Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos

Ministru kabineta noteikumi Nr. 227 Rīgā 2023. gada 9. maijā (prot. Nr. 25 19. §)

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka rūpnieciskās zvejas kārtību iekšējos ūdeņos.

2. Šie noteikumi attiecas uz iekšējiem ūdeņiem, kas atrodas sauszemes pusē no Baltijas jūras un Rīgas līča krasta līnijas un upju un kanālu ietekās sauszemes pusē no to pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītajiem punktiem, bet ostās – no to pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītajiem punktiem.

3. Rūpnieciskās zvejas veikšanai iekšējos ūdeņos zvejnieks:

3.1. attiecīgajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas ūdenstilpe:

3.1.1. saņem speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, ja zvejnieks nodarbojas ar komerciālo zveju iekšējos ūdeņos;

3.1.2. noslēdz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu, izņemot gadījumu, ja rūpnieciskā zveja notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos vai licencēto rūpniecisko zveju;

3.1.3. saņem zvejas atļauju (licenci), kurā norādīts zvejas rīku veids, to skaita limits (tīkliem – tīklu garuma metru limits) un atsevišķu zivju sugu, tostarp vēžu un trīsuļodu kāpuru, nozvejas apjoma limits (turpmāk – zvejas limits), ja attiecīgajos ūdeņos tāds ir noteikts;

3.2. Zemkopības ministrijā saņem lietotāja tiesības zvejas datu reģistrēšanai iekšējo ūdeņu zvejas žurnālā (turpmāk – zvejas žurnāls) valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības informācijas un kontroles integrētā sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma).

4. Pašvaldība rūpnieciskās zvejas organizēšanai iekšējos ūdeņos īsteno šādas darbības:

4.1. operatīvi ievada datus informācijas sistēmā par zvejniekiem izsniedzamajiem dokumentiem:

4.1.1. par speciālajām atļaujām (licencēm) komercdarbībai zvejniecībā, to derīguma termiņu un tā pagarināšanu, kā arī atļauju (licenču) darbības apturēšanu vai anulēšanu;

4.1.2. par noslēgtajiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem un šo līgumu ikgadējiem protokoliem, kā arī atzīmē, vai zvejnieki zvejo komerciālā nolūkā vai pašpatēriņam;

4.1.3. par zvejas atļaujām (licencēm), to derīguma termiņu un tā pagarināšanu, zvejas atļauju (licenču) darbības apturēšanu vai anulēšanu (arī tad, ja tiek konstatēts, ka zvejnieks nepilda rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā noteiktās saistības vai šo noteikumu 28.13. apakšpunktā ​minēto pienākumu) un par citu šo noteikumu zvejas atļaujā (licencē) norādīto informāciju (šo noteikumu 1. pielikums);

4.1.4. par papildu atļaujām zvejai ar tīkliem šo noteikumu 2. pielikumā minētajos publiskajos ezeros (ezeru daļās) no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās;

4.2. ja ir attiecīgs pamatojums, iesniedz priekšlikumus Zemkopības ministrijā:

4.2.1. par šo noteikumu 22., 23. un 24. punktā minēto zvejas aizlieguma termiņu izmaiņām attiecīgu hidrometeoroloģisko apstākļu dēļ (agrāks vai vēlāks zivju nārsts);

4.2.2. par attiecīgo sugu zivju skaita samazinājumu katra zvejas rīka pārbaudes reizei pašpatēriņa zvejā (21.14. apakšpunkts), ja pašvaldība konkrētajos ūdeņos ir noteikusi līdaku un zandartu nozvejotā skaita samazinājumu saskaņā ar makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības regulējošiem normatīvajiem aktiem.

5. Zemkopības ministrija rūpnieciskās zvejas pārvaldībai iekšējos ūdeņos īsteno šādas darbības:

5.1. piešķir informācijas sistēmas lietotāja tiesības zvejniekam uz nenoteiktu laiku, nosūtot lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli uz zvejnieka iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi;

5.2. izskata pašvaldību priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar šo noteikumu 4.2.1. un 4.2.2. apakšpunktu, un attiecīgos gadījumos pieņem lēmumu par zvejas regulēšanas papildu pasākumiem konkrētajos ūdeņos.

II. Zvejas rīki un to izmantošana

6. Rūpnieciskajā zvejā iekšējos ūdeņos ir atļauti šādi zvejas rīki:

6.1. tīkls – pasīvs zvejas rīks, kas izgatavots no linuma, kurš piesiets pie virvēm (uzsēdināts uz tām) un kuram no vienas vai abām pusēm var būt pievienots resnāka diega linuma sašuvums (liekaču linums), piestiprināts pie tīkla augšējās un apakšējās auklas, un kam linuma acs izmērs ir lielāks nekā pamata tīkla acs izmērs, bet nav mazāks par 160 milimetriem. Tā nostiprināšanai zvejas vietā var izmantot šo noteikumu 6.2.1.4. apakšpunktā minētās atsaites un enkurus. Tīkla linuma acs izmērs ir:

6.1.1. zivju tīklam – ne mazāks kā 30 milimetru;

6.1.2. zivju tīklam specializētajā repšu zvejā – ne mazāks kā 20 milimetru;

6.1.3. zivju tīklam specializētajā jūras salaku zvejā – ne mazāks kā 12 milimetru;

6.1.4. nēģu tīklam ar atļauto garumu, kas nav lielāks par 100 metriem, – no 8 līdz 14 milimetriem;

6.2. murds – jebkuras formas pasīvs krātiņveida zvejas rīks, kas izgatavots no linuma, kurā auklas diametrs nav tievāks par vienu milimetru (arī murda sētā, spārnos un krātiņus savienojošajā linumā, kas noslēdz ejas starp krātiņiem), un kas sastāv no viena vai diviem krātiņiem ar āmjiem – pie krātiņa rāmja piešūtiem pēdējiem iedzirkņiem, kuros uzkrājas zivis, līdz murda izberamā atvēruma galam. Murdam:

6.2.1. var būt pievienoti šādi papildelementi:

6.2.1.1. krātiņu iekšpusē iešūti viens vai vairāki iedzirkņi – linuma sašuvums, kurš veido piltuves formu un kura platākā mala krātiņa iekšpusē ir piešūta pie krātiņa rāmja;

6.2.1.2. krātiņiem pievienota sēta un spārni – linums, kas piesiets pie virvēm (uzsēdināts uz tām) un piestiprināts pie krātiņiem vai ejām;

6.2.1.3. krātiņus savienojošais linums – virvēs iestiprināts linums, kas noslēdz eju starp krātiņiem;

6.2.1.4. atsaites un enkuri – pie zvejas rīka konstrukcijas elementiem piesietas virves, kas savienotas ar attiecīgiem balsta punktiem – uz grunts nogremdētiem smaga materiāla priekšmetiem (enkuriem) vai citiem nekustīgiem priekšmetiem un objektiem, kuri ierobežo zvejas rīka konstrukcijas kustības un nodrošina tā noturību ūdenstilpē ievietotajā vietā;

6.2.2. linuma acs minimālais izmērs jebkurā konstrukcijas daļā, izņemot āmi, ir:

6.2.2.1. zivju murdam – 30 milimetru;

6.2.2.2. zivju murdam specializētajā jūras salaku un vīķu zvejā un zušu murdam – 12 milimetru;

6.2.2.3. nēģu murdam, kura horizontālais murda atvērums nedrīkst būt lielāks par četriem metriem, – astoņi milimetri;

6.2.2.4. stagaru murdam un ezera salaku murdam – seši milimetri;

6.3. nēģu tacis – upes gultnē īpaši izveidotā stacionārā konstrukcijā vai ar šo noteikumu 6.2.1.4. apakšpunktā minētajām atsaitēm un enkuriem vienā rindā nostiprināti nēģu murdi;

6.4. zušķērājs – stacionārs krātiņveida zvejas rīks, kuru izmanto no ezera lejup migrē­jošo zušu zvejai, arī zušu murds, ja ar to tiek aizšķērsots vairāk par pusi no upes platuma, un kura nostiprināšanai zvejas vietā var tikt izmantotas šo noteikumu 6.2.1.4. apakšpunktā minētās atsaites un enkuri;

6.5. zivju vads – aktīvs, aiz virvēm un linuma spārniem velkams no linuma veidots maisveida formā sašūts zvejas rīks, kura sašaurinātajā beigu daļā āmī uzkrājas zivis;

6.6. trīsuļodu kāpuru rāmis (siets) – uz karkasa (rāmja) vai pie karkasa (rāmja) nostiprinātu auklu rinda vai siets;

6.7. vēžu murds – pasīvs krātiņveida zvejas rīks, kurš sastāv no viena vai vairākiem šo noteikumu 6.2.1.1. apakšpunktā minētajiem iedzirkņiem bez šo noteikumu 6.2.1.2. apakšpunktā minētās sētas un spārniem un kura nostiprināšanai zvejas vietā var tikt izmantotas šo noteikumu 6.2.1.4. apakšpunktā minētās atsaites un enkuri.

7. Rūpnieciskā zveja tiek uzskatīta par specializētu, ja zvejo noteiktas sugas zivis ar attiecīgajai sugai paredzēto šo noteikumu 6. punktā minēto zvejas rīku un konkrētais zvejas rīks ir norādīts zvejas atļaujā (licencē), izņemot šo noteikumu 6.1.1., 6.2.2.1. un 6.5. apakšpunktā minētos rūpnieciskās zvejas rīkus, kas nav paredzēti specializētajai rūpnieciskajai zvejai un neattiecas uz to.

8. Zvejas rīka linuma acs izmēru nosaka, izmērot attālumu starp grīstē saņemtiem vienpadsmit vienas rindas linuma mezgliem un iegūto skaitli dalot ar desmit.

9. Rūpnieciskajā zvejā aizliegts izmantot šādus zvejas rīkus:

9.1. murdus, kuru sētas garums vai spārnu atvērums ir lielāks par 30 metriem (izņemot murdu limitu, kas noteikts zušu un ezera salaku specializētajai zvejai, un murdu limitu zvejai Buļļupē, Daugavā, posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, Daugavas ūdenskrātuvēs un Liepājas ezerā, – saskaņā ar minētajiem limitiem murda sētas garums var būt lielāks par 30 metriem, bet nedrīkst pārsniegt 100 metru un murda spārnu atvērums nav lielāks par 30 metriem);

9.2. tīklus, kuru garums ir mazāks par 15 metriem, ja zvejo privātajos ūdeņos, un tīklus, kuru garums ir mazāks par 30 metriem, ja zvejo publiskajos ūdeņos;

9.3. ja tiek zvejots pašpatēriņam:

9.3.1. publiskajos ūdeņos – vairāk nekā vienu zivju murdu bez spārniem un ejām, kurā attālums no sētas linuma brīvā gala līdz krātiņa āmja izberamajam galam (murda konstrukcijā ar vienu krātiņu) vai attālums starp divu kārtiņu āmju izberamajiem galiem (murdu konstrukcijā ar diviem krātiņiem) ir lielāks par 30 metriem;

9.3.2. privātajos ūdeņos – vairāk nekā divus 15 metru garus tīklus vai vairāk par vienu zivju murdu, kas atbilst šo noteikumu 6.2. un 6.2.2.1. apakšpunktam;

9.3.3. savstarpēji kopā savienotus (sasietus) divu vai vairāku pašpatēriņa zvejā izmantotus tīklus vai zivju murdus;

9.3.4. jebkuru citu šo noteikumu 6. punktā minēto zvejas rīku;

9.3.5. tīklu vai murdu vairākās ūdens­tilpēs viena rūpnieciskās zvejas tiesību nomas periodā, kā arī aizliegts slēgt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu vienlaikus ar vairākām pašvaldībām par zveju ūdenstilpē, kas atrodas vairāk nekā vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

9.4. zivju vadu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošajās ūdenstilpēs, izņemot zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar Zvejniecības likuma 12. pantu.

III. Zvejas rīku marķēšana un atrašanās vietu apzīmēšana

10. Zvejas rīku marķēšanā un atrašanās vietu apzīmēšanā rūpnieciskajā zvejā iekšējos ūdeņos ievēro šādus nosacījumus:

10.1. zvejas rīka marķēšanas zīmi izgatavo no gaiša putuplasta, baltmetāla vai cita ūdensizturīga materiāla, un tās izmērs nedrīkst būt mazāks par 3 x 6 centimetriem;

10.2. uz marķēšanas zīmes norāda informācijas sistēmas automātiski piešķirtu pastāvīgu zvejas atļaujas (licences) numuru;

10.3. zvejas rīka marķēšanas zīme diennakts tumšajā laikā papildus ir aprīkota ar atstarojošu elementu;

10.4. zvejas rīkus, kuri saskaņā ar līgumu tiek izmantoti zinātniskajai izpētei, papildus marķē ar attiecīgās pētniecības iestādes zīmi;

10.5. burtu un ciparu lielumam un uzrakstu nodiluma pakāpei jābūt tādai, lai uzraksti un apzīmējumi ir skaidri salasāmi;

10.6. marķēšanas zīmes piestiprina:

10.6.1. pie tīkla – abos galos pie augšējās auklas ne tālāk par vienu metru no tīkla linuma galiem;

10.6.2. pie murda bez spārniem – lielākā loka (loku) vidū;

10.6.3. pie murda ar spārniem – katra spārna galā augšmalā ne tālāk par vienu metru no gala;

10.6.4. pie zivju vada un trīsuļodu kāpuru rāmja (sieta) – jebkurā redzamā vietā;

10.7. zvejas rīku atrašanās vietas apzīmē ar zīmēm, kas redzamas virs ūdens, šādā veidā:

10.7.1. tīkla abos galos un murda abos vistālāk izvērstajos punktos pievieno nostiprinātas vai peldošas vertikālas stoderes (kārtis) ar vienādas krāsas (izņemot baltu) karodziņiem, kuru malas nav īsākas par 20 centimetriem. Pie stoderēm virs ūdens virsmas vai ledus papildus piestiprina arī zvejas rīka marķējuma zīmi;

10.7.2. tīklus, kuru garums pārsniedz 50 metru, un murdus, kuru sētas garums pārsniedz 50 metru, papildus pēc katriem 50 metriem apzīmē ar papildu stoderēm;

10.8. kuģojamās upēs zvejas rīkiem upes labajā krastā papildus pievieno stoderi ar sarkanu karodziņu, bet kreisajā krastā – stoderi ar zaļu karodziņu.

IV. Zivju minimālais garums un piezvejas apjoms

11. Rūpnieciskajā zvejā iekšējos ūdeņos lomā atļauts paturēt, bet aizliegts pārdot šo noteikumu 18. punktā noteikto piezveju, kā arī atļauts paturēt minēto sugu zivis un vēžus, ja to minimālais garums atbilst šādiem izmēriem:

11.1. lasis Salmo salar – 60 cm;

11.2. sams Silurus glanis – 60 cm;

11.3. līdaka Esox lucius – 50 cm;

11.4. taimiņš Salmo trutta – 50 cm;

11.5. zandarts Sander lucioperca – 45 cm;

11.6. zutis Anguilla anguilla – 50 cm;

11.7. ālants Leuciscus idus – 30 cm;

11.8. līnis Tinca tinca – 25 cm;

11.9. salate (meža vimba) Leuciscus aspius – 45 cm;

11.10. sapals Squalius cephalus – 30 cm;

11.11. sīga Coregonus sp. – 30 cm;

11.12. vēdzele Lota lota – 35 cm;

11.13. vimba Vimba vimba – 30 cm;

11.14. repsis Coregonus albula – 16 cm;

11.15. platspīļu vēzis Astacus astacus – 10 cm;

11.16. šaurspīļu vēzis Pontastacus leptodactylus – 10 cm.

12. Visu sugu zivīm garumu nosaka, mērot zivi no purna gala līdz astes spuras galam. Ja mēra apstrādātas (sālītas, žāvētas, kūpinātas vai kaltētas) zivis, noteikto garumu samazina par četriem procentiem, bet zivīm ar atdalītām astēm un galvām noteikto garumu samazina par 25 procentiem. Ja atdalīta tikai galva, noteikto garumu samazina par 15 procentiem, ja atdalīta tikai aste – par 10 procentiem.

13. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa gala (ass izauguma priekšpusē starp acīm) līdz astes plāksnīšu galam.

14. Visu sugu zivis un vēžus, kas ir mazāki par šo noteikumu 11. punktā noteikto garumu, sauc par mazizmēra zivīm vai maz­izmēra vēžiem.

15. Par piezveju tiek uzskatītas to sugu zivis konkrētajā lomā, kuru zveja ir aizliegta attiecīgajā laikā un vietā vai ar attiecīgo zvejas rīku, kā arī mazizmēra zivis un maz­izmēra vēži.

16. Aizliegta līdaku, sīgu un repšu piezveja šo noteikumu 23. punktā noteiktajā papildu aizlieguma laikā, bet strauta foreļu, alatu, kā arī vēžu piezveja aizliegta visu gadu. Lašu un taimiņu piezveja aizliegta visu gadu, izņemot šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minēto nozveju.

17. Specializētajā zvejā laikposmā no 1. marta līdz 15. jūnijam zvejā ar tīkliem un no 16. aprīļa līdz 31. maijam zvejā ar murdiem šo noteikumu 11. punktā minēto zivju sugu piezveja ir aizliegta, bet pārējo zivju sugu piezveja nepārsniedz 10 procentu no kopējā loma svara. Pārējā laikā citu zivju sugu piezveja nav limitēta, ievērojot šo noteikumu 16. un 18. punktā minētos piezvejas ierobežojumus.

18. Pieļaujamā mazizmēra zivju piezveja, izņemot šo noteikumu 16. un 17. punktā minētos piezvejas ierobežojumus, katrā zvejas rīka pacelšanas reizē katrai šo noteikumu 11. punktā minētajai zivju sugai nedrīkst pārsniegt piecus procentus no attiecīgās sugas zivju kopējā skaita nozvejā.

19. Ja nozvejā ir pārsniegts šo noteikumu 16., 17. un 18. punktā minētais piezvejas apjoms vai šo noteikumu 21.14. apakšpunktā minētais zivju skaits vai nozvejas apjoms katrā zvejas rīka pārbaudes reizē, piezvejas zivis un zivis, kuras nav atļauts paturēt saskaņā ar šo noteikumu 21.14. apakšpunkta nosacījumiem, nekavējoties jāatlaiž atpakaļ ūdenī.

20. Ja ir pārsniegta noteiktā piezveja, zvejniekam zveja attiecīgajā vietā jāpārtrauc vai zvejas rīki jāaizstāj ar citiem zvejas rīkiem, vai jāmaina zvejas vieta.

V. Ar rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos saistītie aizliegumi

21. Personām aizliegts:

21.1. izmantot rūpnieciskajā zvejā iekšējos ūdeņos zvejas rīkus bez marķējuma vai ar tādu marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 10. punktā minētajām prasībām;

21.2. pārbaudīt, izņemt un transportēt tām nepiederošus jebkurus zivju un vēžu ieguves rīkus;

21.3. izmantot rūpnieciskajā zvejā tādas metodes, līdzekļus vai zvejas rīkus, kas nav minēti šo noteikumu 6. punktā, izņemot zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar Zvejniecības likuma 17. panta otro daļu;

21.4. atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:

21.4.1. ar jebkuriem zvejas rīkiem, ja personai nav klāt derīga zvejas atļauja (licence) zvejas rīku lietošanai zvejas atļaujā (licencē) norādītajā ūdenstilpē vai ja to lietošana attiecīgajā laikā ir aizliegta;

21.4.2. ar jebkuras sugas zivīm, vēžiem, trīsuļodu kāpuriem un nēģiem, kuru ieguve attiecīgajā ūdenstilpē un laikā ir aizliegta vai kuru ieguves apjoms pārsniedz personai noteikto atsevišķu zivju sugu limitu vai šo noteikumu 21.14. apakšpunktā minēto zivju skaitu vai nozvejas apjomu, vai šajos noteikumos atļauto piezvejas apjomu. Par šo noteikumu 21.4.1. apakšpunktā un šajā apakšpunktā minēto nosacījumu pārkāpumu neuzskata gadījumus, kad pēc zvejai atļautā laika beigām komerczvejā izmantojamie rīki zvejas atļaujā (licencē) norādītajā ūdenstilpē ir:

21.4.2.1. palikuši neizņemti tādu nepārvaramu ārkārtēju apstākļu dēļ, kurus nevar iepriekš paredzēt un novērst (stihiskas dabas parādības, avārijas, nepiemēroti hidroloģiskie apstākļi – vižņi, ledus šķelšanās un iešana, krasas ūdenslīmeņa svārstības hidroelektrostaciju darbības vai plūdu ietekmē);

21.4.2.2. izņemti, bet ūdenstilpē vēl atstāti šo noteikumu 6.2.1.4. apakšpunktā minētie attiecīgā zvejas rīka enkuri un atsaites, un par to informācijas sistēmā zvejas žurnāla sadaļā "Piezīmes" ir ievadīta šādu gadījumu apliecinoša informācija, kurā norādīts termiņš, kad enkuri un atsaites tiks izņemti no ūdenstilpes;

21.5. pēc zvejas transportēt lomu no izkraušanas vai pārkraušanas vietas vai pārdot nozvejotās zivis, ja tās nav šķirotas un nosvērtas, kā arī nav izdarīts attiecīgs ieraksts zvejas žurnālā;

21.6. reģistrēt zvejas žurnālā vienas sugas zivis ar citas sugas zivju nosaukumu, nenorādīt zivju nosaukumu vai izdarīt ierakstu "pārējās zivis" vai "sīkzivis";

21.7. patvaļīgi pārvietot nozvejotās zivis no vienas ūdenstilpes otrā;

21.8. izvietojot zvejas rīkus, patvaļīgi veidot akmeņu krāvumus, aizsprostus un veikt citas darbības, kas maina ūdenstilpes dabisko hidroloģisko režīmu;

21.9. izmantot rūpnieciskajā zvejā tīklus publiskajos ezeros no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās no pulksten 24.00 naktī no piektdienas uz sestdienu (vai no pulksten 24.00 naktī no attiecīgās darbdienas vai svētdienas uz svētku dienu) līdz pulksten 24.00 naktī no svētdienas uz pirmdienu (vai līdz pulksten 24.00 naktī no pēdējās svētku dienas uz nākamo darbdienu), izņemot šo noteikumu 2. pielikumā minētos publiskos ezerus (ezeru daļas), kā arī Zvejniecības likuma 16. panta trešajā daļā minētos ezerus, kuros visu gadu aizliegta rūpnieciskā zveja vai zveja ar tīkliem;

21.10. izmantot rūpnieciskajā zvejā zušu murdus ezeru iztekās diennakts gaišajā laikā;

21.11. uzsākt zveju zinātniskajai izpētei un citos īpašos nolūkos, ja par to iepriekš nav informēts Valsts vides dienests (turpmāk – dienests);

21.12. izmantot zvejā kuģošanas līdzekļus, kas nav reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Latvijas kuģu reģistrā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību un nav ierakstīti zvejas atļaujā (licencē);

21.13. slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus vai lomu;

21.14. no pašpatēriņa zvejas publiskos ūdeņos katrā zvejas rīka pārbaudes reizē nozvejā paturēt tādu zivju daudzumu (ievērojot arī atsevišķu zivju sugu daudzumam papildus noteikto zivju garuma ierobežojumu) vai apjomu, kas pārsniedz Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" 16. punktā noteikto vienai personai atļauto lomā paturamo zivju daudzumu vai apjomu.

VI. Zvejas aizlieguma laiki un vietas