Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 530 Rīgā 2023. gada 12. septembrī (prot. Nr. 44 48. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) 5.1.1.5. pasākumu "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo kopējo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumus.

2. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Pasākuma atbalsts tiek sniegts granta veidā.

4. Pasākumā tiek veikti ieguldījumi pilsētu funkcionālajās teritorijās, kas noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās.

5. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti Kultūras ministrijas kā par kultūras jomas politiku atbildīgās nozares ministrijas saskaņotie plānošanas reģionu attīstības programmās paredzētie pasākuma projekti, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās.

6. Pasākuma īstenošanu nodrošina Kultūras ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

7. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

8. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

II. Pasākuma mērķis un sasniedzamie uzraudzības rādītāji

9. Pasākuma mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt unikālus valsts nozīmes kultūras pieminekļus, kas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā teritorijā Rīgas vēsturiskajā centrā, veicinot piekļūstamību objektiem un paplašinot objektu kā ilgtspējīgu resursu inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanā.

10. Pasākuma mērķa grupa ir iedzīvotāji, vietējie un ārvalstu tūristi, kultūras mantojuma objektu apmeklētāji un saistīto pakalpojumu sniedzēji.

11. Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

11.1. līdz 2024. gada 31. decembrim iznākuma rādītājs: noslēgto līgumu par projekta īstenošanu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma objektos – 10 procenti;

11.2. līdz 2029. gada 31. decembrim:

11.2.1. iznākuma rādītājs: atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits – pieci (tai skaitā divi objekti par valsts budžeta finansējumu, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu);

11.2.2. rezultāta rādītājs: atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāji gadā – 827 000.

III. Pasākumam pieejamais finansējums

12. Pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 36 684 790 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 31 182 ​​​​​​​071 euro (tai skaitā 2 ​​​​​​​972 ​​​​​​​290 euro valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu) un nacionālais finansējums – 5 ​​​​​​​502 ​​​​​​​719 euro (valsts budžeta līdzfinansējums – 4 ​​​​​​​620 ​​​​​​​366 ​​​​​​​euro un pašvaldības līdzfinansējums – 882 353 euro).

13. (Svītrots ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 737)

14. (Svītrots ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 737)

15. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā finansējuma likme nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.

16. Projektam, kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un citu publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktam nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 36., 38. un 39. punktā norādītajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma.

17. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris var saņemt publisko finansējumu šādā apmērā:

17.1. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" vai pašvaldībai publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;

17.2. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" vai pašvaldībai publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 16. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.

18. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:

18.1. ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām līdzfinansēto projektu īstenošanai Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

18.2. ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu. Finansējuma saņēmējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

19. Pasākuma ietvaros tiek īstenoti stratēģiski svarīgi projekti šādu kultūras mantojuma objektu atjaunošanai un publiskās ārtelpas attīstībai Rīgā:

19.1. Lielā ģilde (Amatu ielā 6, Rīgā);

19.2. Izstāžu zāle Arsenāls (Torņa ielā 1, Rīgā);

19.3. Vecrīgas publiskā ārtelpa;

19.4. Daugavas gātes labiekārtošana;

19.5. Rīgas pils ekspozīcijas izveide.

20. Pasākuma ietvaros šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.4. apakšpunktā minēto objektu atjaunošanai projekta finansējuma saņēmējam – valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" – pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir ne vairāk kā 25 351 243 euro (tai skaitā 1 695 ​​​​​​​618 ​​​​​​​euro valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu), šo noteikumu 19.3. apakšpunktā minētās Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstībai projekta finansējuma saņēmējam – Rīgas valstspilsētas pašvaldībai – pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir ne vairāk kā 5 000 000 euro un šo noteikumu 19.5. apakšpunktā minētās Rīgas pils ekspozīcijas izveidei projekta finansējuma saņēmējam – Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam – pieejamais valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, ir ne vairāk kā 1 276 672 euro.

21. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas un rakstiska avansa pieprasījuma saņemšanas var piešķirt avansu, izvērtējot plānotā avansa apmēru un nepieciešamības pamatojumu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma kopsummas.

IV. Prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim

22. Projekta iesniedzējs, kurš pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, pasākuma ietvaros ir valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā, nomā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts vai publiskā ārtelpa, kurā plānotas investīcijas.

23. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – valsts kapitālsabiedrību, pašvaldību, pašvaldības iestādi vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts vai publiskā ārtelpa, kurā plānotas investīcijas.

24. Projekta iesniedzējs ar katru sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

25. Īpašuma vai turējuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem objektiem nemaina un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma vai turējuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots sadarbības partnera vai projekta iesniedzēja pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā).

26. Ja atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu un sadarbības partneris nevar tikt iesaistīts projekta īstenošanā, ja:

26.1. tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta definīciju;

26.2. pašvaldībā atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" ir uzsākts finanšu stabilizācijas process.

V. Pasākuma īstenošanas nosacījumi

27. Pašvaldībai, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta pašvaldības attīstības programma un projektā plānotās investīcijas sniedz ieguldījumu programmā noteikto rīcības virzienu īstenošanā.

28. Finansējuma saņēmējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

29. Projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta šo noteikumu 19. punktā minēto objektu darbības stratēģija vai publiskās ārtelpas apraksts:

29.1. objektu darbības stratēģija izstrādāta, ievērojot pilsētvides attīstības izaicinājumus un pašvaldības attīstības programmā noteiktās tūrisma attīstības prioritātes, objekta attīstībai plānojot piesaistīt dažādus finansējuma avotus;

29.2. objektu darbības stratēģija pamato, kā objekta attīstība uzlabos kultūras objekta darbību nacionālas vai starptautiskas nozīmes kultūras pasākumā;

29.3. objektu darbības stratēģija pamato objekta attīstības sociālekonomiskos ieguvumus un paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā;

29.4. objekta darbības stratēģija vai publiskās ārtelpas apraksts pamato, kā tiks veicināta vietējo iedzīvotāju sociālā iekļaušana, izpildot vismaz vienu no šādiem nosacījumiem:

29.4.1. tiks pilnveidoti esošie pakalpojumi vai izveidoti jauni, integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu;

29.4.2. tiks iesaistītas vietējās iedzīvotāju kopienas, radot jaunu sociālo dinamiku;

29.4.3. tiks sekmēta vienlīdzīga piekļuve kultūras objektiem un publiskai ārtelpai, veicinot līdztiesību un kultūras norišu piekļūstamību neatkarīgi no personas dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālās atstumtības riska.

30. Pasākums tiek īstenots, ievērojot:

30.1. Jaunā Eiropas Bauhaus principus: estētiku, ilgtspēju, iekļautību, tai skaitā iekļaujot publiskās ārtelpas attīstības risinājumus apkārtējā ainavā, nodrošinot dabā balstīto risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu;

30.2. Starptautiskās kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus Eiropas Savienības finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu.

31. Finansējuma saņēmējs:

31.1. nodrošina, ka pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklājas ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

31.2. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc tam, kad sadarbības iestāde ir veikusi noslēguma maksājumu;

31.3. nodrošina projekta īstenošanas komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;

31.4. izstrādā stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plānu, kas paredz nodrošināt vismaz viena plašāka mēroga publicitātes pasākumu mediju intereses un sabiedrības uzmanības piesaistīšanai, un iesniedz to informācijai atbildīgajā iestādē;

31.5. stratēģiski svarīga projekta komunikācijas aktivitātes īsteno sadarbībā ar atbildīgo iestādi un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

32. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris:

32.1. uzkrāj datus par projektā sasniegtajām šo noteikumu 11.2.1. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja vērtībām;

32.2. uzkrāj datus par projektā sasniegtajām šo noteikumu 11.2.2. apakšpunktā minētā rezultāta rādītāja vērtībām;

32.3. ievēro principu "vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms), tai skaitā par objektu skaitu, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība;

32.4. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms) un ievēro šādus principus:

32.4.1. klimatdrošināšana;

32.4.2. energoefektivitāte pirmajā vietā;

32.4.3. nenodarīt būtisku kaitējumu;

32.5. sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 32.3. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem;

32.6. projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru;

32.7. izvērtē iespēju īstenot sociāli atbildīgu un inovatīvu iepirkumu un vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums);

32.8. nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām, kā arī ar parakstu apliecina, ka nepastāv interešu konflikts.

VI. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

33. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 9. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa un šo noteikumu 11. punktā un 32.3. apakšpunktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu:

33.1. valsts nozīmes arhitektūras, arheoloģijas, vēstures, kā arī pilsētbūvniecības pieminekļu atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija;

33.2. Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstīšana;

33.3. ar kultūras mantojumu saistītās infrastruktūras būvju atjaunošana, konservācija, pārbūve, restaurācija vai jaunu infrastruktūras būvju būvniecība un publiskās ārtelpas attīstīšana atbalstāmo objektu apkārtnē, kas ir vērsta uz kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;

33.4. jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu;

33.5. projekta vadības nodrošināšana;

33.6. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.

34. Izmaksas ir attiecināmas no 2022. gada 2. novembra.

35. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi septiņu procentu apmērā no šo noteikumu 36. punktā ​​​​​minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 54. panta "a" apakšpunktu.

36. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas sekmē šo noteikumu 33. punktā minētās atbalstāmās darbības, ir:

36.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas tieši saistītas ar projektu īstenošanu un mērķa sasniegšanu un radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma (pakalpojuma līguma) pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām:

36.1.1. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām virs 5 000 000 euro tiešo projekta vadības personāla izmaksu maksimālais ierobežojums Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļai nepārsniedz 84 787 euro kalendāra gadā;

36.1.2. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām līdz 5 000 000 euro (ieskaitot) projekta vadības personāla izmaksu ierobežojums tiek aprēķināts, pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 euro kalendāra gadā pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, un summu reizinot ar projekta ilgumu gados. Ja projekts ilgst mazāk par gadu vai nepilnos kalendāra gados, ierobežojums tiek aprēķināts proporcionāli projekta mēnešu skaitam.

36.2. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

36.2.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

36.2.2. kultūrvēsturiskās un arheoloģiskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;

36.2.3. ar kultūras mantojuma objektu saistītās ekspozīcijas (tai skaitā iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas) un tās tehniskā projekta izstrādes izmaksas;