Par sociālajiem pakalpojumiem Olaines novadā

Olaines novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. SN16/2023Olainē 2023. gada 23. augustā

Apstiprināti arOlaines novada pašvaldības domes2023. gada 23. augusta sēdes lēmumu(9. prot., 8.1. p.)Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumuun sociālās palīdzības likuma3. panta trešo daļu,Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļu,Ministru kabineta 2003. gada 27. maijanoteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpesun sociālās rehabilitācijas pakalpojumusamaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojumaizmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta"6. punktu

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Olaines novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālo pakalpojumu (turpmāk – pakalpojums) veidus, to saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Pakalpojumu sniedz vai organizē tā sniegšanu pašvaldības aģentūra "Olaines sociālais dienests" (turpmāk – sociālais dienests).

3. Pakalpojuma sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes un personu grupas dzīves kvalitāti, spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

4. Pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa sociālajā dienestā, vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja.

5. Tiesības saņemt pakalpojumus ir personai:

5.1. kura ir deklarējusi savu pamata dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot, ja persona pieprasa šo noteikumu 6.12.–6.14., 6.16., 6.19. un 6.20. punktā noteikto pakalpojumu un 6.6. punktā noteikto pakalpojumu sociālā dienesta Sociālās aprūpes centrā (turpmāk – aprūpes centrs), ja pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju pieprasījums pēc 6.6. punktā noteiktā pakalpojuma ir pilnībā apmierināts un sociālā dienesta aprūpes centrā ir brīva vieta;

5.2. kurai saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu izvērtējumu nepieciešams pakalpojums;

5.3. kura saskaņā ar šo noteikumu prasībām ir tiesīga saņemt pakalpojumu, kā arī ar speciālām prasībām, kuras izvirza katrai konkrētai personu kategorijai atbilstoši pakalpojuma veidam.

II. Sociālo pakalpojumu veidi

6. Sociālais dienests nodrošina šādus pakalpojumus:

6.1. aprūpes mājās (personas dzīvesvietā) pakalpojumu pilngadīgām personām;

6.2. aprūpes pakalpojumu (bērna dzīvesvietā) bērnam ar invaliditāti;

6.3. atelpas brīža pakalpojumu;

6.4. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;

6.5. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumu krīzes situācijā nonākušiem bērniem un ģimenēm ar bērniem;

6.6. īslaicīgas un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilngadīgām personām;

6.7. dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

6.8. rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

6.9. ģimenes asistenta/sociālā rehabilitētāja pakalpojumu;

6.10. psihologa pakalpojumu;

6.11. specializētā transporta pakalpojumu;

6.12. zupas virtuves pakalpojumu;

6.13. Higiēnas centra pakalpojumu;

6.14. HIV profilakses punkta pakalpojumu;

6.15. krīzes istabas īres pakalpojumu;

6.16. izmitināšanas pakalpojumu īslaicīgās uzturēšanās istabā;

6.17. sociālās istabas īres pakalpojumu;

6.18. asistenta un pavadoņa pakalpojumu pašvaldībā;

6.19. sociālā darba pakalpojumu;

6.20. atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojumu.

III. Sociālo pakalpojumu pieprasīšanas un saņemšanas kārtība

7. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz iesniegumu un dokumentus saskaņā ar šiem noteikumiem vai normatīvajiem aktiem, kas nosaka sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

8. Sociālais dienests mēneša laikā pēc personas iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai vai par atteikumu piešķirt pakalpojumu un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu.

9. Ja persona pieprasa šo noteikumu 6.6. punktā noteikto pakalpojumu, dienests iesniedz pašvaldības domē (turpmāk – Dome) uzziņu, kurā iekļauj informāciju par pakalpojuma nepieciešamību, personas un apgādnieku materiālo stāvokli, sociālo situāciju un līdzdalības iespējām pakalpojuma apmaksā. Dome pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pakalpojumu un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu.

10. Ārkārtas situācijā sociālais dienests pieņem lēmumu par šo noteikumu 6.6.punktā noteiktā pakalpojuma piešķiršanu nekavējoties uz periodu līdz 30 (trīsdesmit) dienām vai līdz Domes lēmumam.

11. Ja pakalpojumu nenodrošina sociālais dienests, pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma sniegšanas un apmaksas kārtību.

IV. Sociālo pakalpojumu finansēšanas un samaksas kārtība

12. Par pašvaldības līdzekļiem šajos noteikumos noteiktajā apmērā nodrošina šo noteikumu 6.2.–6.4., 6.7.–6.15., 6.19. un 6.20. punktā noteikto pakalpojumu.

13. Persona maksā līdzdalības maksu par šo noteikumu 6.1., 6.6., 6.16. un 6.17. punktā noteikto pakalpojumu.

14. Par valsts līdzekļiem nodrošina šo noteikumu 6.5. un 6.18. punktā noteikto pakalpojumu.

V. Aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām

15. Pakalpojumu sniedz sociālais dienests.

16. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kurai saskaņā ar novērtēšanas rezultātiem un noteikto aprūpes līmeni ir nepieciešama palīdzība pamatvajadzību apmierināšanai dzīvesvietā, mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē, ja persona nespēj sevi aprūpēt funkcionālo traucējumu dēļ.

17. Sociālais dienests izvērtē, kādas iespējas sniegt nepieciešamo aprūpi ir personas ģimenes locekļiem vai ar aprūpējamo kopā dzīvojošām personām, un slēdz līgumu ar personu un apgādnieku par aprūpes mājās pakalpojuma apjomu, ilgumu un tā samaksas kārtību.

18. Pašvaldība no tās budžeta līdzekļiem pilnībā apmaksā pakalpojumu, ja personai nav likumīgo apgādnieku un personas ienākumi (tajā skaitā uzkrājumi) nepārsniedz minimālo mēneša darba algu.

19. Sociālajam dienestam ir tiesības nepiešķirt vai pārtraukt sniegt pakalpojumu personai:

19.1 kurai ir medicīniskās kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

19.2. kura necienīgi, agresīvi izturas pret sociālā darba speciālistu vai aprūpētāju un apdraud pakalpojuma sniedzēja drošību;

19.3. kura atguvusi pašaprūpes spējas;

19.4. kuras aprūpi spēj nodrošināt viņa apgādnieki vai ģimene;

19.5. kuru ievieto sociālās aprūpes vai rehabilitācijas institūcijā;

19.6. kura rakstiski atsakās no pakalpojuma;

19.7. kura maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

19.8. kura sniegusi nepatiesas ziņas par savu veselības stāvokli vai apzināti maldinājusi dienestu, un jaunatklātie apstākļi par personu liedz tiesības saņemt attiecīgo pakalpojumu.

VI. Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti

20. Pakalpojumu sniedz bērnam ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā.

21. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērnam:

21.1. no 2 līdz 18 gadu vecumam, kuram ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene (turpmāk – vecāki) nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību;

21.2. punktā 21.1. minētajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam (neatkarīgi no noteiktās invaliditātes grupas), ja dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

22. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna vecāks iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka bērna vecāki nespēj nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā (darba devēja, izglītības iestādes, Nodarbinātības valsts aģentūras apliecinājumu vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājumu, ja vecāki saņem sociālo pakalpojumu), un citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai pašvaldības iestāžu rīcībā.

23. Sociālais dienests, nosakot pakalpojuma nepieciešamību, izvērtē:

23.1. kopā ar bērnu dzīvojošo mājsaimniecības locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam;

23.2. bērna vecāku apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

23.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;

23.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un ārstniecības pakalpojumus;

23.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

24. Sociālais dienests mēneša laikā pēc iesnieguma un visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas, tai skaitā sociālā darba speciālista veiktā izvērtējuma par pakalpojuma nepieciešamību, atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā veiktajam novērtējumam pieņem lēmumu par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, nosakot pakalpojuma saņemšanas periodu atbilstoši personai noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par 3 (trim) gadiem, vai pieņem lēmumu atteikt piešķirt pakalpojumu.

25. Pakalpojumu nepiešķir, ja:

25.1. bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē;

25.2. bērns jau saņem izvērtēto viņa vajadzībām atbilstošu citu aprūpes pakalpojumu pilnā apjomā vai aprūpes mājās pakalpojumu, ko sniedz valsts vai cits finansējums, lai izslēgtu dubultā finansējuma risku;

25.3. nav sniegta informācija vai iesniegti dokumenti par objektīviem iemesliem, kas ierobežo bērna vecāku iespējas nodrošināt bērna aprūpi;

25.4. nav ievēroti citi šajā saistošo noteikumu nodaļā vai citā ārējā normatīvā aktā noteiktie nosacījumi.

26. Pakalpojuma sniegšanu pārtrauc uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā aprūpes iestādē.

27. Sociālais dienests pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

27.1. bērna vecāki iesniedz dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā pakalpojuma;

27.2. bērna deklarētā dzīvesvieta ir deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

27.3. mainījušies apstākļi, kas atbilstoši dienesta lēmumā noteiktajam dod pamatu bērnam saņemt pakalpojumu.

28. Pakalpojumu piešķir līdz 80 (astoņdesmit) stundām mēnesī, no kurām līdz 20 stundām mēnesī var piešķirt bez dokumentu iesniegšanas, kas apliecina saistošo noteikumu 22. punktā norādīto apstākļu esamību.

29. Skolēna vecāks var pieprasīt papildu pakalpojumu līdz 80 (astoņdesmit) stundām kalendārajā gadā, ja ir spēkā visi tālāk minētie nosacījumi:

29.1. ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;

29.2. vecāki veic algotu darbu (par algotu darbu netiek uzskatīts asistenta un pavadoņa pakalpojums pašvaldībā bērnam ar invaliditāti) vai ir darba attiecībās un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

30. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt juridiska persona vai uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata fiziska persona, kura nav bērna pirmās pakāpes radinieks vai nedzīvo ar bērnu vienā mājsaimniecībā un kurai ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērnu ar invaliditāti. Fiziska persona var sniegt pakalpojumu vienlaikus ne vairāk kā 4 (četriem) bērniem.

31. Pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu sociālais dienests slēdz līgumu ar bērna vecāku un pakalpojuma sniedzēju.

VII. Atelpas brīža pakalpojums

32. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina īslaicīgu diennakts sociālās aprūpes pakalpojumu personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kura dzīvo ģimenē un kurai ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

33. Pakalpojumu piešķir līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendārā gada ietvaros.

VIII. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem

34. Pakalpojums nodrošina bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

35. Tiesības saņemt šo pakalpojumu ir bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam ar Olaines novada bāriņtiesas (turpmāk – bāriņtiesa) lēmumu, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

IX. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums krīzes situācijā nonākušiem bērniem un ģimenēm ar bērniem

36. Pakalpojums nodrošina diennakts uzturēšanos, aprūpi, sociālo rehabilitāciju un psiholoģisko palīdzību.

37. Tiesības saņemt pakalpojumu ir krīzes situācijā nonākušam bērnam un ģimenei ar bērniem. Sociālais dienests var piešķirt pakalpojumu, pamatojoties arī uz bāriņtiesas lēmumu vai personas iesniegumu.

38. Pakalpojuma piešķiršanas gadījumā personai izsniedz nosūtījumu.

X. Īslaicīgas un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām

39. Īslaicīgas un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz sociālā dienesta aprūpes centrs. Ja aprūpes centrā nav brīvu vietu, tad sociālais dienests slēdz līgumu ar citu pakalpojuma sniedzēju.

40. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis (izņemot pilngadīgas personas ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurām ir nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē un kuru stāvoklis apdraud apkārtējos), kuras vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nespēj sevi aprūpēt un kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās un dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu, un kurām nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt nepieciešamo aprūpi.

41. Nosakot pakalpojuma apmaksas kārtību, ievēro šādus nosacījumus:

41.1. par pakalpojumu maksā persona no saviem ienākumiem;

41.2. personai ir tiesības uz noteiktu naudas summu personiskiem izdevumiem saskaņā ar normatīvo aktu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;

41.3. ja persona par pakalpojumu nevar samaksāt pilnā apmērā, maksas daļu līdz pilnai pakalpojuma maksai sedz personas apgādnieks vai pašvaldība, ja personai nav apgādnieku;

41.4. līdzekļu apmēru, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nosaka normatīvais akts par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtību un kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta;

41.5. ja persona ir noslēgusi uztura līgumu (par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu), no kura izriet īpašuma ieguvēja pienākums nodrošināt personas aprūpi, par pakalpojumu pilnā apmērā maksā persona un īpašuma ieguvējs.

XI. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

42. Pakalpojumu sniedz sociālā dienesta sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrā "Kastanis" (turpmāk – rehabilitācijas centrs).

43. Pakalpojuma mērķis ir sniegt sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, lai veicinātu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu un sekmētu fizisko, intelektuālo un psiholoģisko attīstību.

44. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa un ja tā nestrādā algotu darbu.

XII. Rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

45. Pakalpojumu sniedz sociālā dienesta rehabilitācijas centrā.

46. Pakalpojuma mērķis ir sniegt speciālistu konsultācijas, rehabilitācijas un terapeitiskus pakalpojumus un citas aktivitātes, lai nodrošinātu personai:

46.1. sociālās funkcionēšanas prasmju uzturēšanu un attīstību;

46.2. psihosociālo palīdzību;

46.3. sadzīves un pašaprūpes iemaņu apgūšanu un nostiprināšanu;

46.4. intelektuālās (mentālās) un relaksācijas darbības veicināšanu;

46.5. uztveres motivācijas un intereses veicināšanu.

47. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērnam:

47.1. ar funkcionāliem traucējumiem, kuram ar VDEĀVK lēmumu noteikta invaliditāte, līdz 50 (piecdesmit) reizēm kalendārajā gadā;

47.2. ar pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu līdz 20 (divdesmit) reizēm kalendārajā gadā;

47.3. ar izglītības iestādes speciālista (speciālais pedagogs, psihologs, logopēds) atzinumu līdz 10 (desmit) reizēm kalendārajā gadā.

48. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem sociālais dienests, pamatojoties uz rehabilitācijas centra speciālista izvērtējumu un sociālā darba speciālista sagatavoto individuālo rehabilitācijas plānu.

49. Pakalpojumu izbeidz, ja persona/-ai:

49.1. rakstiski lūdz izbeigt pakalpojumu;

49.2. atkārtoti nav piešķirta invaliditāte;

49.3. pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus;

49.4. ir nepieciešami citi sociālie pakalpojumi.

XIII. Ģimenes asistenta/sociālā rehabilitētāja pakalpojums

50. Pakalpojums nodrošina personai vai ģimenei ar bērniem atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

51. Tiesības saņemt pakalpojumu ir:

51.1. jaunietim pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas, ja tam nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai, – līdz 4 (četrām) stundām nedēļā;

51.2. ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē, – līdz 10 (desmit) stundām nedēļā;

51.3. ģimenei, kurā vismaz viens no vecākiem ir persona ar garīga rakstura traucējumiem, – līdz 15 (piecpadsmit) stundām nedēļā;

51.4. atsevišķi dzīvojošai personai ar garīga rakstura traucējumiem – līdz 15 (piecpadsmit) stundām nedēļā.

52. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 12 (divpadsmit) mēnešiem, ja sociālā darba speciālists ir sniedzis atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību. Ģimenei vai personai, kura aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā un pilda līdzdarbības pienākumus, ar sociālā darba speciālista izvērtējumu pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt.

XIV. Psihologa pakalpojums

53. Sociālais dienests saskaņā ar sociālā darba speciālista atzinumu un nosūtījumu nodrošina līdz 10 (desmit) psihologa konsultācijām:

53.1. ģimenei krīzes situācijā vai pēc valsts vai pašvaldības institūciju pieprasījuma;

53.2. personai, kurai traucētas sociālās funkcionēšanas spējas.

54. Krīzes un psiholoģisko traumu gadījumā sociālais dienests nodrošina psiholoģisko izpēti un psihosociālo rehabilitāciju dzīvesvietā.

55. Nepieciešamības gadījumā ar sociālā darba speciālista izvērtējumu var palielināt psihologa konsultāciju skaitu.

XV. Specializētā transporta pakalpojums

56. Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personas nokļūšanu uz ārstniecības iestādi, valsts vai pašvaldības institūciju un atpakaļ.

57. Tiesības saņemt pakalpojumu ir:

57.1. trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības personai ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti un kura veselības stāvokļa dēļ nevar izmantot sabiedrisko transportu;