Saistošie noteikumi par sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Jēkabpils novadā

180. Tiesības saņemt ārstnieciskās pedagoģijas (Montesori) pakalpojumu ir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem līdz 6 gadu (ieskaitot) vecumam, kuram ir noteikta invaliditāte un kurš dzīvo ģimenē.

181. Lai saņemtu ārstnieciskās pedagoģijas (Montesori) pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

182. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 181. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

183. Ārstnieciskās pedagoģijas (Montesori) pakalpojumu piešķir līdz 25 nodarbībām kalendārajā gadā.

184. Ārstnieciskās pedagoģijas (Montesori) pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

XX. Silto smilšu nodarbības

185. Silto smilšu nodarbības nodrošina personas ķermeņa un sīkās muskulatūras stimulāciju, organisma pašregulācijas attīstīšanu, uzvedības traucējumu, tajā skaitā nedrošības un baiļu sajūtas mazināšanu, kognitīvo (izziņas) procesu un koncentrēšanās spēju sekmēšanu, jaunu prasmju veidošanu un esošo prasmju nostiprināšanu bērnam ar funkcionāliem traucējumiem.

186. Tiesības saņemt silto smilšu nodarbības ir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem līdz 18 gadu vecumam, kuram ir noteikta invaliditāte un kurš dzīvo ģimenē.

187. Lai saņemtu silto smilšu nodarbības, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

188. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 187. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

189. Silto smilšu nodarbības piešķir līdz 12 nodarbībām kalendārajā gadā. Nepieciešamības gadījumā, atbilstoši smilšu nodarbību speciālista atzinumam, var piešķirt ne vairāk kā septiņas papildu nodarbības.

190. Silto smilšu nodarbības tiek sniegtas bez maksas.

XXI. Multisensorās istabas pakalpojums

191. Multisensorās istabas pakalpojums nodrošina bērna ar funkcionāliem traucējumiem kustību prasmju attīstīšanu, maņu pieredzes dažādošanu, komunikācijas un pašregulācijas prasmju uzlabošanu un mācīšanos caur spēli veicināšanu ar mērķi atvieglot nervu sistēmas spēju normāli apstrādāt jušanas datus un attīstīt adekvātas reakcijas uz kairinātājiem.

192. Tiesības saņemt multisensorās istabas pakalpojumu ir ģimenē dzīvojošam bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram ir noteikta invaliditāte un diagnoze saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas Starptautisko slimību klasifikāciju (SSK – 10) F (0 – 99), no 5 gadu vecuma.

193. Lai saņemtu multisensorās istabas pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus un ārstniecības personas, psihologa vai sociālā darba speciālista atzinumu par multisensorās istabas pakalpojuma nepieciešamību.

194. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 193. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

195. Multisensorās istabas pakalpojumu piešķir līdz 24 nodarbībām kalendārajā gadā.

196. Multisensorās istabas pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

XXII. Mūzikas terapijas pakalpojums

197. Mūzikas terapijas pakalpojums nodrošina personas veselības un sociālo problēmu risināšanu un pārvarēšanu, komunikācijas prasmju attīstīšanu un emocionālas labsajūtas uzlabošanu.

198. Tiesības saņemt mūzikas terapijas pakalpojumu ir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram noteikta invaliditāte un kurš dzīvo ģimenē.

199. Lai saņemtu mūzikas terapijas pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

200. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 199. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

201. Mūzikas terapijas pakalpojumu piešķir līdz 10 nodarbībām kalendārajā gadā.

202. Mūzikas terapijas pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

XXIII. Ergoterapijas pakalpojums

203. Ergoterapijas pakalpojums nodrošina prasmju apgūšanu un atgūšanu, funkcionālo spēju atjaunošanu, uzlabošanu, saglabāšanu, kavējot slimības progresēšanu, invaliditātes attīstīšanos un veicinot personas neatkarību ikdienas aktivitātēs.

204. Tiesības saņemt ergoterapijas pakalpojumu ir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram noteikta invaliditāte un kurš dzīvo ģimenē.

205. Lai saņemtu ergaterapijas pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

206. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 205. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

207. Ergoterapijas pakalpojumu piešķir līdz 10 individuālajām nodarbībām kalendārajā gadā.

208. Ergoterapijas pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

XXIV. Fizioterapijas pakalpojums

209. Fizioterapijas pakalpojums nodrošina personai iespēju atgūt zaudēto funkciju vai mazināt tās trūkumu.

210. Tiesības saņemt fizioterapijas pakalpojumu ir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram noteikta invaliditāte un kurš dzīvo ģimenē.

211. Lai saņemtu fizioterapijas pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

212. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 211. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

213. Fizioterapijas pakalpojumu piešķir līdz 10 individuālajām nodarbībām kalendārajā gadā.

214. Fizioterapijas pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

XXV. Atkarību profilakses pakalpojums

215. Atkarību profilakses pakalpojums nodrošina atkarīgām un līdzatkarīgām personām psihosociālu atbalstu un palīdzību sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanā, sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanā.

216. Tiesības saņemt atkarību profilakses pakalpojumu ir ikvienai personai, kurai ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu, smēķēšanas, azartspēļu un datorspēļu atkarība, vai tās tuviniekiem.

217. Atkarību profilakses pakalpojums sevī ietver:

217.1. psiholoģisku un emocionālu atbalstu gan atkarīgai personai, gan tās tuviniekiem;

217.2. skaidrojumu par atkarības un līdzatkarības veidošanās procesu;

217.3. motivēšanu dzīvei bez atkarību izraisošām vielām, azartspēlēm u.c.;

217.4. līdzatkarīgas uzvedības atpazīšanu un kā to mainīt;

217.5. atbalstu personai remisijas (simptomu pierimšana un samazināšanās vai pilnīgs zudums) laikā;

217.6. informācijas sniegšanu par Latvijā pieejamām ārstēšanās un rehabilitācijas iespējām un saņemšanas kārtību;

217.7. dažādu sociālo pakalpojumu (grupu nodarbības, sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā, psihologa pakalpojums u.c.) piesaisti, ņemot vērā personas individuālās vajadzības;

217.8. HIV, HCV Hepatitis (C hepatīts), HBsAg (B hepatīts) un sifilisa eksprestestu veikšanu;

217.9. šļirču un adatu maiņu;

217.10. preventīvo darbu ar jauniešiem atkarību jautājumos;

217.11. sociālās rehabilitācijas plāna izveidošanu un realizēšanu sadarbībā ar sociālā darba speciālistiem.

218. Atkarību profilakses pakalpojumu Dienests nodrošina pēc savas iniciatīvas vai personas lūguma.

XXVI. Psihologa pakalpojums

219. Psihologa pakalpojums nodrošina personas vai ģimenes sociālo funkcionēšanu, sociālā un psiholoģiskā statusa atjaunošanu sabiedrībā.

220. Tiesības saņemt psihologa pakalpojumu ir:

220.1. ģimenei ar bērniem, kura nonākusi krīzes situācijā un nespēj saviem spēkiem pārvarēt psiholoģiskās problēmas, pamatojoties uz Dienesta sociālā darbinieka darbam ar ģimeni un bērniem veiktu ģimenes individuālo vajadzību un resursu novērtējumu;

220.2. bērnam, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai, un bērna vecāki, aizbildnis vai audžuģimene nepiekrīt konsultācijas saņemšanai, pamatojoties uz Jēkabpils novada bāriņtiesas pieprasījumu vai nolēmumu;

220.3. atkarīgai un līdzatkarīgai personai saskaņā ar Dienesta sociālā darbinieka vai sociālā rehabilitētāja izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

221. Psihologa pakalpojumu bez maksas sniedz Dienesta psihologs Dienesta telpās. Nepieciešamības gadījumā psihologa pakalpojuma sniegšanai Dienests var piesaistīt citu psihologu, kurš atbilst Psihologu likumā noteiktajām psihologa profesionālās darbības prasībām, ir ieguvis psihologa sertifikātu klīniskajā un veselības psiholoģijā, konsultatīvajā psiholoģijā un ar kuru Jēkabpils novada pašvaldība vai Dienests noslēdzis līgumu par psihologa pakalpojuma sniegšanu.

XXVII. Atbalsta (pašpalīdzības) grupu pakalpojums

222. Atbalsta (pašpalīdzības) grupu pakalpojums nodrošina personai iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt sociālās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu to risināšanā, lai uzlabotu savu sociālo funkcionēšanu un dzīves kvalitāti.

223. Tiesības saņemt atbalsta (pašpalīdzības) grupu pakalpojumu ir ikvienai motivētai personai, kura ir Dienesta sociālo darbinieku redzeslokā vai uzturas Dienesta izveidotā Ģimenes atbalsta centrā.

224. Atbalsta (pašpalīdzības) grupu pakalpojums ietver nodarbības profesionāla grupas vadītāja klātbūtnē saskaņā ar mērķa grupas vajadzībām atbilstošu programmu.

225. Atbalsta (pašpalīdzības) grupas pakalpojumu Dienests nodrošina pēc savas iniciatīvas. Ja persona pati izsaka vēlmi saņemt atbalsta (pašpalīdzības) grupu pakalpojumu, tā vēršas Dienestā ar iesniegumu.

226. Atbalsta (pašpalīdzības) grupas pakalpojumu nodrošina Dienesta izveidots Ģimenes atbalsta centrs vai Sociālā darba un sociālo pakalpojumu nodaļa. Nepieciešamības gadījumā atbalsta grupu pakalpojuma sniegšanai Dienests var piesaistīt sociālo pakalpojumu sniedzēju, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un ar kuru Jēkabpils novada pašvaldība vai Dienests noslēdzis līgumu par atbalsta (pašpalīdzības) grupas pakalpojuma sniegšanu.

XXVII.1 Sociālā mentora pakalpojums

226.1 Sociālā mentora pakalpojums nodrošina sociālā mentora atbalstu personai, kura nepietiekamu sociālo prasmju trūkuma dēļ nespēj iekļauties un nodrošināt sociālo funkcionēšanu sabiedrībā, veicinot personas uzvedības izmaiņas un sociālo integrāciju.

226.2 Tiesības saņemt sociālā mentora pakalpojumu ir:

226.2 1. pilngadību sasniegušajam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, vai, ja persona mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, – līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, un ja lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņēmusi Jēkabpils novada pašvaldības bāriņtiesa;

226.2 2. bārenim, kurš līdz adopcijas nodibināšanai ir atradies ārpusģimenes aprūpē un attiecībā uz kuru tiesa ir atcēlusi adopciju līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja bārenis mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, – līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

226.3 Lai saņemtu sociālā mentora pakalpojumu, bārenis pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

226.4 Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 226.3 punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības un sociālā mentora pakalpojuma saņemšanai pie ārpakalpojuma sniedzēja izsniedz norīkojumu. Norīkojumā norāda:

226.4 1. norīkojuma numuru un sastādīšanas datumu;

226.4 2. personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruni;

226.4 3. periodu, uz kādu piešķirts sociālā mentora pakalpojums;

226.4 4. sociālā mentora pakalpojuma sniegšanai noteikto stundu skaitu nedēļā, nepārsniedzot trīs stundas nedēļā;

226.4 5. norīkotāja amatu, vārdu, uzvārdu, parakstu.

226.5 Sociālā mentora pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 12 mēnešiem pamatojoties uz personas sociālās situācijas un atbalsta vajadzību izvērtējumu.

226.6 Ja bārenis pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās vēlas saņemt sociālā mentora pakalpojumu atkārtoti, Dienests personas sociālo situāciju un atbalsta vajadzības izvērtē no jauna un lemj par nepieciešamību turpināt sociālā mentora pakalpojuma nodrošināšanu.

226.7 Sociālā mentora pakalpojumu nodrošina pakalpojumu sniedzējs, ar kuru Dienests noslēdzis līgumu par sociālā mentora pakalpojuma sniegšanu.

226.8 Sociālā mentora pakalpojums tiek pārtraukts vai izbeigts Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" noteiktajos gadījumos.

XXVIII. Transporta pakalpojums

227. Transporta pakalpojums nodrošina personai pārvietošanās iespēju Latvijas Republikas robežās, lai nokļūtu uz dzīvesvietu, ārstniecības iestādi, sociālās rehabilitācijas institūciju, īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojuma saņemšanas uzsākšanai.

228. Tiesības saņemt transporta pakalpojumu ir:

228.1. trūcīgai un maznodrošinātai personai, kurai noteikta invaliditāte, VDEĀVK izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai (turpmāk – atzinums) un nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu;

228.2. personai, kura objektīvu iemeslu dēļ nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu un VDEĀVK nav izsniegusi atzinumu;

228.3. personai, kurai ar Dienesta lēmumu piešķirts īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā.

229. Lai saņemtu transporta pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot iesniegumu vismaz trīs darbdienas pirms dienas, kad nepieciešams transporta pakalpojums.

230. Dienests divu darbdienu laikā no šo noteikumu 229. punktā minētā iesnieguma saņemšanas veic šādas darbības:

230.1. Invaliditātes informatīvajā sistēmā pārliecinās, vai VDEĀVK personai ir noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu;

230.2. izvērtē personas sociālo situāciju un mājsaimniecības un apgādnieku līdzdarbības iespējas, ja transporta pakalpojumu pieprasa šo noteikumu 228.2. apakšpunktā minētā persona;

230.3. pieņem lēmumu par transporta pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt transporta pakalpojumu.

231. Transporta pakalpojums tiek piešķirts līdz pieciem braucieniem (nogādāšana no sākuma galapunkta līdz beigu galapunktam, ieskaitot gaidīšanas laiku) kalendārā gada laikā, no kuriem ne vairāk kā divi braucieni var būt ārpus Jēkabpils novada pašvaldības administratīvās teritorijas.

232. Transporta pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

XXIX. Mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojums

233. Mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojums nodrošina personai izkļūšanu no dzīvesvietas Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā un iekļūšanu tajā, ja ēka nav aprīkota ar stacionāru pacēlāju vai pandusu.

234. Tiesības saņemt mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumu ir personai ar kustību funkcionāliem traucējumiem, kura pārvietojas ratiņkrēslā.

235. Lai saņemtu mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot iesniegumu vismaz trīs darbdienas pirms dienas, kad nepieciešams mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojums.

236. Dienests divu darbdienu laikā no šo noteikumu 235. punktā minētā iesnieguma saņemšanas veic šādas darbības:

236.1. Invaliditātes informatīvajā sistēmā pārliecinās, vai VDEĀVK personai noteikusi invaliditāti;

236.2. noskaidro, vai dzīvojamās ēkas plānojums un inženiertehniskie risinājumi ir savietojami ar mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojuma sniegšanu, nepieciešamības gadījumā, veicot ēkas vai tās attiecīgās daļas apskati dabā;

236.3. pieņem lēmumu par mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumu.

237. Mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojums tiek sniegts darba dienās, ievērojot Dienestam noteikto darba laiku.

238. Mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojuma maksu, ieskaitot mobilā kāpurķēžu pacēlāja piegādāšanu līdz personas dzīvesvietai un atpakaļ līdz Dienestam, nosaka Jēkabpils novada dome.

239. Mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumu bez maksas divas reizes (viena reize – izkļūšana no dzīvesvietas un iekļūšana tajā) kalendārajā mēnesī ir tiesības saņemt trūcīgai, maznodrošinātai personai un personai ar I un II grupas invaliditāti.

XXX. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

240. Dienesta lēmumu var apstrīdēt Jēkabpils novada domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

241. Jēkabpils novada domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

XXXI. Noslēguma jautājums

242. Atzīt par spēku zaudējušiem Jēkabpils novada domes 2022. gada 28. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 20 (protokols Nr. 9, 16. §) "Saistošie noteikumi par sociālo un cita sociālā atbalsta pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Jēkabpils novadā" (Latvijas Vēstnesis, 2022., 103. nr.).

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs R. Ragainis