1. reģistrs – dzīvojamās telpas (bez īpaša statusa) izīrēšana;

7.2. 2. reģistrs – servisa dzīvokļa izīrēšana;

7.3. 3. reģistrs – krīzes dzīvokļa izīrēšana.

8. Palīdzības 1. reģistrā Komisija personas reģistrē divās grupās:

8.1. personas, kuras ar attiecīgo palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām;

8.2. personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā.

9. Likuma 3. panta 2. punktā noteiktajam palīdzības veidam Komisija iekārto 4. reģistru – sociālā dzīvokļa izīrēšana. Šajā reģistrā reģistrē arī personas, kuras pretendē uz sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu tās īrētai dzīvojamajai telpai.

10. Likuma 3. panta 4. punktā noteiktajam palīdzības veidam Komisija iekārto 5. palīdzības reģistru – palīdzība dzīvojamās telpas apmaiņā.

11. Likuma 3. panta 6. punktā noteiktajam palīdzības veidam Komisija iekārto 6. palīdzības reģistru – vienreizēja pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam.

12. Likuma 3. panta 8. punktā noteiktajam palīdzības veidam Komisija iekārto 7. palīdzības reģistru – dzīvojamās telpas remonts.

13. Likuma 3. panta 11. punktā noteiktajam palīdzības veidam Komisija iekārto 8. palīdzības reģistru – palīdzība speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

14. Likuma 3. panta 3. punktā noteiktajam palīdzības veidam Komisija iekārto 9. palīdzības reģistru – nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu.

15. Personu var reģistrēt vienlaikus divos vai vairākos palīdzības reģistros, ja tā kvalificējas vairāk kā vienam palīdzības veidam.

3. Dzīvojamo telpu izīrēšana

3.1. Pašvaldības dzīvojamais fonds

16. Pašvaldības dzīvojamajā fondā (turpmāk – dzīvojamais fonds) ieskaita visas pašvaldībai piederošās un tās nomātās dzīvojamās telpas (turpmāk – dzīvojamās telpas).

17. Dzīvojamo telpu fonda valdītāja funkciju izpildi nodrošina pašvaldības Centrālā administrācija (turpmāk – arī valdītājs) tieši vai pastarpināti, pašvaldības vārdā uzdodot pārvaldīšanas darbības veikt pašvaldības padotībā esošai iestādei vai kontrolētai kapitālsabiedrībai, kuras pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana (turpmāk – pilnvarotais pārvaldnieks).

18. Pilnvarotais pārvaldnieks pašvaldības vārdā slēdz līgumus par:

18.1. dzīvojamajā fondā ietilpstošo pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu pārvaldīšanu ar daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopību izvēlētiem pārvaldniekiem vai pilnvarotām personām (turpmāk – pārvaldnieks);

18.2. pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanu ar īrniekiem, kuriem saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirtas dzīvojamās telpas īres tiesības, un atbild par noslēgto līgumu izpildes kontroli.

19. Pilnvarotais pārvaldnieks nodrošina savlaicīgu pašvaldības Centrālās administrācijas un Komisijas informēšanu par dzīvojamo telpu fondu, tai skaitā:

19.1. ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz atskaiti Komisijai par noslēgtajiem dzīvojamo telpu īres līgumiem;

19.2. septiņu dienu laikā informē Komisiju par dzīvojamās telpas atbrīvošanos, vienlaikus apliecinot šīs telpas derīgumu dzīvošanai;

19.3. septiņu dienu laikā informē Centrālo administrāciju un Komisiju par izmaiņām dzīvojamo telpu fonda sastāvā sakarā ar izmaiņām nekustamā īpašuma sastāvā, lietošanas mērķa maiņu, pašvaldības nomas tiesību uz dzīvojamo telpu iegūšanu vai izbeigšanos, dzīvojamo telpu būtiskiem bojājumiem vai bojāeju avārijas vai citas katastrofas rezultātā u.c. apstākļiem, kuru dēļ minētā telpa vairs neatbilst tās iekļaušanai dzīvojamā fonda sastāvā;

19.4. savlaicīgi informē Komisiju par apstākļiem, kas īslaicīgi ietekmē neizīrētās dzīvojamās telpas izmantošanu dzīvošanai tajā, piemēram, novēršama avārija, būvdarbi, uz laiku apturot minētās dzīvojamās telpas izīrēšanu;

19.5. veic dzīvojamās telpas īres maksas aprēķinu, informē par to Komisiju, paziņo dzīvojamās telpas īrniekam par pašvaldības īres maksas noteikšanu.

20. Dzīvojamā fonda neizīrēto dzīvojamo telpu vienoto uzskaiti veic Komisija.

21. Par īrētās dzīvojamās telpas uzturēšanu dzīvošanai derīgā stāvoklī atbild īrnieks.

22. Ja pēc dzīvojamās telpas atbrīvošanās konstatēts, ka tā nav derīga dzīvošanai un turpmākai izīrēšanai, dzīvojamā fonda pilnvarotais pārvaldnieks ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā nodrošina nepieciešamo remontdarbu veikšanu par pašvaldības piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

23. Ja dzīvojamās telpas defekti radušies iepriekšējā īrnieka saistību neizpildes dēļ, remonta izdevumu vērtība piedzenama no vainīgā īrnieka. Ja piedziņa nav iespējama, jo īrnieks ir miris vai iestājies saistību izpildes noilgums, pašvaldība zaudējumus noraksta.

24. Līdz dzīvojamās telpas izīrēšanai neizīrētās dzīvojamās telpas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izmaksas sedz pašvaldība.

25. Papildus Likumā noteiktajam, lai dzīvojamā telpa būtu uzskatāma par dzīvošanai derīgu un izīrējamu, dzīvojamajai telpai ar speciālo statusu – servisa dzīvoklis – tiek noteikta papildus prasība – dzīvojamā telpa ir pielāgota dzīvošanai personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, tostarp, personai, kura pārvietojas ratiņkrēslā.

26. Personām ar funkcionāliem traucējumiem izīrējamām dzīvojamām telpām un tām piegulošajai teritorijai jābūt nodrošinātai ar atbilstošiem vides pielāgojumiem.

3.2. Dzīvojamo telpu statuss

27. Dzīvojamajā fondā ietilpst:

27.1. dzīvokļi un dzīvojamās telpas pašvaldībai piederošā sociālajā dzīvojamā mājā;

27.2. ārpus sociālajām dzīvojamajām mājām esoši sociālie dzīvokļi un dzīvojamās telpas;

27.3. speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas;

27.4. servisa dzīvokļi;

27.5. krīzes dzīvokļi;

27.6. dzīvojamās telpas bez noteikta speciāla statusa.

28. Šo noteikumu 27.1–27.5. apakšpunktos noteikto speciālo statusu iegūst:

28.1. ar pašvaldības domes lēmumu par sociālās dzīvojamās mājas statusa noteikšanu automātiski visi šajā mājā esošie dzīvokļi un dzīvojamās telpas;

28.2. ar Komisijas lēmumu par sociālā dzīvokļa statusa piešķiršanu konkrētai dzīvojamajai telpai ārpus sociālās dzīvojamās mājas neizīrēta vai izīrēta dzīvojamā telpa;

28.3. ar Komisijas lēmumu par speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa noteikšanu neizīrēta dzīvojamā telpa;

28.4. ar Komisijas lēmumu par servisa dzīvokļa statusa noteikšanu izīrēta vai neizīrēta dzīvojamā telpa;

28.5. ar Komisijas lēmumu par krīzes dzīvokļa statusa noteikšanu neizīrēta dzīvojamā telpa.

29. Šo noteikumu 28.2., 28.3. un 28.4. apakšpunktu noteiktajā kārībā piešķirtais dzīvojamās telpas speciālais statuss izbeidzas bez īpaša lēmuma termiņā, uz kādu statuss piešķirts.

30. Lēmumu par neterminēta speciālā statusa atcelšanu dzīvojamajai telpai pieņem institūcija, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir kompetenta lemt par statusa noteikšanu.

31. Dzīvojamo telpu ar speciālo statusu daudzumu nosaka, ņemot vērā pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo personu (mājsaimniecību) pieprasījumu, pašvaldības iespējas un pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos noteiktos rīcības virzienus, prioritāri attīstāmās jomas un pakalpojumus, pakalpojumu pieejamības iedzīvotājiem nodrošināšanas nepieciešamību tirgus nepilnības apstākļos.

32. Lēmumam par krīzes dzīvokļa statusa piešķiršanu un informācijai par krīzes dzīvokļa atrašanās vietu ir ierobežotas pieejamības statuss.

3.3. Personu kategorijas, kurām piešķirama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu

33. Papildus Likuma 14. panta pirmās daļas 1. punkta a), b), d) un e) apakšpunktā, 2., 3., 4., 41. un 5. punktā noteiktajām personu kategorijām, pašvaldība nosaka šādas personu kategorijas, kas ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām:

33.1. personas, kuras ar tiesas nolēmumu tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā paredzētajā gadījumā, ja tās ir:

33.1.1. daudzbērnu ģimenes;

33.1.2. pensijas vecuma personas bez apgādniekiem;

33.1.3. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti;

33.2. maznodrošinātas personas (mājsaimniecības), kuru pastāvīgā dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 5 gadus un:

33.2.1. tās īrē avārijas stāvoklī esošu dzīvojamo telpu;

33.2.2. tās aprūpē trīs vai vairāk nepilngadīgus bērnus;

33.2.3. tās aprūpē bērnu ar invaliditāti;

33.2.4. tās ir personas darbspējīgā vecumā, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, ir stājas un pārvietošanās traucējumi un tās īrētās dzīvojamās telpas vide nav pielāgota personas patstāvīgai mobilitātei bez citu personu vai palīglīdzekļu atbalsta (persona savā dzīvesvietā nespēj pārvietoties patstāvīgi, kā arī ir grūtības iekļūt mājoklī un izkļūt no tā, apmeklēt izglītības iestādi, darbu un citas aktivitātes);

33.3. personas, kurām Sociālais dienests piešķīris tiesības uz aprūpes mājās pakalpojumu servisa dzīvoklī.

34. Vispārējā kārtībā ar dzīvojamo telpu nodrošināmas:

34.1. mājsaimniecības, kuras aprūpē nepilngadīgu bērnu un kuras vismaz 36 mēnešus pēc kārtas bijušas izceļojušas no Latvijas Republikas pastāvīgās dzīvesvietas pašvaldības administratīvajā teritorijā un normatīvo aktu noteiktajā kārtībā paziņojušas par savu dzīvesvietu ārvalstīs, un ir atgriezušās pašvaldības administratīvajā teritorijā, un tās nav nodrošinātas ar atsevišķu dzīvojamo telpu un tām nav parādu par dzīvojamās telpas īri/apsaimniekošanu un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītiem pakalpojumiem;

34.2. mājsaimniecības, kas aprūpē vismaz vienu bērnu, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nepārtraukti deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 5 gadus.

35. Sociālo dzīvokli sociālajā dzīvojamajā mājā vai ārpus tās ir tiesīgas īrēt šādas personas:

35.1. Likuma 21.6 panta pirmajā daļā noteiktās;

35.2. bez vecāku gādības palikuši bērni – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe;

35.3. personas, kuru deklarētā dzīvesvieta palīdzības pieprasīšanas brīdī un vismaz 1 gadu nepārtraukti pirms tam ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, un tās ir:

35.3.1. maznodrošinātas personas, kuras ar tiesas nolēmumu tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. un 25. pantā paredzētajā gadījumā un:

35.3.1.1. tās ir pensijas vecuma personas bez apgādniekiem;

35.3.1.2. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti;

35.3.1.3. kurās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī persona ar invaliditāti;

35.3.2. sociāli mazaizsargātas (tai skaitā maznodrošinātas) personas (mājsaimniecības), kuras īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, kuru ienākumi uz vienu personu nepārsniedz 110 % no pašvaldības noteiktā maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa pirmajai personai, un tās ir:

35.3.2.1. daudzbērnu ģimenes;

35.3.2.2. mājsaimniecības, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti;

35.3.2.3. mājsaimniecības, kurās visi pilngadīgie locekļi ir sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem ir noteikta invaliditāte;

35.3.2.4. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku vai apgādniekiem ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss;

35.3.2.5. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti, kuriem nav apgādnieku vai apgādniekiem ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss;

35.3.3.6. politiski represētās personas.

35.3.3. maznodrošinātas vai šo noteikumu 35.3.2. apakšpunktā minētas sociāli mazaizsargātas personas, kuru īrētā dzīvojamā telpa ir pastāvīgai dzīvošanai nederīga.

36. Dzīvojamo telpu, kurai noteikts speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statuss, Komisija ir tiesīga izīrēt:

36.1. pašvaldības attīstības programmā ietvertā attīstāmajā nozarē (rīcības virzieni, jomas u.c.) pašvaldības administratīvajā teritorijā nodarbinātam kvalificētam speciālistam, tai skaitā:

36.1.1. sociālās aizsardzības sistēmā;

36.1.2. veselības aprūpes sistēmā;

36.1.3. zināšanās un inovācijās balstītā, zaļā ekonomikā darbojošos uzņēmumos;

36.1.4. integrētā izglītības sistēmā;

36.1.5. lauku teritoriju apdzīvojuma sistēmas saglabāšanai nodrošināmajos rīcības virzienos;

36.2. speciālistam, kas pašvaldības administratīvajā teritorijā veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu kādā no jomām, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums, tai skaitā:

36.2.1. izglītības jomā;

36.2.2. sociālās aizsardzības jomā;

36.2.3. medicīnas un veselības aprūpes jomā.

37. Servisa dzīvokli ir tiesīga īrēt persona, kurai Sociālais dienests piešķīris aprūpes mājās pakalpojumu pašvaldības servisa dzīvoklī atbilstoši pašvaldības 2022. gada 27. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 1/2022 "Par sociālajiem pakalpojumiem" noteiktajiem kritērijiem un kārtībai. Ja persona atbilst šo noteikumu 35. punktā noteiktajiem kritērijiem, tā ir tiesīga īrēt servisa dzīvokli ar sociālā dzīvokļa statusu.

38. Krīzes dzīvokli ir tiesīgas īrēt personas, kuras iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ ir nonākušas krīzes situācijā un tām ir nepieciešama īslaicīga izmitināšana, un kurām Sociālais dienests piešķīris krīzes dzīvokļa pakalpojumu saskaņā ar 2022. gada 27. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 1/2022 "Par sociālajiem pakalpojumiem".

39. Lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību, izīrējot pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu, pieņem:

39.1. Likuma 7. panta piektajā daļā minētajos gadījumos;

39.2. ja dzīvojamās telpas īres līgums ar personu ir izbeigts uz Dzīvojamās telpas īres likuma 22. panta pamata un kopš līguma izbeigšanas nav pagājuši 5 gadi.

3.4. Dokumenti, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību, izīrējot dzīvojamo telpu

40. Lai saņemtu palīdzību, izīrējot dzīvojamo telpu (turpmāk šajā nodaļā – palīdzība), persona iesniedz pašvaldībā rakstveida iesniegumu, kurā norāda iespējamos personai vēlamos palīdzības veidus (turpmāk šajā nodaļā un apakšnodaļā – Palīdzības iesniegums), un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt izvēlētā veida palīdzību. Palīdzības iesniegumā var norādīt vēlamo izīrējamās dzīvojamās telpas atrašanās vietu (novada pilsētu vai pagastu).