Zaudējis spēku - Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaBudžeta ietvars 2023., 2024. un 2025. gadam

1. pants. Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un šādus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus:

1) drošība;

2) izglītība;

3) enerģētika;

4) konkurētspēja;

5) dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība.

2. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 2015. gada salīdzināmajās cenās 2023. gadam 28 490 000 000 euro apmērā, 2024. gadam 29 349 000 000 euro apmērā un 2025. gadam 30 226 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2023. gadam -0,6 procenti, 2024. gadam 3,0 procenti un 2025. gadam 3,0 procenti. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze faktiskajās cenās 2023. gadam 42 617 000 000 euro apmērā, 2024. gadam 44 911 000 000 euro apmērā un 2025. gadam 47 479 000 000 euro apmērā.

3. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta prognoze 2015. gada salīdzināmajās cenās 2023. gadam 29 097 000 000 euro apmērā, 2024. gadam 29 699 000 000 euro apmērā un 2025. gadam 30 356 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2023. gadam 1,9 procenti, 2024. gadam 2,1 procents un 2025. gadam 2,2 procenti.

4. pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2023. gadā ir -0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2024. gadā -0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2025. gadā -0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta.

5. pants. Noteikt, ka no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa tiek izslēgti šādi izdevumi:

1) vienreizējie izdevumi ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem;

2) vienreizējie izdevumi energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazināšanas pasākumiem;

3) vienreizējie izdevumi valsts aizsardzībai un iekšējai drošībai:

4) vienreizējie izdevumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam Latvijā;

5) vienreizējie izdevumi Ukrainas atbalstam;

6) valsts aizsardzības bāzes izdevumu pieaugums pret iepriekšējo gadu 100 procentu apmērā. Pirmajā gadā pēc pieauguma 80 procentu apmērā, otrajā gadā pēc pieauguma 60 procentu apmērā, trešajā gadā pēc pieauguma 40 procentu apmērā un ceturtajā gadā pēc pieauguma 20 procentu apmērā.

6. pants. Vispārējās valdības budžeta bilance atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, neskaitot fiskālā nodrošinājuma rezervi, 2023. gadā ir -4,2 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2024. gadā -2,3 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2025. gadā -2,0 procenti no iekšzemes kopprodukta.

7. pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2023., 2024. un 2025. gadam saskaņā ar šā likuma 1. pielikumu.

8. pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2023., 2024. un 2025. gadam saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.

9. pants. Noteikt, ka 2023., 2024. un 2025. gadā izlīdzinātos izdevumus nosaka faktiski attiecīgajā gadā prognozēto izdevumu apjomā.

10. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2023. gadā 2 170 589 413 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 299 830 675 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 671 505 055 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 199 253 683 euro.

11. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2024. gadā 2 537 097 521 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 564 329 561 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 639 196 774 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 333 571 186 euro.

12. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2025. gadā 2 313 336 223 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 181 109 743 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 673 172 794 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 459 053 686 euro.

13. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2023., 2024. un 2025. gadam ir 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta.

14. pants. Noteikt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2023. gadā 12 545 722 012 euro, 2024. gadā 12 164 379 943 euro un 2025. gadā 12 655 554 576 euro.

15. pants. Ministru kabinetam ir tiesības pārsniegt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus, ja pārsniegums ir saistīts ar 5. pantā noteiktajiem izdevumiem.

16. pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2023., 2024. un 2025. gadam saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu.

17. pants. (1) Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums 2023. gadā ir 178 138 258 euro, 2024. gadā 141 733 808 euro, tajā skaitā 23 595 550 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" mērķu sasniegšanai, un 2025. gadā 118 138 258 euro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiek precizēts, tajā skaitā projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" īstenošanai atbilstoši projekta izpildes laika grafikam, bet ne vairāk kā 23 595 550 euro.

(2) Noteikt, ka 2023., 2024. un 2025. gadā galvenā aizņēmumu prioritāte ir aizņēmumi Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai un aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.

(3) Lai nodrošinātu finansējumu investīciju projektiem, kas atbilst Rīgas valstspilsētas apstiprinātai pašvaldības attīstības programmai, un lietderīgu un ilgtspējīgu investīciju īstenošanu pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai, Rīgas valstspilsētas pašvaldība var emitēt obligācijas. Ministru kabinets nosaka obligāciju emitēšanas kārtību un nosacījumus. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, tiek noteikts ikgadējais finanšu resursu apmērs obligāciju emitēšanai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizņēmumu palielinājumam.

18. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2023., 2024. un 2025. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem — 75 procenti un valsts budžetam — 25 procenti.

19. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2024. un 2025. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu ziņojumu.

20. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2024. un 2025. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva un par to ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijai attiecīgu ziņojumu, kuru Finanšu ministrija tālāk virza izskatīšanai Ministru kabinetā.

21. pants. Noteikt, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama un Finanšu ministrija to iekļauj šā likuma paskaidrojumos.

22. pants. Lai nodrošinātu virssaistību neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros, virssaistības tiek kompensētas no Eiropas Savienības fondu finansējuma līdz plānošanas perioda beigām atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

23. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 129 544 780 euro, 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 89 502 255 euro un 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 88 293 148 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

24. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 162 510 081 euro, 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 55 862 161 euro un 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 58 574 208 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

25. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 117 120 euro un 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 391 040 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

26. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 448 320 euro, 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 635 200 euro un 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 636 480 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

27. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 4 069 009 euro, 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 3 725 094 euro un 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 3 365 105 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II nodaļaValsts budžets 2023. gadam

28. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2023. gadam ieņēmumos 12 722 285 503 euro apmērā saskaņā ar 1. un 2. pielikumu.

29. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2023. gadam izdevumos 14 673 705 952 euro apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5. pielikumu.

30. pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 515 136 361 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 396 969 832 euro apmērā saskaņā ar 6. un 7. pielikumu;

2) pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, 61 879 130 euro apmērā saskaņā ar 8. pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 55 302 936 euro apmērā saskaņā ar 9. pielikumu;

4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 984 463 euro apmērā saskaņā ar 10. pielikumu.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(4) Noteikt, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. augustam.

31. pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 82 638 689 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 81 088 436 euro apmērā;

2) pašvaldībām par iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 7848 euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim, 604 296 euro apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju;

3) budžeta dotāciju 945 957 euro apmērā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, piešķiršanai pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par 90 procentiem no vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums ir zemāks par 80 procentiem no pašvaldību vidējā izlīdzināto ieņēmumu pieauguma.

32. pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 11. pielikumu.

33. pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2023. gada beigās nominālvērtībā 19 200 000 000 euro, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un valsts parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu.

34. pants. Noteikt valdības rīcības pieļaujamās robežas uz valsts budžetu attiecināmo valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistību segšanai 2023. gadā 236 577 euro apmērā.

35. pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 156 319 079 euro apmērā, kas neietver šā likuma 36. pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no valsts budžeta.

36. pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 178 138 258 euro apmērā:

1) Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu;

2) Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma kopsummu, un pievienotās vērtības nodokļa izmaksām;

3) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu;

4) jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektiem, mazinot bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, un pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus: