Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 547 Rīgā 2023. gada 26. septembrī (prot. Nr. 47 33. §)

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4. panta otro un ceturto daļu un 19. panta piekto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, kārtību, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, un dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz virszemes un pazemes ūdeni, kas neapstrādātā veidā vai pēc apstrādes paredzēts patēriņam cilvēku uzturā un dzeršanai gan publiskās, gan privātās telpās, uztura pagatavošanai un izmantošanai mājsaimniecībā neatkarīgi no piegādes veida – pa ūdensvadu vai cisternās (turpmāk – dzeramais ūdens).

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. ūdens piegādātājs – komersants vai iestāde, kas piegādā dzeramo ūdeni ūdens piegādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā;

3.2. ūdensapgādes sistēma – ūdens piegādātāja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs ārējo ūdensvada tīklu un būvju kopums, kas nodrošina dzeramā ūdens ieguvi, sagatavošanu un piegādi dzeramā ūdens piegādes pakalpojumu lietotājiem;

3.3. ūdensapgādes inženiertīkli – cauruļvadi, aprīkojums, iekārtas un ierīces, kas ir ierīkotas starp publiskās vai privātās telpās uzstādītiem ūdens krāniem, kuri ir paredzēti dzeramā ūdens lietošanai un ūdens sadales inženiertīkliem. Ūdens piegādātājs nav atbildīgs par ūdensapgādes inženiertīkliem;

3.4. prioritāri objekti – stacionārās ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes iestādes, kas sniedz izmitināšanas pakalpojumu;

3.5. apdraudējums – bioloģisks, ķīmisks, fizikāls vai radioloģisks faktors dzeramajā ūdenī vai cits apstāklis, kas potenciāli var radīt kaitējumu cilvēku veselībai;

3.6. bīstams notikums – notikums, kas rada apdraudējumus dzeramā ūdensapgādes sistēmā vai tos nenovērš;

3.7. risks – bīstama notikuma iespējamības un seku nopietnības kombinācija, ja apdraudējums un bīstams notikums notiek dzeramā ūdensapgādes sistēmā;

3.8. kontrolsaraksts – ar Eiropas Komisijas īstenošanas aktu apstiprinātas vielas vai savienojumi, kuru atrašanās dzeramajā ūdenī rada ar veselību saistītus riskus;

3.9. orientējošā vērtība – kontrolsarakstā ietvertās vielas vai savienojuma koncentrācija, kuru pārsniedzot jāveic riska samazināšanas pasākumi.

4. Noteikumi neattiecas uz:

4.1. pārtikas uzņēmumos izmantojamo dzeramo ūdeni un fasētu dzeramo ūdeni;

4.2. dabīgo minerālūdeni, kas atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni;

4.3. ūdeni, ko Zāļu valsts aģentūra atzinusi par zālēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu reģistrēšanas kārtību;

4.4. dzeramo ūdeni, ko izmanto tā, ka tas tieši vai netieši nerada draudus cilvēku veselībai, un par to ir saņemts Veselības inspekcijas (turpmāk – inspekcija) atzinums;

4.5. dzeramo ūdeni, ko iegūst atsevišķās ieguves vai piegādes vietās, kuras izmanto mazāk par 50 personām vai kurās ieguves apjoms nepārsniedz vidēji 10 m3 diennaktī, ja dzeramo ūdeni neizmanto publisko būvju ūdensapgādei vai nepiegādā, sniedzot sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumam.

5. Uz jūras kuģiem, kas atsāļo ūdeni, pārvadā pasažierus un pilda ūdens piegādātāja funkciju, neattiecas šo noteikumu 22., 23., 25. punkts, 4.2. ​apakšnodaļa​, 54.1., 57.2., 57.3. apakšpunkts, 60. punkts, 7. un 8. nodaļa.

6. Uz ūdens piegādātājiem, kas piegādā dzeramo ūdeni publisko būvju ūdensapgādei vai komerciālas darbības ietvaros sniedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumam, kā arī piegādā dzeramo ūdeni vidēji mazāk par 10 m3 diennaktī vai piegādā dzeramo ūdeni mazāk par 50 personām, neattiecas šo noteikumu 8., 9., 22., 23., 24., 25. punkts, 4. nodaļa, 8. nodaļa.

7. Lai neradītu apdraudējumu un risku cilvēku veselībai, neviena rīcība vai pasākums, ko veic ūdens piegādātājs, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona šo noteikumu izpildei, tostarp ūdensapgādes iekārtu ekspluatācija, atjaunošana vai maiņa, nepasliktina dzeramā ūdens kvalitāti vai nepalielina piesārņojumu dzeramā ūdens ieguves vietās, radot draudus cilvēku veselībai.

8. Inspekcija publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ieguves vietas līdz patērētājam pārbauda minimālo prasību ievērošanu ūdens apstrādes ķīmiskajiem maisījumiem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un veic ķīmisko maisījumu tirgus uzraudzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk ‒ Regula 2019/1020), kā arī likumu "Par atbilstības novērtēšanu".

9. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pārbauda minimālo prasību ievērošanu filtrēšanas līdzekļiem un šo noteikumu 23. punktā minētajiem materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, veicot filtrēšanas līdzekļu un materiālu tirgus uzraudzību saskaņā ar Regulu 2019/1020, kā arī likumu "Par atbilstības novērtēšanu".

2. Obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim un kārtība, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība noteiktajām prasībām

10. Dzeramais ūdens uzskatāms par pilnvērtīgu un tīru, ja ir veikti visi pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu prasībām, un ir ievēroti šādi nosacījumi:

10.1. dzeramais ūdens nesatur mikroorganismus, parazītus un vielas tādā koncentrācijā vai skaitā, kas var radīt iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai;

10.2. dzeramais ūdens atbilst kvalitātes standartiem jeb prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2., 3. un 4. punktā.

11. Pasākumi, kas nodrošina šo noteikumu prasību ievērošanu, balstās uz piesardzības principu un nekādos apstākļos ne tieši, ne netieši nepieļauj dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos vai piesārņojuma palielināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai.

12. Dzeramais ūdens atbilst šo noteikumu 10. punktā noteiktajām prasībām un šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā un 3. pielikumā noteiktajām rādītāju vērtībām vietās, kur:

12.1. dzeramo ūdeni piegādā no sadales tīkla tajā vietā objektā vai iestādē, kur dzeramo ūdeni saņem patērētājs, ja ūdeni piegādā pa ūdensvadu;

12.2. dzeramais ūdens izplūst no cisternas, ja dzeramo ūdeni piegādā cisternā.

13. Ja ir konstatēts, ka dzeramā ūdens neatbilstību ir izraisījis ēkas ūdensapgādes inženiertīkls vai tā ekspluatācija, par dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu prasībām ir atbildīgs ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona.

14. Ja no sadales tīkla piegādātais dzeramais ūdens objektā vai iestādē šo noteikumu 12.1. apakšpunktā noteiktajā vietā neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma rādītāju vērtībām:

14.1. inspekcija sniedz norādījumus ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašniekam vai tā pilnvarotai personai par jebkādiem iespējamiem korektīviem pasākumiem, ko tas varētu veikt;

14.2. ūdens piegādātājs, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona nodrošina, ka tiek veikti piemēroti pasākumi atbilstoši šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajiem inspekcijas norādījumiem un, ja nepieciešams, tiktu veikti citi pasākumi, piemēram, attiecīgi apstrādes paņēmieni, lai mainītu ūdens veidu vai īpašības pirms tā piegādes un samazinātu vai novērstu risku, ka ūdens var neatbilst rādītāju vērtībām pēc tā piegādes;

14.3. ūdens piegādātājs, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona nodrošina, ka attiecīgie patērētāji ir pienācīgi informēti un tiem tiek ieteikti jebkādi iespējami papildu korektīvi pasākumi, kas patērētājiem jāveic.

15. Ja, nosakot šo noteikumu 1. pielikumā minētos dzeramā ūdens mikrobioloģiskos rādītājus, ūdens paraugā atrod Escherichia coli vai enterokokus, dzeramā ūdens piegādātājs pēc šīs informācijas saņemšanas nekavējoties veic šajā punktā noteikto mikrobioloģisko rādītāju atkārtotu testēšanu.

16. Atkarībā no vietas, kur konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šo noteikumu prasībām vai dzeramā ūdens organoleptisko rādītāju pārmaiņas, korektīvos pasākumus īsteno:

16.1. ūdens piegādātājs, kas ir atbildīgs par sniegto pakalpojumu līdz piederības robežai;

16.2. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona.

17. Ja dzeramā ūdens neatbilstība var radīt draudus cilvēku veselībai, šo noteikumu 16. punktā minētais korektīvo pasākumu īstenotājs nekavējoties īsteno korektīvus pasākumus, lai noteiktu neatbilstības cēloni un to novērstu, nepieļaujot iespējamos draudus cilvēku veselībai. Korektīvos pasākumus nosaka un veic prioritārā secībā, ņemot vērā, cik lielā mērā attiecīgā rādītāja vērtība ir pārsniegta un kāds ir iespējamais apdraudējums cilvēku veselībai.

18. Inspekcija saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 19. panta ceturtajā daļā minētajām Veselības inspekcijas tiesībām izvērtē dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām un tās iespējamos draudus cilvēku veselībai un, ja nepieciešams, aizliedz vai stingri ierobežo dzeramā ūdens izmantošanu, kā arī veic citus korektīvus pasākumus, kas nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai. Ja inspekcija aizliedz dzeramā ūdens izmantošanu, pašvaldība nodrošina alternatīvu dzeramā ūdens piegādi. Nosakot aizliegumu vai ierobežojumu dzeramā ūdens izmantošanai, ņem vērā risku cilvēku veselībai, ko radītu dzeramā ūdens izmantošanas pārtraukums vai ierobežojums.

19. Par apdraudējumu cilvēku veselībai uzskatāma neatbilstība šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā minēto rādītāju vērtībām, ja vien neatbilstību attiecīgajai rādītāja vērtībai inspekcija neuzskata par nenozīmīgu.

20. Konstatējot tādu dzeramā ūdens neatbilstību šo noteikumu prasībām, kas rada iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai, ūdens piegādātājs vai ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona nekavējoties pēc šīs informācijas saņemšanas rakstiski informē inspekciju un, konsultējoties ar inspekciju, veic šādus pasākumus iedzīvotāju informēšanai:

20.1. brīdina skartos patērētājus par iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai un tā cēloni, par rādītāja vērtības pārsniegumu un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, tostarp lietošanas aizliegumu vai ierobežojumu, vai citu pasākumu;

20.2. sniedz patērētājiem vajadzīgos ieteikumus par ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot iedzīvotāju grupām ar palielinātu veselības risku saistībā ar ūdeni, un šo informāciju atjauno vismaz vienu reizi mēnesī līdz patērētāju informēšanai par šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minēto apdraudējuma novēršanu;

20.3. informē patērētājus, ja apdraudējums cilvēku veselībai ir novērsts un pakalpojums atsākts normālā režīmā.

21. Ja tiek konstatēta šo noteikumu 1. pielikumā ietvertā kontrolsaraksta viela vai savienojums tādā koncentrācijā, kas pārsniedz orientējošo vērtību, tiek īstenoti šādi pasākumi:

21.1. inspekcija uzdod ūdens piegādātājiem veikt kontrolsarakstā ietverto vielu vai savienojumu monitoringu;

21.2. inspekcija uzdod ūdens piegādātājiem pārbaudīt, vai ūdens piegādātāja izmantotā ūdens apstrāde ir piemērota orientējošās vērtības sasniegšanai un, ja tas nepieciešams, uzdod veikt izmaiņas ūdens apstrādē;

21.3. par kontrolsarakstā ietvertas vielas vai savienojuma orientējošās vērtības pārsnieguma gadījumu inspekcija informē valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs organizē attiecīgās vielas vai savienojuma monitoringu sateces baseinā, kur ir ūdens ieguves vieta (neapstrādātā ūdenī) atbilstoši šo noteikumu 45.2. apakšpunktam;

21.4. ūdens piegādātājs veic citus korektīvos riska mazināšanas pasākumus, ja inspekcija atzīst, ka tie ir nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai.

22. Ūdens piegādātājs, ievērojot piesardzību, nodrošina ūdens sagatavošanā un apstrādē izmantoto ķīmisko maisījumu un filtrēšanas līdzekļu efektīvu, drošu un pienācīgu pārvaldību un tīrību, tajā skaitā izmantojot attiecīgos Eiropas standartus konkrētiem apstrādes ķīmiskajiem maisījumiem un filtrēšanas līdzekļiem, kā arī nodrošina kontroles institūcijām piekļuvi dokumentiem, kas apliecina dzeramā ūdens apstrādē izmantoto ķīmisko maisījumu un filtrēšanas līdzekļu lietošanas pārvaldību.

23. Dzeramā ūdens apstrādes ķīmiskie maisījumi, filtrēšanas līdzekļi, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un materiāli, kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, apstrādei, glabāšanai vai sadalei jaunās vai esošās iekārtās, ja tiek veikta to atjaunošana, un kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, atbilst šādām prasībām:

23.1. tieši vai netieši neapdraud cilvēku veselību, ņemot vērā dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasības;

23.2. nelabvēlīgi neietekmē ūdens krāsu, smaržu vai garšu;

23.3. neveicina mikroorganismu augšanu;

23.4. nerada piesārņotāju nonākšanu ūdenī lielākā apjomā, nekā nepieciešams, ņemot vērā materiāla paredzēto mērķi;

23.5. nepieļauj ūdens kvalitātes pasliktināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai.

24. Nacionālā standartizācijas institūcija savā tīmekļvietnē pēc Veselības ministrijas ieteikuma publicē to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu 22. punktā minēto prasību nodrošināšanai dzeramā ūdens sagatavošanā.

25. Ja materiāli, kas ir paredzēti saskarei ar dzeramo ūdeni, ieskaitot tajos izmantotos gala materiālus, atbilst minimālajām higiēnas prasībām materiāliem saskarē ar dzeramo ūdeni, tiek uzskatīts, ka šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3. un 23.4. apakšpunkta prasības ir izpildītas.

3. Dzeramā ūdens monitoringa programmas izstrāde un izpilde

26. Dzeramā ūdens monitoringa programmas izstrādā, lai nodrošinātu šādu mērķu sasniegšanu:

26.1. uzraudzīt dzeramā ūdens kvalitātes un drošības pasākumu efektivitāti, lai kontrolētu iespējamo apdraudējumu cilvēka veselībai visā ūdens piegādes ķēdē no ūdensguves baseina līdz ūdens ieguvei, attīrīšanai, glabāšanai un piegādei un apliecinātu, ka dzeramais ūdens šo noteikumu 12. punktā minētajās atbilstības vietās ir pilnvērtīgs un tīrs;

26.2. sniegt informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti un atbilstību šo noteikumu 10. un 11. punktā noteiktajām prasībām un 1. pielikumā noteiktajām rādītāju vērtībām;

26.3. nodrošināt informāciju efektīvāko dzeramā ūdens korektīvo un apstrādes pasākumu izvēlei, lai mazinātu apdraudējumu cilvēka veselībai.

27. Ūdens piegādātājs, saskaņojot ar inspekciju, izveido monitoringa programmu šajos noteikumos noteiktajam dzeramajam ūdenim saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktu. Monitoringa programmu pielāgo piegādes apstākļiem atbilstoši šo noteikumu 4.2. apakšnodaļai, ņemot vērā sateces baseina ūdens ieguves vietas novērtēšanas rezultātus, un atbilstoši šo noteikumu 4.3. apakšnodaļai, ņemot vērā ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas rezultātus.

28. Monitoringa programma:

28.1. ietver vienu vai abas šādas daļas:

28.1.1. atsevišķu ūdens paraugu ievākšana un analizēšana;

28.1.2. pastāvīgā monitoringa procesā dokumentēti mērījumi;

28.2. papildus šo noteikumu 28.1. apakšpunkta nosacījumiem monitoringa programma var ietvert arī:

28.2.1. ūdensapgādes sistēmas aprīkojuma un tehniskās apkopes pārbaužu dokumentāciju;

28.2.2. ūdens ieguves apgabala un ūdens apstrādes, glabāšanas un sadales infrastruktūras pārbaužu dokumentāciju.

29. Monitoringa programmā ietver šādus rādītājus:

29.1. šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2. un 3. punktā uzskaitīto rādītāju monitoringu un papildu rādītāju monitoringu, kas nav iekļauti šo noteikumu 1. pielikumā, ja tas ir nepieciešams cilvēku veselības aizsardzībai valsts teritorijā vai tās daļā, tajā skaitā tos, kuru iekļaušanas nepieciešamību monitoringa programmā nosaka veiktais ūdensapgādes sistēmas riska novērtējums, ievērojot šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā noteikto ūdens paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālo biežumu;

29.2. šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā uzskaitīto rādītāju monitoringu ūdensapgādes inženiertīklā, ja to nepieciešamību nosaka ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtējums;

29.3. šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktā noteikto operacionālo monitoringu;

29.4. kontrolsarakstā iekļauto vielu un savienojumu monitoringu;

29.5. radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, lai iegūtu informāciju par radioaktīvo vielu koncentrāciju dzeramajā ūdenī atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.

30. Monitoringa programmas īsteno, laboratoriski pārbaudot dzeramo ūdeni, lai iegūtu informāciju par tā atbilstību šajos noteikumos minētajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, kā arī par pārmaiņām dzeramajā ūdenī:

30.1. ūdens piegādātājs atbilstoši ar inspekciju saskaņotai monitoringa programmai veic kārtējo monitoringu, lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti raksturojošajiem minimāli nepieciešamajiem mikrobioloģiskajiem, organoleptiskajiem un fizikāli ķīmiskajiem A grupas rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1.1. apakšpunktu, kā arī par dzeramā ūdens apstrādes efektivitāti, veicot operacionālo monitoringu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktam;

30.2. ūdens piegādātājs atbilstoši ar inspekciju saskaņotai monitoringa programmai veic auditmonitoringu, lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens drošumu un kvalitāti kopumā raksturojošajiem B grupas mikrobioloģiskajiem, ķīmiskajiem un indikatorrādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1.2. apakšpunktu, kā arī par kontrolsarakstā iekļautajiem rādītājiem;

30.3. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, lai iegūtu informāciju par radioaktīvo vielu koncentrāciju dzeramajā ūdenī atbilstoši šo noteikumu 6. nodaļai un 3. pielikumam;

30.4. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona veic ūdensapgādes inženiertīkla monitoringu atbilstoši šo noteikumu 65.2. apakšpunktam.

31. Dzeramā ūdens monitoringa paraugus ņem tā, lai tie raksturotu dzeramā ūdens kvalitāti visa gada garumā un visā teritoriālajā ūdens piegādes zonā. Paraugu ņemšanas punktus ietver ar inspekciju saskaņotajā monitoringa programmā. Paraugu ņemšanas vietas izvēlas un paraugus ņem atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 3. punktā noteiktajām prasībām šādās vietās:

31.1. no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs, ja ūdeni piegādā pa ūdensvadu un nav noteikta cita parauga ņemšanas vieta;

31.2. vietā, kur dzeramais ūdens izplūst no cisternas, ja ūdens tiek piegādāts cisternā.

32. Ja šo noteikumu 31.1. vai 31.2. apakšpunktā minētajās paraugu ņemšanas vietās dzeramais ūdens neatbilst noteiktajām prasībām, ūdens piegādātājs ņem dzeramā ūdens paraugu ārējā ūdensapgādes tīklā līdz ūdens cauruļvada ievadei ēkas ūdensapgādes inženiertīklā vai cisternas pildīšanas vietai, lai noteiktu neatbilstības vietu.

33. Ūdens piegādātājs katru gadu līdz nākamā gada 1. janvārim izstrādā kārtējā monitoringa programmu, kā arī atbilstoši šo noteikumu 84. punktam radioaktīvo vielu monitoringa programmu, saskaņo tās ar inspekciju un atbilstoši tām īsteno monitoringu. Ūdens piegādātājs atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 2.1. tabulā noteiktajam auditmonitoringa veikšanas biežumam līdz attiecīgā gada 1. janvārim izstrādā auditmonitoringa programmu, saskaņo to ar inspekciju un atbilstoši tai īsteno auditmonitoringu. Ūdens piegādātājs auditmonitoringa programmā iekļauj arī kontrolsarakstā iekļautu vielu vai savienojumu.

34. Inspekcija uztur informāciju par atbilstoši šo noteikumu 33. punktam saskaņotajām monitoringa programmām.