LegalizePar 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" nolūka "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu un programmu pārvaldība" projekta "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" pases un koplietošanas pakalpojuma "IKT attīstības aktivitāšu un domēnu arhitektūru pārvaldības atbalsta pakalpojums" apstiprināšanu
Ministru kabineta rīkojums Nr. 421 Rīgā 2023. gada 6. jūlijā (prot. Nr. 35 28. §)
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" (turpmāk – 2.1.1.1.i. investīcija) projekta "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu (2. pielikums).
2. Apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 2 320 500 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu ne vairāk kā 2 100 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu ne vairāk kā 220 500 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa izmaksu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras izstrādes un konsultāciju pakalpojumu izmaksu segšanai.
3. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju iesniegt projekta iesniegumu 2.1.1.1.i. investīcijas ietvaros.
4. Finansēt projektu 2.1.1.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi".
5. (Svītrots ar MK 19.08.2025. rīkojumu Nr. 504)
Ministru prezidents A. K. KariņšVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks
1. pielikumsMinistru kabineta2023. gada 6. jūlijarīkojumam Nr. 421
2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" pase
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) |
|---|---|
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri | Valsts digitālās attīstības aģentūra |
| 2.1. Programmas nosaukums | Ārpus programmām |
| --- | --- |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Netieša saistība ar visiem attīstības programmās iekļautajiem Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) plāna 2.1. reformu un investīciju virziena projektiem tādā nozīmē, ka viens no projekta uzdevumiem ir atbalsta nodrošināšana attīstības programmu pārvaldībai.Veicot projekta aktivitātes, VARAM nodrošinās Valsts informācijas sistēmu likuma 4. panta pirmajā daļā VARAM uzdoto funkciju, proti, koordinēt valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu darbību integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, realizējot vienotu valsts politiku valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu attīstības un uzturēšanas jomā, kā arī minētā likuma 4. panta trešajā daļā noteikto funkciju koordinēt pētījumus un investīcijas integrētas valsts informācijas sistēmas izveidošanai un valsts informācijas sistēmu darbības pilnveidošanai, piesaistot ekspertus valsts informācijas sistēmu ekspertīzēm, un sniegt priekšlikumus Ministru kabinetam par valsts informācijas sistēmu attīstību.Ievērojot minēto, konstatējams, ka VARAM kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai |
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Centralizēts atbalsts projektu programmu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) arhitektūras vienveidīgai pārvaldībai, tādējādi veicinot un koordinējot ANM 2.1. mērķrādītāju sasniegšanu, kā arī projekta īstenošanas rezultātā pilnveidojot tehnisko risinājumu VARAM īstenoto centralizēto funkciju procesam – valsts pārvaldes IKT attīstības aktivitāšu īstenošanas uzraudzībai (Valsts informācijas sistēmu likuma 4. un 5. pants) |
| --- | --- |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | ANM reformu un investīciju virziena 2.1. investīciju mērķu daudzveidība rada nepieciešamību pārvaldīt investīciju projektus pa projektu programmām attiecīgo jomu jeb domēnu arhitektūru ietvaros. Resursu piesaiste ar īpaša projekta palīdzību ir paredzēta Latvijas ANM plānā (505. rindkopa) |
| 3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 |
| 3.3.1. Horizontālo un nozaru jomu arhitektūru aprakstu izstrāde un koordinatoru atbalsts jomu arhitektūru izstrādātājiem, nodrošinot administratīvo atbalstu arhitektūru izstrādē un saskaņošanā, ievērojot valsts pārvaldes jomu mērķarhitektūru plānošanas vienveidību un pārvaldot to savstarpējo saskaņotību | Projektā piesaistīto ekspertu skaits dalībai jomu mērķarhitektūru izstrādē |
| 3.3.1. Horizontālo un nozaru jomu arhitektūru aprakstu izstrāde un koordinatoru atbalsts jomu arhitektūru izstrādātājiem, nodrošinot administratīvo atbalstu arhitektūru izstrādē un saskaņošanā, ievērojot valsts pārvaldes jomu mērķarhitektūru plānošanas vienveidību un pārvaldot to savstarpējo saskaņotību | Dokumentēto mērķarhitektūru izskatīšanas un apspriešanas sanāksmju skaits valsts IKT pārvaldības vadītāju forumā |
| 3.3.1. Horizontālo un nozaru jomu arhitektūru aprakstu izstrāde un koordinatoru atbalsts jomu arhitektūru izstrādātājiem, nodrošinot administratīvo atbalstu arhitektūru izstrādē un saskaņošanā, ievērojot valsts pārvaldes jomu mērķarhitektūru plānošanas vienveidību un pārvaldot to savstarpējo saskaņotību | Dokumentēto horizontālo un nozaru jomu mērķarhitektūru izstrādes sanāksmju skaits |
| 3.3.1. Horizontālo un nozaru jomu arhitektūru aprakstu izstrāde un koordinatoru atbalsts jomu arhitektūru izstrādātājiem, nodrošinot administratīvo atbalstu arhitektūru izstrādē un saskaņošanā, ievērojot valsts pārvaldes jomu mērķarhitektūru plānošanas vienveidību un pārvaldot to savstarpējo saskaņotību | Sniegts administratīvais atbalsts horizontālo un nozaru jomu mērķarhitektūru izskatīšanai IKT vadītāju forumā (mērķarhitektūru skaits) |
| 3.3.1. Horizontālo un nozaru jomu arhitektūru aprakstu izstrāde un koordinatoru atbalsts jomu arhitektūru izstrādātājiem, nodrošinot administratīvo atbalstu arhitektūru izstrādē un saskaņošanā, ievērojot valsts pārvaldes jomu mērķarhitektūru plānošanas vienveidību un pārvaldot to savstarpējo saskaņotību | Izstrādātas horizontālo jomu mērķarhitektūras (skaits) |
| 3.3.1. Horizontālo un nozaru jomu arhitektūru aprakstu izstrāde un koordinatoru atbalsts jomu arhitektūru izstrādātājiem, nodrošinot administratīvo atbalstu arhitektūru izstrādē un saskaņošanā, ievērojot valsts pārvaldes jomu mērķarhitektūru plānošanas vienveidību un pārvaldot to savstarpējo saskaņotību | Izstrādāta nozaru jomas mērķarhitektūra (skaits) |
| 3.3.1. Horizontālo un nozaru jomu arhitektūru aprakstu izstrāde un koordinatoru atbalsts jomu arhitektūru izstrādātājiem, nodrošinot administratīvo atbalstu arhitektūru izstrādē un saskaņošanā, ievērojot valsts pārvaldes jomu mērķarhitektūru plānošanas vienveidību un pārvaldot to savstarpējo saskaņotību | Nodrošināts koordinatoru atbalsts ANM projektu risinājumu dokumentētai iekļaušanai jomu mērķarhitektūrās (risinājumu skaits) |
| 3.3.2. Pašreizējais centralizētais IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības process ir transformēts par izmaiņu pārvaldības procesu, kura īstenošanā iesaistītas mērķarhitektūru jomu pārvaldošās iestādes, kuras īsteno centralizētu IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības procesu, kas pārvalda savu specializācijas jomu arhitektūras, apkopo un uztur datus par valsts pārvaldes digitālajām tehnoloģijām, valsts pārvaldes pakalpojumiem (tai skaitā elektroniskajiem pakalpojumiem), valsts digitālo tehnoloģiju infrastruktūru un informācijas sistēmām (arī valsts informācijas sistēmām) | Izstrādāta IKT attīstības aktivitāšu saskaņošanas procesa lietotāja rokasgrāmata |
| 3.3.2. Pašreizējais centralizētais IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības process ir transformēts par izmaiņu pārvaldības procesu, kura īstenošanā iesaistītas mērķarhitektūru jomu pārvaldošās iestādes, kuras īsteno centralizētu IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības procesu, kas pārvalda savu specializācijas jomu arhitektūras, apkopo un uztur datus par valsts pārvaldes digitālajām tehnoloģijām, valsts pārvaldes pakalpojumiem (tai skaitā elektroniskajiem pakalpojumiem), valsts digitālo tehnoloģiju infrastruktūru un informācijas sistēmām (arī valsts informācijas sistēmām) | Nodrošināts pasākumu kopums mācību organizēšanai un vadībai IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības procesa IT risinājumam |
| 3.3.2. Pašreizējais centralizētais IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības process ir transformēts par izmaiņu pārvaldības procesu, kura īstenošanā iesaistītas mērķarhitektūru jomu pārvaldošās iestādes, kuras īsteno centralizētu IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības procesu, kas pārvalda savu specializācijas jomu arhitektūras, apkopo un uztur datus par valsts pārvaldes digitālajām tehnoloģijām, valsts pārvaldes pakalpojumiem (tai skaitā elektroniskajiem pakalpojumiem), valsts digitālo tehnoloģiju infrastruktūru un informācijas sistēmām (arī valsts informācijas sistēmām) | Nodrošināta iespēja mērķarhitektūru jomas pārvaldošām iestādēm, kuras īsteno centralizētu IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības procesu, izmantojot sistēmu VIRSIS, veikt augstāk minēto funkciju |
| 3.3.2. Pašreizējais centralizētais IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības process ir transformēts par izmaiņu pārvaldības procesu, kura īstenošanā iesaistītas mērķarhitektūru jomu pārvaldošās iestādes, kuras īsteno centralizētu IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības procesu, kas pārvalda savu specializācijas jomu arhitektūras, apkopo un uztur datus par valsts pārvaldes digitālajām tehnoloģijām, valsts pārvaldes pakalpojumiem (tai skaitā elektroniskajiem pakalpojumiem), valsts digitālo tehnoloģiju infrastruktūru un informācijas sistēmām (arī valsts informācijas sistēmām) | Pilnveidota VIRSIS sistēma, nodrošinot spēju uzkrāt, apkopot un uzturēt datus par valsts pārvaldes digitālajām tehnoloģijām, valsts pārvaldes pakalpojumiem (tai skaitā elektroniskajiem pakalpojumiem), valsts digitālo tehnoloģiju infrastruktūru un informācijas sistēmām, arī valsts informācijas sistēmām |
| 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 |
| --- | --- |
| 2 100 000 euro | 174 300 euro (4.4. punktā norādītajai izmaksu pozīcijai) |
| Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apmērs (indikatīvi) |
| --- | --- |
| 4.3. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas | 1 270 000 euro |
| 4.4. VIRSIS pilnveidojumu izstrāde un citu konsultāciju pakalpojumu izmaksas, kas var ietvert arī IKT arhitektūras pārvaldības programmatūras rīku attīstības, pielāgošanas un licenču izmaksas | 830 000 euro |
| Skaits | IKT risinājuma nosaukums |
| --- | --- |
| 1 | Valsts pārvaldes informācijas sistēmu, IT resursu un pakalpojumu informācijas sistēma (VIRSIS) |
| Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) |
| --- | --- |
| 1 | IKT attīstības aktivitāšu un jomu arhitektūru pārvaldības atbalsta pakalpojums |
| Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums |
| --- | --- |
| 1 | 5.3.1. Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu datu kopa |
| VARAM Projektu pārvaldības departamentam sadarbībā ar citiem digitālās transformācijas rīcībpolitikas departamentiem ir pieredze apjomīgu IKT projektu ieviešanā valsts pārvaldē – tajā skaitā satura un apjoma ziņā salīdzināma projekta Nr. 2.2.1.1/16/I/001 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" (turpmāk – PIKTAPS) īstenošanā. Tā mērķis – nodrošināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 2014.–2020. gadā līdzfinansēto IKT projektu sasvstarpējo saskaņotību, būtiskāko centralizēto platformu projektēšanu un īstenošanu, kā arī veicināt sabiedrības spējas un ieinteresētību efektīvi izmantot radītos IKT risinājumus. PIKTAPS projekta komanda veicināja valsts centralizēto IKT risinājumu projektēšanas un izstrādes aktivitātes, valsts IKT arhitektūras pārvaldības aktivitātes un IKT iespēju izmantošanu valsts pārvaldē kopumā. Līdz 2023. gada 24. jūnijam tika īstenots atsevišķs projekts – PIKTAPS otrās kārtas projekts Nr. 2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta" (turpmāk – PIKTAPS 2), kurā tika turpinātas PIKTAPS aktivitātes.Projekta komanda sastāv no projekta vadītāja (1 slodze), kas ir atbildīgs par projekta darbību norisi atbilstoši apstiprinātajai projekta pasei, vada projekta komandu un, pārliecinoties, ka projekta mērķi tiek sasniegti plānoto resursu ietvaros, nodrošina integrētu darbu starp projektā iesaistītajiem darbiniekiem, kas īsteno uzdotās projekta darbības, t. i., sniedz atbalstu projektu programmu vadībai un uzraudzībai, veic jomu mērķarhitektūras izstrādi un uzturēšanu, nodrošinot programmu administratīvās koordinācijas resursu. Vienlaikus īstenošanas personāls veic sistēmu analītiķa pienākumu izpildi un izstrādes projekta vadību VIRSIS risinājuma pilnveidei. Precīzs īstenošanas personāla skaits pieejams Vienošanās par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" projekta Nr. 2.1.1.1.i.0/1/23/I/VARAM/010 "Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" īstenošanu 3. pielikumā "Projekta Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība īstenošanas laika plāns 2023.–2026. gads", kurā projekta personāls tiek monitorēts un uzskaitīts. Specifisku uzdevumu veikšanai projekta vadītājs pēc nepieciešamības piesaista kompetentas amatpersonas no attiecīgajiem VARAM departamentiem, kā arī, piemēram, IKT arhitektūras līmeņa speciālistus un vadošos nozaru speciālistus |
|---|
| Laika un finansiālie ieguvumi no projekta tiks sasniegti tiešo ietaupījumu rezultātā, piesaistot un noturot valsts pārvaldē kvalificētus un pieredzējušus speciālistus. Projektu portfelim, kuram atbalstu sniegs šis projekts, nebūs nepieciešams veikt lielu skaitu konsultāciju iepirkumu, bet tiks nodrošināts vienmērīgs konsultāciju nodrošinājums (nozares specifiskie jautājumi, sistēmu arhitektūra u. tml.) visā projektu īstenošanas laikā no valsts pārvaldes resursiem. Radot pastāvīgus atbalsta resursus IKT projektu ieviešanai, tiks centralizētas projektu administratīvās funkcijas, noņemot slogu no valsts pārvaldes institūciju personāla, kas nav tieši saistīts ar IKT projektiem. Tāpat, izslēdzot lielu skaitu konsultāciju iepirkumu, tiks radīta vienota IKT projektu vadības metodoloģija un analītiskā potenciāla koncentrēšana vienuviet. Pastarpināti tiks nodrošināti ietaupījumi kvalitatīvākas risinājumu arhitektūras un izstrādāto risinājumu sadarbspējas dēļ, kas ir ilgtermiņa ieguvums.Pozitīvo ietekmi uz cilvēkresursu un finansiālo resursu izlietojumu valsts pārvaldē saistībā ar šī projekta ieviešanu iespējams ilustrēt ar projektā PIKTAPS 2 iegūtajiem datiem (SIA "PricewaterhouseCoopers" nodevums "Projektu pārvaldības ietvara izveide, tajā skaitā IKT arhitektūras uzraudzības vajadzībām"). Projekta ietvaros tika veikta 33 valsts iestāžu, kuras iesaistītas IKT projektu ieviešanā, pārstāvju aptauja, tā cenšoties noskaidrot esošo situāciju un vajadzību pēc centralizētas projektu vadības procesu (Project Management Office – PMO) ieviešanas valsts pārvaldē. Rezultāti uzrādīja, ka tikai 4,35 % respondentu pārstāvētajās iestādēs ir pieejami visi vajadzīgie speciālisti projektu ieviešanai. 44 % aptaujāto minēja, ka pastāv šādu speciālistu (IKT jomas eksperti un iepirkumu eksperti) trūkums, savukārt 46 % aptaujāto minēja, ka faktiski šādi speciālisti iestādē ir, taču to pamatpienākumi nav saistīti ar projektu ieviešanu, kā arī to slodze ir tik liela, ka nav iespējams tos piesaistīt projektu vajadzībām. Faktiski 90 % gadījumu IKT un iepirkumu speciālistu pieejamība ir būtiski ierobežota vai neesoša. Šis projekts ir vērsts uz situācijas uzlabošanu, piesaistot speciālistus tieši IKT projektu ieviešanas vajadzībām, nodrošinot to ekspertīzes pieejamību horizontāli visā valsts pārvaldē.Ņemot vērā to, ka reformu un investīciju virziena 2.1. "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" portfelis aptver projektus astoņu domēnu ietvaros un vismaz 24 projektos būs nepieciešama augsta līmeņa (IT arhitektūras) speciālistu iesaiste, šis projekts sniegs būtisku izmaksu ietaupījumu gan mazinot nepieciešamību pēc atsevišķu speciālistu algošanas katrā projektā, gan atsevišķu konsultāciju pakalpojumu iepirkšanu. Papildus tam projekts nodrošinās arī savstarpējo tehnoloģisko saistību starp vienā domēnā esošiem risinājumiem.Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem datiem (2022. gada 3. ceturksnis) vidējais atalgojums informācijas tehnoloģiju nozarē (apakšnozare J62 Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības) Latvijā ir 2660 EUR bruto (kopā ar darba devēja VSAOI (23,59 %) – 3287,49 EUR). Viena speciālista algošana gadā, pieņemot, ka speciālists saņems vismaz vidējo atalgojumu nozarē un neskaitot citas izmaksas, piemēram, veselības apdrošināšanu, piemaksas, pabalstus, naudas balvas u. c. darbiniekiem pienākošās izmaksas atkarībā no iestādes/organizācijas, līdz ar to izmaksātu vismaz 39 449,88 EUR, bet četros gados – 157 799,52 EUR.Vismaz viena speciālista algošana katrā no projektiem četru gadu periodā vai trīs speciālistu algošana katrā no astoņiem domēniem: 24 x 157 799,52 EUR = 3 787 188,48 EUR.Minimālais ietaupījums: 3 787 188,48 – 2 320 500,00 = 1 466 688,48 EUR |
|---|
| Projekts primāri sniegs atbalstu jomu arhitektūru izstrādei, līdz ar to projekts cieši saistīts ar projektu plānošanas un ieviešanas gaitu konkrētās nozarēs, kuras atbalstīs ANM. Projekta ietvaros tiks nodrošināta valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūras koordinēšana un pārvaldība.Paredzēts, ka arī turpmāk tiks izmantota centralizēta pieeja valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūras koordinēšanai un pārvaldībai, tāpēc konkrētais projekts palīdzēs to turpmāk attīstīt. Līdzīgi atbalsta pasākumi valsts IKT risinājumu izstrādei nākotnē tiek plānoti arī no citiem fondiem, piemēram, ERAF, tāpēc ir būtiski veidot šo projektu sasaisti un prakses pēctecību pēc 2026. gada, kad paredzēts šī projekta noslēgums.Projekta īstenošanas termiņš: 2026. gada 31. maijs |
|---|
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.