Instrukcija par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem

Ministru kabineta instrukcija Nr. 4 Rīgā 2023. gada 22. augustā (prot. Nr. 41 6. §)

Izdota saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 2. panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcija nosaka pamatprincipus, kā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – ministrija) izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā budžeta pieprasījumus vidējam termiņam (turpmāk – budžeta pieprasījums).

2. Priekšlikumus grozījumiem valsts budžeta likumā ministrija izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par priekšlikumos iekļaujamo informāciju un to iesniegšanas kārtību.

3. Ministrija, izstrādājot budžeta pieprasījumu, ievēro tai noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ministrija nodrošina budžeta kopsavilkuma sadalījumu resursiem un to izlietojumam, kā arī finansēšanai šādās daļās:

3.1. valsts pamatfunkciju īstenošana (izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos un finansētos projektus un pasākumus);

3.2. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana.

4. Budžeta pieprasījumu izstrādā kārtējā gadā (turpmāk – n gads) vidējam termiņam – triju gadu periodam (turpmāk – n+1, n+2 un n+3 gads).

5. Izstrādājot budžeta pieprasījumu, ministrija neplāno dāvinājumus un ziedojumus (ārvalstu vai iekšzemes).

6. Ministrija, plānojot budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru, šīs instrukcijas 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētajām daļām piemēro atšķirīgus budžeta programmu (apakšprogrammu) veidošanas principus.

II. Budžeta programmu (apakšprogrammu) veidošanas pamatprincipi

7. Ministrija, veidojot valsts pamatbudžetam šīs instrukcijas 3.1. apakšpunktā minētajā daļā plānoto budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru, piemēro šādus budžeta programmu (apakšprogrammu) veidošanas principus:

7.1. ja ministrijai ir apstiprināta institūcijas darbības stratēģija Attīstības plānošanas sistēmas likuma izpratnē, tad budžeta programmu struktūru nosaka institūcijas darbības stratēģijā definētie darbības (rīcības) virzieni. Ja ministrijai nav apstiprinātas institūcijas darbības stratēģijas, tad budžeta programmu struktūras pamatā ir ministrijas nolikumā vai citā tās darbību reglamentējošā normatīvajā aktā noteiktās funkcijas. Ja ministrija budžeta programmu struktūras izveidei nevar piemērot šajā apakšpunktā minētos principus, tad tā vienojas ar Finanšu ministriju par citiem budžeta programmu struktūras veidošanas principiem, kas ir pēc iespējas tuvināti šajā apakšpunktā minētajiem principiem;

7.2. budžeta programmām jānodrošina attīstības plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu, plānoto rezultātu un to rezultatīvo rādītāju sasniegšana;

7.3. lai nodrošinātu budžeta programmu atbilstību ministrijas darbības virzieniem vai funkcijām, budžeta programmu struktūru veido pēc iespējas neatkarīgi no ministrijas organizatoriskās struktūras (izņemot šīs instrukcijas 8.1. apakšpunktā minēto gadījumu);

7.4. ministrija finansējumu plāno atsevišķā budžeta programmā (apakšprogrammā), ja spēkā esošā tiesību aktā ir ietverta attiecīga norāde;

7.5. budžeta apakšprogrammu struktūru veido saskaņā ar budžeta programmai atbilstošajā funkcijā vai darbības virzienā plānotajiem galvenajiem uzdevumiem un pasākumiem.

8. Ministriju budžeta programmām (apakšprogrammām) paredz vienādu numerāciju un nosaukumus, ja:

8.1. programmā plāno ministrijas (izņemot citu centrālo valsts iestādi) centrālā aparāta darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu. Ministrijas centrālo aparātu šīs instrukcijas izpratnē veido attiecīgās ministrijas reglamentā noteiktās ministrijas struktūrvienības. Šajā apakšpunktā minētajai programmai lieto šādu numerāciju un nosaukumu – 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana";

8.2. Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par programmas (apakšprogrammas) veidošanu ar vienādu numerāciju un nosaukumu;

8.3. vairākām ministrijām tiek paredzēta vienāda pasākuma vai funkcijas īstenošana ar vienotu mērķi. Šādā gadījumā Finanšu ministrija var ierosināt izveidot programmu (apakšprogrammu) ar vienādu numerāciju un nosaukumu visām ministrijām, kas iesaistītas attiecīgā pasākuma vai funkcijas īstenošanā.

9. Ministrija budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru var pārskatīt, ja:

9.1. izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā nosaka šīs instrukcijas 7.4., 8.2. un 8.3. apakšpunktā minētie gadījumi;

9.2. ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par budžeta programmu (apakšprogrammu) pārskatīšanu, kā arī ja paredzēta ministrijas vai padotības iestādes reorganizācija vai likvidācija, funkciju pārdale starp ministrijām vai strukturālās reformas, kas vienlaikus ietekmē ministrijas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru.

10. Ja ministrija budžeta programmai veido apakšprogrammas, tad izveidotās budžeta apakšprogrammas:

10.1. veido attiecīgās programmas finansējuma kopsummu;

10.2. nodrošina budžeta programmai izvirzītā mērķa sasniegšanu.

11. Veidojot budžeta programmas (apakšprogrammas), ministrija ievēro šādus nosacījumus:

11.1. šīs instrukcijas 8.1. apakšpunktā minētajai budžeta programmai var veidot apakšprogrammas atbilstoši ministrijas centrālā aparāta struktūrvienībām (struktūrvienību grupām) vai darbinieku kopumam, kas attiecīgo struktūrvienību (struktūrvienību grupu) vai darbinieku kopuma ietvaros nodrošina noteikta ministrijas darbības virziena vai funkcijas izpildi;

11.2. atsevišķu programmu (apakšprogrammu) neveido vienreizējam vai īstermiņa pasākumam, vienreizējam īstermiņā īstenotam projektam, kā arī vienreizējam pārskaitījumam (izņemot šīs instrukcijas 8.3. apakšpunktā minētos gadījumus);

11.3. šīs instrukcijas 3.1. apakšpunktā minētajā daļā programmām veido apakšprogrammas tikai tad, ja tās ir vismaz divas.

12. Labklājības ministrija, veidojot valsts sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šīs instrukcijas 3.1. apakšpunktā minētajā daļā plānotās budžeta programmas 04.00.00 "Sociālā apdrošināšana" struktūru, lieto šādu struktūru un budžeta apakšprogrammu nosaukumus un numerāciju:

12.1. 04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets";

12.2. 04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets";

12.3. 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets";

12.4. 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets";

12.5. 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets".

13. Labklājības ministrija šīs instrukcijas 12. punktā minēto budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru var pārskatīt atbilstoši attiecīgajām izmaiņām likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

14. Ministrija šīs instrukcijas 3.2. apakšpunktā minētajai daļai paredzētās apropriācijas plāno atsevišķās budžeta programmās (apakšprogrammās) katram Eiropas Savienības politiku instrumentam un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai. Aktualizēto budžeta programmu (apakšprogrammu) nosaukumu un numerācijas sarakstu Finanšu ministrija publicē savā tīmekļvietnē.

15. Ministrija šīs instrukcijas 3.2. apakšpunktā minētajai daļai budžeta apakšprogrammas veido pēc noteiktas struktūras, budžeta apakšprogrammām lietojot šādus nosaukumus un numerāciju:

15.1. xx.03.00 "Atmaksa ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējuma saņēmējam par veiktajiem izdevumiem no ārvalstu finanšu palīdzības";

15.2. xx.20.00 "Tehniskā palīdzība ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2014–2020)". Apakšprogrammā xx.20.00 plāno tehnisko palīdzību 2014.–2020. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības finansējuma apgūšanai. Apakšprogrammā xx.20.00 neplāno tehnisko palīdzību pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apgūšanai (neatkarīgi no tās plānošanas perioda);

15.3. xx.21.00 "Atmaksas valsts pamatbudžetā par ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2014–2020)". Apakšprogrammā xx.21.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu. Apakšprogrammā xx.21.00 neplāno atmaksas valsts pamatbudžetā par pārējo ārvalstu finanšu palīdzību (neatkarīgi no tās plānošanas perioda);

15.4. xx.22.00 "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pasākumu īstenošana (2014–2020)". Apakšprogrammā xx.22.00 plāno finansējumu 2014.–2020. gada plānošanas periodā Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pasākumu īstenošanai un tehnisko palīdzību fonda pasākumu ieviešanai;

15.5. no xx.06.00 līdz xx.19.00 un no xx.23.00 līdz xx.49.00 – ministrijas vērtējumā nepieciešamās budžeta apakšprogrammas projektu īstenošanai. Ministrija budžeta apakšprogrammas nosaukumā iekavās norāda, uz kuru plānošanas periodu tā attiecas. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentiem, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu programmai un Eiropas migrācijas tīklam budžeta apakšprogrammas netiek dalītas pa saistību periodiem;

15.6. xx.50.00 "Tehniskā palīdzība ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2021–2027)". Apakšprogrammā xx.50.00 plāno tehnisko palīdzību 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības finansējuma apgūšanai;

15.7. xx.51.00 "Atmaksas valsts pamatbudžetā par ___ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2021–2027)". Apakšprogrammā xx.51.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu.

16. Ministrija tai plānoto budžeta programmu (apakšprogrammu) numerāciju un nosaukumus saskaņo ar Finanšu ministriju.

17. Izstrādājot budžeta pieprasījumu, ministrija saglabā esošo programmu (apakšprogrammu) kodu numerāciju. Ja, pamatojoties uz jau esošu programmu (apakšprogrammu), tiek izstrādāta jauna programma (apakšprogramma) vai no jau esošas programmas (apakšprogrammas) tiek nodalīta jauna programma (apakšprogramma), tai piešķir jaunu kodu, piecus gadus neatkārtojot citas agrāk pastāvējušas programmas (apakšprogrammas) kodu.

III. Valsts pamatbudžeta pieprasījumu sagatavošanas pamatprincipi

18. Šīs instrukcijas 8.1. apakšpunktā minētajā programmā ministrija plāno izdevumus, kas paredzēti ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšanai. Ja ministrijas centrālais aparāts apmaksā izdevumus, kas ir kopīgi ministrijas centrālajam aparātam un ministrijas padotības iestādēm, un tos nevar sadalīt atbilstoši citām ministrijas budžeta programmām (apakšprogrammām), tad šādus izdevumus plāno šīs instrukcijas 8.1. apakšpunktā minētajā programmā. Ja ministrijas padotības iestādes apmaksā izdevumus, kas ir kopīgi ministrijas padotības iestādēm un ministrijas centrālajam aparātam, un tos nevar sadalīt atbilstoši šīs instrukcijas 8.1. apakšpunktā minētajai programmai un pārējām ministrijas budžeta programmām (apakšprogrammām), tad šādus izdevumus plāno tajās ministrijas budžeta programmās (apakšprogrammās), no kurām šos izdevumus plānots apmaksāt.

19. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem un finansētiem projektiem un pasākumiem, kuri, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu, vēl nav apstiprināti, kā arī apstiprināto projektu pabeigšanai finansējums tiek plānots atsevišķā budžeta resorā programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

20. Ministrija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu finansējumu plāno atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām un pamatprincipiem un (vai) noslēgtajiem ārvalstu finanšu memorandiem, līgumiem, lēmumiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

21. Plānojot maksājumus citās valūtās, ministrija izmanto Valsts kases tīmekļvietnē publicētos ierosinājumus valūtas kursu līmeņiem, kas izmantojami, sagatavojot valsts budžeta pieprasījumus.

22. Valsts pamatbudžeta resursus izdevumu segšanai veido:

22.1. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

22.2. ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos;

22.3. transferti;

22.4. dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

23. Lai nodrošinātu racionālu un efektīvu līdzekļu izmantošanu, plānojot valsts pamatbudžeta uzturēšanas izdevumus, ministrija ievēro šādus pamatprincipus:

23.1. ministrija izvērtē valsts pārvaldes iestādes funkcijas, darbiniekiem noteiktos uzdevumus un sasniedzamo rezultātu, kā arī minēto funkciju veikšanai nepieciešamo darbinieku skaitu un kvalifikāciju. Ministrija atlīdzību vidējam termiņam plāno, par pamatu ņemot amatu sarakstu, plānotās izmaksas fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata un citus atlīdzības plānošanu un darba samaksu reglamentējošos normatīvos aktus;

23.2. plānojot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ievēro likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18. panta pirmajā daļā noteikto obligāto iemaksu likmi;

23.3. plānojot maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem, tajos ietver procentu maksājumus par ņemtajiem kredītiem, procentu maksājumus par līzingu, kā arī citus izdevumus, kas ir saistīti ar šo parādu apkalpošanu (saistībā ar noslēgtajiem līgumiem). Saņemtā aizņēmuma (kredīta) pamatsummas atmaksas neiekļauj maksājumos par aizņēmumiem un kredītiem. Saņemtā aizņēmuma (kredīta) pamatsummas atmaksas atbilstoši budžetu finansēšanas klasifikācijai norāda finansēšanas daļā.

24. Ministrija, kura plāno ar operatīvo darbību saistītus izdevumus, iesniedzot budžeta pieprasījumu, vienlaikus ar atsevišķu vēstuli iesniedz detalizētu klasificētas informācijas atšifrējumu atbilstoši šīs instrukcijas pielikumos iekļautajām veidlapām.

25. Ministrija, kura ir budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) un (vai) budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja, izstrādā atsevišķus budžeta pieprasījumus un paskaidrojumus par minēto resoru attiecīgajām programmām (apakšprogrammām) atbilstoši šīs instrukcijas pielikumos iekļautajām veidlapām.

26. Ja ministrija izpilda budžeta programmu (apakšprogrammu), no kuras finansējums tiek pārskaitīts pašvaldībai, ministrija ievēro šādus nosacījumus:

26.1. dotācijas pašvaldību budžetiem plāno, izmantojot saimnieciskā gada budžeta resorā "64. Dotācijas pašvaldībām" norādītās programmas (apakšprogrammas);

26.2. mērķdotācijas pašvaldībām plāno tikai atbilstoši pieņemtajiem normatīvajiem aktiem pašvaldību finansēšanas jomā (izņemot šīs instrukcijas 26.1. apakšpunktā minēto dotāciju);

26.3. visus pārējos ministrijas pārskaitījumus uz pašvaldību budžetiem, kurus tā veic valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) īstenošanas procesā, ministrija plāno kā transferta pārskaitījumus uzturēšanas izdevumiem vai kapitālajiem izdevumiem.

27. Ministrija, kura veic transferta pārskaitījumus no valsts pamatbudžeta uz citas ministrijas pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) vai speciālā budžeta programmām (apakšprogrammām) vai no valsts speciālā budžeta uz citas ministrijas pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām), ir atbildīga par transfertu apmēru savstarpēju saskaņošanu. Abām ministrijām, kas savstarpēji saskaņo transfertu apmērus, iesniedzot budžeta pieprasījumu, tam jāpievieno ministriju atbildīgo amatpersonu parakstīts saskaņojums atbilstoši šīs instrukcijas 40.21. apakšpunktā minētajai veidlapai Nr. 15.

28. Plānojot valsts budžeta ilgtermiņa saistības, ministrija ievēro šādus nosacījumus:

28.1. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem un finansētiem projektiem un pasākumiem plānoto valsts budžeta ilgtermiņa saistību apmēru norāda atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par projektu finansējumu;

28.2. pārējām jaunām valsts budžeta ilgtermiņa saistībām (izņemot maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem un maksājumus starptautiskajās institūcijās un programmās) plānoto valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu norāda atbilstoši attiecīgajam Ministru kabineta lēmumam;

28.3. ministrija var uzņemties jaunas valsts budžeta ilgtermiņa saistības maksājumiem starptautiskajās institūcijās un programmās tikai ar Ministru kabineta lēmumu;

28.4. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības, klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai, kuriem finansējums ir pārdalīts n gada laikā no atsevišķā budžeta resora programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", jaunas saistības n+1 gadā un turpmākajā laikposmā līdz projekta īstenošanai plāno atbilstoši apstiprinātajiem projektiem un pasākumiem;

28.5. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības, klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansētiem un finansētiem projektiem un pasākumiem n+1 vai turpmākajos gados paredzētos maksājumus plāno, pamatojoties uz atbilstošajiem normatīvajiem aktiem vai tiesību aktiem (tostarp Ministru kabineta lēmumiem) par attiecīgā finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanu, kuros ir paredzētas tiesības uzņemties šādas valsts budžeta ilgtermiņa saistības.

29. Valsts budžeta ilgtermiņa saistības Vienotajā valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmā (turpmāk – SAP sistēma) var grozīt, iesniedzot budžeta pieprasījumu valsts budžeta likumprojektam vai iesniedzot priekšlikumus grozījumiem valsts budžeta likumā.

30. Valsts budžeta ilgtermiņa saistības grupai "Maksājumi starptautiskajās institūcijās un programmās" norāda sadalījumā pa institūcijām, kurās tiek veiktas iemaksas.

31. Ministrija, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem sociālās aizsardzības jomā nodrošina izdienas pensiju izmaksas, budžetā tās plāno attiecīgajā budžeta izdevumu funkcionālās kategorijas klasifikācijas koda 10.000 "Sociālā aizsardzība" apakškodā 10.200 "Atbalsts gados veciem cilvēkiem".

32. Ministrija, sagatavojot priekšlikumus valsts budžeta likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, ievēro šādus pamatprincipus:

32.1. ja Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanu (tai skaitā līgumu slēgšanu) ministrija plāno uzsākt n+1 gada pirmajā ceturksnī, tad ministrija iesniedz priekšlikumus par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", paredzot nepieciešamo finansējuma apmēru visam n+1 gadam;

32.2. valsts pamatfunkciju īstenošanai paredzētā finansējuma ietvaros nepalielina izdevumus atlīdzībai (izņemot gadījumu, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu);

32.3. neiesniedz priekšlikumus, kas pasliktina valsts budžeta finansiālo bilanci (izņemot gadījumu, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu).

IV. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pieprasījumu sagatavošanas pamatprincipi