Saistošie noteikumi par Liepājas valstspilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 15Liepājā 2023. gada 24. augustā (prot. Nr. 9, 20. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"5. pantu, 6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu, 11. pantaceturto daļu, 12. panta 11 daļu, 14. panta pirmās daļas 6. punktu,15. pantu, 17. panta otro daļu, 19. pantu, 21.1 panta otro daļu, 21.2 pantaotro daļu, 21.6 panta otro daļu, 21.7 panta pirmo daļu, 24. pantapirmo daļu un Dzīvojamo telpu īres likuma 32. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi par Liepājas valstspilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – noteikumi) nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt Liepājas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības palīdzības reģistrā (turpmāk – palīdzības reģistrs) un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību, nosacījumus un termiņu uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums, kā arī pašvaldības institūcijas, kuras reģistrē personas un sniedz likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums) 3. panta 1., 2., 3., 4. un 11. punktā noteiktos palīdzības veidus.

2. Personas, kurām ir nepieciešama pašvaldības palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt, reģistrē Liepājas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas Nekustamā īpašuma pārvalde" Mājokļu nodaļa (turpmāk – Mājokļu nodaļa), veidojot attiecīgu uzskaiti:

2.1. pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu izīrēšanai personām, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām;

2.2. pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu izīrēšanai personām, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā;

2.3. sociālo dzīvokļu izīrēšanai;

2.4. palīdzības sniegšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

2.5. palīdzībai speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

3. Palīdzību normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības pieprasīt personai, kura dzīvo un uz tiesiska pamata ir deklarējusi dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai kuras pēdējā deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot Likumā noteiktajos gadījumos un speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

4. Lēmumu par to, vai persona ir iekļaujama palīdzības reģistrā atbilstoši palīdzības veidam, kāds norādīts personas iesniegumā, vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šo palīdzību, lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra, kā arī lēmumu par pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas izīrēšanu pieņem pašvaldības Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija) atbilstoši Komisijas nolikumam.

II. Reģistrācijas grupas

5. Personas, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība, tiek reģistrētas uzskaitē atbilstoši katram noteikumu 2. punktā noteiktajam palīdzības veidam.

6. Personas, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt pirmām kārtām, ir Likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktās personas, kā arī:

6.1. personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā pašvaldībā un ir lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

6.2. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir maznodrošinātas personas ar invaliditāti, vai ir maznodrošinātas pašvaldības administratīvajā teritorijā nodarbinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru aizgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, ja tās vismaz vienu pēdējo gadu īrē fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu dzīvojamo telpu pašvaldības administratīvajā teritorijā, ir šajā dzīvojamā telpā deklarējušas savu dzīvesvietu, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš izbeidzas un par šīs telpas turpmāku lietošanu netiek noslēgts jauns līgums;

6.3. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir maznodrošinātas personas ar invaliditāti, vai ir maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru aizgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai aizgādnībā esoša persona, ja tās tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa par hipotekārā kredīta, kas ņemts dzīvokļa iegādei, parādsaistību nepildīšanu, ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) vērtības apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru.

7. Pašvaldības palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā reģistrē:

7.1. personas, kurām pašvaldības izīrēto dzīvojamo telpu Liepājas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas Nekustamā īpašuma pārvalde" Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija ir atzinusi par dzīvošanai nederīgu (vai ir sertificēta speciālista slēdziens) un turpmākai ekspluatācijai ir nepieciešama tās pārbūve vai atjaunošana, kuru nevar veikt, kamēr īrnieks lieto dzīvojamo telpu;

7.2. personas, kuras īrē tādu pašvaldības dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras deklarējušas dzīvesvietu šajā dzīvojamā telpā, tām vismaz viena gada periodā nav īres maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, parādu, ja:

7.2.1. ar personu kopā dzīvo un tās aizgādībā vai aizbildnībā ir nepilngadīgi bērni, vecāki par septiņiem gadiem;

7.2.2. ar personu kopā dzīvo un tās aizgādībā vai aizbildnībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai persona ar invaliditāti, kurai invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, un nav nodrošināta atsevišķa istaba;

7.2.3. ģimenē visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar invaliditāti;

7.2.4. ģimenē ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, kas dzīvo vienā istabā;

7.3. Sociālā mājā dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas, personas ar invaliditāti vai personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru aizgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai aizgādnībā esoša persona, ja šīs personas regulāri (vismaz 6 mēnešus) pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus un tām nav parādu par pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īri;

7.4. ja nekustamajā īpašumā dzīvo un ir deklarējušas savu pamata dzīves vietu personas, kuras ir atsevišķas ģimenes, un tām ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, ja šīm personām nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa un tām nav īres maksas un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādu. Dzīvojamās telpas īres līguma maksimālais termiņš izīrētajam dzīvoklim nosakāms uz trīs gadiem;

7.5. ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras vismaz sešus mēnešus pēc kārtas bijušas izceļojušas no Latvijas Republikas pastāvīgās dzīvesvietas Liepājā un saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 14. panta trešo daļu paziņojušas par savu un bērnu dzīvesvietu ārvalstīs, un ir atgriezušās Liepājā, ja tās nav nodrošinātas ar atsevišķu dzīvojamo platību un tām nav parādu par dzīvojamās telpas īri, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

8. Sociālo dzīvokli ir tiesības īrēt Likuma 21.6 panta pirmajā daļā un pārejas noteikumu 20. punktā noteiktajām personām, kā arī maznodrošinātajām personām, uz kurām attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

8.1. pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar invaliditāti, kuru dzīvesvieta ir Liepājas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas Sociālais dienests" Nakts patversme (turpmāk – Nakts patversme) un persona ievēro Nakts patversmes iekšējās kārtības noteikumus;

8.2. personas, kuras īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod pašvaldībai, jo ir izteikušas vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli;

8.3. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas vai atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti, kuras lieto sev piederošu dzīvojamo telpu un to pēc palīdzības saņemšanas piekrīt bez atlīdzības atsavināt pašvaldībai;

8.4. bez vecāku gādības palikuši bērni – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe;

8.5. personas, kura sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti, vai ir personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru aizgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai aizgādnībā esoša persona, ja tās vismaz trīs pēdējos gadus īrē fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu dzīvojamo telpu pašvaldības administratīvajā teritorijā, ir šajā dzīvojamā telpā deklarējušas savu dzīvesvietu, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš izbeidzas un par šīs telpas turpmāku lietošanu netiek noslēgts jauns līgums;

8.6. personas, kuras īrēto dzīvojamo telpu sociālajā dzīvojamā mājā vēlas apmainīt pret citu dzīvojamo telpu sociālajā mājā, ja persona pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus un ir saņemts Liepājas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) saskaņojums;

8.7. personas, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu mājas pirmajos stāvos;

8.8. personas, kuras īrē dzīvojamo telpu sociālajā dzīvojamā mājā, saņem likuma "Par valsts pensijām" 37. panta trešajā daļā minēto pabalstu un šī apstākļa dēļ personas ienākumi vairs neatbilst maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, saglabā tiesības īrēt dzīvojamo telpu sociālajā dzīvojamā mājā;

8.9. personas, kuras īrē dzīvojamo telpu sociālajā dzīvojamā mājā un likuma "Par valsts pensijām" 26. pantā noteiktās valsts pensijas pārskatīšanas dēļ personas ienākumi vairs neatbilst maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, saglabā tiesības īrēt dzīvojamo telpu sociālajā dzīvojamā mājā;

8.10. pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar invaliditāti, pamatojoties uz Sociālā dienesta sniegto atzinumu un izvērtējot personas resursus un konkrētos apstākļus par dzīvojamās platības nepieciešamību.

9. Palīdzības saņemšanai īrētās pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu reģistrē:

9.1. personas, kuras vēlas dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku dzīvojamo telpu vai pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par dzīvojamās telpas lietošanu (arī dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni);

9.2. personas, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu dzīvojamo māju pirmajos stāvos;

9.3. personas, kuras savstarpēji vēlas īrēto dzīvojamo telpu apmainīt ar citu pašvaldības dzīvojamās telpas īrnieku, ja tam rakstveidā piekrituši īres līgumā iekļautie pilngadīgie ģimenes locekļi, tām nav parādu par dzīvojamās telpas īri, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem un apmaiņas rezultātā dzīvojamās telpas atbilst šo noteikumu 16. punktā noteiktajiem kritērijiem.

10. Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas, kurai pašvaldības dome noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, izīrē, ievērojot nosacījumus:

10.1. valsts un pašvaldības dibinātu iestāžu vai kapitālsabiedrību, kas darbojas veselības, kultūras, sporta, izglītības, sociālās, aizsardzības un iekšlietu jomās, kurās pienākumu izpilde prasa ļoti specifisku sagatavotību, kas iegūstama ilgstošā apmācību procesā, augsta līmeņa vadītājiem un darbiniekiem atsevišķās specialitātēs, kuras ilgstoši nevar nokomplektēt attiecīgās kvalifikācijas speciālistu trūkuma dēļ;

10.2. speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īrei var pretendēt kvalificēts speciālists, kurš ieguvis izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama konkrētā darba vai amata pienākumu veikšanai, un kurš divu mēnešu laikā no iesnieguma par palīdzības saņemšanu iesniegšanas uzsāks darbu pašvaldībā vai ne vairāk kā vienu gadu jau strādā pašvaldības administratīvajā teritorijā šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētajās institūcijās, ja speciālistam vai viņa laulātajam nepieder dzīvošanai derīgs īpašums tuvāk kā 25 km attālumā no pašvaldības administratīvās teritorijas;

10.3. nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu nepieciešamie kvalificētie speciālisti tiek iedalīti kategorijās, izvērtējot speciālista nodrošināšanas pamatojumu un steidzamību;

10.4. noteikumu 10.1. apakšpunktā noteiktajās jomās, kurās konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums, valsts un pašvaldības dibinātās iestādēs vai kapitālsabiedrībās strādājošos kvalificētos speciālistus ar dzīvojamo telpu nodrošina prioritārā secībā:

10.4.1. augstākā līmeņa vadošie speciālisti (dzīvokļa labiekārtojums 1., 2., 3. un 4. kategorija pēc speciālista izvēles);

10.4.2. vidējā līmeņa vadošie speciālisti (dzīvokļa labiekārtojums 1., 2. un 3. kategorija pēc speciālista izvēles);

10.4.3. speciālisti veselības aprūpes, izglītības, kultūras, sporta, aizsardzības un iekšlietu, sociālā darba, pilsētas pārvaldes jomās (dzīvokļa labiekārtojums 1. un 2. kategorija pēc speciālista izvēles);

10.5. dzīvojamās telpas īres tiesības speciālistiem tiek piešķirtas, ņemot vērā ģimenes locekļu skaitu, bet augstākā līmeņa vadošajiem speciālistiem atbilstoši iesniegumam;

10.6. šo noteikumu 10.2. apakšpunktā noteiktajam kvalificētam speciālistam tiek piedāvāta dzīvojamā telpa, ievērojot šādus kritērijus:

10.6.1. vienistabas dzīvoklis – ģimenei, kurā ir 1 līdz 2 cilvēki;

10.6.2. divistabu dzīvoklis – ģimenei, kurā ir 2 līdz 4 cilvēki;

10.6.3. trīsistabu vai lielāks dzīvoklis – ģimenei, kurā ir 4 vai vairāk cilvēki;

10.6.4. ja speciālists izteicis savu piekrišanu, var piedāvāt īrēt dzīvojamo telpu ar mazāku istabu skaitu kā noteikts šo noteikumu 10.6.1., 10.6.2. un 10.6.3. apakšpunktā;

10.7. prasības speciālistiem izīrējamo dzīvokļu remontiem tiek iedalītas šādās kategorijās:

10.7.1. 1. kategorijas dzīvokļa remonts paredz:

10.7.1.1. jaunas elektroinstalācijas (zemapmetuma) ierīkošanu, paredzot kontaktligzdu, apgaismojuma slēdžu un viena divvietīga automātslēdža uzstādīšanu, iekalumu vietu aizdari;

10.7.1.2. logu nomaiņu (pēc vajadzības), ieskaitot jaunu abu palodžu uzstādīšanu un aiļu pelēko apdari iekšpusē, pilnu – ārpusē;

10.7.1.3. dzīvokļa ārdurvju un starpdurvju nomaiņu (pēc vajadzības);

10.7.1.4. santehnikas iekārtu (WC pods, izlietnes, vanna vai dušas kabīne) uzstādīšanu;

10.7.1.5. grīdas un sienu flīzēšanu sanitārajā mezglā un pie santehnikas iekārtām (pēc vajadzības);

10.7.1.6. apkures iekārtu (radiatori, krāsnis, siltuma mūri, apkures katli) nomaiņu vai remontu;

10.7.1.7. grīdu izlīdzināšanu (pēc vajadzības) bez grīdas klājuma uzstādīšanas;

10.7.1.8. sienu un griestu remontu to sagatavošanai apdarei (pēc vajadzības);

10.7.2. 2. kategorijas dzīvokļa remonts papildus 1. kategorijas dzīvokļa remontam paredz:

10.7.2.1. grīdu izlīdzināšanu un grīdas klājuma (linolejs, lamināts, flīzes) uzklāšanu;

10.7.2.2. sienu un griestu izlīdzināšanu to sagatavošanai apdarei;

10.7.2.3. sienu un griestu apdari (krāsojamās tapetes, krāsa, iekārtie griesti, flīzes);

10.7.3. 3. kategorijas dzīvokļa remonts papildus 2. kategorijas dzīvokļa remontam paredz:

10.7.3.1. visu dzīvokļa durvju nomaiņu;

10.7.3.2. kvalitatīvāku apdares materiālu, klājumu (tapetes, parkets) un santehnikas ierīču pielietojumu;

10.7.3.3. virtuves aprīkošanu ar iebūvētām mēbelēm;

10.7.4. 4. kategorijas dzīvokļa remonts papildus 3. kategorijas dzīvokļa remontam paredz veikt dzīvokļa pārplānošanas pasākumus (projektēšana, būvdarbi, inventarizācijas lietas izstrāde) ar mērķi paaugstināt dzīvokļa funkcionalitāti saskaņā ar īrnieka vēlmēm;

10.8. par dzīvojamās telpas, kurai noteikts speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statuss un kurā veikti pašvaldības ieguldījumi dzīvokļa remontā, lietošanu Komisija nosaka īres maksu saskaņā ar pašvaldības lēmumu par īres maksas noteikšanu speciālistam izīrējamai dzīvojamai telpai;

10.9. ja pašvaldība viena mēneša laikā augstākā līmeņa vadošo speciālistu nespēj nodrošināt ar dzīvojamo platību, tiek izsludināts iepirkums par dzīvojamās telpas nomu izīrēšanai kvalificētam speciālistam saskaņā ar normatīviem aktiem.

III. Kārtība, kādā personas tiek reģistrētas palīdzības reģistros

11. Palīdzības saņemšanai persona Mājokļu nodaļā iesniedz rakstveida iesniegumu norādot, kādi palīdzības veidi personai nepieciešami. Ja iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi. Ja Mājokļu nodaļai nav iespējams iegūt informāciju no citām institūcijām un valsts un pašvaldību informācijas sistēmām, iesniegumam pievieno šādus personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību apliecinošus dokumentus:

11.1. Sociālā dienesta apliecinājumu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, ja atbilstoši Likumam vai šiem noteikumiem palīdzība sniedzama maznodrošinātai personai;

11.2. spēkā stājušos tiesas nolēmuma kopiju, ja palīdzība sniedzama personām, kuras tiek izliktas ar tiesas nolēmumu;

11.3. tiesas nolēmuma par izsoles akta apstiprināšanu noraksta kopiju, noteikumu 6.3. apakšpunktā noteiktajā gadījumā;

11.4. pensijas vecumu sasniegušas personas apliecības vai politiski represētās personas apliecības, vai kompetentās institūcijas lēmuma par invaliditātes noteikšanu kopiju, uzrādot oriģinālu (ja palīdzība sniedzama noteiktajām personām);

11.5. bāriņtiesas izziņu par ārpusģimenes aprūpes nodibināšanu un izbeigšanu bērnam, ja palīdzība sniedzama bērnam bez vecāku gādības vai audžuģimenei);

11.6. repatrianta statusu apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu, un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas, ja palīdzība sniedzama repatriantam;

11.7. brīvības atņemšanas vietas izdota noteikta parauga izziņas kopiju, kurā norādīts personas atbrīvošanas pamats un faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks, ja palīdzība sniedzama personai, kura atbrīvota no ieslodzījuma vietas;

11.8. dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas līguma kopiju, uzrādot oriģinālu, noteikumu 6.2., 7.1., 7.2., 7.4., 8.2., 8.5. apakšpunktā un 9. punktā noteiktajā gadījumā;

11.9. dzīvojamās telpas izīrētāja rakstveida atteikumu personai pagarināt īres līgumu noteikumu 6.2. un 8.5. apakšpunktā noteiktajā gadījumā;

11.10. izziņu par īres un komunālo pakalpojumu maksas parādu neesamību vai vienošanos ar dzīvojamo telpu pārvaldnieku vai pakalpojuma sniedzēju par parāda samaksu noteikumu 7.1., 7.2., 7.3., 7.4., 7.5., 8.2., 8.6., 8.7. apakšpunktā un 9. punktā noteiktajā gadījumā;

11.11. Liepājas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas Nekustamā īpašuma pārvalde" Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisijas vai sertificēta speciālista atzinumu par pašvaldības dzīvojamās telpas stāvokli noteikumu 7.1. apakšpunktā noteiktajā gadījumā;

11.12. ārsta izziņu, kas apliecina, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa, ja apmaiņa tiek prasīta veselības stāvokļa dēļ noteikumu 8.7. un 9.2. apakšpunktā noteiktajā gadījumā;

11.13. speciālista darba devēja iesniegumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt speciālistu ar dzīvojamo telpu (noteikumu 10. punkts);

11.14. speciālista darba devēja, kas nav pašvaldība, izteikts priekšlikums par sadarbības līguma noslēgšanu ar pašvaldību (noteikumu 10. punkts);

11.15. speciālista rakstveida apliecinājumu, ka pašvaldības administratīvajā teritorijā un 20 km attālumā no pašvaldības administratīvās teritorijas neatrodas šim speciālistam vai laulātajam piederoša dzīvojamā telpa (noteikumu 10. punkts);

11.16. darba devēja izziņu par darba attiecībām ar speciālistu (noteikumu 10. punkts).