Kredītriska kapitāla prasības aprēķināšanas noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 257Rīgā 2023. gada 27. novembrī

Izdoti saskaņā arKredītiestāžu likuma 50. panta otro daļu unFinanšu instrumentu tirgus likuma 4.2 pantu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulā (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) noteikto prasību piemērošanas kārtību kredītriska kapitāla prasības aprēķinam Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, izņemot nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 67. punkta izpratnē, Kredītiestāžu likuma 11.2 pantā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 1. panta 2. un 5. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (turpmāk kopā – iestāde).

2. Iestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli un prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti Regulas Nr. 575/2013 izpratnē, nodrošinot šo prasību ievērošanu konsolidācijas grupā vai apakšgrupā, kā arī ikvienā meitas sabiedrībā, kas ir iekļauta prudenciālās konsolidācijas grupā.

2. Saistību neizpildes definīcijas piemērošana

3. Iestāde, kas izmanto standartizēto pieeju riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu (turpmāk – SA pieeja), piemēro šo noteikumu 5.–51., 53. un 55.–74. punkta prasības, nosakot, vai ir notikusi parādnieka saistību neizpilde saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 127. pantā ietverto atsauci uz Regulas Nr. 575/2013 178. pantu.

4. Iestāde, kas ir saņēmusi atļauju izmantot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu (turpmāk – IRB pieeja), nosakot, vai ir notikusi parādnieka saistību neizpilde, piemēro šo noteikumu 5.–52. un 54.–74. punkta prasības attiecībā uz riska darījumiem, kuriem tiek piemērota IRB pieeja saskaņā ar saņemto atļauju izmantot IRB pieeju. Iestāde, kas ir saņēmusi atļauju pastāvīgi izmantot SA pieeju saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 150. pantu vai atļauju pakāpeniski ieviest IRB pieeju saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 148. pantu, piemēro šo noteikumu 5.–74. punkta prasības atbilstoši saņemtās atļaujas izmantot IRB pieeju vai IRB pieejas ieviešanas plāna nosacījumiem.

5. Piemērojot saistību neizpildes definīciju parādnieka līmenī un konstatējot saistību neizpildi, visi riska darījumi iestādē un prudenciālās konsolidācijas grupā tiek uzskatīti par tādiem, kam ir notikusi saistību neizpilde.

2.1. Kavējuma kritērijs saistību neizpildes noteikšanā

6. Iestāde kavētu kredītsaistību būtiskumu vērtē attiecībā pret būtiskuma robežvērtību, kas sastāv no absolūtās komponentes un relatīvās komponentes. Absolūtā komponente ir maksimālais kavēto kredītsaistību apmērs Eiropas Komisijas 2017. gada 19. oktobra deleģētās regulas (ES) 2018/171, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par būtiskuma robežvērtību attiecībā uz kavētām kredītsaistībām (turpmāk – Regula Nr. 2018/171) 1. panta 2. punkta izpratnē. Relatīvā komponente ir kavēto kredītsaistību apmēra attiecība pret visu bilancē iekļauto riska darījumu kopsummu, kas aprēķināta atbilstoši Regulas Nr. 2018/171 1. panta 2. punktam.

7. Kredītsaistību kavējuma būtiskuma noteikšanai iestāde izmanto savā rīcībā esošo informāciju par visām kredītsaistībām, kuras parādnieks ir parādā iestādei, tās mātes sabiedrībai vai jebkurai tās meitas sabiedrībai, un piemēro šādu būtiskuma robežvērtību:

7.1. absolūtā komponente ir 100 euro attiecībā uz riska darījumiem, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 123. panta prasībām (turpmāk – riska darījums ar privātpersonu vai mazo un vidējo uzņēmumu), un 500 euro attiecībā uz pārējiem riska darījumiem;

7.2. relatīvā komponente ir viens procents.

8. Būtiska kredītsaistību kavējuma kritērijs ir izpildīts un parādnieka saistību neizpilde ir notikusi, ja abas būtiskuma robežvērtības komponentes ir pārsniegtas 90 dienas pēc kārtas, izņemot situācijas, kad:

8.1. attiecīgais riska darījums ir klasificēts kā riska darījums ar privātpersonu vai mazo un vidējo uzņēmumu un iestāde piemēro saistību neizpildes definīciju atsevišķu līgumu (credit facility) līmenī;

8.2. ir notikusi tehniskā saistību neizpilde saskaņā ar šo noteikumu 16. punktu.

9. Iestāde drīkst identificēt saistību neizpildi, pamatojoties uz zemāku būtiskuma robežvērtību, ja tā spēj pamatot, ka iestādes piemērotā pieeja precīzāk atspoguļo parādnieka nespēju samaksāt parādu un tā nerada situāciju, ka iestāde atzīst lielu skaitu saistību neizpildes gadījumu, kuriem drīz pēc tam tiek atjaunots saistību izpildes statuss. Iestāde uzskata šo saistību neizpildi izraisošo pazīmi, kas balstīta uz zemāku būtiskuma robežvērtību, nekā noteikts šo noteikumu 7. punktā, par nespējas samaksāt parādu papildu pazīmi.

10. Iestāde, kas izmanto Regulas Nr. 575/2013 178. panta 1. punktā paredzēto iespēju piemērot riska darījumiem ar privātpersonām vai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem parādnieka saistību neizpildes definīciju atsevišķu līgumu līmenī, piemēro kavējuma būtiskuma novērtēšanas robežvērtības katram parādnieka līgumam atsevišķi iestādē, tās mātes sabiedrībā vai jebkurā tās meitas sabiedrībā.

11. Iestāde piemēro 100 euro robežvērtību kā absolūto komponenti parādnieka kavētām kredītsaistībām, ja iestādei, tās mātes sabiedrībai vai jebkurai tās meitas sabiedrībai ar konkrēto parādnieku ir riska darījums, kas klasificēts kā riska darījums ar privātpersonu vai mazo un vidējo uzņēmumu, un riska darījums, kas klasificēts citā riska darījumu kategorijā, un iestāde attiecīgajam riska darījumam ar konkrēto parādnieku piemēro parādnieka saistību neizpildes definīciju parādnieka līmenī.

12. Ja iestāde ir veikusi izmaiņas maksājumu grafikā Regulas Nr. 575/2013 178. panta 2. punkta "e" apakšpunktā paredzētajos gadījumos, kavēto dienu skaitu nosaka atbilstoši mainītajam maksājumu grafikam.

13. Ja kredīta līgums paredz iespēju parādniekam maksājumus uz laiku apturēt vai atlikt vai iespēju veikt izmaiņas maksājumu grafikā un parādnieks līgumā paredzēto iespēju izmanto, tas nav uzskatāms par kavējumu. Kavēto dienu skaitu nosaka atbilstoši mainītajam maksājumu grafikam, tiklīdz tas ir noteikts. Kavēto dienu uzskaiti neveic arī situācijās, kad maksājums tiek atlikts likumā paredzētajos gadījumos. Šādā gadījumā iestāde analizē parādnieka rīcības iemeslus un izvērtē, vai tam nepastāv nespējas apmaksāt savas kredītsaistības pazīmes.

14. Ja par pastāvošo kredītsaistību esamību vai izpildi notiek strīds starp parādnieku un iestādi, kavēto dienu skaitīšanu drīkst atlikt līdz brīdim, kad strīds ir atrisināts, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

14.1. prasība attiecībā uz strīdu par parāda esamību vai apmēru ir iesniegta tiesā vai šķīrējtiesā, kas pieņem pusēm saistošu lēmumu;

14.2. iestādei līzinga līguma gadījumā ir iesniegta rakstveida sūdzība par līzinga līguma priekšmetu un sūdzības pamatotību ir apliecinājis iestādes iekšējais audits, cita neatkarīga iestādes struktūrvienība vai piesaistītais eksperts, kurš nav saistīts ar attiecīgo darījumu un ir kompetents veikt šādu novērtējumu.

15. Parādnieka firmas nosaukuma, vārda, uzvārda vai personas koda, vai cita personas identifikatora maiņa neietekmē kavējuma dienu uzskaiti. Ja parādnieka maiņa notiek uzņēmumu pārņemšanas, apvienošanās vai cita līdzīga darījuma rezultātā, kavējuma dienu uzskaiti veic no brīža, kad pienākumu veikt kredītsaistību apmaksu pārņem cita juridiskā vai fiziskā persona.

16. Iestāde var uzskatīt, ka notikusi tehniskā saistību neizpilde, tikai šādos gadījumos:

16.1. iestāde konstatē, ka saistību neizpildes statuss ir piešķirts datu vai iestādes sistēmas kļūdas, tostarp standartizētu procesu manuālās kļūdas, dēļ, taču ne situācijās, kad ir pieņemts kļūdains lēmums par kredīta izsniegšanu;

16.2. iestāde konstatē, ka saistību neizpildes statuss ir piešķirts maksājumu sistēmas kļūdas dēļ un tam ir pierādījumi;

16.3. pastāv laika nobīde starp brīdi, kad iestāde saņēmusi parādnieka veikto maksājumu, un brīdi, kad šis maksājums ir ieskaitīts kontā, no kura tiek veikti maksājumi kredītsaistību izpildei, kā rezultātā parādnieks maksājumu ir veicis pirms 90 dienu kavējuma termiņa, bet kontā tas ir ieskaitīts pēc minētā termiņa;

16.4. faktoringa līguma gadījumā, kad iegādātie debitoru parādi tiek uzskaitīti iestādes bilancē un būtiskuma robežvērtība ir pārsniegta, bet neviens no parādnieka debitoriem nav kavējis maksājumu ilgāk par 30 dienām.

17. Iestāde, konstatējot tehnisko saistību neizpildi, pēc iespējas īsākā laikā novērš visas kļūdas, kas to izraisījušas. Iestāde, kas saņēmusi atļauju izmantot IRB pieeju, datus par šādiem gadījumiem neiekļauj datu kopā, kas raksturo riska darījumus ar saistību neizpildi un ko izmanto modeļa riska parametru kalibrēšanai.

2.2. Īpaši nosacījumi, kas piemērojami riska darījumiem ar centrālajām valdībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām

18. Iestāde var riska darījumu ar centrālo valdību, vietējo pašpārvaldi vai publiskā sektora struktūru neuzskatīt par tādu, kam ir iestājusies saistību neizpilde, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

18.1. līgums ir saistīts ar preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un normatīvajos aktos ir noteikts, ka pirms maksājuma veikšanas ir jāpārliecinās par līguma nosacījumu izpildi. Šāds nosacījums ir piemērojams faktoringa līgumam vai līdzīga tipa līgumam, bet nav attiecināms uz tādiem finanšu instrumentiem kā obligācijas;

18.2. nav novērojamas pazīmes, izņemot maksājumu kavējumu, ka parādnieks nespēs pilnā apmērā apmaksāt savas kredītsaistības. Parādnieka finanšu situācija ir stabila, un nepastāv pamatotas bažas par to, ka kredītsaistības, tostarp līgumā paredzētie kavētie procentu maksājumi un soda naudas, varētu netikt pilnā apmērā apmaksātas;

18.3. nav būtiska kredītsaistību kavējuma ilgāk par 180 dienām.

19. Iestāde precīzi dokumentē šo noteikumu 18. punktā minētās pieejas izmantošanu, kā arī atbilstošos riska darījumus neiekļauj citu attiecīgā parādnieka kredītsaistību būtiskuma sliekšņa novērtēšanā.

2.3. Īpaši nosacījumi, kas piemērojami faktoringam un iegādātajiem debitoru parādiem

20. Iestāde, piemērojot parādnieka saistību neizpildes definīciju faktoringa līgumiem un iegādātajiem debitoru parādiem, ievēro Eiropas Banku iestādes 2017. gada 28. septembra pamatnostādņu EBA/GL/2016/07 "Pamatnostādnes par Regulas (ES) No. 575/2013 178. pantā ietvertās saistību neizpildes definīcijas piemērošanu" (turpmāk arī – Pamatnostādnes EBA/GL/2016/07) 27.–32. punktā noteikto.

2.4. Nespējas samaksāt parādu pilnā apmērā (unlikely to pay) pazīmes

2.4.1. Kredītsaistības, kurām pārtraukta procentu ienākumu uzkrāšana (non-accrued status) (Regulas Nr. 575/2013 178. panta 3. punkta "a" apakšpunkts)

21. Iestāde uzskata, ka parādnieks nespēj samaksāt parādu, ja ar kredītsaistībām saistītie procentu ienākumi vairs netiek atzīti iestādes peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo ir pasliktinājusies kredītsaistību kredītkvalitāte.

2.4.2. Specifiskās kredītriska korekcijas (Regulas Nr. 575/2013 178. panta 3. punkta "b" apakšpunkts)

22. Ja riska darījums ir klasificēts kā tāds, kuram ir samazināta kredītvērtība starptautiskā finanšu pārskatu standarta Nr. 9 "Finanšu instrumenti", kas ieviests ar Komisijas 2008. gada 3. novembra regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002, izpratnē, tad iestāde atzīst, ka ir veikta specifiska kredītriska korekcija un ir iestājusies saistību neizpilde, izņemot gadījumus, kad finanšu aktīva kredītvērtība ir samazinājusies kavēta maksājuma dēļ un ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

22.1. nav būtiska kredītsaistību kavējuma saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 178. panta 2. punkta "d" apakšpunktu un šo noteikumu 5.–20. punktu;

22.2. riska darījums ir atzīts par tādu, kam iestājusies tehniskā saistību neizpilde saskaņā ar šo noteikumu 16. punktu;

22.3. riska darījumam tiek piemēroti īpaši nosacījumi saskaņā ar šo noteikumu 18. punktu.

2.4.3. Parādnieka kredītsaistību pārdošana (Regulas Nr. 575/2013 178. panta 3. punkta "c" apakšpunkts)

23. Novērtējot ar parādnieka kredītsaistību pārdošanu saistītos zaudējumus, iestāde ņem vērā gan zaudējumu rašanās iemeslu, gan to būtiskumu. Iestāde veiktos tradicionālās vērtspapīrošanas darījumus, kuru ietvaros notiek būtiska riska pārvešana, un jebkuru parādnieka kredītsaistību pārdošanu grupas ietvaros uzskata par parādnieka kredītsaistību pārdošanu.

24. Iestāde veic detalizētu parādnieka kredītsaistību pārdošanas darījumu analīzi, lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc parādnieka kredītsaistības tiek pārdotas un kāpēc pārdošanas rezultātā tiek atzīti zaudējumi. Iestāde var zaudējumus (arī būtiskus) uzskatīt par nesaistītiem ar kredītrisku un neattiecināt uz konkrētajām parādnieka kredītsaistībām, ja iestādei ir atbilstošs un dokumentēts pamatojums, kā arī gadījumā, kad pārdotais aktīvs ir kotēts biržā un novērtēts patiesajā vērtībā.

25. Ja zaudējumi no parādnieka kredītsaistību pārdošanas ir saistīti ar attiecīgo kredītsaistību kredītkvalitāti, īpaši, ja parādnieka kredītsaistības tiek pārdotas, jo to kredītkvalitāte ir pasliktinājusies, un šie zaudējumi ir būtiski, šāds darījums ir nespējas samaksāt parādu pazīme.

26. Novērtējot, vai zaudējumi ir būtiski, iestāde ar kredītrisku saistītos zaudējumus salīdzina ar iestādes noteikto būtiskuma robežvērtību, kas nepārsniedz piecus procentus, izmantojot formulu:

L – zaudējumi, kas saistīti ar parādnieka kredītsaistību pārdošanu, izteikti procentos;

E – kopējā pārdoto kredītsaistību nenomaksātā summa, ieskaitot procentus un komisijas maksas;

P – summa, par kādu kredītsaistības tiek pārdotas.

27. Iestāde atzīst attiecīgās parādnieka kredītsaistības par tādām, kam ir iestājusies parādnieka saistību neizpilde, ja zaudējumi, kas aprēķināti saskaņā ar šo noteikumu 26. punktu, pārsniedz iestādes noteikto būtiskuma robežvērtību.

28. Zaudējumu novērtēšanu veic gan tām parādnieka kredītsaistībām, kas tika pārdotas pirms parādnieka saistību neizpildes atzīšanas, gan tām, kas tiks pārdotas pēc parādnieka saistību neizpildes atzīšanas.

29. Ja iestāde pārdod parādnieka kredītsaistības ar būtiskiem ar kredītrisku saistītiem zaudējumiem un pirms pārdošanas tām nebija atzīta parādnieka saistību neizpilde, iestāde uzskata pārdošanas dienu par brīdi, kad ir iestājusies parādnieka saistību neizpilde.

30. Ja iestāde pārdod daļu no parādnieka kredītsaistībām un pārdošana ir saistīta ar būtiskiem ar kredītrisku saistītiem zaudējumiem, iestāde visus riska darījumus, kurus iestāde saglabā ar attiecīgo parādnieku, uzskata par tādiem, kuros netiek pildītas saistības, izņemot situāciju, kad iestāde minētajiem riska darījumiem piemēro saistību neizpildes definīciju atsevišķu līgumu līmenī.

31. Ja parādnieka kredītsaistības tiek pārdotas, tās apvienojot portfelī, katra individuāla parādnieka kredītsaistību statusu nosaka atbilstoši tam, kā noteikta visa kredītsaistību portfeļa pārdošanas cena. Ja pārdošanas cena ir noteikta visam kredītsaistību portfelim kopumā, ar kredītrisku saistīto zaudējumu būtiskumu var izvērtēt kredītsaistību portfeļa līmenī. Ja būtiskuma robežvērtība ir pārsniegta, iestāde uzskata, ka visām kredītsaistību portfelī ietvertajām parādnieku kredītsaistībām ar pārdošanas brīdi ir iestājusies saistību neizpilde. Ja pārdošanas cena ir noteikta, piešķirot atlaidi par atsevišķu parādnieku kredītsaistībām, ar kredītrisku saistīto zaudējumu būtiskumu izvērtē atsevišķi individuālu parādnieku kredītsaistībām.

32. Iestāde, kas ir saņēmusi atļauju izmantot IRB pieeju, dokumentē un uzglabā informāciju par zaudējumiem ar mērķi to izmantot riska parametru aplēsēm, ja parādnieka kredītsaistību pārdošanas rezultātā ir radušies būtiski ar kredītrisku saistīti zaudējumi.

2.4.4. Pārskatīšana jeb pārstrukturēšana finansiālu grūtību dēļ (Regulas Nr. 575/2013 178. panta 3. punkta "d" apakšpunkts)

33. Iestāde visus ienākumus nenesošus pārskatītus (non-performing forborne) riska darījumus klasificē kā riska darījumus, kuriem ir iestājusies saistību neizpilde, un uzskata, ka pārskatīšanas pasākumu rezultātā ir samazinātas parādnieka finanšu saistības.

34. Iestāde visiem ienākumus nesošiem pārskatītiem (performing forborne) riska darījumiem veic papildu izvērtējumu, lai pārliecinātos, vai pārskatīšanas pasākumu rezultātā tiek samazinātas parādnieka finanšu saistības.

35. Iestāde, vērtējot pārskatītu riska darījumu, parādnieku atzīst par tādu, kam ir iestājusies saistību neizpilde, ņemot vērā Regulas Nr. 575/2013 178. panta 3. punkta "d" apakšpunktā noteikto, ja veikto pārskatīšanas pasākumu rezultātā tiek samazinātas parādnieka finanšu saistības.

36. Lai veiktu šo noteikumu 34. punktā minēto papildu izvērtējumu ienākumus nesošiem pārskatītiem riska darījumiem, iestāde nosaka parādnieka finanšu saistību samazinājuma robežvērtību, kas nedrīkst pārsniegt vienu procentu un ko aprēķina šādi:

DO – parādnieka finanšu saistību samazinājums, izteikts procentos;

NPV0 – naudas plūsmas (ieskaitot neapmaksātos procentus un komisijas maksas) neto pašreizējā vērtība, kas diskontēta, izmantojot kredīta sākotnējo efektīvo procentu likmi. Neto pašreizējo vērtību nosaka, izmantojot līguma nosacījumus, kuri ir spēkā pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas;

NPV1 – naudas plūsmas, kas noteikta saskaņā ar jauno vienošanos, neto pašreizējā vērtība, kas diskontēta, izmantojot kredīta sākotnējo efektīvo procentu likmi.

37. Iestāde katram pārskatītam ienākumus nesošam riska darījumam aprēķina parādnieka finanšu saistību samazinājumu un salīdzina to ar iestādes noteikto robežvērtību. Ja parādnieka finanšu saistību samazinājums pārsniedz iestādes noteikto robežvērtību, iestāde uzskata, ka pārskatīšanas pasākumu rezultātā ir samazinātas parādnieka finanšu saistības un iestājusies saistību neizpilde.

38. Ja parādnieka finanšu saistību samazinājums nepārsniedz iestādes noteikto robežvērtību, iestāde pārliecinās, ka nepastāv nespējas samaksāt parādu papildu pazīmes, kuras iestāde ir noteikusi saskaņā ar šo noteikumu 44. punktu. Šādas pazīmes ir:

38.1. atmaksas grafika beigās paredzēts veikt lielu vienreizēju maksājumu;

38.2. neregulārs atmaksas grafiks, kurā ievērojami zemāki maksājumi paredzēti atmaksas grafika sākumā;

38.3. ievērojams labvēlības periods atmaksas grafika sākumā;

38.4. riska darījumiem ar šo parādnieku vairāk nekā vienu reizi veikta pārskatīšana.

39. Iestāde uzskata, ka ir iestājusies parādnieka saistību neizpilde un veikto pārskatīšanas pasākumu rezultātā ir samazinātas parādnieka finanšu saistības, ja iestādei ir pamatotas šaubas par to, vai saskaņā ar jauno vienošanos parāds tiks laicīgi atmaksāts pilnā apmērā, pamatojoties uz šo noteikumu 38. punktā minētajām pazīmēm.

40. Iestāde uzskata, ka ir notikusi pārskatīšana un veikto pārskatīšanas pasākumu rezultātā tiek samazinātas parādnieka finanšu saistības, ja parādniekam, kam jau ir iestājusies saistību neizpilde, tiek izrādīta pretimnākšana.