Valsts aizsardzības dienesta likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņu (turpmāk — pilsoņi) sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības.

2. pants. Valsts aizsardzības dienests

(1) Valsts aizsardzības dienests ir valsts dienesta veids, kurš ietver valsts aizsardzības militāro dienestu, kā arī valsts aizsardzības civilo dienestu (turpmāk — alternatīvais dienests).

(2) Valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi — vīrieši — viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), ir pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas vai izglītības procesa pārtraukšanas. Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

(3) Valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi — vīrieši — līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz viņiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats šā dienesta atlikšanai.

(4) Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi var pieteikties pilsoņi — vīrieši un sievietes — no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecuma sasniegšanai. Ja likumā nav noteikts citādi, uz pilsoņiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam, ir attiecināms tāds pats tiesiskais regulējums kā uz pārējiem iesaucamajiem.

(5) Gadījumā, ja šā panta otrajā daļā minētie pilsoņi brīvprātīgi piesakās valsts aizsardzības militārajam dienestam, bet atbilstības dienestam izvērtēšanas process tiek pārtraukts, viņi ir pakļauti valsts aizsardzības dienestam gada laikā no izvērtēšanas procesa pārtraukšanas. Atkārtoti brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības militārajam dienestam viņi ir tiesīgi ne agrāk kā pēc gada.

3. pants. Veids, kādā pilda valsts aizsardzības militāro dienestu

(1) Valsts aizsardzības militāro dienestu pilda vienā no šādiem veidiem:

1) 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes (turpmāk — Zemessardze) vienībā (turpmāk — Nacionālo bruņoto spēku vienība);

2) piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu;

3) piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu militārās izglītības iestādē un Nacionālo bruņoto spēku vienībā, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.

(2) Valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to var aizstāt ar alternatīvo dienestu šajā likumā noteiktajā kārtībā. Alternatīvo dienestu pilda 11 mēnešus Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs.

(3) Veidu, kādā pilsonis pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, nosaka, ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku noteiktās prioritātes un Nacionālo bruņoto spēku noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošinājumu.

(4) Pilsonis, kurš apgūst ārsta, ārsta palīga vai māsas profesiju, studējot ārstniecības programmā, var izvēlēties vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidiem neatkarīgi no Nacionālo bruņoto spēku noteiktajām prioritātēm. Ņemot vērā studējošo profesionālās zināšanas un prasmes, viņus var iecelt ar attiecīgo jomu saistītos amatos.

(5) Ministru kabinets nosaka valsts aizsardzības militārā dienesta laikā apgūstamo teorētisko un praktisko zināšanu un prasmju kopumu.

II nodaļaPilsoņu reģistrācija, uzskaite un iesaukšana valsts aizsardzības dienestā

4. pants. Iesaukums valsts aizsardzības militārajā dienestā

(1) Aizsardzības ministrs izdod pavēli par iesaukumu valsts aizsardzības militārajā dienestā, nosakot tajā iesaukuma laiku un iesaucamo skaitu katram valsts aizsardzības militārā dienesta veidam. Iesaucamo skaitu nosaka, ņemot vērā Valsts aizsardzības koncepcijā, Valsts aizsardzības operatīvajā plānā un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā noteiktās vadlīnijas un prioritātes valsts aizsardzības uzdevumu pildīšanai. Pavēle tiek publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms plānotā iesaukuma.

(2) Komplektējot valsts aizsardzības militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā iekļauj pilsoņus, kuri valsts aizsardzības militārajam dienestam ir pieteikušies brīvprātīgi. Pilsoņiem, kuri pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi, ievērojot šā likuma 3. panta trešajā daļā noteikto, var piedāvāt izvēlēties valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidu.

(3) Lai nokomplektētu trūkstošo iesaukuma daļu, iesaukšana valsts aizsardzības militārajā dienestā notiek, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa (turpmāk — atlase) attiecībā uz tiem iesaucamajiem, kas dienestam nav pieteikušies brīvprātīgi, kā arī uz tiem pilsoņiem, kuru atbilstības valsts aizsardzības dienestam izvērtēšana ir pārtraukta, jo viņi atsaukuši savu pieteikumu līdz veselības pārbaudes pabeigšanai vai nav pildījuši šajā likumā noteiktos pienākumus. Atlasi rīko šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktā minētā dienesta veida izpildei. Atlasi rīko proporcionāli to valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kuri deklarēti vai kuru reģistrētā vai norādītā dzīvesvieta vai pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgajā novadā. Ministru kabinets nosaka atlases norises nosacījumus un kārtību.

(4) Ja iesaukumam tiek pakļauti visi attiecīgajā gadā dienestam pakļautie pilsoņi, šā panta trešajā daļā minēto atlasi nerīko.

(5) Pilsoni, kas nav atlasīts iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā šā likuma 2. panta otrajā daļā norādītajā termiņā, noņem no valsts aizsardzības dienesta uzskaites un ieskaita Nacionālo bruņoto spēku rezervē kā rezervistu.

(6) Aizsardzības ministrija izveido un uztur valsts informācijas sistēmu, kurā veic valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu, pilsoņu, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam, un valsts aizsardzības dienestā iesaukto pilsoņu reģistrāciju un uzskaiti. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Aizsardzības ministrija veic valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu un to pilsoņu, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam, reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu.

(7) Aizsardzības ministrijas reģistrētos pilsoņus līdz iesaukšanai valsts aizsardzības militārajā dienestā vai alternatīvajā dienestā sauc par iesaucamajiem.

5. pants. Valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisija

(1) Ministru kabinets izveido valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisiju (turpmāk — kontroles komisija). Kontroles komisijas locekļi uz šīs komisijas darbības laiku tiek atbrīvoti no pienākumu pildīšanas pamatdarba vietā, saglabājot atlīdzību. Vismaz pusi no kontroles komisijas sastāva veido personas, kuras nav nodarbinātas Nacionālajos bruņotajos spēkos, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs.

(2) Kontroles komisija kontrolē un pārskata Aizsardzības ministrijas pieņemtos lēmumus, kā arī pieņem lēmumus par iesaukšanu alternatīvajā dienestā.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētā komisija kontrolē un pārskata Aizsardzības ministrijas pieņemtos lēmumus, izskata personu sūdzības par šiem lēmumiem, kā arī pieņem lēmumus par iesaukšanu alternatīvajā dienestā.

6. pants. Iesaucamo atbilstības valsts aizsardzības dienestam noteikšana, un informācijas iegūšanas un sniegšanas kārtība

(1) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izvērtē un nosaka iesaucamo atbilstību valsts aizsardzības dienestam.

(2) Lai izvērtētu iesaucamo atbilstību valsts aizsardzības dienestam, Aizsardzības ministrijai tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve norādītajām valsts informācijas sistēmām un datubāzēm šādas informācijas iegūšanai:

1) no Fizisko personu reģistra — vārds, uzvārds, personas kods (arī iepriekšējais personas kods), dzimums, dzimšanas dati, statuss Fizisko personu reģistrā (aktīvs/pasīvs), valstiskā piederība un tās veids, informācija par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, informācija par aizbildnībā esošiem bērniem, informācija par ārpusģimenes aprūpes vai aizgādnības nodibināšanu vai izbeigšanu vai aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu vai atjaunošanu, deklarētā, reģistrētā vai norādītā dzīvesvietas adrese (arī pēdējā deklarētā dzīvesvietas adrese, ja nav aktuālo datu par dzīvesvietu);

2) no Sodu reģistra — informācija par sodāmību par smagu vai sevišķi smagu noziegumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, notiesāšanu par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, aizdomās turētā vai apsūdzētā statusu;

3) no Valsts izglītības informācijas sistēmas — informācija par iegūto vai iegūstamo izglītību, sekmēm un mācību statusu;

4) no Invaliditātes informatīvās sistēmas — informācija par personai noteikto invaliditāti;

5) no vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas — informācija par personas veselības stāvokli;

6) no ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra — informācija par pacientam reģistrētajām slimībām;

7) (izslēgts ar 14.11.2024. likumu);

8) no Valsts valodas prasmes apliecību uzskaites datubāzes — informācija par valsts valodas prasmi.

(21) Informāciju par valsts aizsardzības dienestam nepakļautām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kurām atliek valsts aizsardzības dienestu, Aizsardzības ministrija pieprasa no attiecīgās iestādes.

(22) Aizsardzības ministrija iesaucamā atbilstības valsts aizsardzības dienestam izvērtēšanas procesā var lūgt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu par iesaucamā iesaukšanas atbilstību nacionālās drošības interesēm.

(3) Informāciju par Latvijas pilsoņa iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā vai iesaukšanas atlikšanu, kā arī par valsts aizsardzības dienesta izpildes veidu un atvaļināšanu no valsts aizsardzības dienesta no Aizsardzības ministrijas var pieprasīt:

1) valsts pārvaldes iestādes — savu funkciju izpildei, ja attiecīgās informācijas iegūšana ir paredzēta valsts pārvaldes iestādes darbību regulējošos normatīvajos aktos;

2) ar kredītinformācijas biroju starpniecību kredītiestādes un kredītu devēji, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, — lai izvērtētu pilsoņa spēju atmaksāt kredītu.

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) iesaucamo veselības stāvokļa prasības un pārbaudes kārtību;

2) kārtību un termiņus, kādos var atkārtoti izvērtēt veselības stāvokli un noteikt atbilstību valsts aizsardzības dienestam, ja iesaucamais ir atzīts par nederīgu šim dienesta veidam pārejošu veselības traucējumu dēļ;

3) kārtību, kādā Aizsardzības ministrija iegūst informāciju no valsts informācijas sistēmām, to apstrādā un glabā;

4) kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, kā arī kredītiestādes un kredītu devēji, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, pieprasa un Aizsardzības ministrija sniedz informāciju par pilsoņa iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā vai iesaukšanas atlikšanu, kā arī par valsts aizsardzības dienesta izpildes veidu un atvaļināšanu no valsts aizsardzības dienesta, un sniedzamās informācijas apjomu.

7. pants. Lēmums attiecībā uz iesaucamo

(1) Aizsardzības ministrija pēc tam, kad ir izvērtēta iesaucamā atbilstība valsts aizsardzības dienestam attiecībā uz katru iesaucamo, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesaukt valsts aizsardzības militārajā dienestā, norādot dienesta pildīšanas vietu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai;

2) atlikt valsts aizsardzības dienestu, norādot iemeslu un termiņu, uz kādu tas tiek atlikts;

3) neiesaukt valsts aizsardzības dienestā un noņemt no valsts aizsardzības dienesta uzskaites, ja iesaucamais neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām.

(2) Aizsardzības ministrija kontroles komisijai nosūta iesaucamā pieteikumu alternatīvā dienesta pildīšanai, nepieņemot šā panta pirmās daļas 1. punktā norādīto lēmumu, ja Aizsardzības ministrijā saņemti dokumenti, kas apliecina, ka pastāv reliģisko organizāciju darbību regulējošos speciālajos tiesību aktos tieši noteikti ierobežojumi iesaucamā iesaukšanai militārajā dienestā.

(3) Ja ir saņemts iesaucamā pieteikums alternatīvā dienesta pildīšanai, Aizsardzības ministrija to nosūta kontroles komisijai lēmuma pieņemšanai. Kontroles komisija, pieņemot lēmumu par iesaukšanu alternatīvajā dienestā, norāda alternatīvā dienesta pildīšanas vietu. Ja kontroles komisija iesaucamā pieteikumu alternatīvā dienesta pildīšanai ir noraidījusi, Aizsardzības ministrija nodrošina šā panta pirmās daļas 1. punktā norādītā lēmuma izpildi.

8. pants. Pilsoņi, kuri nav pakļauti valsts aizsardzības dienestam

(1) Valsts aizsardzības dienestam nav pakļauts:

1) pilsonis, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;

2) pilsonis, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, vai otrs vecāks ir iesaukts valsts aizsardzības dienestā, kā arī pilsonis, kurš ar bāriņtiesas lēmumu ir vienīgais aizbildnis vai audžuģimenē ir vienīgais aprūpētājs;

3) pilsonis, kuram saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto vai vecākiem, ja viņš ir vienīgais aprūpētājs;

4) pilsonis, kuram ir arī kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsonība (pavalstniecība), ja viņš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai ir pildījis ārvalstīs valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu), izņemot gadījumu, kad viņš valsts aizsardzības dienestam piesakās brīvprātīgi;

41) pilsonis, kuram ir arī kādas citas valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika, Jaunzēlande vai Ukraina, pilsonība (pavalstniecība);

5) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolvents;

6) pilsonis, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā 11 mēnešus;

7) Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk kā divus gadus;

8) pilsonis, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

9) pilsonis, kurš par šīs daļas 8. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

10) pilsonis, ja viņš ir bērna, kuram noteikta invaliditāte, vecāks, aizbildnis vai audžuvecāks;

11) pilsonis, par kuru ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par tā iesaukšanas neatbilstību nacionālās drošības interesēm.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos pilsoņus noņem no valsts aizsardzības dienesta uzskaites.

9. pants. Pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai

(1) Valsts aizsardzības dienestu atliek ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam:

1) Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja tā dien minētajās iestādēs un nav nepārtraukti nodienējusi divus gadus, kā arī valsts drošības iestāžu amatpersonai, kura dien minētajās iestādēs;

2) pilsonim, kuram valsts aizsardzības dienestu nepieciešams atlikt veselības stāvokļa dēļ;

3) pilsonim, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

4) pilsonim, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, izņemot šā likuma 8. panta pirmās daļas 8. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā;

5) pilsonim, kurš dien profesionālajā dienestā un nepārtraukti nav nodienējis 11 mēnešus.

(2) Valsts aizsardzības dienestu var atlikt pilsonim, kurš svarīgu iemeslu dēļ (ir iegūta stipendija augstskolā, ir valsts izlases dalībnieks kādā sporta veidā, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, saskaņā ar likumu kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, ir svarīgi ģimenes apstākļi un citi iemesli) vēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam.

(3) Aizsardzības ministrija kontrolē, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ iesaucamajam tika atlikts valsts aizsardzības dienests. Ja atlikšanas pamats zudis, pilsoni iesauc valsts aizsardzības militārajā dienestā vai alternatīvajā dienestā.

10. pants. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Šā likuma 7. panta pirmajā daļā minēto lēmumu iesaucamais var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu kontroles komisijai. Kontroles komisijas lēmumu iesaucamais var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Kontroles komisijas lēmumu par atteikumu aizstāt valsts aizsardzības militāro dienestu ar alternatīvo dienestu iesaucamais var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

11. pants. Paziņošana par nosūtīšanu uz valsts aizsardzības dienesta vietu

(1) Aizsardzības ministrija paziņo iesaucamajam lēmumu par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, to nosūtot uz oficiālo elektronisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi ne vēlāk kā divus mēnešus pirms datuma, kad viņam jāierodas dienesta vietā, izņemot gadījumu, kad iesaucamais brīvprātīgi pieteicies konkrētajam iesaukumam.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā administratīvā akta piespiedu izpildi nodrošina Militārā policija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

11.1 pants. Iesaucamo un iesaukto transporta un ēdināšanas izdevumu segšana

(1) Iesaucamajam kompensē transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot sabiedrisko transportu nokļūšanai no deklarētās dzīvesvietas Latvijā līdz veselības stāvokļa pārbaudes vietai un atpakaļ. Iesauktajam kompensē transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot sabiedrisko transportu nokļūšanai no deklarētās dzīvesvietas līdz dienesta vietai valsts aizsardzības militārā dienesta uzsākšanai. Kārtību un apmēru, kādā izmaksā sabiedriskā transporta izdevumu kompensāciju, un nosacījumus attiecībā uz sabiedriskā transporta izdevumu kompensāciju nosaka Ministru kabinets.

(2) Iesaucamajam kompensē ēdināšanas izdevumus veselības stāvokļa pārbaudes dienā. Kārtību un apmēru, kādā iesaucamajam kompensē ēdināšanas izdevumus veselības stāvokļa pārbaudes dienā, un nosacījumus attiecībā uz ēdināšanas izdevumu kompensāciju nosaka Ministru kabinets.

III nodaļaValsts aizsardzības militārā dienesta pildīšana