Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-23-242-snRīgā 2023. gada 18. oktobrī (prot. Nr. 104, 50. §)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma45. panta pirmās daļas 2. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kā arī kapliču izmantošanas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – ar kapavietu komisijas aktu par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. apbedījums – miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem ievietošana kolumbārija nišā;

2.4. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – persona, kura organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kurš organizē mirušā apbedīšanu pasūtītāja interesēs;

2.6. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā apbedī mirušos (1. pielikums);

2.7. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota (1. pielikums);

2.8. kapavietas uzturētājs – fiziska persona vai sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas institūcija, kurai piešķirta kapavieta, vai augstākās izglītības un zinātnes institūcija, ja tai piešķirta kapavieta, lai apbedītu urnas ar kremētu mirušo, kuri atļāvuši savu ķermeni izmantot medicīnas zinātnei, pelniem;

2.9. kapavietu komisija – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta (turpmāk – Mājokļu un vides departaments) direktora izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu un pieņem lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas) vai uz kapavietai piegulošās aktētās kapavietas;

2.10. kapavietai piegulošā brīvā zeme (teritorija) – ārpus kapavietas esoša zeme (teritorija), kurā nevar ierādīt jaunu kapavietu un kura nav nepieciešama kapsētas infrastruktūras izveidošanai vai uzturēšanai;

2.11. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u. tml.;

2.12. kapsētas pārzinis – amatpersona, kura pilda kapsētu uzturēšanas pienākumus;

2.13. kolumbārijs – īpaši izveidota vieta kapsētā, kas paredzēta urnu ar kremētu mirušo pelniem novietošanai;

2.14. kolumbārija nišas lietotājs – fiziska persona, kurai piešķirta niša kolumbārijā un ar kuru noslēgts kolumbārija nišas lietošanas līgums;

2.15. slēgta kapsēta – kapsēta, kas ir slēgta apbedījumiem un virsapbedījumiem, izņemot urnu ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanu (1. pielikums);

2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma.

3. Pašvaldības kapsētas, izņemot kolumbārijus, ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, ja mirušais ir kapavietas uzturētāja, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, laulātais vai radinieks. Iepriekš piešķirtā un izveidotā kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

4. Rīgas dome ar lēmumu var:

4.1. nodot pašvaldības kapsētu vai tās daļu uzturēšanā reliģiskajām organizācijām;

4.2. noteikt īpašu statusu kapavietai, kapsētas daļai vai sektoram, paredzot citu kapavietu piešķiršanas, uzturēšanas un apbedīšanas kārtību, ņemot vērā kapavietas, kapsētas daļas vai sektora vēsturiskos, reliģiskos un citus apstākļus.

5. Ja ar Rīgas domes lēmumu kapsēta vai tās daļa nodota uzturēšanā reliģiskai organizācijai, Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde (turpmāk – Kapsētu pārvalde) par šo kapsētu vai tās daļu veic inventarizāciju, sastāda apbedījumu vietu shēmu, kā arī nodod reliģiskajai organizācijai mirušo reģistrācijas grāmatas, līgumus par kapavietas uzturēšanu un ar apbedīšanu saistītos dokumentus. Reliģiskās organizācijas samaksā visus izdevumus, kas saistīti ar kapsētas nodošanu uzturēšanā.

II. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi

6. Kapsētu pārvaldes darba laiku publicē Mājokļu un vides departamenta tīmekļvietnē un izvieto informācijas stendā pie kapsētu administrācijas telpām. Mirušo piemiņas dienā un citās mirušo atceres dienās kapsētu darba laiku nosaka Kapsētu pārvalde.

7. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas ir atvērtas:

7.1. no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim – no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00;

7.2. no 1. novembra līdz 31. martam – no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00.

8. Transportlīdzekļu atrašanās kapsētu teritorijās ir atļauta noteiktajā kapsētu darba laikā.

9. Kapsētās aizliegts:

9.1. uzturēties pēc to slēgšanas;

9.2. rakt smiltis un zemi kapsētu un to aizsargjoslu teritorijās;

9.3. ievest suņus bez pavadas;

9.4. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

9.4.1. gadījumus, kad ir saņemta Kapsētu pārvaldes vai kapsētas pārziņa atļauja;

9.4.2. kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētos transportlīdzekļus;

9.4.3. personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, uzrādot apliecību;

9.4.4. garīdzniekus amata pienākumu veikšanai, lai izpildītu reliģiskas vai rituālas ceremonijas;

9.5. traucēt bēru ceremonijas norisi;

9.6. traucēt kapraču darbu;

9.7. izmest kapavietas aprīkojumu pašvaldības kapsētu atkritumu savākšanas vietās.

10. Kapsētās transportēt mirušos atļauts tikai specializētos transportlīdzekļos, kas ir pielāgoti mirušo (zārku) transportēšanai (katafalki).

III. Kapavietas piešķiršanas kārtība

11. Atvērtā kapsētā jaunu kapavietu līdz divām kapavietām piešķir un ierāda (kapavietas lielumu nosaka saskaņā ar 2. pielikumu) kapsētas pārzinis, pamatojoties uz fiziskas personas vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu vai augstākās izglītības un zinātnes institūcijas iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu, lai apbedītu urnas ar kremētu mirušo, kuri atļāvuši savu ķermeni izmantot medicīnas zinātnei, pelniem, kuram pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

12. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā izveidotā kapavietā, kurā ir brīva vieta vai kurā var veikt virsapbedījumu, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo izsniedz kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļaujas apbedīt mirušo izsniegšanu, kuram pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

13. Daļēji slēgtā kapsētā, ja izveidotā kapavietā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu, Kapsētu pārvalde kapavietas uzturētājam, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu daļēji slēgtā kapsētā, kuram pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu), piešķir jaunu kapavietu, ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais, augšupējais radinieks, lejupējais radinieks, brālis vai māsa un attiecīgās kapsētas pārzinis sniedzis rakstveida apliecinājumu par iespēju piešķirt kapavietu un tās iespējamo lielumu.

14. Slēgtā kapsētā izveidotā kapavietā, kurā var veikt urnas apbedījumu, vai kapsētas teritorijā, kurai noteikts īpašs statuss, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo izsniedz kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo vai kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu, kuram pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

15. Personai, kura uzņēmusies veikt apbedīšanu, bet kura nav mirušā laulātais vai radinieks, kapsētā piešķir un ierāda tikai apbedījumam nepieciešamo kapavietu skaitu, nenoslēdzot ar viņu kapavietas uzturēšanas līgumu.

16. Ja izveidotā kapavietā ir brīva vieta, bet tajā nav iespējams veikt apbedījumu tehnisku iemeslu dēļ, Kapsētu pārvalde kapavietas uzturētājam piešķir jaunu apbedījumam nepieciešamo kapavietu, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu par jaunas kapavietas piešķiršanu un kapsētas pārziņa sastādītu aktu.

17. Kapsētu pārvalde var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu.

18. Kapavietu komisija, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu, var pieņemt lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas), ja kapsētā veikta kapavietu inventarizācija, vai kapavietai piegulošās aktētās kapavietas. Lēmums ir līguma par kapavietas uzturēšanu (3. pielikums) neatņemama sastāvdaļa.

19. Kapavietu var piešķirt citam kapavietas uzturētājam, ja kapavieta pārgājusi pašvaldības valdījumā.

20. Aktētu kapavietu var piešķirt kapavietas uzturētājam, kura uzturēšanā nodotajā kapavietā attiecīgajā kapsētā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu.

21. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā aktētu kapavietu piešķir Kapsētu pārvalde, noslēdzot ar kapavietas uzturētāju, kuram uzturēšanā jau ir nodota kapavieta attiecīgajā kapsētā, līgumu par aktētas kapavietas uzturēšanu (3. pielikums), pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu par aktētas kapavietas piešķiršanu, kuram pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

22. Kapavietas uzturēšanas līgumu kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, ja līgumā par kapavietas uzturēšanu nav norādīts kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs, var noslēgt ar kapavietas uzturētāja laulāto, radinieku vai ar kapavietā apbedītā mirušā laulāto vai radinieku. Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

IV. Kolumbārija nišas piešķiršanas un lietošanas kārtība

23. Kolumbārija nišu piešķir un ierāda, pamatojoties uz:

23.1. personas iesniegumu par kolumbārija nišas piešķiršanu un ierādīšanu urnu ar kremētu mirušo pelniem novietošanai;

23.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

23.3. dokumentu, kas apliecina vienreizējas maksas par kolumbārija nišas lietošanu veikšanu;

23.4. dokumentu, kas apliecina kremēšanas faktu.

24. Personai, kuras lietošanā tiek nodota kolumbārija niša, ir pienākums ar Kapsētu pārvaldi noslēgt līgumu par kolumbārija nišas lietošanu (4. pielikums).

25. Urnas ievietošanai paredzēto kolumbārija nišu drīkst atvērt Kapsētu pārvaldes attiecīgās kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kolumbārija nišas lietotāja rakstveida iesniegumu.

26. Kolumbārija nišas noslēdzējplāksne var tikt gravēta tikai atbilstoši saistošajos noteikumos noteiktajam paraugam (5. pielikums).

27. Urnas ievietošanu kolumbārijā var veikt tikai attiecīgās kolumbārija nišas lietotājs.

28. Ja kolumbārija nišas lietotājs pārtraucis līgumu par kolumbārijas nišas lietošanu, kolumbārija niša var tikt nodota lietošanā tikai personai, kura atrodas laulības, radniecības vai svainības attiecībās ar kolumbārija nišas iepriekšējo lietotāju.

V. Apbedīšanas kārtība

29. Apbedīšanu vai urnas novietošanu kolumbārijā organizē attiecīgi kapavietas uzturētājs, kolumbārija nišas lietotājs vai apbedīšanas pakalpojumu pasūtītāja izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas, uzrādot kapavietu dabā, vai 24 stundas pirms urnas novietošanas kolumbārijā.

30. Apbedīšanas laiku vai laiku urnas novietošanai kolumbārijā kapavietas uzturētājs, kolumbārija nišas lietotājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

31. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Kapa garumam jāatbilst zārka izmēriem, dziļumam jābūt 1,5 m līdz zārka vākam, bet veicot virsapbedījumu – no 0,7 m līdz 1,2 m līdz zārka vākam. Standarta kapa bedres garums – 2 m, platums – 0,8 m. Aizliegts veikt otro virsapbedījumu vienā kapā.

32. Kaps nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka un 0,3 m no kapa pieminekļa.

33. Urna ar mirušā pelniem var tikt apbedīta kapsētā esošajā vai jaunā kapavietā ne mazāk kā 1 m dziļumā, kā arī novietota kolumbārijā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana – standarta urnas bedres garums 0,45 m, platums 0,45 m.

34. Virsapbedījumus, mirušo apbedot zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma. Saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

35. Persona, kura vēlas pārapbedīt mirstīgās atliekas, iesniedz Kapsētu pārvaldei iesniegumu pārapbedīšanas atļaujas izsniegšanai, pievienojot kapavietas uzturētāja raksveida piekrišanu pārapbedīšanai un Veselības inspekcijas atļauju.

36. Persona, kura organizē pārapbedīšanu, pirms pārapbedīšanas uzrāda kapsētas pārzinim Kapsētu pārvaldes atļauju pārapbedīšanai, kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina, kā arī sedz ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus.

37. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini.

38. Kapsētas pārzinim, pamatojoties uz reliģiskās organizācijas garīgā personāla (arhibīskaps, mācītājs, priesteris, rabīns u. c.) lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās ticības mācību, kā arī kulta tradīcijas.

VI. Kapličas izmantošana

39. Kapliču (mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā kapsētas pārzinis.

40. Piederīgie kapličā novietotu mirušo drīkst apmeklēt kapsētas administrācijas darba laikā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Pārējā laikā kapliča ir slēgta.

VII. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanas kārtība atvērtajās kapsētās

41. Kapsētu pārvalde atvērtajās kapsētās izveido īpašu sektoru mirušo, kuriem nav laulātā, radinieku vai citas personas, kura organizētu mirušā apbedīšanu (bezpiederīgais mirušais), apbedīšanai.

42. Pašvaldības administratīvajā teritorijā mirušais, kurš atzīts par bezpiederīgo mirušo, tiek kremēts. Bezpiederīgos mirušos, kurus nevar kremēt, apbedī zārkā.

43. Kremēta bezpiederīgā mirušā pelnus ievieto kapsulā un apbedī. Vienā kapavietā tiek apbedītas 50 kapsulas ar bezpiederīgo mirušo pelniem, sastādot šī apbedījuma izvietojuma shēmu. Šādas kapavietas dziļums ir 1 m līdz augšējās kapsulas augšējai malai, garums – 2 m, platums – 1 m.

44. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanu un kapavietu labiekārtošanu (piemiņas zīmes uzstādīšana, kapa kopiņas planēšana) kapsētās nodrošina Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izraudzīts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

45. Bezpiederīgā mirušā kapavieta, izņemot saistošo noteikumu 43. punktā minēto kapavietu, tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina un kapsētas pārzinis lemj par virsapbedījumu veikšanu saistošo noteikumu 41. punktā minētajā sektorā.

46. Ja ir pieteikušies mirušā, kurš atzīts par bezpiederīgo mirušo, laulātais, radinieki vai persona, kura vēlas organizēt mirušā pārapbedīšanu, viņiem ir pienākums:

46.1. atlīdzināt pašvaldībai izdevumus, kas radušies, organizējot bezpiederīgā mirušā apbedīšanu;

46.2. noslēgt līgumu par kapavietas uzturēšanu (3. pielikums).

VIII. Kapavietas uzturēšana

47. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

47.1. noslēgt ar kapsētas pārzini līgumu par kapavietas uzturēšanu (3. pielikums);

47.2. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u. tml.);

47.3. gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu (piemēram, uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u. tml.);

47.4. regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u. c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u. tml.);

47.5. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 0,7 m augstumam;

47.6. kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus nogādāt atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros;

47.7. saņemt kapsētas pārziņa rakstveida atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, pārveidošanai, demontāžai, izvešanai, ievērojot, ka I Meža kapos, II Meža kapos, Raiņa kapos un Miķeļa kapos atļauts uzstādīt pieminekļus un kapakmeņus tikai no dabiskajiem materiāliem;

47.8. pirms apbedījuma veikšanas atbrīvot apbedījuma vietu no kapavietā uzstādītā aprīkojuma.

48. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

48.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

48.2. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini stādīt kokus un kokveida krūmus apbedīšanai ierādītajā kapavietā un ārpus tās, kā arī audzēt kapavietā koku un kokveida krūmu sējeņus;

48.3. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju dažādu mehānismu un materiālu novietošanai.

49. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

49.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

49.2. kapavieta ar kapavietu komisijas lēmumu atzīta par aktētu kapavietu;

49.3. kapavietas uzturētājs rakstveidā atteicies no kapavietas uzturēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā viņam piederošā kapavietas aprīkojuma un 60 dienu laikā pie kapsētas pārziņa nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs.

IX. Nekoptas kapavietas aktēšana

50. Reizi gadā kapavietu komisija apseko jauniem apbedījumiem nepieciešamās nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu (aktēta kapavieta) un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi (6. pielikums).

51. Kapavietu komisija aktu par nekopto kapavietu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu un ierasties Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa nosūta kapavietas uzturētājam.

52. Ja kapavietas uzturētājs pēc trešā akta par nekoptu kapavietu sastādīšanas viena mēneša laikā nesakopj kapavietu un neierodas Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts.

53. Ja kapavietu komisija ir sastādījusi aktu par nekopto kapavietu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapavietu komisija ievieto oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētas, kurā atrodas nekoptā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, informāciju par kapavietas uzturētāju (ja tas zināms), kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai viena mēneša laikā sakopt kapavietu un ierasties Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa.

54. Ja līgums par kapavietas uzturēšanu ir izbeigts, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu Kapsētu pārvaldei, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns līgums par kapavietas uzturēšanu ar citu kapavietas uzturētāju. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, ir pienākums: