LegalizePar Mājokļu pieejamības pamatnostādnēm 2023.–2027. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 739 Rīgā 2023. gada 8. novembrī (prot. Nr. 56 33. §)
1. Apstiprināt Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes).
2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju – par līdzatbildīgajām institūcijām.
3. Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:
3.1. līdz 2024. gada 1. jūlijam – pamatnostādņu īstenošanas plānu;
3.2. līdz 2025. gada 31. decembrim – pamatnostādņu īstenošanas starpposma ietekmes izvērtējumu.
4. Atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām pamatnostādnēs iekļautos uzdevumus 2023. un 2024. gadā īstenot atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai 2025. gadā un turpmākajiem gadiem skatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie pamatnostādnēs paredzētie uzdevumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
5. Jautājumus, kas skar nodokļu politikas pilnveidi, skatīt Nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam sagatavošanas procesa ietvaros.
Ministru prezidente E. SiliņaEkonomikas ministrs V. Valainis
(Ministru kabineta2023. gada 8. novembrarīkojums Nr. 739)
MĀJOKĻU PIEEJAMĪBAS PAMATNOSTĀDNES 2023.–2027. GADAM
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Bāzes vērtība (2018. gads) | 2024.gads | 2027.gads |
|---|---|---|---|
| MĒRĶIS | MĒRĶIS | MĒRĶIS | MĒRĶIS |
| VEICINĀT KVALITATĪVU MĀJOKĻU PIEEJAMĪBU VISĀM IEDZĪVOTĀJU GRUPĀM, VEICOT IEGULDĪJUMUS GAN ESOŠĀ DZĪVOJAMĀ FONDA UZLABOŠANĀ, GAN VEICINOT INVESTĪCIJAS JAUNA DZĪVOJAMĀ FONDA ATTĪSTĪBĀ | VEICINĀT KVALITATĪVU MĀJOKĻU PIEEJAMĪBU VISĀM IEDZĪVOTĀJU GRUPĀM, VEICOT IEGULDĪJUMUS GAN ESOŠĀ DZĪVOJAMĀ FONDA UZLABOŠANĀ, GAN VEICINOT INVESTĪCIJAS JAUNA DZĪVOJAMĀ FONDA ATTĪSTĪBĀ | VEICINĀT KVALITATĪVU MĀJOKĻU PIEEJAMĪBU VISĀM IEDZĪVOTĀJU GRUPĀM, VEICOT IEGULDĪJUMUS GAN ESOŠĀ DZĪVOJAMĀ FONDA UZLABOŠANĀ, GAN VEICINOT INVESTĪCIJAS JAUNA DZĪVOJAMĀ FONDA ATTĪSTĪBĀ | VEICINĀT KVALITATĪVU MĀJOKĻU PIEEJAMĪBU VISĀM IEDZĪVOTĀJU GRUPĀM, VEICOT IEGULDĪJUMUS GAN ESOŠĀ DZĪVOJAMĀ FONDA UZLABOŠANĀ, GAN VEICINOT INVESTĪCIJAS JAUNA DZĪVOJAMĀ FONDA ATTĪSTĪBĀ |
| 1. Politikas rezultāts: Sniegts atbalsts mājokļu pieejamības problēmu risināšanai | 1. Politikas rezultāts: Sniegts atbalsts mājokļu pieejamības problēmu risināšanai | 1. Politikas rezultāts: Sniegts atbalsts mājokļu pieejamības problēmu risināšanai | 1. Politikas rezultāts: Sniegts atbalsts mājokļu pieejamības problēmu risināšanai |
| 1.1. Personas, kas reģistrētas pašvaldības palīdzības reģistrā mājokļa jautājuma risināšanai (personas) | 7215 | 5200 | 3200 |
| 1.2. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām kopējie ar mājokli saistītie izdevumi sagādā finansiālas grūtības (ļoti apgrūtinoši/nedaudz apgrūtinoši) (%)11 | 75,6% | 73,2% | 69,2% |
| 1.3. Mājsaimniecību skaits, kurām izīrēti cenas ziņā pieejami īres mājokļi | - | - | 467 |
| 1.4. Ģimenes ar bērniem, kas saņēmušas atbalstu garantijas formā mājokļa iegādei vai būvniecībai (skaits) | 10 365 | 25 300 | 32 800 |
| 1.5. Daudzbērnu ģimenes, kas saņēmušas atbalstu granta formā mājokļa iegādei vai būvniecībai (skaits) | - | 1200 | 2400 |
| 1.6. Jaunie speciālisti un NBS karavīri, kas saņēmuši atbalstu garantijas formā mājokļa iegādei vai būvniecībai (skaits) | 885 | 6000 | 9000 |
| 2. Politikas rezultāts: Sniegtais atbalsts uzlabo mājokļu kvalitātes un labiekārtotības situāciju | 2. Politikas rezultāts: Sniegtais atbalsts uzlabo mājokļu kvalitātes un labiekārtotības situāciju | 2. Politikas rezultāts: Sniegtais atbalsts uzlabo mājokļu kvalitātes un labiekārtotības situāciju | 2. Politikas rezultāts: Sniegtais atbalsts uzlabo mājokļu kvalitātes un labiekārtotības situāciju |
| 2.1. Mājsaimniecību īpatsvars, kuras norādīja uz neapmierinošiem mājokļa apstākļiem (%)12 | 31% | 25% | 22% |
| 2.2. Mājokļu (ēku) skaits, kur uzlabota vides pieejamība | - | 250 | 340 |
| 3. Politikas rezultāts: Atbalsts veicina ieguldījumus jauna dzīvojamā fonda izveidei | 3. Politikas rezultāts: Atbalsts veicina ieguldījumus jauna dzīvojamā fonda izveidei | 3. Politikas rezultāts: Atbalsts veicina ieguldījumus jauna dzīvojamā fonda izveidei | 3. Politikas rezultāts: Atbalsts veicina ieguldījumus jauna dzīvojamā fonda izveidei |
| Ekspluatācijā pieņemto jauno dzīvokļu skaits gadā (skaits)13 | 2966 | 7000 | 10 000 |
| Gads | Iztērētie līdzekļi sociālajai palīdzība, EUR | Iztērētie līdzekļi mājokļa pabalstam, EUR | Īpatsvars no iztērētajiem līdzekļiem mājokļa pabalstam, % | Īpatsvars no iztērētajiem līdzekļiem mājokļa pabalstam, % | Kopējais sociālu palīdzību saņēmušo personu skaits | Personu skaits, kas saņēmuši mājokļa pabalstu | Īpatsvars no kopējā personu skaita, kas saņēmuši sociālo palīdzību, % |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2018 | 31 612 119 | 14 893 731 | 47.11 | 131 107 | 131 107 | 82 986 | 63.30 |
| 2019 | 30 015 865 | 13 769 163 | 45.87 | 115 179 | 115 179 | 70 954 | 61.60 |
| 2020 | 30 932 415 | 13 347 419 | 43.15 | 114 674 | 114 674 | 64 481 | 56.22 |
| 2021 | 28 786 994 | 13 704 327 | 47.61 | 102 115 | 102 115 | 59 854 | 58.61 |
| 2022 | 64 129 906 | 29 353 441 | 45.77 | 133 525 | 133 525 | 73 103 | 54.75 |
| Aizsargātolietotāju kategorijas / mēnesis | Daudz-bērnu ģimenes | Trūcīgās / Maz-nodrošinātās māj-saimniecības | Ģimenes ar bērniem ar invaliditāti | Personas ar 1. grupas invaliditāti | Kopā | Piešķirtais pabalsts 2022. gadā kopā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Decembris | 32 222 | 33 878 | 21 808 | 21 808 | 87 908 | 18 179 692 |
| IelikumsEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas norādījums atzinumā "Bezpajumtnieku problēma"57.1."Visredzamākais un galējais nabadzības un atstumtības apliecinājums ir bezpajumtnieki, kuri dzīvo uz ielas. Tomēr bezpajumtniecība ietver arī vairākas citas situācijas, proti, cilvēki izmitināti ārkārtas gadījumiem paredzētās patversmēs, pagaidu apmešanās vietās vai patversmēs uz pārejas laiku, cilvēki uz laiku apmetušies pie ģimenes locekļiem vai draugiem, cilvēki spiesti pamest dažāda veida iestādes, bet viņiem nav mājokļa, cilvēkiem draud izlikšana no dzīvesvietas vai viņi mitinās nepiemērotos un nedrošos apstākļos." |
|---|
| IelikumsANO Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Vispārējie komentāri Nr. 4: "Tiesības uz atbilstošu mājokli"30Tiesību uz mājokli minimālo standartu veido:• valdījuma tiesiskā nodrošināšana – valdījuma tiesību izmantošanas nodrošināšana, tiesiskā aizsardzība pret piespiedu izlikšanu, vajāšanu un citām spaidu formām;• pakalpojumu, materiālu un infrastruktūras pieejamība – stabila pieeja dabas un kopējiem resursiem, ūdensapgādes sistēmām, pieeja enerģijai ēdiena pagatavošanai, apkurei, apgaismojumam, sanitārajām, higiēnas, pārtikas produktu glabāšanas un atkritumu izvešanas sistēmām;• mājokļa pieejamība no izdevumu viedokļa – mājokļa izdevumu samērīgums ar ienākumu līmeni, valsts pienākums sniegt atbalstu personām, kuras nespēj saņemt atbilstošu mājokli ienākumu dēļ (dzīvojamās telpas piešķiršana lietošanā, pabalsti īres un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, apmaksai u.c. palīdzības veidi);• mājokļa derīgums dzīvošanai – dzīvojamai telpai ir jābūt tādai, kas aizsargā pret aukstumu, mitrumu, karstumu, lietu, vēju vai citiem draudiem veselībai, riskiem, kas saistīti ar neapmierinošu telpu stāvokli, un slimību pārnēsātājiem. Ir jābūt garantētai iedzīvotāju fiziskajai drošībai;• mājokļa pieejamība – dzīvojamai telpai ir jābūt pieejamai personām, kurām ir tiesības uz to. Organizējot palīdzību, valstij ir jāņem vērā dažādu mazaizsargātu personu (personas ar invaliditāti, AIDS inficētas personas, personas ar garīga rakstura traucējumiem, dabas katastrofās cietušas personas) īpašās dzīvokļa vajadzības un jāizskata tās prioritārā kārtībā;• mājokļa novietojums – mājoklim jāatrodas vietā, kas nodrošina pieeju darba vietai, veselības aizsardzības sistēmai, skolām, bērnu iestādēm u.tml.;• mājokļa atbilstība kultūrai – mājokļa arhitektūrai, celtniecības materiāliem un mājokļu politikai ir jāatspoguļo savdabība un kultūras tradīciju daudzveidība. |
|---|
| Dzīvojamās ēkas veids | Dzīvojamo ēku skaits, kuras nepieciešams renovēt* | Kopējā platība, m2 | Potenciālās renovācijas izmaksas, EUR |
|---|---|---|---|
| Privātmājas | 163 441 | 19 300 000 | 10 600 000 000 |
| Daudzdzīvokļu mājas | 26 600 | 36 800 000 | 11 000 000 000 |
| Kopā | 190 041 | 56 100 000 | 21 600 000 000 |
| Atbalsta programmas darbības periods | Pieejamais finansējums atbalsta programmā, EUR | Dzīvojamo ēku skaits, kas saņēma atbalstu |
|---|---|---|
| Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas | Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas | Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas |
| 2007. – 2013 | 62 803 903 | 740 |
| 2014. – 2020. | 201 462 727 | 628 |
| 2021. – 2027. | 230 500 000 | 50072 |
| Privātmāju energoefektivitātes programmas | Privātmāju energoefektivitātes programmas | Privātmāju energoefektivitātes programmas |
| Atbalsta programma privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai73 | 4 142 900 | 1589 |
| Atbalsta programma fosilo energoresursu izmantojoša apkures katla nomaiņai74 | 26 560 998 | 7439 |
| IelikumsAtbilstoši ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9.pantam piekļūstamība (angļu val. – accessibility) ir izšķirošs priekšnosacījums, lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi. "Pieejamība" (angļu val. – availability) nozīmē vides, objekta un pakalpojuma pieejamību vai esamību kopumā, savukārt "piekļūstamība" nozīmē, ka konkrētajai videi, objektam un pakalpojumam ir iespēja fiziski piekļūt un to var lietot, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus. Tādējādi pieejamība var izslēgt piekļūstamību, savukārt piekļūstamība ietver arī pieejamību. Jo piekļūstamāka ir vide un pakalpojumi, jo vairāk cilvēks ar invaliditāti spēj būt patstāvīgs un neatkarīgs – patstāvīgi pārvietoties, strādāt, uztvert sev saprotamā veidā informāciju un mijiedarboties ar līdzcilvēkiem. Ēku funkcionālā piekļūstamība un izmantojamība aptver dažādus būves aspektus – pieeju un piekļuvi ēkai, pārvietošanos telpās un starp stāviem, tostarp piekļūstamas sanitārtehniskās telpas, drošību un evakuāciju, skaņas, vizuālo un taktilo informāciju, iekārtojumu un aprīkojumu telpās. |
|---|
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.