Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā

Ministru kabineta noteikumi Nr. 259 Rīgā 2023. gada 23. maijā (prot. Nr. 27 45. §)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu par dzīvnieku, sējumu un stādījumu platību apdrošināšanu (turpmāk – atbalsts).

2. Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā, daļēji sedzot izdevumus par apdrošināšanas prēmiju.

3. Atbalstu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2021. gada 6. decembris, Nr. L435) (turpmāk – regula 2021/2115), 76. pantu.

4. Atbalsta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

5. Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

5.1. tam ir spēkā esoša Latvijas Bankas atļauja (licence) apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai;

5.2. tas ir iekļauts Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicētajā apdrošināšanas starpnieku sarakstā;

5.3. tas ir ar šo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktā minētajiem apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem saistīts uzņēmums.

6. Atbalsta pretendents atbilst šādiem nosacījumiem:

6.1. ir fiziska vai juridiska persona, kas atbilst normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu un administrēšanu minētajiem aktīvā lauksaimnieka nosacījumiem;

6.2. pie apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja ir iegādājies apdrošināšanas polisi dzīvnieku, sējumu un stādījumu platību apdrošināšanai. Viens risks vienam laukam vai vienam ganāmpulkam vienā apdrošināšanas periodā ir apdrošināts pie viena apdrošinātāja;

6.3. tā nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds nepārsniedz apmēru, kas noteikts normatīvajos aktos par vispārējo kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai;

6.4. tas nav izslēdzams no atbalsta pretendentu loka atbilstoši normatīvajiem aktiem par vispārējo kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai.

7. Attiecināmās izmaksas ir apdrošināšanas prēmija par apdrošināšanas polisi, ja apdrošināšanas līgums paredz šādus nosacījumus:

7.1. tādu atbalsta pretendenta zaudējumu segšanu, kurus dzīvniekiem, sējumu un stādījumu platībām radījusi šāda riska iestāšanās:

7.1.1. nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi;

7.1.2. uguns;

7.1.3. dzīvnieku vai augu slimība, izņemot slimības, kas minētas normatīvajos aktos par valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensāciju;

7.1.4. augu kaitēkļu invāzija;

7.1.5. plēsēju nodarītie postījumi ganāmpulkā;

7.2. šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētos zaudējumus sedz šādos gadījumos:

7.2.1. atbalsta pretendentam ir iznīcināti ne mazāk kā 20 procentu no vidējā produkcijas apjoma regulas 2021/2115 76. panta 5. punkta izpratnē;

7.2.2. attiecīgajā lauka vienībā katras kultūraugu sugas ražas zudums skaitliskā vērtībā ir lielāks par 20 procentiem;

7.3. atlīdzības limitu par katru apdrošināto risku vismaz 200 procentu apmērā no kopējās apdrošināšanas prēmijas par visiem polisē minētajiem riskiem, izņemot savvaļas dzīvnieku un putnu radīto postījumu risku ziemas periodā;

7.4. iestājoties apdrošināšanas polisē minētajiem riskiem, pašrisks nemainās atkarībā no iepriekš izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par jebkuru no attiecīgajā polisē minētajiem riskiem;

7.5. apdrošinātā sējumu un stādījumu platība ģeotelpiskajā iesniegumā vai tā sagatavē ir deklarēta ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu. Ja apdrošinātā ziemāju sējumu platība ir gājusi bojā un ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalstam tiek pieteikta cita kultūra, atbalsta pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja apliecinājumu vai cita veida pierādījumu par bojāgājušo platību;

7.6. apdrošināšanas polisē norādītais dzīvnieku skaits nepārsniedz lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā norādīto dzīvnieku skaitu apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienā vai tuvākajā datumā pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienas tām sugām, par kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu dzīvnieku skaits jāziņo reizi mēnesī vai divas reizes gadā.

8. Ja apdrošināšanas polise paredz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu par zaudējumiem, kas nepārsniedz 20 procentu no gada vidējā produkcijas apjoma, vai apdrošināšanas polise sedz cita veida risku, kas nav minēts šo noteikumu 7.1. apakšpunktā, atbalstu par šīm izmaksām nepiešķir un attiecīgā apdrošināšanas prēmijas summas daļa ir nodalīta.

9. Atbalsta pretendents līdz iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām attiecīgajā kārtā ir pilnībā apmaksājis rēķinu par apdrošināšanas prēmiju vai apdrošināšanas polises privātā ieguldījuma daļas summu.

10. Atbalsta intensitāte ir 50 procentu no apdrošināšanas prēmijas attiecināmajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā:

10.1. 50 euro par vienu hektāru (izņemot par šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētajām kultūrām) vai vienu liellopu vienību (1. pielikums) un ne vairāk kā 65 euro par vienu hektāru, ja ziemāju kultūra ir gājusi bojā un attiecīgajā platībā pavasarī ir iesēta vasarāju kultūra;

10.2. 200 euro par vienu hektāru, kas ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstam ir deklarēts ar kultūraugu un zemes izmantošanas kodu no 5., 6. un 7. kultūraugu grupas.

11. Atbalsta iesniegumus pieņem kārtās. Lauku atbalsta dienests pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju pirms kārtas uzsākšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludina iesniegumu iesniegšanas kārtu un nosaka:

11.1. kārtas sākuma un beigu datumu;

11.2. kārtai piešķirtā publiskā finansējuma apmēru.

12. Lai saņemtu atbalstu, atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā ne agrāk kā apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās dienā iesniedz iesniegumu atbilstoši Lauku atbalsta dienesta sagatavotajai veidlapai. Iesniegumā norāda vismaz šādu informāciju:

12.1. atbalsta pretendenta vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru un Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

12.2. atbalsta pretendenta kontaktinformāciju – tālruņa numuru, e-pasta adresi;

12.3. apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja nosaukumu;

12.4. par apdrošināšanas polisi – apdrošinātos kultūraugus vai dzīvniekus, apdrošinātos riskus, kopējo apdrošināšanas prēmijas apmēru un attiecināmās izmaksas, kā arī apdrošināšanas periodu;

12.5. saņemtās atlīdzības kārtējā un iepriekšējā gadā, ja iepriekš saņemts atbalsts par apdrošināšanas polises iegādi. Informāciju norāda par katru risku atsevišķi;

12.6. apliecinājumus saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.

13. Atbalsta pretendents iesniegumam pievieno:

13.1. kārtējā gadā spēkā esošas apdrošināšanas polisi (kopiju), kura stājas spēkā ne vēlāk kā iesniegumu iesniegšanas kārtas pēdējā dienā;

13.2. norēķinu dokumentu kopijas par izdarītajām apdrošināšanas prēmijas iemaksām;

13.3. apdrošināšanas līguma un tā pielikumu kopiju, kā arī citus dokumentus, kuros norādīta informācija par apdrošināšanas polises atlīdzības limitu un pašrisku.

14. Lauku atbalsta dienests divu mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atbalstu.

15. Ja ir aizdomas par ekonomiski nepamatotu un apdrošināšanas mērķim neatbilstošu polisi, Lauku atbalsta dienests no apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja vai atbalsta pretendenta pieprasa skaidrojumu par aprēķināto prēmiju un atlīdzības limitu attiecībā uz apdrošināšanas polisē ietvertajiem riskiem un citiem nosacījumiem.

16. Ja termiņš apdrošināšanas līgumam, ar kuru apdrošināti dzīvnieki, ir īsāks par kalendāra gadu, maksimālo atbalstu par vienu liellopa vienību proporcionāli samazina atbilstoši līguma darbības termiņa dienu skaitam.

17. Lauku atbalsta dienests atbalstu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā uz atbalsta saņēmēja kontu, kas atvērts pie Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2. panta otrās daļas 1., 2., 4., 7. un 8. punktā minētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja.

18. Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs katru ceturksni līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam informē Lauku atbalsta dienestu, ja apdrošināšanas līgums tiek grozīts vai izbeigts pirms termiņa un lauksaimniekam atmaksāta apdrošināšanas prēmija vai tās daļa, un norāda atmaksātās apdrošināšanas prēmijas apmēru, kā arī pievieno konkrētā lauksaimnieka apdrošināšanas polises kopiju.

19. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 18. punktā minētās informācijas saņemšanas pārrēķina atbalsta saņēmējam piešķiramo atbalstu un pieprasa viņam atmaksāt pārmaksāto atbalstu vai tā daļu.

20. Ja iesniegumu iesniegšanas kārta nav ilgāka par vienu mēnesi un pieteiktais atbalsta finansējums pārsniedz konkrētajā kārtā pieejamo finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina izmaksājamā atbalsta apmēru par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību visiem atbalsta pretendentiem.

21. Ja iesniegumu iesniegšanas kārta ir ilgāka par vienu mēnesi, Lauku atbalsta dienests:

21.1. mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu, izmaksājot pretendentam 80 procentus no aprēķinātās atbalsta summas, vai par atteikumu piešķirt atbalstu;

21.2. mēneša laikā pēc iesniegumu iesniegšanas kārtas beigām izmaksā pretendentam atlikušo atbalsta summu. Ja pieteiktais atbalsta finansējums pārsniedz konkrētajā kārtā pieejamo finansējumu, visiem atbalsta pretendentiem proporcionāli samazina izmaksājamā atbalsta apmēru par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību.

Ministru prezidents A. K. KariņšZemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒ iekšlietu ministrs M. Kučinskis

1. pielikumsMinistru kabineta2023. gada 23. maijanoteikumiem Nr. 259

Liellopu vienības apdrošināšanas apmēra aprēķināšanai

2. pielikumsMinistru kabineta2023. gada 23. maijanoteikumiem Nr. 259

Atbalsta pretendenta apliecinājumi