Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā

Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 Rīgā 2023. gada 13. jūlijā (prot. Nr. 36 85. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 7. pantu un 19. panta 2. un 10. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi) vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu, tai skaitā:

1.1. institūcijas, kas atbildīgas par Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 9. pantā minēto horizontālo principu un principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Klimatdrošināšana" (turpmāk – horizontālie principi) koordināciju, kā arī minēto institūciju tiesības un pienākumus;

1.2. projektu iesniegumu atlasi;

1.3. projektu iesniegumu atlases nolikuma saturu;

1.4. projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas izstrādes apjomu;

1.5. kārtību, kādā izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – likums) 22. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;

1.6. civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – līgums vai vienošanās) saturu;

1.7. līguma vai vienošanās noslēgšanas un grozījumu (tai skaitā arī sadarbības iestādes vienpusēja paziņojuma un vienpusēja uzteikuma) izdarīšanas kārtību;

1.8. projekta sadarbības partnera piesaistes nosacījumus;

1.9. kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas un Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs) publisko informāciju par projektiem (turpmāk – projekti) un nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;

1.10. projekta izmaksu efektivitātes novērtēšanas kārtību.

2. Šajos noteikumos ietvertie nosacījumi neattiecas uz finanšu instrumentiem, tai skaitā kombinētajiem atbalsta veidiem saskaņā ar regulas 2021/1060 58. panta 4. un 5. punktu. Šajos noteikumos ietvertie nosacījumi attiecas uz finanšu instrumentu ieguldījumu fondiem tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā normatīvajiem aktiem par attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas kārtību.

3. Finansējuma saņēmējs, saglabājot atbildību par projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, kā arī maksājumu veikšanu un iepirkuma procedūras veikšanu, var projekta īstenošanā piesaistīt sadarbības partneri, kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

3.1. atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu;

3.2. iesaistās projekta īstenošanā ar tā valdījumā vai īpašumā esošo mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem;

3.3. finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

4. Sadarbības partneris nav tiesīgs ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumus nodot citai personai.

5. Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu sadarbībā ar šo noteikumu 3. punktā minēto sadarbības partneri:

5.1. slēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri, ja normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu nav noteikts citādi, un nodrošina, ka sadarbības partneris ievēro projekta īstenošanā izvirzītās prasības;

5.2. nedeleģē sadarbības partnerim atbildību par likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktajiem finansējuma saņēmēja pienākumiem, kā arī maksājumu pieprasījumu iesniegšanu sadarbības iestādē.

6. Finansējuma saņēmējs sadarbības līgumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

6.1. sadarbības partnera pienākumi un tiesības;

6.2. sadarbības partnera finansējuma plānošana, ja attiecināms;

6.3. ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanas termiņš;

6.4. piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas apturēšanas, izmaksas turpināšanas un atgūšanas kārtība;

6.5. strīdu izšķiršanas kārtība;

6.6. informācija par īpašumu vai pamatlīdzekļu juridisko piederību un projekta īstenošanas rezultātā radīto vai iegādāto vērtību piederību, kā arī to uzturēšanas un izmantošanas kārtību, ja attiecināms;

6.7. sadarbības partnera un finansējuma saņēmēja rekvizīti;

6.8. rīcība nepārvaramas varas gadījumā.

II. Horizontālie principi

7. Par horizontālo principu koordināciju (turpmāk – ieviešanas uzraudzība) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) ieguldījumu ietvaros ir atbildīgas šādas institūcijas:

7.1. Labklājības ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju – par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (regulas 2021/1060 9. panta 1., 2. un 3. daļa) ieviešanas uzraudzību, aptverot tādas jomas kā pamattiesību ievērošana, dzimumu līdztiesība starp vīriešiem un sievietēm, diskriminācijas novēršana dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ;

7.2. Klimata un enerģētikas ministrija – par horizontālā principa "Klimatdrošināšana" ieviešanas uzraudzību;

7.3. Ekonomikas ministrija – par horizontālā principa "Energoefektivitāte pirmajā vietā" ieviešanas uzraudzību;

7.4. visas atbildīgās iestādes – par horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (regulas 2021/1060 9. panta 4. daļa) ieviešanas uzraudzību atbilstoši attiecīgās iestādes pārraudzībā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem.

8. Institūcijām, kas atbildīgas par šo noteikumu 7.1., 7.2. un 7.3. apakšpunktā minēto horizontālo principu ieviešanas uzraudzību, ir šādi pienākumi:

8.1. izstrādāt metodisko materiālu par attiecīgo horizontālo principu ieviešanu, ieviešanas uzraudzību, nodrošināt konsultatīvu un metodisku atbalstu Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām specifisko atbalsta mērķu ieviešanas nosacījumu definēšanā un pēc pieprasījuma atbilstoši kompetencei sniegt viedokli projektu iesniegumu vērtēšanas komisijai par attiecīgā horizontālā principa vērtēšanas jautājumiem un finansējuma saņēmējam saistībā ar attiecīgā horizontālā principa piemērošanas jautājumiem;

8.2. sniegt atzinumu par Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu projektiem un tiesību aktu projektiem Eiropas Savienības fondu jomā, kā arī sniegt uzraudzības komitejai un apakškomitejai viedokli par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju projektiem, kas saistīti ar horizontālajiem principiem;

8.3. informēt uzraudzības komiteju par Eiropas Savienības fondu ieguldījumu atbilstību attiecīgajiem horizontālajiem principiem programmas ieviešanā.

9. Iestādēm, kas atbildīgas par šo noteikumu 7.4. apakšpunktā minētā horizontālā principa ieviešanas uzraudzību, ir pienākums izstrādāt horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējumu par katru pārraudzībā esošo specifisko atbalsta mērķi un, ja nepieciešams, nodrošināt novērtējumā ietverto nepieciešamo darbību ietveršanu normatīvajos aktos par specifisko atbalsta mērķu īstenošanu un specifiskajos atbilstības un kvalitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos.

10. Institūcijām, kas atbildīgas par horizontālo principu ieviešanas uzraudzību, ir tiesības pieprasīt un saņemt no citām Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un nozaru ministrijām informāciju, kas nepieciešama horizontālo principu ieviešanai (ja minētā informācija nav pieejama Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā).

11. Institūcijas, kas atbildīgas par horizontālo principu ieviešanas uzraudzību, informē Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas par konstatētajiem būtiskajiem trūkumiem un vienlaikus sniedz argumentētus priekšlikumus atbilstīgai un efektīvai horizontālo principu ieviešanai.

12. Eiropas Savienības fondu vadībā vai īstenošanā iesaistītās institūcijas, konstatējot horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" iespējamus pārkāpumus vai saņemot sūdzības par Eiropas Savienības fondu atbalstīto darbību neatbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (vienlīdzība, nediskriminācija, iekļaušana, pamattiesības) un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, ziņo par to sadarbības iestādei un nosūta informāciju arī Tieslietu ministrijai un Labklājības ministrijai.

13. Labklājības ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju reizi gadā informē Eiropas Savienības fondu uzraudzības komiteju par šo noteikumu 12. punktā minētajiem pārkāpumiem atbilstoši Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejas reglamentam.

III. Projektu iesniegumu atlase un līguma vai vienošanās slēgšana

14. Sadarbības iestāde izstrādā projektu iesniegumu atlases nolikumu un saskaņo to ar atbildīgo iestādi. Minētajā nolikumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

14.1. specifiskā atbalsta mērķa numurs un nosaukums;

14.2. specifiskā atbalsta mērķa pasākums, ja attiecināms;

14.3. specifiskā atbalsta mērķa vai pasākuma projektu iesniegumu atlases kārta, ja attiecināms;

14.4. projektu iesniegumu atlases īstenošanas veids atbilstoši normatīvajam aktam par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu;

14.5. projektu iesniegumu atlasei pieejamais Eiropas Savienības fonda finansējums, maksimālā atbalsta intensitāte un nepieciešamais līdzfinansējums atbilstoši normatīvajam aktam par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu;

14.6. norāde uz normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu ietvertajām prasībām projekta iesniedzējam;

14.7. projektu iesniegumu (1. pielikums) iesniegšanas Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPV informācijas sistēma) sākuma un beigu termiņš;

14.8. projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība;

14.9. papildus iesniedzamo dokumentu saraksts;

14.10. uzraudzības komitejā apstiprinātie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un šo kritēriju piemērošanas metodika;

14.11. projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība;

14.12. lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņemšanas un paziņošanas kārtība;

14.13. norāde uz līguma vai vienošanās projektu;

14.14. kārtība, kādā sadarbības iestāde veic pārbaudi par projekta iesniedzēja atbilstību likuma 22. pantā noteiktajiem projektu iesniedzēju izslēgšanas noteikumiem (izņemot likuma 22. panta pirmās daļas 5. punktā minēto noteikumu).

15. Sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlasi izsludina šādā kārtībā:

15.1. ja atlase ir atklāta, sadarbības iestāde oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" iesniedz paziņojumu par šīs atlases izsludināšanu un ne vēlāk kā atlases izsludināšanas dienā Eiropas Savienības fondu tīmekļvietnē (www.esfondi.lv) ievieto projektu iesniegumu atlases nolikumu;

15.2. ja atlase ir ierobežota, sadarbības iestāde normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteiktajiem projektu iesniedzējiem nosūta uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu, informējot par to atbildīgo iestādi, un nodrošina, ka uzaicinājuma nosūtīšanas dienā Eiropas Savienības fondu tīmekļvietnē (www.esfondi.lv) ir pieejams projektu iesniegumu atlases nolikums.

16. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām vērtē projektu iesniegumus saskaņā ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ievērojot minēto kritēriju piemērošanas metodiku. Ja projektu iesniegumu atlase ir ierobežota, projektu iesniegumu vērtēšanas komisija projekta iesniegumu šajā punktā minētajā kārtībā var sākt vērtēt uzreiz pēc tā saņemšanas. Atbildīgā iestāde normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu var noteikt, ka ierobežotā projektu iesniegumu atlasē piemēro tikai vienotos kritērijus un vienotos izvēles kritērijus.

17. Līguma vai vienošanās projektu var precizēt atbilstoši projekta specifikai līguma vai vienošanās slēgšanas procesā.

18. Sadarbības iestāde un finansējuma saņēmējs līgumu vai vienošanos noslēdz 30 darbdienu laikā no brīža, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi.

19. Pēc finansējuma saņēmēja motivēta lūguma vai citu objektīvu apstākļu dēļ sadarbības iestāde var pagarināt šo noteikumu 18. punktā minēto līguma vai vienošanās noslēgšanas termiņu, ievērojot, lai tas kopumā no brīža, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, nepārsniedz 60 darbdienas. Pēc minētā termiņa līguma vai vienošanās slēgšana nav pieļaujama.

20. Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma sniegšanas par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, bet pirms līguma vai vienošanās noslēgšanas finansējuma saņēmējs vai sadarbības iestāde var precizēt projekta iesniegumā norādīto informāciju, ja tā ir zaudējusi aktualitāti un pēc būtības nemaina projekta iesniegumu. Precizējumus izdara, nepārsniedzot šo noteikumu 18. un 19. punktā minēto termiņu.

IV. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas izstrādes apjoms

21. Vadošā iestāde izstrādā vienotos projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un ietver tos projektu iesniegumu atlases metodikā.

22. Šo noteikumu 21. punktā minētajā metodikā ietver:

22.1. aprakstu par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju veidiem un to izstrādi;

22.2. projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas principus;

22.3. vienoto kritēriju sarakstu, kuri iekļaujami visos projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektos;

22.4. vienoto izvēles kritēriju sarakstu, kuri iekļaujami projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektos, ņemot vērā normatīvajos aktos par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu ietvertās prasības.

23. Šo noteikumu 21. punktā minētajā metodikā ietverto šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minēto vienoto kritēriju un 22.4. apakšpunktā minēto vienoto izvēles kritēriju piemērošanas skaidrojumi piemērojami visiem specifiskajiem atbalsta mērķiem vienādi.

24. Atbildīgā iestāde izstrādā specifiskos atbilstības un kvalitātes kritērijus un šo kritēriju piemērošanas skaidrojumus, ņemot vērā attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa specifiku. Specifisko atbilstības un kvalitātes kritēriju piemērošanas skaidrojumus atbildīgā iestāde izstrādā kopīgi ar sadarbības iestādi. Atbildīgā iestāde izstrādā piemērošanas skaidrojumus tiem šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minētajiem vienotajiem kritērijiem un šo noteikumu 22.4. apakšpunktā minētajiem vienotajiem izvēles kritērijiem, kuriem šo noteikumu 21. punktā minētajā metodikā nav ietverti vienotie piemērošanas skaidrojumi. Minētos piemērošanas skaidrojumus atbildīgā iestāde izstrādā kopīgi ar sadarbības iestādi.

V. Kārtība, kādā izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību izslēgšanas noteikumiem

25. Lai pārbaudītu, vai uz projekta iesniedzēju nav attiecināms kāds no likuma ​​​​​22. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un pārkāpumiem, par kuriem attiecīgā panta pirmajā daļā minētā persona sodīta Latvijā, vai nav iestājušies likuma 22. panta pirmās daļas 4. punktā minētie fakti, sadarbības iestāde, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju, iegūst ziņas no Sodu reģistra un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas šādā apmērā:

25.1. par likuma 22. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem – no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra). Sadarbības iestāde minēto informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra) ir tiesīga saņemt, neprasot projekta iesniedzēja un citu likuma 22. panta pirmās daļas 1. punktā minēto personu piekrišanu;

25.2. par likuma 22. panta pirmās daļas 4. punktā minētajiem faktiem – no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas).

26. Šo noteikumu 25. punktā minēto informāciju (veidlapas paraugs – šo noteikumu 2. pielikumā) sadarbības iestādei sniedz valsts informācijas sistēmu savietotāja pārzinis (Valsts reģionālās attīstības aģentūra).

27. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (Sodu reģistrs) sniedz ziņas par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem Krimināllikuma, Konkurences likuma, Imigrācijas likuma un Darba likuma pārkāpumiem.

28. Ja sadarbības iestādei tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams informāciju iegūt, izmantojot valsts informācijas sistēmas savietotāju, sadarbības iestāde attiecīgo informāciju pieprasa no šo noteikumu 25. punktā minētajām valsts iestādēm.

VI. Līguma vai vienošanās saturs

29. Līguma vai vienošanās neatņemamas sastāvdaļas ir projekta iesniegums un līguma vai vienošanās vispārīgie noteikumi.

30. Sadarbības iestāde līguma vai vienošanās individuālās daļas saturā iekļauj vismaz šādu informāciju:

30.1. sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja rekvizīti;

30.2. projekta darbību īstenošanas laiks;

30.3. laikposms, kurā veiktās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām, nepārsniedzot normatīvajos aktos par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteikto termiņu;

30.4. projekta kopējie izdevumi, tai skaitā Eiropas Savienības fonda un projekta līdzfinansējuma (valsts budžeta finansējums, pašvaldību finansējums, cits publiskais finansējums, privātais finansējums) apmērs;

30.5. projekta īstenošanas speciālie nosacījumi.

31. Sadarbības iestāde līguma vai vienošanās vispārīgajos noteikumos iekļauj vismaz šādu informāciju:

31.1. sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumi;

31.2. finansējuma saņēmēja un tā sadarbības partnera sadarbības noteikumi, ja attiecināms;

31.3. kārtība, kādā sagatavojama, iesniedzama, izskatāma un apstiprināma Eiropas Savienības fonda maksājuma pieprasījuma un projekta īstenošanas uzraudzībai un izvērtēšanai nepieciešamā informācija;

31.4. Eiropas Savienības fonda un valsts budžeta finansējuma izmaksas kārtība;

31.5. projekta īstenošanas uzraudzības, kontroļu un citu pārbaužu veikšanas kārtība;

31.6. projekta pēcuzraudzības kārtība, kā arī komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanas nosacījumi, ja attiecināms;

31.7. ar līguma vai vienošanās izpildi saistīto paziņojumu iesniegšanas kārtība un kārtība, kādā tie atzīstami par saistošiem;

31.8. ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu uzglabāšanas termiņš;

31.9. piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas apturēšanas, izmaksas turpināšanas un atgūšanas kārtība;

31.10. noteikumi par saistību tiesību pastiprinājumiem un sankcijām;

31.11. līguma vai vienošanās grozīšanas un izbeigšanas kārtība;

31.12. rīcība nepārvaramas varas gadījumā;

31.13. strīdu izšķiršanas kārtība.

VII. Līguma vai vienošanās grozījumu izdarīšanas kārtība

32. Ja pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas to individuālajā daļā vai projekta iesniegumā ir nepieciešami grozījumi, sadarbības iestāde vai finansējuma saņēmējs KPV informācijas sistēmā ierosina līguma vai vienošanās grozījumus.