Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 547 Rīgā 2023. gada 26. septembrī (prot. Nr. 47 33. §)

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4. panta otro un ceturto daļu un 19. panta piekto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, kārtību, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, un dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz virszemes un pazemes ūdeni, kas neapstrādātā veidā vai pēc apstrādes paredzēts patēriņam cilvēku uzturā un dzeršanai gan publiskās, gan privātās telpās, uztura pagatavošanai un izmantošanai mājsaimniecībā neatkarīgi no piegādes veida – pa ūdensvadu vai cisternās (turpmāk – dzeramais ūdens).

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. ūdens piegādātājs – komersants vai iestāde, kas piegādā dzeramo ūdeni ūdens piegādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā;

3.2. ūdensapgādes sistēma – ūdens piegādātāja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs ārējo ūdensvada tīklu un būvju kopums, kas nodrošina dzeramā ūdens ieguvi, sagatavošanu un piegādi dzeramā ūdens piegādes pakalpojumu lietotājiem;

3.3. ūdensapgādes inženiertīkli – cauruļvadi, aprīkojums, iekārtas un ierīces, kas ir ierīkotas starp publiskās vai privātās telpās uzstādītiem ūdens krāniem, kuri ir paredzēti dzeramā ūdens lietošanai un ūdens sadales inženiertīkliem. Ūdens piegādātājs nav atbildīgs par ūdensapgādes inženiertīkliem;

3.4. prioritāri objekti – stacionārās ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes iestādes, kas sniedz izmitināšanas pakalpojumu;

3.5. apdraudējums – bioloģisks, ķīmisks, fizikāls vai radioloģisks faktors dzeramajā ūdenī vai cits apstāklis, kas potenciāli var radīt kaitējumu cilvēku veselībai;

3.6. bīstams notikums – notikums, kas rada apdraudējumus dzeramā ūdensapgādes sistēmā vai tos nenovērš;

3.7. risks – bīstama notikuma iespējamības un seku nopietnības kombinācija, ja apdraudējums un bīstams notikums notiek dzeramā ūdensapgādes sistēmā;

3.8. kontrolsaraksts – ar Eiropas Komisijas īstenošanas aktu apstiprinātas vielas vai savienojumi, kuru atrašanās dzeramajā ūdenī rada ar veselību saistītus riskus;

3.9. orientējošā vērtība – kontrolsarakstā ietvertās vielas vai savienojuma koncentrācija, kuru pārsniedzot jāveic riska samazināšanas pasākumi.

4. Noteikumi neattiecas uz:

4.1. pārtikas uzņēmumos izmantojamo dzeramo ūdeni un fasētu dzeramo ūdeni;

4.2. dabīgo minerālūdeni, kas atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni;

4.3. ūdeni, ko Zāļu valsts aģentūra atzinusi par zālēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu reģistrēšanas kārtību;

4.4. dzeramo ūdeni, ko izmanto tā, ka tas tieši vai netieši nerada draudus cilvēku veselībai, un par to ir saņemts Veselības inspekcijas (turpmāk – inspekcija) atzinums;

4.5. dzeramo ūdeni, ko iegūst atsevišķās ieguves vai piegādes vietās, kuras izmanto mazāk par 50 personām vai kurās ieguves apjoms nepārsniedz vidēji 10 m3 diennaktī, ja dzeramo ūdeni neizmanto publisko būvju ūdensapgādei vai nepiegādā, sniedzot sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumam.

5. Uz jūras kuģiem, kas atsāļo ūdeni, pārvadā pasažierus un pilda ūdens piegādātāja funkciju, neattiecas šo noteikumu 22., 23., 25. punkts, 4.2. ​apakšnodaļa​, 54.1., 57.2., 57.3. apakšpunkts, 60. punkts, 7. un 8. nodaļa.

6. Uz ūdens piegādātājiem, kas piegādā dzeramo ūdeni publisko būvju ūdensapgādei vai komerciālas darbības ietvaros sniedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumam, kā arī piegādā dzeramo ūdeni vidēji mazāk par 10 m3 diennaktī vai piegādā dzeramo ūdeni mazāk par 50 personām, neattiecas šo noteikumu 8., 9., 22., 23., 24., 25. punkts, 4. nodaļa, 8. nodaļa.

7. Lai neradītu apdraudējumu un risku cilvēku veselībai, neviena rīcība vai pasākums, ko veic ūdens piegādātājs, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona šo noteikumu izpildei, tostarp ūdensapgādes iekārtu ekspluatācija, atjaunošana vai maiņa, nepasliktina dzeramā ūdens kvalitāti vai nepalielina piesārņojumu dzeramā ūdens ieguves vietās, radot draudus cilvēku veselībai.

8. Inspekcija publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ieguves vietas līdz patērētājam pārbauda minimālo prasību ievērošanu ūdens apstrādes ķīmiskajiem maisījumiem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un veic ķīmisko maisījumu tirgus uzraudzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk ‒ Regula 2019/1020), kā arī likumu "Par atbilstības novērtēšanu".

9. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pārbauda minimālo prasību ievērošanu filtrēšanas līdzekļiem un šo noteikumu 23. punktā minētajiem materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, veicot filtrēšanas līdzekļu un materiālu tirgus uzraudzību saskaņā ar Regulu 2019/1020, kā arī likumu "Par atbilstības novērtēšanu".

2. Obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim un kārtība, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība noteiktajām prasībām

10. Dzeramais ūdens uzskatāms par pilnvērtīgu un tīru, ja ir veikti visi pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu prasībām, un ir ievēroti šādi nosacījumi:

10.1. dzeramais ūdens nesatur mikroorganismus, parazītus un vielas tādā koncentrācijā vai skaitā, kas var radīt iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai;

10.2. dzeramais ūdens atbilst kvalitātes standartiem jeb prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2., 3. un 4. punktā.

11. Pasākumi, kas nodrošina šo noteikumu prasību ievērošanu, balstās uz piesardzības principu un nekādos apstākļos ne tieši, ne netieši nepieļauj dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos vai piesārņojuma palielināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai.

12. Dzeramais ūdens atbilst šo noteikumu 10. punktā noteiktajām prasībām un šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā un 3. pielikumā noteiktajām rādītāju vērtībām vietās, kur:

12.1. dzeramo ūdeni piegādā no sadales tīkla tajā vietā objektā vai iestādē, kur dzeramo ūdeni saņem patērētājs, ja ūdeni piegādā pa ūdensvadu;

12.2. dzeramais ūdens izplūst no cisternas, ja dzeramo ūdeni piegādā cisternā.

13. Ja ir konstatēts, ka dzeramā ūdens neatbilstību ir izraisījis ēkas ūdensapgādes inženiertīkls vai tā ekspluatācija, par dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu prasībām ir atbildīgs ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona.

14. Ja no sadales tīkla piegādātais dzeramais ūdens objektā vai iestādē šo noteikumu 12.1. apakšpunktā noteiktajā vietā neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma rādītāju vērtībām:

14.1. inspekcija sniedz norādījumus ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašniekam vai tā pilnvarotai personai par jebkādiem iespējamiem korektīviem pasākumiem, ko tas varētu veikt;

14.2. ūdens piegādātājs, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona nodrošina, ka tiek veikti piemēroti pasākumi atbilstoši šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajiem inspekcijas norādījumiem un, ja nepieciešams, tiktu veikti citi pasākumi, piemēram, attiecīgi apstrādes paņēmieni, lai mainītu ūdens veidu vai īpašības pirms tā piegādes un samazinātu vai novērstu risku, ka ūdens var neatbilst rādītāju vērtībām pēc tā piegādes;

14.3. ūdens piegādātājs, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona nodrošina, ka attiecīgie patērētāji ir pienācīgi informēti un tiem tiek ieteikti jebkādi iespējami papildu korektīvi pasākumi, kas patērētājiem jāveic.

15. Ja, nosakot šo noteikumu 1. pielikumā minētos dzeramā ūdens mikrobioloģiskos rādītājus, ūdens paraugā atrod Escherichia coli vai enterokokus, dzeramā ūdens piegādātājs pēc šīs informācijas saņemšanas nekavējoties veic šajā punktā noteikto mikrobioloģisko rādītāju atkārtotu testēšanu.

16. Atkarībā no vietas, kur konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šo noteikumu prasībām vai dzeramā ūdens organoleptisko rādītāju pārmaiņas, korektīvos pasākumus īsteno:

16.1. ūdens piegādātājs, kas ir atbildīgs par sniegto pakalpojumu līdz piederības robežai;

16.2. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona.

17. Ja dzeramā ūdens neatbilstība var radīt draudus cilvēku veselībai, šo noteikumu 16. punktā minētais korektīvo pasākumu īstenotājs nekavējoties īsteno korektīvus pasākumus, lai noteiktu neatbilstības cēloni un to novērstu, nepieļaujot iespējamos draudus cilvēku veselībai. Korektīvos pasākumus nosaka un veic prioritārā secībā, ņemot vērā, cik lielā mērā attiecīgā rādītāja vērtība ir pārsniegta un kāds ir iespējamais apdraudējums cilvēku veselībai.

18. Inspekcija saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 19. panta ceturtajā daļā minētajām Veselības inspekcijas tiesībām izvērtē dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām un tās iespējamos draudus cilvēku veselībai un, ja nepieciešams, aizliedz vai stingri ierobežo dzeramā ūdens izmantošanu, kā arī veic citus korektīvus pasākumus, kas nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai. Ja inspekcija aizliedz dzeramā ūdens izmantošanu, pašvaldība nodrošina alternatīvu dzeramā ūdens piegādi. Nosakot aizliegumu vai ierobežojumu dzeramā ūdens izmantošanai, ņem vērā risku cilvēku veselībai, ko radītu dzeramā ūdens izmantošanas pārtraukums vai ierobežojums.

19. Par apdraudējumu cilvēku veselībai uzskatāma neatbilstība šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā minēto rādītāju vērtībām, ja vien neatbilstību attiecīgajai rādītāja vērtībai inspekcija neuzskata par nenozīmīgu.

20. Konstatējot tādu dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām, kas rada iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai, ūdens piegādātājs vai ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona nekavējoties pēc šīs informācijas saņemšanas rakstiski informē inspekciju un, konsultējoties ar inspekciju, veic šādus pasākumus iedzīvotāju informēšanai:

20.1. brīdina skartos patērētājus par iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai un tā cēloni, par rādītāja vērtības pārsniegumu un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, tostarp lietošanas aizliegumu vai ierobežojumu, vai citu pasākumu;

20.2. sniedz patērētājiem vajadzīgos ieteikumus par ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot iedzīvotāju grupām ar palielinātu veselības risku saistībā ar ūdeni, un šo informāciju atjauno vismaz vienu reizi mēnesī līdz patērētāju informēšanai par šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minēto apdraudējuma novēršanu;

20.3. informē patērētājus, ja apdraudējums cilvēku veselībai ir novērsts un pakalpojums atsākts normālā režīmā.

21. Ja tiek konstatēta šo noteikumu 1. pielikumā ietvertā kontrolsaraksta viela vai savienojums tādā koncentrācijā, kas pārsniedz orientējošo vērtību, tiek īstenoti šādi pasākumi:

21.1. inspekcija uzdod ūdens piegādātājiem veikt kontrolsarakstā ietverto vielu vai savienojumu monitoringu;

21.2. inspekcija uzdod ūdens piegādātājiem pārbaudīt, vai ūdens piegādātāja izmantotā ūdens apstrāde ir piemērota orientējošās vērtības sasniegšanai un, ja tas nepieciešams, uzdod veikt izmaiņas ūdens apstrādē;

21.3. par kontrolsarakstā ietvertas vielas vai savienojuma orientējošās vērtības pārsnieguma gadījumu inspekcija informē valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs organizē attiecīgās vielas vai savienojuma monitoringu sateces baseinā, kur ir ūdens ieguves vieta (neapstrādātā ūdenī) atbilstoši šo noteikumu 45.2. apakšpunktam;

21.4. ūdens piegādātājs veic citus korektīvos riska mazināšanas pasākumus, ja inspekcija atzīst, ka tie ir nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai.

22. Ūdens piegādātājs, ievērojot piesardzību, nodrošina ūdens sagatavošanā un apstrādē izmantoto ķīmisko maisījumu un filtrēšanas līdzekļu efektīvu, drošu un pienācīgu pārvaldību un tīrību, tajā skaitā izmantojot attiecīgos Eiropas standartus konkrētiem apstrādes ķīmiskajiem maisījumiem un filtrēšanas līdzekļiem, kā arī nodrošina kontroles institūcijām piekļuvi dokumentiem, kas apliecina dzeramā ūdens apstrādē izmantoto ķīmisko maisījumu un filtrēšanas līdzekļu lietošanas pārvaldību.

23. Dzeramā ūdens apstrādes ķīmiskie maisījumi, filtrēšanas līdzekļi, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un materiāli, kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, apstrādei, glabāšanai vai sadalei jaunās vai esošās iekārtās, ja tiek veikta to atjaunošana, un kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, atbilst šādām prasībām:

23.1. tieši vai netieši neapdraud cilvēku veselību, ņemot vērā dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasības;

23.2. nelabvēlīgi neietekmē ūdens krāsu, smaržu vai garšu;

23.3. neveicina mikroorganismu augšanu;

23.4. nerada piesārņotāju nonākšanu ūdenī lielākā apjomā, nekā nepieciešams, ņemot vērā materiāla paredzēto mērķi;

23.5. nepieļauj ūdens kvalitātes pasliktināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai.

24. Nacionālā standartizācijas institūcija savā tīmekļvietnē pēc Veselības ministrijas ieteikuma publicē to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu 22. punktā minēto prasību nodrošināšanai dzeramā ūdens sagatavošanā.

25. Ja materiāli, kas ir paredzēti saskarei ar dzeramo ūdeni, ieskaitot tajos izmantotos gala materiālus, atbilst minimālajām higiēnas prasībām materiāliem saskarē ar dzeramo ūdeni, tiek uzskatīts, ka šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3. un 23.4. apakšpunkta prasības ir izpildītas.

3. Dzeramā ūdens monitoringa programmas izstrāde un izpilde

26. Dzeramā ūdens monitoringa programmas izstrādā, lai nodrošinātu šādu mērķu sasniegšanu:

26.1. uzraudzīt dzeramā ūdens kvalitātes un drošības pasākumu efektivitāti, lai kontrolētu iespējamo apdraudējumu cilvēka veselībai visā ūdens piegādes ķēdē no ūdensguves baseina līdz ūdens ieguvei, attīrīšanai, glabāšanai un piegādei un apliecinātu, ka dzeramais ūdens šo noteikumu 12. punktā minētajās atbilstības vietās ir pilnvērtīgs un tīrs;

26.2. sniegt informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti un atbilstību šo noteikumu 10. un 11. punktā noteiktajām prasībām un 1. pielikumā noteiktajām rādītāju vērtībām;

26.3. nodrošināt informāciju efektīvāko dzeramā ūdens korektīvo un apstrādes pasākumu izvēlei, lai mazinātu apdraudējumu cilvēka veselībai.

27. Ūdens piegādātājs, saskaņojot ar inspekciju, izveido monitoringa programmu šajos noteikumos noteiktajam dzeramajam ūdenim saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktu. Monitoringa programmu pielāgo piegādes apstākļiem atbilstoši šo noteikumu 4.2. apakšnodaļai, ņemot vērā sateces baseina ūdens ieguves vietas novērtēšanas rezultātus, un atbilstoši šo noteikumu 4.3. apakšnodaļai, ņemot vērā ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas rezultātus.

28. Monitoringa programma:

28.1. ietver vienu vai abas šādas daļas:

28.1.1. atsevišķu ūdens paraugu ievākšana un analizēšana;

28.1.2. pastāvīgā monitoringa procesā dokumentēti mērījumi;

28.2. papildus šo noteikumu 28.1. apakšpunkta nosacījumiem monitoringa programma var ietvert arī:

28.2.1. ūdensapgādes sistēmas aprīkojuma un tehniskās apkopes pārbaužu dokumentāciju;

28.2.2. ūdens ieguves apgabala un ūdens apstrādes, glabāšanas un sadales infrastruktūras pārbaužu dokumentāciju.

29. Monitoringa programmā ietver šādus rādītājus:

29.1. šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2. un 3. punktā uzskaitīto rādītāju monitoringu un papildu rādītāju monitoringu, kas nav iekļauti šo noteikumu 1. pielikumā, ja tas ir nepieciešams cilvēku veselības aizsardzībai valsts teritorijā vai tās daļā, tajā skaitā tos, kuru iekļaušanas nepieciešamību monitoringa programmā nosaka veiktais ūdensapgādes sistēmas riska novērtējums, ievērojot šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā noteikto ūdens paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālo biežumu;

29.2. šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā uzskaitīto rādītāju monitoringu ūdensapgādes inženiertīklā, ja to nepieciešamību nosaka ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtējums;

29.3. šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktā noteikto operacionālo monitoringu;

29.4. kontrolsarakstā iekļauto vielu un savienojumu monitoringu;

29.5. radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, lai iegūtu informāciju par radioaktīvo vielu koncentrāciju dzeramajā ūdenī atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.

30. Monitoringa programmas īsteno, laboratoriski pārbaudot dzeramo ūdeni, lai iegūtu informāciju par tā atbilstību šajos noteikumos minētajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, kā arī par pārmaiņām dzeramajā ūdenī:

30.1. ūdens piegādātājs atbilstoši ar inspekciju saskaņotai monitoringa programmai veic kārtējo monitoringu, lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti raksturojošajiem minimāli nepieciešamajiem mikrobioloģiskajiem, organoleptiskajiem un fizikāli ķīmiskajiem A grupas rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1.1. apakšpunktu, kā arī par dzeramā ūdens apstrādes efektivitāti, veicot operacionālo monitoringu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktam;

30.2. ūdens piegādātājs atbilstoši ar inspekciju saskaņotai monitoringa programmai veic auditmonitoringu, lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens drošumu un kvalitāti kopumā raksturojošajiem B grupas mikrobioloģiskajiem, ķīmiskajiem un indikatorrādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1.2. apakšpunktu, kā arī par kontrolsarakstā iekļautajiem rādītājiem;

30.3. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, lai iegūtu informāciju par radioaktīvo vielu koncentrāciju dzeramajā ūdenī atbilstoši šo noteikumu 6. nodaļai un 3. pielikumam;

30.4. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona veic ūdensapgādes inženiertīkla monitoringu atbilstoši šo noteikumu 65.2. apakšpunktam.

31. Dzeramā ūdens monitoringa paraugus ņem tā, lai tie raksturotu dzeramā ūdens kvalitāti visa gada garumā un visā teritoriālajā ūdens piegādes zonā. Paraugu ņemšanas punktus ietver ar inspekciju saskaņotajā monitoringa programmā. Paraugu ņemšanas vietas izvēlas un paraugus ņem atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 3. punktā noteiktajām prasībām šādās vietās:

31.1. no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs, ja ūdeni piegādā pa ūdensvadu un nav noteikta cita parauga ņemšanas vieta;

31.2. vietā, kur dzeramais ūdens izplūst no cisternas, ja ūdens tiek piegādāts cisternā.

32. Ja šo noteikumu 31.1. vai 31.2. apakšpunktā minētajās paraugu ņemšanas vietās dzeramais ūdens neatbilst noteiktajām prasībām, ūdens piegādātājs ņem dzeramā ūdens paraugu ārējā ūdensapgādes tīklā līdz ūdens cauruļvada ievadei ēkas ūdensapgādes inženiertīklā vai cisternas pildīšanas vietai, lai noteiktu neatbilstības vietu.

33. Ūdens piegādātājs katru gadu līdz nākamā gada 1. janvārim izstrādā kārtējā monitoringa programmu, kā arī atbilstoši šo noteikumu 84. punktam radioaktīvo vielu monitoringa programmu, saskaņo tās ar inspekciju un atbilstoši tām īsteno monitoringu. Ūdens piegādātājs atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 2.1. tabulā noteiktajam auditmonitoringa veikšanas biežumam līdz attiecīgā gada 1. janvārim izstrādā auditmonitoringa programmu, saskaņo to ar inspekciju un atbilstoši tai īsteno auditmonitoringu. Ūdens piegādātājs auditmonitoringa programmā iekļauj arī kontrolsarakstā iekļautu vielu vai savienojumu.

34. Inspekcija uztur informāciju par atbilstoši šo noteikumu 33. punktam saskaņotajām monitoringa programmām.

35. Izstrādājot monitoringa programmu, tās izstrādātājs ņem vērā šo noteikumu 39.1. un 39.2. apakšpunktā minētos riska novērtējuma rezultātus atbilstoši šo noteikumu 3. un 4. nodaļai.

36. Šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētā kārtējā monitoringa izmaksas sedz ūdens piegādātājs. Šo noteikumu 30.2. apakšpunktā minētā monitoringa izmaksas atbilstoši šo noteikumu 121. punktam sedz ūdens piegādātājs.

37. Ja, pamatojoties uz personas iesniegumu, ir konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šo noteikumu 1. , 2. un 3. pielikumā noteiktajām nekaitīguma prasībām, izdevumus par ūdens paraugu testēšanu, ja neatbilstība konstatēta pirms ūdens cauruļvada ievades ēkas ūdensapgādes inženiertīklā, sedz ūdens piegādātājs, bet, ja neatbilstība konstatēta pēc ūdens cauruļvada ievades ēkas ūdensapgādes inženiertīklā, izdevumus sedz ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona.

4. Riska novērtējuma izmantošana dzeramā ūdens monitoringa programmu izstrādē

4.1. Riska novērtēšanas vispārīgās prasības

38. Dzeramā ūdens piegādi, apstrādi un sadali veic atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām riska novērtēšanas prasībām, kas aptver visu piegādes ķēdi no sateces baseina, ūdens ieguves, apstrādes, glabāšanas un sadales līdz šo noteikumu 12. punktā norādītajai atbilstības vietai.

39. Riska novērtēšanu veic, ņemot vērā šādus nosacījumus:

39.1. dzeramā ūdens ieguves vietu sateces baseinu riska novērtēšanu un riska pārvaldību veic saskaņā ar šo noteikumu 4.2. apakšnodaļu;

39.2. katras ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu un riska pārvaldību, kas aptver dzeramā ūdens ieguvi, apstrādi, glabāšanu un sadali līdz piegādes vietai, veic ūdens piegādātāji saskaņā ar šo noteikumu 4.3. apakšnodaļu. Ūdens piegādātāji, kas piegādā vidēji mazāk par 10 m3 ūdens diennaktī vai apkalpo mazāk par 50 personām, riska novērtējumu var veikt brīvprātīgi;

39.3. ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu prioritārajos objektos veic objekta īpašnieks vai tā pilnvarota persona saskaņā ar šo noteikumu 4.4. apakšnodaļu. Pārējos objektos ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu var veikt brīvprātīgi.

40. Inspekcija var atbrīvot ūdens piegādātājus, kas piegādā vidēji 10–100 m3 ūdens diennaktī vai apkalpo 50–500 cilvēkus, no pienākuma veikt ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu un riska pārvaldību, ja inspekcija ir izvērtējusi, ka šāds atbrīvojums neapdraud dzeramā ūdens kvalitāti. Šāda atbrīvojuma gadījumā ūdens piegādātāji, attiecībā uz kuriem noteikts atbrīvojums, veic regulāru monitoringu saskaņā ar šo noteikumu 28., 29., 30. un 31. punktu.

4.2. Dzeramā ūdens ieguves vietu sateces baseina riska novērtēšana

41. Vienotu metodiku dzeramā ūdens ieguves vietas sateces baseina (turpmāk – sateces baseins) noteikšanai un kartēšanai izstrādā, kā arī sateces baseinus nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

42. Gan esošām, gan jaunām dzeramā ūdens ieguves vietām sateces baseina sākotnējo riska novērtējumu veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nodrošina veiktā riska novērtējuma pieejamību ūdens piegādātājiem un inspekcijai.

43. Sateces baseina riska novērtējuma pārskatīšanu un atjaunošanu, kā arī saskaņošanu ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru nodrošina ūdens piegādātājs, kas dzeramā ūdens piegādei izmanto sateces baseinā esošo dzeramā ūdens ieguves vietu. Sateces baseina riska novērtējumu ūdens piegādātājs pārskata ne retāk kā reizi sešos gados.

44. Sateces baseina riska novērtēšanā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs:

44.1. izmanto informāciju, kas ietverta atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu izstrādātajos upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos, upju baseinu raksturojumā un cilvēku darbības ietekmes izvērtējumā;

44.2. izmanto valsts vides monitoringa datus un atbilstoši normatīvajiem aktiem par derīgo izrakteņu ieguves kārtību veiktās hidroģeoloģiskās izpētes rezultātus;

44.3. ietver sateces baseina raksturojumu, tai skaitā informāciju par sateces baseina platību, tajā esošajām ūdens ieguves vietām, ap attiecīgo ūdens ieguves vietu noteiktajām aizsargjoslām, zemes lietošanas veidiem, noteci un pazemes ūdeņu krājumu papildināšanos. Informāciju par sateces baseina platību un aizsargjoslām attēlo arī kā telpiskos datus;

44.4. apraksta apdraudējumus un iespējamos bīstamos notikumus konkrētajā sateces baseinā un novērtē riskus, ko tie var radīt dzeramā ūdens nekaitīgumam un kvalitātei, identificējot riskus, kas var izraisīt cilvēku veselību apdraudošu dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos;

44.5. izvērtē gan ūdens piegādātāja, gan par valsts vides monitoringu un dzeramā ūdens auditmonitoringu atbildīgo iestāžu veiktā monitoringa rezultātus, tai skaitā atbilstoši šo noteikumu 45. punktam veiktā monitoringa rezultātus.

45. Atbilstoši šo noteikumu 44. punktam veiktajā riska novērtējumā identificētajiem apdraudējumiem un bīstamajiem notikumiem, riska novērtējuma secinājumiem, inspekcijas un ūdens piegādātāju sniegtajai informācijai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs:

45.1. izvērtē nepieciešamību iekļaut papildu rādītājus ūdens piegādātāja veiktajā neapstrādātā ūdens monitoringā un informē ūdens piegādātāju par papildus novērojamo rādītāju sarakstu, iekļaujot šo informāciju attiecīgā sateces baseina riska novērtējumā;

45.2. izvērtē nepieciešamību iekļaut papildu rādītājus novērojumiem virszemes un pazemes ūdensobjektos, kuros atrodas sateces baseins vai ar kuriem tas ir saistīts, attiecīgi lemjot par grozījumu ierosināšanu Vides monitoringa programmā un pazemes un virszemes ūdeņu monitoringa plānā kārtējam gadam. Minētā monitoringa rezultāti ir publiski pieejami atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību.

46. Lemjot par šo noteikumu ​45. punktā minētajiem papildu rādītājiem monitoringam, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izvērtē vismaz:

46.1. šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā noteiktos rādītājus;

46.2. pazemes ūdeņu piesārņojošās vielas, kuras noteiktas normatīvajos aktos par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem un kurām noteikti vides kvalitātes normatīvi vai robežvērtības;

46.3. prioritārās vielas un citas piesārņojošās vielas, kas noteiktas normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti;

46.4. upju baseinu apsaimniekošanas plānos noteiktos upju baseiniem specifiskos piesārņotājus;

46.5. citas piesārņojošās vielas un apdraudējumus, kurus ir būtiski kontrolēt dzeramajā ūdenī konkrētajā sateces baseinā konstatēto apdraudējumu un iespējamo bīstamo notikumu dēļ;

46.6. dabā sastopamas vielas, kas varētu radīt apdraudējumu cilvēku veselībai, lietojot dzeramo ūdeni;

46.7. kontrolsarakstā iekļautās vielas un savienojumus.

47. Ūdens piegādātājs, kas veic monitoringu sateces baseinā, neapstrādātā ūdenī vai atbilstoši šo noteikumu 45.1. apakšpunktam, reizi gadā iesniedz veiktā monitoringa rezultātus Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

48. Atbilstoši šo noteikumu 45. punktam veicamo papildus monitorējamo rādītāju sarakstu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pārskata, ja:

48.1. ir grozīti normatīvie akti, ar kuriem noteikti šo noteikumu 46. punktā minētie rādītāji;

48.2. šāda nepieciešamība konstatēta, pārskatot un atjaunojot sateces baseina riska novērtējumu;

48.3. šāda nepieciešamība konstatēta, izvērtējot ūdens piegādātāja sniegtos datus, tai skaitā ja uz to norāda piesārņojuma izmaiņu tendences vai ir novērotas vielu, piesārņotāju vai citu rādītāju netipiskas koncentrācijas vai vērtības;

48.4. ja tiek ierīkota jauna ūdens ieguves vieta.

49. Ja sateces baseina riska novērtējums liecina par nepieciešamību īstenot pasākumus risku mazināšanai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nekavējoties informē par to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un inspekciju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzdod:

49.1. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram ietvert atbilstošus preventīvos un ietekmes samazināšanas pasākumus upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kā arī paredzēt atbilstošus novērojumus Vides monitoringa programmā;

49.2. Valsts vides dienestam izvērtēt nepieciešamību pārskatīt atbilstošu A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju vai ūdens resursu lietošanas atļauju nosacījumus, kā arī ņemt vērā sateces baseinu sākotnējā riska novērtējuma rezultātus, veicot ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu un izsniedzot tehniskos noteikumus.

50. Ja sateces baseina riska novērtējums liecina par nepieciešamību novērot noteiktu piesārņojošo vielu vai piesārņojuma rādītāju klātbūtni, koncentrācijas un to izmaiņu tendences neapstrādātā ūdenī vai dzeramajā ūdenī, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nekavējoties par to informē inspekciju. Inspekcija nekavējoties uzdod ūdens piegādātājam atbilstoši papildināt dzeramā ūdens kārtējā monitoringa un auditmonitoringa programmu.

51. Ja sateces baseina riska novērtējums liecina par nepieciešamību samazināt noteiktu piesārņojošo vielu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas dzeramajā ūdenī, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nekavējoties par to informē inspekciju. Inspekcija nekavējoties uzdod ūdens piegādātājam nodrošināt atbilstošu dzeramā ūdens apstrādi.

52. Ja sateces baseina riska novērtējums un ūdens piegādātāja veiktā monitoringa rezultāti liecina, ka sateces baseinā nepastāv apdraudējumi, riski un citi iepriekš paredzami apstākļi, kas dzeramā ūdens kvalitāti varētu pasliktināt tādā mērā, ka tas varētu radīt risku cilvēku veselībai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs par to informē inspekciju. Inspekcija atļauj ūdens piegādātājam pārskatīt dzeramā ūdens monitoringa programmu, izslēdzot no tās attiecīgos rādītājus vai arī samazinot attiecīgo rādītāju monitoringa biežumu un neietverot tos ūdensapgādes sistēmas riska novērtējumā. Iepriekšminētais neattiecas uz šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktā uzskaitītajiem rādītājiem.

53. Inspekcija informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru par ūdens piegādātāju, kam piemērotas šo noteikumu 50., 51. un 52. punkta prasības. Pārskatot Vides monitoringa programmu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs paredz attiecīgo rādītāju monitoringu virszemes vai pazemes ūdensobjektos, kuros atrodas attiecīgais sateces baseins.

4.3. Ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšana

54. Ūdens piegādātājs veic riska novērtējumu un regulāri (bet ne retāk kā reizi sešos gados) pārskata un atjauno riska pārvaldības pasākumus. Riska novērtējumu var izstrādāt arī ārpakalpojuma sniedzējs pēc ūdens piegādātāja pieprasījuma. Ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanā:

54.1. ņem vērā atbilstoši šo noteikumu 4.2. apakšnodaļai veiktos ūdens ieguves vietas sateces baseina riska novērtēšanas un riska pārvaldības rezultātus;

54.2. ietver aprakstu par ūdensapgādes sistēmu, sākot ar ieguves vietu, ūdens apstrādi, glabāšanu un sadali līdz piegādes vietai;

54.3. identificē apdraudējumus un bīstamus notikumus ūdensapgādes sistēmā un ietver to risku novērtējumu, ko tie sakarā ar dzeramā ūdens lietošanu varētu radīt cilvēku veselībai, ņemot vērā riskus, kurus rada klimata pārmaiņas, ūdens zudumi un noplūdes no cauruļvadiem;

54.4. var izmantot Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" tīmekļvietnē pieejamo ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas veidni.

55. Ja riska novērtējumu izstrādā ārpakalpojuma sniedzējs, ūdens piegādātājs sniedz nepieciešamo informāciju riska novērtējumam.

56. Ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšana attiecas uz šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2. un 3. punktā uzskaitītajiem rādītājiem un saskaņā ar šo noteikumu 63. punktu noteiktajiem papildu rādītājiem.

57. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, ūdens piegādātājs veic šādus riska pārvaldības pasākumus:

57.1. īsteno kontroles pasākumus, lai novērstu un mazinātu tos ūdensapgādes sistēmā identificētos riskus, kas varētu apdraudēt dzeramā ūdens kvalitāti;

57.2. īsteno kontroles pasākumus ūdensapgādes sistēmā papildus pasākumiem, kas jau paredzēti vai īstenoti attiecībā uz risku mazināšanu, kuri varētu apdraudēt dzeramā ūdens kvalitāti, saskaņā ar sateces baseinu pārvaldības plāniem tiem sateces baseiniem, kur ir ūdens ieguves vietas;

57.3. īsteno piegādes apstākļiem pielāgotu operacionālā monitoringa programmu;

57.4. ja dzeramā ūdens sagatavošanā vai sadalē ietilpst dezinfekcija, nodrošina, ka tiek validēta dezinfekcijas efektivitāte, lai jebkāds piesārņojums ar dezinfekcijas blakusproduktiem būtu pēc iespējas zemāks, nemazinot dezinfekcijas efektivitāti, jebkāds piesārņojums ar apstrādes ķimikālijām būtu pēc iespējas zemāks un jebkādas vielas, kas paliek ūdenī, neapdraudētu šo noteikumu 10. punktā minēto vispārīgo pienākumu izpildi;

57.5. pārbauda, vai ūdensapgādes sistēmā izmantotie materiāli, apstrādes ķimikālijas un filtrēšanas līdzekļi, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, atbilst šo noteikumu 22. un 23. punktā minētajām prasībām.

58. Riska novērtējuma rezultātā ūdens piegādātājs var atkāpties no šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem rādītājiem un šo noteikumu 2. pielikumā minētā paraugu ņemšanas biežuma saskaņā ar šo noteikumu 59. punktu.

59. Inspekcija, pamatojoties uz ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas rezultātiem, ūdens piegādātājam samazina rādītāja monitoringa biežumu vai svītro kādu rādītāju no monitorējamo rādītāju saraksta (izņemot šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktā minētos pamata rādītājus), ja inspekcijai ir informācija, ka, to darot, netiks apdraudēta dzeramā ūdens kvalitāte. Rādītāja monitoringa biežumu samazina vai kādu rādītāju svītro no monitorējamo rādītāju saraksta šādos gadījumos:

59.1. pamatojoties uz rādītāja sastopamību neapstrādātā ūdenī – saskaņā ar riska novērtējumu sateces baseinos, kur ir ūdens ieguves vietas. Šajā gadījumā nav nepieciešams veikt ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu;

59.2. ja rādītājs var rasties tikai konkrēta apstrādes paņēmiena vai dezinfekcijas metodes izmantošanas rezultātā un ūdens piegādātājs neizmanto minēto paņēmienu vai metodi;

59.3. ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

59.3.1. paraugu ņemšanas vieta un biežums tiek noteikts kopsakarā ar rādītāja izcelsmi, kā arī tā mainību un ilgtermiņa tendenci attiecībā uz tā koncentrāciju, ņemot vērā šo noteikumu 12. punktā noteiktās atbilstības vietas;

59.3.2. attiecībā uz kāda rādītāja paraugu ņemšanas minimālo biežumu visi rezultāti, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos paraugu ņemšanas punktos, ir mazāki par 60 % no rādītāja vērtības;

59.3.3. attiecībā uz kāda rādītāja izņemšanu no monitorējamo rādītāju saraksta visi rezultāti, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos paraugu ņemšanas punktos, ir mazāki par 30 % no rādītāja vērtības;

59.3.4. par konkrēta rādītāja izņemšanu no monitorējamo rādītāju saraksta lemj, balstoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, ņemot vērā dzeramā ūdens ūdensgūtvju monitoringa rezultātus un apstiprinot, ka cilvēku veselība ir aizsargāta no jebkādas nelabvēlīgas ietekmes, ko izraisa dzeramā ūdens piesārņojums;

59.3.5. ja rādītāja paraugu ņemšanas biežuma samazināšanai vai rādītāja izņemšanai no monitorējamo rādītāju saraksta riska novērtēšana apstiprina, ka nevar saprātīgi paredzēt nevienu faktoru, kas varētu pasliktināt dzeramā ūdens kvalitāti.

60. Ja ūdens piegādātājam ir atļauts samazināt rādītāja monitoringa biežumu vai svītrot kādu rādītāju no monitorējamo rādītāju saraksta, kā minēts šo noteikumu 59.1. apakšpunktā, ūdens piegādātājs nodrošina, ka tiek veikts minēto rādītāju pienācīgs monitorings, kad tiek pārskatīts riska novērtējums un riska pārvaldība attiecībā uz sateces baseiniem, kur ir ūdens ieguves vietas.

61. Ja monitoringa rezultāti, kas pierāda, ka šo noteikumu 59.3.2., 59.3.3., 59.3.4. un 59.3.5. apakšpunktā noteiktie nosacījumi ir izpildīti, jau ir pieejami līdz 2021. gada 12. janvārim, minētos monitoringa rezultātus no šīs dienas var izmantot, lai pielāgotu monitoringu pēc ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas.

62. Inspekcija, pamatojoties uz ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas rezultātiem, ūdens piegādātājiem paplašina monitorējamo rādītāju sarakstu vai monitoringa biežumu šādos gadījumos:

62.1. pamatojoties uz rādītāja sastopamību neapstrādātā ūdenī – saskaņā ar riska novērtējumu sateces baseinos, kur ir ūdens ieguves vietas;

62.2. ja ar šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā noteikto rādītāju sarakstu vai šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā noteikto analīžu biežumu nepietiek, lai pārbaudītu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu prasībām;

62.3. ja ir radušās aizdomas par apdraudējumu cilvēku veselībai un vajadzīgs papildu monitorings, lai kontrolētu šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā neiekļautus rādītājus;

62.4. ja ir jāsniedz šo noteikumu 26.1. apakšpunktā paredzētais apliecinājums, lai apstiprinātu, ka dzeramais ūdens šo noteikumu 12. punktā minētajās atbilstības vietās ir pilnvērtīgs un tīrs.

63. Saskaņā ar šo noteikumu 62.2. un 62.3. apakšpunktu noteiktās papildu rādītāju vērtības atbilst vismaz šo noteikumu 10.1. apakšpunkta prasībām.

64. Ja monitoringa pielāgojumi jau ir īstenoti pēc ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas, kas veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumiem Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība", inspekcija var izvērtēt, vai iespējams apstiprināt iepriekšējā pielāgotā monitoringa derīgumu, neprasot veikt monitoringu atbilstoši šo noteikumu 59.3.2. un 59.3.3. apakšpunktam vēl vismaz trīs gadus no visai dzeramā ūdens piegādes zonai raksturīgiem paraugu ņemšanas punktiem.

4.4. Ēkas ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšana

65. Ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona veic ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu, kuru pārskata un atjauno ne retāk kā reizi sešos gados un kurā ietilpst:

65.1. iespējamo risku vispārīga analīze, kas saistīta ar ūdensapgādes inženiertīkla un tā izstrādājumu un materiālu radītajiem riskiem un par to, vai šie iespējamie riski ietekmē ūdens kvalitāti vietā, kur tas izplūst pa krānu, kas ir paredzēts dzeramā ūdens lietošanai un;

65.2. šo noteikumu 1. pielikuma 4.punktā uzskaitīto rādītāju monitorings objektos, kuros saskaņā ar šo noteikumu 65.1. apakšpunktu veiktajā vispārējā novērtēšanā ir identificēti konkrēti riski ūdens kvalitātei un cilvēku veselībai.