Par sociālajiem pakalpojumiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 142023. gada 5. oktobrī (prot. Nr. 79, 1. p., lēmums Nr. 989)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumuun sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu,Ministru kabineta 2003. gada 27. maijanoteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpesun sociālās rehabilitācijas pakalpojumusamaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksastiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus, to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Tiesības saņemt Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir:

2.1. personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu pašvaldības teritorijā;

2.2. personai bez noteiktas dzīvesvietas, kurai nepieciešams naktspatversmes vai patversmes pakalpojums;

2.3. personai, kuras deklarētā dzīvesvieta ir citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja šai pašvaldībai nav iespējas nodrošināt attiecīgu sociālo pakalpojumu un ja pašvaldība, kurā persona deklarējusi savu pamata dzīvesvietu, atbilstoši normatīvajiem aktiem, ir noslēgusi līgumu ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldi "Sociālais dienests" (turpmāk – Pārvalde) par pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un veic samaksu par personai sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem.

3. Pašvaldībā, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, sociālos pakalpojumus sniedz vai organizē to sniegšanu Pārvalde.

4. Ja Pašvaldībai nav iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu, tad Pārvalde slēdz līgumu ar citu sociālo pakalpojumu sniedzēju savā teritorijā vai ar citu pašvaldību par sociālā pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

5. Ja persona pieprasa valsts finansētu sociālo pakalpojumu, Pārvalde izvērtē personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai un pieņem lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību, kā arī veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus pakalpojuma nodrošināšanai.

6. Personai, kura saņem sociālos pakalpojumus, kā arī tās apgādniekiem, ir pienākums samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos, tajā skaitā šajos saistošajos noteikumos, noteiktajā kārtībā un apmērā.

7. Maksa par sociālajiem pakalpojumiem tiek noteikta saskaņā ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes (turpmāk – Dome) apstiprinātu Pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi.

II. Sociālo pakalpojumu veidi

8. Pašvaldība nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

8.1. aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām;

8.2. aprūpes mājās pakalpojums bērniem;

8.3. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

8.4. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

8.5. dienas centra pakalpojums;

8.6. dienas aprūpes centra pakalpojums;

8.7. naktspatversmes pakalpojums;

8.8. patversmes pakalpojums;

8.9. sociālā darba pakalpojums;

8.10. krīzes centra pakalpojums;

8.11. bērnu un jauniešu dienas centra pakalpojums;

8.12. ģimenes asistenta pakalpojums;

8.13. psihologa pakalpojums;

8.14. sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem;

8.15. transporta pakalpojums;

8.16. tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums;

8.16.1 higiēnas pakalpojums;

8.17. specializētās darbnīcas pakalpojums;

8.18. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

8.19. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

8.20. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums.

III. Aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām

9. Aprūpes mājās pakalpojumu pilngadīgām personām (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) – sociālās aprūpes pakalpojums personas dzīvesvietā – sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Aprūpes mājās birojs.

10. Tiesības saņemt pakalpojumu dienas laikā ir pensijas vecuma personām, pilngadīgām personām, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa un personām atveseļošanās laikā pēc traumas vai pēcoperācijas periodā, kurām funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības veikt ikdienas darbus pamatvajadzību apmierināšanai un veikt savu personisko aprūpi.

11. Pakalpojums ietver personisko aprūpi un/vai ikdienas mājas darbu veikšanu.

12. Lai nodrošinātu personas individuālajām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu, tiek noteikts šāds maksimālais aprūpes stundu skaits:

12.1. pirmā līmeņa aprūpei līdz 16 stundām mēnesī;

12.2. otrā līmeņa aprūpei līdz 24 stundām mēnesī;

12.3. trešā līmeņa aprūpei līdz 32 stundām mēnesī;

12.4. ceturtā līmeņa aprūpei līdz 60 stundām mēnesī.

13. Mājsaimniecībā, kurā aprūpējamas 2 personas, vienai personai pienākošo stundu skaitu piešķir uz abām personām atbilstoši piešķirtajam aprūpes līmenim.

14. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Aprūpes mājās birojā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

14.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

14.2. iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu, ja pakalpojuma izmaksas sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem;

14.3. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts (-i) funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību;

14.4. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

14.5. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

15. Ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir personas apgādniekam, apgādnieks iesniedz iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem.

16. Ja klients vai klienta apgādnieks iesniedz iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt pakalpojuma maksu, tad tiem ir tiesības nedeklarēt savus ienākumus.

17. Aprūpes mājās birojs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 14. un 15. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas apmeklē personu dzīvesvietā un izvērtē personas vajadzības pēc pakalpojuma un Pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu, kā arī kopā dzīvojošo ģimenes locekļu vai citu personu, ar kurām personai ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas.

18. Pakalpojumu nepiešķir, ja personai nepieciešamā pakalpojuma apjoms pārsniedz pakalpojuma apjomu.

19. Lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu, izbeigšanu vai atteikumu sagatavo Aprūpes mājās birojs. Lēmumu pieņem Pārvalde.

20. Aprūpes mājās birojs, izvērtējot klienta un viņa apgādnieku ienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo līguma projektu par pakalpojuma sniegšanas un samaksas kārtību.

21. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (-am):

21.1. lūdz izbeigt pakalpojuma sniegšanu;

21.2. ir beidzies lēmumā noteiktais pakalpojuma sniegšanas termiņš;

21.3. maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju,

21.4. tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes iestādē;

21.5. nepilda vai pārkāpj pakalpojuma līguma saistības;

21.5.1 vai apgādnieks nav veicis maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem vairāk nekā trīs mēnešus;

21.6. apdraud citu personu dzīvību un veselību;

21.7. iestājusies nāve.

22. Par pakalpojumu maksā klients, klienta apgādnieks un/vai Pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

IV. Aprūpes mājās pakalpojums bērniem

23. Aprūpes mājās pakalpojumu bērniem (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa sadarbībā ar Pārvaldes struktūrvienību: Aprūpes mājās birojs (turpmāk šajā nodaļā – Aprūpes mājās birojs).

24. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērnam ar invaliditāti, kuram ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – valsts komisija) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un personai līdz 24 gadu vecumam, kurai īpašas kopšanas nepieciešamība pēc pilngadības sasniegšanas tiek turpināta, ja personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā.

25. Pakalpojumu nav tiesības saņemt personai, kura ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē, ieslodzījuma vietā.

26. Pakalpojums ietver personisko aprūpi (palīdzība personiskās higiēnas nodrošināšanā, palīdzība apģērbties un noģērbties, ēdiena gatavošana vai uzsildīšana, palīdzība paēst, palīdzība iekļūt gultā un izkļūt no tās, pozicionēšana un pārvietošanās, ārstniecības personu izsaukšana un medikamentu lietošanas nodrošināšana) un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīga pavadīšanu laikā, kad likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Pārvalde ir konstatējusi šāda pakalpojuma nepieciešamību.

27. Pakalpojuma maksimālais apjoms ir līdz 80 stundām mēnesī. Pašvaldība var noteikt lielāku pakalpojuma apjomu, nepārsniedzot 160 stundas mēnesī.

28. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 1 gadam.

29. Lai saņemtu pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

29.1. iesniegumu, kurā norāda:

29.1.1. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto un faktisko dzīvesvietas adresi, kurā nepieciešams sniegt pakalpojumu;

29.1.2. likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un e-pastu;

29.1.3. pakalpojuma pieprasīšanas mērķi un vēlamo pakalpojuma apjomu, norādot kopējo stundu skaitu kalendāra nedēļā un/vai mēnesī un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad pakalpojums būs nepieciešams (ja zināms);

29.1.4. vai likumiskais pārstāvis, audžuģimene, nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt aprūpi un uzraudzību bērnam nepieciešamajā apjomā.

29.2. darba devēja vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodarbinātību vai citus dokumentus, kas apliecina apstākļus, ka persona nevar nodrošināt aprūpi un uzraudzību bērnam nepieciešamajā apjomā;

29.3. saimnieciskās darbības veicēja pašapliecinājumu par saimnieciskās darbības izpildei veicamajām darbībām izmantojamajām stundām kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimene ir pašnodarbinātas personas vai individuālie komersanti, vai pašapliecinājumu par saimnieciskās darbības izpildei veicamajām darbībām izmantojamajām stundām kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimene ir amatpersonas, kas veic kapitālsabiedrības vai biedrības valdes vai padomes locekļa pienākumus;

29.4. Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk arī – NVA) apliecinājumu par piedalīšanos NVA organizētajos pasākumos, norādot pasākumos pavadāmās stundas kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimene ir reģistrēti NVA kā darba meklētāji vai bezdarbnieki;

29.5. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

30. Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos, pēc 29. punktā minēto dokumentu saņemšanas, izvērtē:

30.1. bērna pašaprūpes un ar mājas dzīvi saistītās prasmes (atbilstoši bērna vecuma posmam un funkcionālo traucējumu veidam);

30.2. ar bērnu kopā dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu;

30.3. likumisko pārstāvju vai audžuģimenes iespējas iesaistīties aprūpē un uzraudzībā (t.sk. vērtējot nepieciešamību veltīt laiku citiem bērniem, noslodzi darbā);

30.4. skolas dienas pārklājumu (vai bērns apgūst vispārējo izglītību dzīves vietas izglītības iestādē, izglītību apgūst mājas apmācībā, izglītību apgūst speciālās izglītības iestādē, uz kuru dodas dažas dienas nedēļā, vai ir iespēja izmantot skolas pagarinātās dienas pakalpojumu u.tml.);

30.5. laiku, ko bērns pavada dienas aprūpes centrā vai citās aktivitātēs;

30.6. citu sociālo pakalpojumu vai atbalsta pasākumu esamību, kas pamatoti izslēdz vai samazina aprūpes mājās pakalpojuma nepieciešamību;

30.7. iespējas saņemt sociālos un ārstniecības pakalpojumus (t.sk., bērna uzraudzības iespējas dienas aprūpes centrā, kā arī rehabilitācijas, terapijas un citus pakalpojumus).

31. Lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu, izbeigšanu vai atteikumu sagatavo Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa.

32. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, izbeigšanu vai atteikumu pieņem Pārvalde.

33. Pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu, līguma projektu ar aprūpētāju sagatavo Aprūpes mājās birojs.

34. Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa sagatavo līguma projektu ar bērna likumisko pārstāvi vai audžuģimeni.

35. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja:

35.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene iesniedz Pārvaldē iesniegumu par pakalpojuma izbeigšanu;

35.2. bērna dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

35.3. beidzies lēmumā, ar ko piešķirts pakalpojums, noteiktais pakalpojuma sniegšanas periods;

35.4. netiek pagarināta invaliditāte un netiek izsniegts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;

35.5. Pārvalde konstatē, ka mainījušies apstākļi, kas dod pamatu saņemt pakalpojumu vai ir radušies apstākļi, kuru dēļ bērna likumiskais pārstāvis pats vai audžuģimene pati var nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību;

35.6. bērns tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā;

35.7. Pārvalde konstatē, ka pakalpojums faktiski netiek izmantots.

36. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem, vienas pakalpojuma stundas likme ir atbilstoša minimālās stundas tarifa likmei valstī, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu.

V. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām

37. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Pensionāru sociālo pakalpojumu centrs (turpmāk šajā nodaļā – PSPC).

38. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu.

39. Pakalpojums ietver pamatvajadzību nodrošināšanu (ēdiens, apģērbs, mājoklis, diennakts aprūpe, veselības aprūpe), sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju (sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu).

40. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

40.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

40.2. iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu, ja pakalpojuma izmaksas sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem;

40.3. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts (-i) funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību;

40.4. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

40.5. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

41. Ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir personas apgādniekam, apgādnieks iesniedz iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem.

42. Ja klients vai klienta apgādnieks iesniedz iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt pakalpojuma maksu, tad tiem ir tiesības nedeklarēt savus ienākumus.

43. Pārvalde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 40. un 41. punktā minēto dokumentu saņemšanas, novērtē personas individuālās vajadzības pēc pakalpojuma, izvērtē Pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu, personas ģimenes locekļu vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas.

44. Lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu sagatavo Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa, par pakalpojuma pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu – PSPC.

45. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu, pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu pieņem Pārvalde.

46. Pārvades Sociālo pakalpojumu nodaļa, izvērtējot klienta un viņa apgādnieka ienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo līguma projektu starp apgādnieku, klientu, PSPC un Pārvaldi, par sniegtā pakalpojuma sniegšanas un samaksas kārtību.

47. Pakalpojumu aptur, ja klients atrodas bezvēsts prombūtnē ilgāk nekā 2 mēnešus no dienas, kad par pazušanas faktu ziņots policijai.

48. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (-am):

48.1. lūdz izbeigt pakalpojuma sniegšanu;

48.2. rehabilitācijas rezultātā vairs nav nepieciešams pakalpojums un to var nomainīt ar pakalpojumiem dzīvesvietā;

48.3. pārkāpj PSPC iekšējās kārtības noteikumus, apdraud citu klientu vai darbinieku veselību un dzīvību (klientam gada laikā izteikta rakstiska piezīme, rakstisks rājiens);

48.4. iestājusies nāve.

49. Par pakalpojumu maksā klients, klienta apgādnieks un/vai Pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

50. Ja personai pakalpojums tiek piešķirts uz noteiktu laiku, personas papildu dzīvesvietas adrese ne vēlāk kā mēneša laikā tiek deklarēta PSPC, bet kā pamata deklarētā dzīvesvieta tiek saglabāta iepriekšējā dzīvesvieta.

VI. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem

51. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bērniem (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) nodrošina pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Pārvalde noslēgusi līgumu par pakalpojuma sniegšanu un samaksu.