Par Ventspils novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

Ventspils novada domes saistošie noteikumi Nr. 10Ventspils novadā 2023. gada 30. novembrī (prot. Nr. 46, 9. §)

Izdoti saskaņā ar likuma"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"5. pantu, 6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,15. pantu, 17. panta otro daļu, 21.1 panta otro daļu,21.2 panta otro daļu, 21.5 panta ceturto daļu,21.6 panta otro daļu, 21.7 panta pirmo daļu,21.9 panta otro daļu, 24. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Ventspils novada pašvaldība (turpmāk arī – pašvaldība) sniedz iedzīvotājiem palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk arī – palīdzība), palīdzības reģistra veidus, personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, kā arī kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības palīdzībai dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – Palīdzības reģistri), izslēdzamas no tā, dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību, nosacījumus un termiņu.

2. Personas tiesības saņemt palīdzību nosaka likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", Dzīvojamo telpu īres likums un Noteikumi.

3. Pašvaldības institūciju kompetence palīdzības sniegšanā:

3.1. lēmumus par personu reģistrēšanu un izslēgšanu no Palīdzības reģistriem, par dzīvojamo telpu izīrēšanu, pagaidu dzīvojamo telpu ierādīšanu, palīdzības sniegšanu īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, sociālā dzīvokļa, kas neatrodas sociālā dzīvojamā mājā, statusa noteikšanu vai atcelšanu pieņem Ventspils novada domes Dzīvokļu komisija (turpmāk – Dzīvokļu komisija);

3.2. lēmumu par kvalificētam speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa noteikšanu vai atcelšanu pieņem Ventspils novada dome (turpmāk arī – Dome);

3.3. lēmumu par dzīvojamās telpas, sociālā dzīvokļa un dzīvojamās telpas kvalificētam speciālistam izīrēšanu un īres līguma izbeigšanu pieņem Dzīvokļu komisija.

4. Palīdzības reģistru uzturēšanu veic pašvaldības administrācijas Nekustamo īpašumu nodaļa (turpmāk – Nodaļa).

II. Palīdzības veidi, reģistri un personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību

5. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību:

5.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kuras ar palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām (1. reģistrs "Palīdzības sniegšana pirmām kārtām");

5.2. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kuras ar palīdzību nodrošināmas vispārējā kārtībā (2. reģistrs "Palīdzības sniegšana vispārējā kārtībā");

5.3. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (3. reģistrs "Palīdzības sniegšana dzīvojamās telpas apmaiņai");

5.4. sociālās dzīvojamās telpas izīrēšana (4. reģistrs "Palīdzības sniegšana sociālā dzīvokļa īrēšanai");

5.5. dzīvojamās telpas izīrēšana kvalificētam speciālistam (5. reģistrs "Palīdzības sniegšana kvalificētam speciālistam").

6. Pašvaldība sniedz palīdzību Palīdzības reģistrā iekļautām personām reģistrācijas secībā un Noteikumos paredzētajā kārtībā un gadījumos.

7. Personām, kurām neatliekami sniedzama palīdzība (īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā), pašvaldība to sniedz likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantā noteiktajā kārtībā.

8. Ja personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir iznīcināta vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, un pašvaldība nevar šo personu nekavējoties nodrošināt ar dzīvojamo telpu (jo nav brīvu neizīrētu dzīvojamo telpu), personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku, kas nav ilgāks par 6 mēnešiem.

9. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai tām personām, kuras uz tiesiska pamata deklarējušas savu dzīvesvietu Ventspils novada administratīvajā teritorijā, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumos.

10. Pašvaldība nesniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā – tai piederošās vai nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanu, un pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību:

10.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos;

10.2. persona pēdējo piecu gadu laikā pasliktinājusi savus dzīves apstākļus, apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku vai iemitinot īrētajās dzīvojamajās telpās radiniekus (izņemot laulāto un bērnus) vai citas personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana;

10.3. personai ir bijis izīrēts Pašvaldībai piederošs dzīvoklis, bet dzīvojamās telpas īres līgums ir izbeigts pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 22. vai 24. pantu, t.i., saistībā ar dzīvojamās telpas vai mājas bojāšanu vai citiem dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumiem vai dzīvojamās telpas īres maksas un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādu dēļ.

11. Personas, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība, reģistrē Palīdzības reģistros atbilstoši katram Noteikumu 5. punktā noteiktajam palīdzības veidam.

12. Palīdzības 1. reģistrā "Palīdzības sniegšana pirmām kārtām" reģistrē personas, ievērojot likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmajā daļā ietverto tiesisko regulējumu.

13. Palīdzības 2. reģistrā "Palīdzības sniegšana vispārējā kārtībā" reģistrē trūcīgas vai maznodrošinātas personas, ja uz tām ir attiecināms vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

13.1. persona audzina 3 vai vairāk nepilngadīgus bērnus;

13.2. persona audzina bērnu ar invaliditāti;

13.3. visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai personas ar invaliditāti, kuriem nav apgādnieku;

13.4. persona ir atsevišķi dzīvojošs nestrādājošs pensionārs, kuram nav apgādnieku;

13.5. persona ir atsevišķi dzīvojoša persona ar invaliditāti, kuram nav apgādnieku.

14. Papildus Noteikumu 13. punktā norādītajām personām palīdzības 2. reģistrā "Palīdzības sniegšana vispārējā kārtībā" var reģistrēt:

14.1. ģimenes, kuras audzina vismaz 1 nepilngadīgu bērnu, un kuras vismaz vienu gadu bijušas izceļojušas no Latvijas Republikas pastāvīgās dzīvesvietas Ventspils novada administratīvajā teritorijā un, saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 15. panta otro daļu, paziņojušas par savu dzīvesvietu ārvalstīs, ir atgriezušās Ventspils novadā, un ja šīm personām nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, un tām nav maksājumu parādu par iepriekš īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu;

14.2. personas, kurām ir pastāvīgas (beidzies pārbaudes laiks) darba tiesiskās attiecības un ir deklarējušas savu dzīvesvietu Ventspils novada administratīvajā teritorijā;

14.3. vecuma pensiju sasniegušas personas, kuras ir deklarējušas savu dzīvesvietu Ventspils novada administratīvajā teritorijā.

15. Palīdzības 3. reģistrā "Palīdzības sniegšana dzīvojamās telpas apmaiņai" reģistrē personas, kuras atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību Noteikumu 18. punktā paredzētajos gadījumos.

16. Palīdzības 4. reģistrā "Palīdzības sniegšana sociālā dzīvokļa īrēšanai" reģistrē likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.6 panta pirmajā daļā un Noteikumu 22. punktā minētās personas.

17. Palīdzības 5. reģistrā "Palīdzības sniegšana kvalificētam speciālistam" reģistrē likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.1 panta pirmajā daļā minētās personas, kuras Noteikumu V nodaļā paredzētajā kārtībā atzītas par atbilstošām tajā noteiktajām prasībām kvalificētiem speciālistiem.

III. Palīdzības sniegšana īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai

18. Palīdzības 3. reģistrā "Palīdzības sniegšana dzīvojamās telpas apmaiņai" reģistrē personas, kuras vēlas īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu apmainīt pret citu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu:

18.1. pret mazāku vai lielāku dzīvojamo telpu;

18.2. pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā mazāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni, kas noteikts ar Domes lēmumu);

18.3. veselības stāvokļa dēļ vai vecuma pensiju sasniegušai personai, kurai nepieciešamas citas personas vajadzībām piemērotākas dzīvojamās telpas.

19. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību dzīvojamās telpas apmaiņai, pašvaldībā iesniedz iesniegumu, kuram pievieno:

19.1. izziņu par maksājumu parādu neesamību par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu;

19.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, ja persona vēlas apmainīt dzīvojamo telpu veselības stāvokļa dēļ;

19.3. citus dokumentus apliecinošus apstākļus, ar kuriem pamatota nepieciešamība personai mainīt dzīvojamās telpas.

20. Dzīvokļu komisija, pieņemot lēmumu par palīdzību personai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, ņem vērā:

20.1. vai persona ir ievērojusi īri regulējošos normatīvos aktus un izpildījusi īres līgumā noteiktās saistības, t.sk. veikusi visus maksājumus par īri un saņemtajiem pakalpojumiem saistībā ar dzīvojamo telpu lietojumu;

20.2. vai personai nav parāds par dzīvojamo telpu īri un saņemtajiem pakalpojumiem, izņemot 18.2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos, kad vērtējams vai ir noslēgta vienošanās par parādu labprātīgu atmaksu un tā tiek pildīta;

20.3. vai īrētajās dzīvojamās telpās iemitināto personu skaits atbilst Noteikumu 51. punktā noteiktajiem kritērijiem.

IV. Sociālā dzīvokļa izīrēšana

21. Sociālā dzīvokļa statusu var noteikt pašvaldības īpašumā (tiesiskajā valdījumā) esošam:

21.1. neizīrētam dzīvoklim vai dzīvojamai telpai;

21.2. izīrētam dzīvoklim vai dzīvojamai telpai, ja vienas istabas dzīvoklī dzīvo un ir deklarēta trūcīga vai maznodrošināta viena persona, un dzīvojamās telpas platība nepārsniedz 35 m2;

21.3. izīrētam dzīvoklim vai dzīvojamai telpai, ja dzīvoklī dzīvo un ir deklarētas trūcīgas vai maznodrošinātas personas, un ja īres lietojumā nodotās dzīvojamās telpas kopējā platība pirmajai personai nepārsniedz 20 m2 un 15 m2 – katrai nākamai tajā dzīvojošai personai.

22. Sociālo dzīvokli (dzīvojamo telpu), papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.6 panta pirmajā daļā minētajām personām, ir tiesības īrēt trūcīgai vai maznodrošinātai personai vai ģimenei, ja tā ir noslēgusi pastāvīgu dzīvojamās telpas īres līgumu un uz to ir attiecināms vismaz viens no šiem nosacījumiem:

22.1. ģimene (persona) ir deklarējusi savu dzīvesvietu Ventspils novada administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 12 mēnešus un audzina 3 vai vairāk nepilngadīgus bērnus;

22.2. bērns bārenis vai bērns, kurš palicis bez vecāku gādības un audzināts bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, līdz 24 gadu sasniegšanai.

23. Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Līdzšinējais dzīvojamās telpas īres līgums ar īrnieku tiek izbeigts.

24. Atvieglojumus par sociālā dzīvokļa īri un ar dzīvokļa lietošanu saistītajiem maksājumiem nosaka Dome.

25. Ja pēc līguma termiņa beigām persona (ģimene) nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, personai (ģimenei) ir tiesības prasīt noslēgt jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu. Pašvaldībā persona iesniedz iesniegumu par jauna sociālā dzīvokļa noslēgšanu ne vēlāk kā divus mēnešus pirms spēkā esošā sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa izbeigšanās.

26. Ja persona ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, bet ir izteikusi vēlēšanos arī turpmāk īrēt iepriekš īrēto dzīvokli, kas neatrodas sociālajā mājā, tā ir pildījusi sociālā dzīvokļa īres līgumā noteiktos īrnieka pienākumus, tā var lūgt noslēgt jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā kārtībā. Dzīvokļu komisija lemj par sociālajam dzīvoklim noteiktā statusa atcelšanu un dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu.

V. Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem

27. Pašvaldības piederošās dzīvojamās telpas ir tiesības izīrēt šādās Ventspils novadā attīstāmās nozarēs strādājošiem kvalificētiem speciālistiem un ar kompetencē ietilpstošo funkciju izpildes nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomā nepieciešamiem speciālistiem:

27.1. izglītība;

27.2. sociālā aizsardzība un veselības aprūpe;

27.3. pašvaldības pārvalde;

27.4. informācijas un komunikāciju tehnoloģijas;

27.5. sabiedriskā kārtība un drošība.

28. Speciālistam sniedz palīdzību, ja:

28.1. speciālistam vai tā laulātajam nav īpašumā (valdījumā) dzīvoklis vai dzīvojamā māja Ventspils novada administratīvajā teritorijā;

28.2. speciālistam ir noslēgts darba līgums ar darba devēju, kura uzņēmējdarbība saistīta ar vismaz vienu no Noteikumu 27. punktā minētajām nozarēm;

28.3. speciālista kvalifikācija un ieņemamais amats atbilst Pašvaldības attīstības programmā noteiktai nozarei, kas norādīta Noteikumos.

29. Pašvaldībā palīdzības saņemšanai speciālistam jāiesniedz iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu, kuram pievieno (ja pašvaldība nav speciālista darba devējs):

29.1. darba devēja iesniegumu par piekrišanu dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanai, kura saturā iekļauta informācija apstiprinoša speciālista nodarbinātības nepieciešamību un darba tiesisko attiecību nodibināšanu;

29.2. izglītību (kvalifikāciju) apliecinošā dokumenta atvasinājumu.

30. Pēc Dzīvokļu komisijas pieprasījuma speciālists vai darba devējs sniedz papildus ziņas, kas vajadzīgas jautājuma izlemšanai par speciālista reģistrēšanu 5. reģistrā "Palīdzības sniegšana kvalificētam speciālistam".

31. Pašvaldība, ja tā nav speciālista darba devējs, noslēdz sadarbības līgumu ar speciālista darba devēju, ietverot tā noteikumos likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.2 panta trešajā daļā norādītās ziņas.

32. Dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu slēdz uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem. Dzīvokļu komisija var lemt par dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu uz Noteikumu šajā punktā paredzēto termiņu, ja speciālists turpina darba tiesiskās attiecības un nav zuduši apstākļi, kuri bija pamats konkrētajam speciālistam piešķirt dzīvojamās telpas īres tiesības.

33. Dzīvojamās telpas īres līgumu speciālistam ir pienākums noslēgt mēneša laikā pēc dienas, kad Dome pieņēmusi lēmumu par konkrētam speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas statusa noteikšanu.

34. Speciālists, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms dzīvokļa īres līguma termiņa izbeigšanās, iesniedz pašvaldībai iesniegumu par dzīvojamās telpas līguma pagarināšanu, darba devēja rakstisku piekrišanu, apliecinājumu par īres maksas un maksājumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parādu neesamību.

35. Speciālists zaudē tiesības īrēt tam lietojumā nodotās dzīvojamās telpas, ja vairs neatbilst Noteikumu nosacījumiem. Par šādu apstākļu iestāšanos, tajā skaitā darba attiecību izbeigšanu, speciālistam ir pienākums nekavējoties paziņot pašvaldībai un ne vēlāk kā mēneša laikā atbrīvot izīrētās dzīvojamās telpas.

VI. Kārtība, kādā personas reģistrē palīdzības reģistros

36. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību, pašvaldībai iesniedz iesniegumu, kurā norāda, nepieciešamo palīdzības veidu un informāciju par izrietošajām no likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" vai Noteikumu normām un to apstiprinošos dokumentus.

37. Personas iesniegumam papildus pievienojamie dokumenti, kas apliecina tiesības saņemt attiecīgo palīdzību:

37.1. tiesas spriedums par izlikšanu no dzīvojamās telpas;

37.2. īres līgums ar privātpersonu par privātīpašumā esošās dzīvojamās telpas īri un īpašnieka uzteikums par īres līguma izbeigšanu;

37.3. politiski represētās personas apliecība;

37.4. repatrianta statusu apliecinošs dokuments un arhīva izziņa par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas;

37.5. bērnu aprūpes iestādes vai bāriņtiesas izdots dokuments par aizbildnības uzsākšanu vai izbeigšanu, ja palīdzība sniedzama bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam;

37.6. saskaņā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem kompetentas institūcijas izsniegts dzīvojamās telpas tehniskā stāvokļa novērtēšanas atzinums, ja palīdzība sniedzama personai, kuras lietojumā esošās dzīvojamās telpas atrodas ēkā, kuras turpmākā ekspluatācija apdraud cilvēku drošību un dzīvošanai vairs nav izmantojama;

37.7. brīvības atņemšanas iestādes izdota atbrīvošanas izziņa, ja palīdzība sniedzama personai, kura pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas;

37.8. izglītības dokumenti un Pašvaldības iestādes apliecinājums par konkrētā speciālista nepieciešamību vai noslēgts darba līgums, kad darba devējs nav Pašvaldība, ja palīdzība sniedzama kvalificētam speciālistam.

38. Noteikumu 37. punktā norādītie dokumenti iesniedzami tikai gadījumā, ja to saturā ietvertā informācija nav Pašvaldības rīcībā un objektīvu iemeslu dēļ savādāk nav iegūstama.

39. Iesniegumam pievienojamo dokumentu atvasinājumi izgatavojami atbilstoši to izstrādāšanas un noformēšanas kārtību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Dzīvokļu komisija var pieprasīt personai uzrādīt iesniegto dokumentu oriģinālus.

40. Dzīvokļu komisija izskata personas iesniegumu par palīdzības sniegšanu un viena mēneša laikā no tā saņemšanas dienas pieņem lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt Pašvaldības palīdzību un iekļaušanu tā veida reģistrā, kāds norādīts personas iesniegumā, vai lēmumu par atteikumu. Ja lēmuma pieņemšanai Dzīvokļu komisijai nepieciešama papildus informācija, tā var pieprasīt personai precizēt ziņas iesniegumā, kā arī iesniegt citus nepieciešamos dokumentus.

41. Ja lēmuma pieņemšanai Dzīvokļu komisijai nepieciešama papildu informācija, kura pieejama valsts vai pašvaldības datu reģistros, Dzīvokļu komisija patstāvīgi veic tās iegūšanu un apstrādi piemērojamos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

42. Dzīvokļu komisijas lēmumu par palīdzības sniegšanu vai atteikumu sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā personai paziņo, ievērojot Administratīvā procesa likuma prasības un Paziņošanas likumā noteiktos dokumenta paziņošanas noteikumus. Dzīvokļu komisija lēmumā izskaidro tiesības to apstrīdēt, kā arī norāda apstrīdēšanas kārtību un termiņu.

43. Palīdzības reģistru iekārtošanu un uzturēšanu nodrošina Nodaļas speciālists mājokļu jautājumos, kurš tajos izdara ierakstus, pamatojoties uz Dzīvokļu komisijas pieņemtajiem lēmumiem.

44. Pašvaldība reģistrē personu iesniegumus lietvedības sistēmā to saņemšanas secībā. Personas, kuras atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību, reģistrējamas Palīdzības reģistros tādā secībā, kādā tās pašvaldībai iesniegušas iesniegumus.

45. Personai, kura ir reģistrēta palīdzības saņemšanai, ir pienākums:

45.1. katru gadu līdz 30. aprīlim iesniegt pašvaldībai apliecinājumu par palīdzības nepieciešamības;

45.2. divu nedēļu laikā paziņot pašvaldībai, ja ir zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības veida saņemšanai.

46. Pašvaldība reizi gadā pārbauda Palīdzības reģistru datus, vai reģistrētajām personām saglabājušās tiesības saņemt palīdzību un aktualizē personas kārtas numurus. Pēc pašvaldības pieprasījuma persona sniedz rīcībā esošo aktuālo informāciju un to apliecinošus dokumentus.

47. Dzīvokļa komisija pieņem lēmumu par personas izslēgšanu no Palīdzības reģistra:

47.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 10. panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos;

47.2. noteikumu 45.1. apakšpunktā noteiktajā termiņā persona nav iesniegusi tajā minēto dokumentu.

47.3. persona saņēmusi iesniegumā norādīto palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.