Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 169 Rīgā 2023. gada 4. aprīlī (prot. Nr. 17 38. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodavadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākumu "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma atbalsta mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības pasākuma projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

II. Pasākuma sasniedzamie mērķi un plānotais finansējums

2. Pasākuma mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, aizstājot mājsaimniecību sektora dzīvojamās mājās siltumapgādē izmantotās sadedzināšanas iekārtas, uzlabojot individuālo siltumapgādes sistēmu efektivitāti, ieviešot siltumapgādes iekārtas un tehnoloģijas, kas būtiski samazina gaisa piesārņojumu, tai skaitā dzīvojamās mājas pieslēdzot efektīvām centralizētām pilsētu siltumapgādes sistēmām.

3. Pasākuma mērķa grupa ir valstspilsētu un novadu pilsētu iedzīvotāji, mājsaimniecības un sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji.

4. Pasākuma mērķteritorija ir Latvijas Republikas valstspilsētu un novadu pilsētu teritorijas.

5. Sasniedzamie uzraudzības rādītāji:

5.1. pasākuma rezultāta rādītājs – līdz 2027. gada 31. decembrim nodrošināts to iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem, – vismaz 2 966 iedzīvotāji;

5.2. pasākuma nacionālais rādītājs – līdz 2027. gada 31. decembrim nodrošināts daļiņu PM2,5 emisijas samazinājums vismaz 50 tonnas gadā.

6. Šo noteikumu ​5.1. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāja vērtību nosaka atbilstoši personu skaitam, kuras deklarējušas dzīvesvietu dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos projekta īstenošanas vietā. Vērtību uzskata par sasniegtu, ja, pamatojoties uz datiem par deklarēto iedzīvotāju skaitu projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā, deklarēto iedzīvotāju skaits atbilst projekta iesniegumā norādītajam skaitam. Sasniegtās vērtības apmērs nosakāms, pamatojoties uz datiem par deklarēto iedzīvotāju skaitu projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā.

7. Šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētā nacionālā rādītāja vērtību nosaka atbilstoši projekta iesniegumā un tā pielikumos norādītajai informācijai saskaņā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem par PM2,5 emisiju samazinājuma aprēķināšanu. Nacionālā rādītāja vērtības sasniegšanu izvērtē, pamatojoties uz datiem projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā.

8. Atbildīgās iestādes funkcijas pasākuma ietvaros pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

9. Pasākumu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumam vairākos uzsaukumos saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

9.1. pirmajā uzsaukumā vērtē projektus, kur mājsaimniecības tiek pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai atbilstoši šo noteikumu 42.3. apakšpunktam;

9.2. otrajā uzsaukumā vērtē projektus, kur mājsaimniecībās uzstāda dažādu veidu siltumsūkņus atbilstoši šo noteikumu 42.2. apakšpunktam;

9.3. trešajā uzsaukumā vērtē projektus, kur mājsaimniecībās uzstāda biomasas kurināmā katlus, kas piemēroti granulu kurināmajam atbilstoši šo noteikumu 42.1. apakšpunktam. Ja projektu trešā uzsaukuma ietvaros plānots īstenot centralizētās siltumapgādes apkalpošanas zonā 20 metru attālumā no centralizētās siltumapgādes tīkliem, projektu iesniedz ceturtajā uzsaukumā vai šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minētajos papildu uzsaukumos;

9.4. ceturtajā uzsaukumā vērtē visu veidu projektus atbilstoši šo noteikumu 42. punktam;

9.5. papildu uzsaukumos, kas izsludināti atbilstoši šo noteikumu 11. punktam, vērtē visu veidu projektus atbilstoši šo noteikumu 14.1 un 42. punktam.

10. Pasākumam pieejamais finansējums ir 15 531 591 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 13 201 850 euro un privātais līdzfinansējums – vismaz 2 329 741 euro.

11. Ja pirmajam, otrajam un trešajam uzsaukumam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums netiek izlietots, atlikušo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu novirza ceturtā uzsaukuma projektu finansēšanai. Ja pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ceturtajā uzsaukumā netiek izlietots, sadarbības iestāde, vienojoties ar atbildīgo iestādi, var izsludināt papildu uzsaukumus.

12. Pasākuma uzsaukumus sadarbības iestāde organizē, paredzot, ka katrs nākamais uzsaukums tiek izsludināts ne agrāk kā divus mēnešus pēc iepriekšējā uzsaukuma izsludināšanas. Ceturtais uzsaukums tiek izsludināts pēc visu pirmā, otrā un trešā uzsaukuma projektu izvērtēšanas, bet ne vēlāk kā 2024. gada 1. martā.

13. Finansējumu pasākuma ietvaros izmaksā saskaņā ar atbildīgās iestādes apstiprināto un vadošās iestādes saskaņoto vienas vienības izmaksu likmju aprēķina un piemērošanas metodiku (turpmāk – metodika) granta veidā, piemērojot vienkāršoto izmaksu iespējas ar vienas vienības izmaksu likmēm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 53. panta 1. punkta "b" apakšpunktam.

14. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums pasākuma ietvaros nepārsniedz:

14.1. 95 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minētajām darbībām;

14.2. 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām šo noteikumu 42.2. apakšpunktā minētajām darbībām;

14.3. 70 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētajām darbībām;

14.4. 50 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām šo noteikumu 42.4. apakšpunktā minētajām darbībām.

14.1 Šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minēto papildu uzsaukumu ietvaros vienā projektā var īstenot un projektā kombinēt vairākas šo noteikumu 42.1., 42.2. un 42.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības. Šādā gadījumā projekta attiecināmās izmaksas nosaka katram dzīvokļa īpašumam atsevišķi atbilstoši šo noteikumu 13. punktam, piemērojot katrai atbalstāmajai darbībai šo noteikumu 14. punktā minētos nosacījumus. Minētos atbalstāmo darbību kombinēšanas nosacījumus var piemērot:

14.11. dzīvojamām mājām, kas atbilst šo noteikumu 18.2. un 18.3. apakšpunktā minētajām klasēm;

14.12. tādām dzīvojamām mājām, kur projekts tiek īstenots visos dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumos un katram dzīvokļa īpašumam tiek nodrošināts individuāls siltumapgādes risinājums ar vienu šo noteikumu 42.1., 42.2. vai 42.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību;

14.13. tādam projektam, kuram Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs papildus šo noteikumu 15. punktā minētajam nosacījumam nepārsniedz 31 807 euro.

15. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs projektā nepārsniedz 4400 euro uz vienu iedzīvotāju, kas deklarēts dzīvesvietas adresē dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos, kur tiek īstenotas projekta aktivitātes, ievērojot šādus nosacījumus:

15.1. projekta iesniegumā norādītais iedzīvotāju skaits ir iedzīvotāju skaits, kuri uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu par savu dzīvesvietu deklarējuši projekta īstenošanas vietas adresi;

15.2. projekta iesniedzējs apliecina, ka projekta noslēguma maksājuma pieprasīšanas dienā dzīvesvietas adresē dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos tiks nodrošināts ne mazāks deklarēto iedzīvotāju skaits kā projekta iesnieguma iesniegšanas dienā sadarbības iestādē;

15.3. atbalsta finansējuma apjoms netiek samazināts, ja objektīvu un pierādāmu apstākļu dēļ nav iespējams saglabāt deklarēto iedzīvotāju skaitu projekta dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos projekta noslēguma maksājuma pieprasīšanas dienā.

III. Prasības projekta iesniedzējam

16. Projekta iesniedzējs ir:

16.1. īpašnieks – privāto tiesību juridiskā persona vai fiziskā persona, kuras īpašumā ir šo noteikumu 18. punktā minētā dzīvojamā māja, vai īpašnieka pilnvarota persona;

16.2. to kopīpašnieku vai vairāku īpašnieku (ieskaitot pašvaldības) pilnvarota persona, kuru īpašumā ir šo noteikumu 18. punktā minētā dzīvojamā māja.

17. Pilnvarotā persona ir:

17.1. īpašnieka vai kopīpašnieku pilnvarota persona ar tiesībām īstenot projektu, ja to paredzēts īstenot šo noteikumu 18. punktā minētajā dzīvojamā mājā;

17.2. dzīvojamās mājas pārvaldnieks – fiziska vai juridiska persona, kas uz pārvaldīšanas līguma vai likuma pamata veic pārvaldīšanas darbības šo noteikumu 18. punktā minētajā dzīvojamā mājā, ja īpašnieks vai īpašnieki ir pilnvarojuši dzīvojamās mājas pārvaldnieku iesniegt projekta iesniegumu un īstenot projektu.

18. Projektu īsteno dzīvojamā mājā, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst šādai klasei:

18.1. viena dzīvokļa mājas (kods 11100102; 11100103);

18.2. divu dzīvokļu mājas (kods 11210101);

18.3. triju vai vairāku dzīvokļu mājas (kods 11220101; 11220102; 11220103).

19. Projektu var īstenot vienā dzīvokļa īpašumā vai vairākos dzīvokļu īpašumos, neaptverot visus dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumus, ja tiek nodrošināta šo noteikumu 22. punktā minētā prasība un projekta ietvaros katram dzīvokļa īpašumam tiek nodrošināts individuāls siltumapgādes risinājums atbilstoši vienai šo noteikumu 42.1., 42.2. vai 42.4. apakšpunktā minētajai atbalstāmajai darbībai.

19.1 Projektu var īstenot dzīvokļu īpašumos nesadalītā dzīvojamās mājas daļā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

19.11. līdz projekta noslēguma maksājumam dzīvojamā māja tiek sadalīta atsevišķos dzīvokļu īpašumos;

19.12. projekts tiek īstenots un aptver dzīvokļu īpašumos nesadalītās dzīvojamās mājas daļu, kas pēc dzīvojamās mājas sadalīšanas dzīvokļu īpašumos veido vienu vai vairākus dzīvokļu īpašumus;

19.13. tiek nodrošināta šo noteikumu 22. punktā minētā prasība un projekta ietvaros katram dzīvokļa īpašumam tiek nodrošināts individuāls siltumapgādes risinājums.

20. Par vienu dzīvojamo māju:

20.1. pirmajā, otrajā un trešajā uzsaukumā kopā var iesniegt vienu projekta iesniegumu;

20.2. ceturtajā un katrā nākamajā uzsaukumā var iesniegt vienu projekta iesniegumu;

20.3. pasākuma ietvaros var īstenot tikai vienu projektu, izņemot gadījumu, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

20.3.1. īstenojot projektu pirmā, otrā, trešā vai ceturtā uzsaukuma ietvaros, tas netika īstenots visos dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumos;

20.3.2. šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minēto papildu uzsaukumu ietvaros projekts kopā ar šo noteikumu 20.3.1. apakšpunktā minēto projektu atbilst šo noteikumu 14.1 punktam;

20.3.3. īstenojot abus šo noteikumu 20.3.2. apakšpunktā minētos projektus, pasākuma atbalstu saņems visi dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumi.

21. Ja personas īpašumā ir vairākas dzīvojamās mājas, papildus šo noteikumu 20. punktā minētajiem nosacījumiem:

21.1. projekta iesniedzējs (īpašnieks vai pilnvarotā persona) var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu par vienu dzīvojamo māju, kurai attiecīgā persona ir vienīgais īpašnieks;

21.2. pilnvarotā persona var iesniegt neierobežotu projektu iesniegumu skaitu par dzīvojamām mājām, kas pieder vairākiem īpašniekiem.

22. Šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajos gadījumos pilnvarotā persona nodrošina dzīvojamās mājas īpašnieku saskaņojumus par dzīvojamās mājas siltumapgādes risinājuma ieviešanu atbilstoši Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma nosacījumiem.

23. Projektu īsteno šo noteikumu 18. punktā minētajā dzīvojamā mājā (ēkā), kas atbilst šādiem nosacījumiem:

23.1. dzīvojamās mājas kopējā lietderīgā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus;

23.2. dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā vismaz septiņus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas un pastāvīgi ekspluatēta vismaz pēdējos trīs kalendāra gadus;

23.3. dzīvojamās mājas esošā siltumapgāde attiecībā uz projektā uzstādāmajām siltumapgādes iekārtām vismaz pēdējos trīs kalendāra gadus ir nodrošināta ar biomasas cieto kurināmo šo noteikumu 18.1. un 18.2. apakšpunktā minētajās klasēs, bet šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētajā klasē tiek nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo. Ja šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētajā dzīvojamā mājā siltumapgāde tiek nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo vismaz 50 % dzīvokļu īpašumu, projektu var īstenot arī dzīvokļu īpašumos, kuros siltumapgādei tiek patērēti citi energoresursi, nodrošinot dzīvojamā mājā vienotu siltumapgādes risinājumu projekta ietvaros;

23.3.1 šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minēto papildu uzsaukumu ietvaros dzīvojamās mājas esošā siltumapgāde vismaz pēdējos trīs kalendāra gadus vismaz 50 procentu apmērā tika nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo. Ja uz projektu attiecināmajā dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos siltumapgādei papildus tiek patērēti citi energoresursi, kas nav akmeņogles, kūdra vai biomasa, tad:

23.3.11. projekta ietvaros šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minēto daļiņu PM2,5 emisijas samazinājums sasniedz vismaz 0,01 tonnu gadā;

23.3.12. projekta ietvaros netiek atbalstīta šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība, ja dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašuma vai dzīvokļu īpašumu siltumapgādei tiek patērēta dabasgāze;

23.4. dzīvojamā māja atbilst apkures patēriņa E klasei vai efektīvākai klasei atbilstoši normatīvajos aktos par ēku energoefektivitātes aprēķina metodiku noteiktajiem ēku energoefektivitātes enerģijas patēriņa līmeņiem;

23.5. dzīvojamai mājai nepieciešamā siltumapgādes (apkures un karstā ūdens) nominālā jauda nepārsniedz 50 kilovatus (kW).

24. Projektu īsteno dzīvojamā mājā, dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļu īpašumos, kur:

24.1. šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētajā gadījumā uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu ir deklarēta vismaz viena persona;

24.2. šo noteikumu 18.2. un 18.3. apakšpunktā minētajā gadījumā katrā uz projektu attiecināmā dzīvojamo telpu grupas dzīvokļa īpašumā uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu ir deklarēta vismaz viena persona.

25. Projekta iesniegumā norādītās iekārtas uzstāda projekta iesniegumā norādītajā dzīvojamā mājā, vienā dzīvokļa īpašumā vai vairākos dzīvokļu īpašumos. Iekārtas var tikt uzstādītas uz dzīvojamās mājas īpašnieku īpašumā esošās zemes, citā ēkā vai palīgēkā, ja projekta iesniegumam tiek pievienots projekta iesniedzēja vai pilnvarotās personas pamatojums un apliecinājums, ka iekārtu saražotā enerģija tiks izmantota tikai šo noteikumu 18. punktā minētajā dzīvojamā mājā vai šo noteikumu 19. vai 19.1 punktā minētajā dzīvojamā mājā siltumenerģijas ražošanas iekārtas uzstādīšanas gadījumā, vai arī atbilstoši šo noteikumu 44.1. apakšpunktam elektroenerģijas ražošanas iekārtas uzstādīšanas gadījumā, nodrošinot dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašuma vai dzīvokļu īpašumu saražotās elektroenerģijas pašpatēriņu vismaz 80 % apmērā.

26. Projekta iesniedzējs saskaņā ar pasākuma projekta iesniegumu atlases nolikuma prasībām projekta iesniegumu sagatavo un iesniedz elektroniski, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

27. Sadarbības iestāde saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu, vai lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu un atzinumu par projektam izvirzīto nosacījumu izpildi vai neizpildi.

28. Sadarbības iestādei ir tiesības veikt pārbaudi projekta īstenošanas vietā, pirms noslēgts civiltiesiskais līgums par projekta īstenošanu, lai pārliecinātos par faktiskajiem projekta īstenošanas apstākļiem vai projekta iesniegumā sniegtās informācijas patiesumu atbilstoši Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

29. Ja projekta īstenošanas pasākumi tiek veikti šo noteikumu 18. punktā minētajā dzīvojamā mājā, kurā kāds no dzīvojamās mājas īpašniekiem dzīvojamā mājā vai dzīvokļa īpašumā veic saimniecisko darbību un pretendē uz atbalstu, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tad atbalstu attiecināmo darbību izmaksu segšanai tam dzīvojamās mājas īpašniekam, kurš pretendē uz atbalstu, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts:

29.1. līdz 2024. gada 30. jūnijam sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – regula Nr. 1407/2013) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;

29.2. no 2024. gada 1. jūlija sniedz saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris, L sērija) (turpmāk – regula Nr. 2023/2831) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

30. Par saimniecisko darbību šo noteikumu izpratnē nav uzskatāma dzīvojamā mājā esošo pašvaldībām piederošo neprivatizēto dzīvokļu izīrēšana, īres tiesisko attiecību uzsākšana vai dzīvokļu uzturēšana, lai tos izīrētu atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III1 nodaļu "Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem".

31. Par saimniecisko darbību šo noteikumu izpratnē nav uzskatāma komersanta, biedrības vai nodibinājuma juridiskās adreses reģistrācija dzīvojamā mājā vai dzīvokļa īpašumā, ievērojot nosacījumu, ka dzīvojamā mājā vai dzīvokļa īpašumā ir reģistrēts ne vairāk kā viens no šajā punktā minētajiem tiesību subjektiem un netiek veikta nekāda ar komersantu, biedrību vai nodibinājumu mērķiem saistīta darbība.

32. De minimis atbalstu dzīvojamās mājas īpašniekam piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

32.1. dzīvojamās mājas īpašniekam de minimis atbalsts vienam vienotam uzņēmumam:

32.1.1. triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz 200 000 euro atbilstoši šo noteikumu 29.1. apakšpunktam;

32.1.2. iepriekšējos trijos gados no plānotā atbalsta piešķiršanas brīža nepārsniedz 300 000 euro atbilstoši šo noteikumu 29.2. apakšpunktam;