Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.9. pasākuma "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" pirmās projekta iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 804 Rīgā 2023. gada 19. decembrī (prot. Nr. 62 86. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.9. pasākuma "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" (turpmāk – pasākums) pirmo projekta iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – pirmā kārta);

1.2. pasākuma pirmās kārtas mērķi;

1.3. pasākuma pirmajai kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda Plus projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākuma pirmās kārtas mērķis ir attīstīt sistemātisku profesionālās izglītības satura pilnveides koordinēšanas mehānismu un nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu un nozaru sadarbību profesionālās izglītības satura īstenošanā, identificējot darba tirgū aktuālās prasmes un ieviešot prasmes izglītības saturā ilgtspējas, digitālās un zaļās ekonomikas nodrošināšanai, un nodrošināt profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību sadarbības un īstenošanas modeļa izstrādi.

3. Pasākuma pirmās kārtas mērķa grupa ir valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīgas par izglītības satura izstrādi un tā īstenošanas pārraudzību, profesionālās izglītības iestādes, kas īsteno modulārās profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā vai ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vai modulārās arodizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vai modulārās profesionālās pamatizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vai modulārās profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešā, ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (turpmāk – profesionālās izglītības iestāde), un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie.

4. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 1, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 1;

4.2. rezultāta rādītājs – iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 1.

5. Nacionālais rādītājs, kas sasniedzams līdz 2029. gada 31. maijam – profesionālās izglītības iestādes, kas saņēmušas metodisko atbalstu, – vismaz 19.

6. Pasākuma pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 10 399 589 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 8 839 650 euro – un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 559 939 euro.

7. Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma intensitāte nav lielāka par 85 procentiem no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas.

8. Pasākuma pirmo kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros piemērojamais atbalsta veids ir grants.

9. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija.

II. Prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem

10. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir valsts pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par izglītības satura izstrādi un tā īstenošanas pārraudzību, – Valsts izglītības attīstības aģentūra. Valsts izglītības attīstības aģentūra pēc tam, kad ir apstiprināts projekta iesniegums, ir arī finansējuma saņēmējs un šo noteikumu 4. punktā minētā iestāde.

11. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno kopīgi ar šādiem sadarbības partneriem:

11.1. Latvijas Darba devēju konfederāciju šo noteikumu 18.1., 18.3. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;

11.2. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību šo noteikumu 18.1., 18.3. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;

11.3. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi šo noteikumu 18.1., 18.3. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;

11.4. Izglītības kvalitātes valsts dienestu šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.4. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;

11.5. profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno metodisko darbu reģiona vai nozares ietvaros, šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā.

12. Projekta sadarbības partneru pienākumi šo noteikumu 18. punktā noteikto atbalstāmo darbību nodrošināšanai:

12.1. šo noteikumu 11.1. un 11.3. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem projektā ir šādi pienākumi:

12.1.1. izstrādāt kritērijus un izvēlēties vismaz trīs Latvijas ekonomikai būtiskās nozares darba tirgū aktuālo prasmju noteikšanai un ieviešanai izglītības saturā ilgtspējas, digitālas un zaļās ekonomikas nodrošināšanai;

12.1.2. identificēt aktuālās prasmes sadarbībā ar atbilstošo nozaru ekspertu padomi un Latvijas ekonomikai būtisko nozaru uzņēmumiem, ieviest jaunas prasmes nozaru kvalifikāciju struktūrās, nodrošinot izglītības piedāvājuma fragmentācijas mazināšanu, profesionālo kvalifikāciju prasībās un kvalifikāciju daļās Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī;

12.1.3. veikt profesionālās izglītības satura – modulāro profesionālās izglītības programmu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu – ekspertīzi pēc aktuālo prasmju ieviešanas izglītības procesā, nodrošināt profesionālās izglītības mācību līdzekļu kartējuma rezultāta izvērtējumu, piedalīties izstrādājamo un iegādājamo mācību līdzekļu saraksta izveidē;

12.1.4. organizēt uzņēmumu kopas un klasterus darba vidē balstītu mācību un prakses īstenošanai, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmju atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā, kā arī atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu, par prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību darba vidē balstītu mācību īstenošanā;

12.2. šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētajam sadarbības partnerim projektā ir šādi pienākumi:

12.2.1. sadarbībā ar atbilstošās nozares darba ņēmējiem piedalīties kritēriju izstrādē vismaz triju Latvijas ekonomikai būtisko nozaru atlasē un darba tirgū aktuālo prasmju noteikšanā, kā arī to ieviešanā izglītības saturā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu digitālu zaļo ekonomiku;

12.2.2. sadarbībā ar nozaru ekspertu padomi, Latvijas ekonomikai būtisko nozaru uzņēmumu pārstāvjiem un atbilstošās nozares darba ņēmējiem piedalīties jaunu prasmju ieviešanā nozaru kvalifikāciju struktūrās, kā arī nodrošināt izglītības piedāvājuma fragmentācijas mazināšanu profesionālo kvalifikāciju prasībās un kvalifikāciju daļu noteikšanā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī;

12.2.3. veikt profesionālās izglītības satura – modulāro profesionālās izglītības programmu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu – ekspertīzi pēc aktuālo prasmju ieviešanas izglītības procesā;

12.2.4. sadarbībā ar atbilstošās nozares darba ņēmējiem piedalīties uzņēmumu kopu un klasteru darba vidē balstītu mācību un prakses īstenošanas veidošanā, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmes atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā un atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu, par prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību darba vidē balstītu mācību īstenošanai;

12.3. šo noteikumu 11.4. apakšpunktā minētajam sadarbības partnerim projektā ir šādi pienākumi:

12.3.1. izstrādāt profesionālās izglītības iestāžu metodiskā darba vērtēšanas kritērijus darba tirgū aktuālo prasmju ieviešanai izglītības saturā, lai nodrošinātu sistēmiskus atbalsta risinājumus izglītības kvalitātei un satura elastībai, tai skaitā jaunu profesionālās izglītības programmu licencēšanai un licencēto profesionālās izglītības programmu pilnveidei, kā arī metodiskās pieejas izstrādi iekļaujošas izglītības un iepriekšējā izglītībā neapgūtā izglītības satura apguvei;

12.3.2. izstrādāt ieteikumus profesionālās izglītības iestādēm par iepriekšējā izglītībā apgūtā profesionālās izglītības satura atzīšanu izglītības turpināšanai vēlākos posmos un nodrošināt metodiskās pieejas izstrādi iepriekšējā izglītībā neapgūtā izglītības satura apguvei, tai skaitā jaunu modulāro profesionālās izglītības programmu licencēšanai un licencēto modulāro profesionālās izglītības programmu pilnveidei;

12.3.3. izstrādāt un aprobēt darba vidē balstītu mācību kvalitātes uzraudzības principus, kā arī uzraudzīt profesionālās izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu vai to daļu apguvi darba vidē balstītās mācībās pie darba devēja, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmes atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā un atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu;

12.4. šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem projektā ir šādi pienākumi:

12.4.1. izstrādāt kompetencēs balstītu profesionālās izglītības saturu, arī īstenošanai profesionālajā tālākizglītībā, un iekļaut to nozares jaunās prasmes modulāro profesionālās izglītības programmu paraugos un profesionālās kvalifikācijas eksāmena saturā, tai skaitā moduļu un/vai kvalifikācijas daļu pārbaudījumu programmu paraugos Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī, kā arī nodrošināt satura aprobāciju;

12.4.2. piedalīties profesionālās izglītības mācību līdzekļu kartēšanā un izstrādāt digitālus interaktīvos metodiskos līdzekļus moduļu un/vai kvalifikācijas daļu apguvei, tai skaitā darba vidē balstītu mācību īstenošanai;

12.4.3. aprobēt profesionālās izglītības iestādē metodiskā darba vadības principus un kritērijus un attīstīt metodiskā darba sistēmu visos satura izstrādes, ieviešanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos, nodrošinot vienotu metodoloģisko pieeju, tai skaitā darba vidē balstītajās mācībās;

12.4.4. piedalīties profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību sadarbības un īstenošanas modeļa pilnveidē, nodrošinot stabilas un ekonomiski efektīvas sadarbības sistēmas izveidi starp profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem, par prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību darba vidē balstītu mācību īstenošanā, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmes atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā un atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu.

13. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno sadarbības partnera apliecinājumu par gatavību piedalīties projekta īstenošanā.

14. Finansējuma saņēmējs pirms sadarbības līguma noslēgšanas ar sadarbības partneri sadarbības līguma projektu saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju.

15. Lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu un projektam piešķirto līdzekļu lietderīgu un efektīvu izlietošanu, projekta iesniedzējs iekļauj projekta iesniegumā informāciju par projekta iekšējo vadības un kontroles sistēmu, tai skaitā paredzot to funkciju nodalīšanu no iestādes pamatfunkciju izpildes, kuras finansējuma saņēmējs pilda projekta īstenošanā, un sadarbības regulējumu ar šo noteikumu 11. punktā minētajiem sadarbības partneriem, kā arī aprakstot, kādas darbības un uzraudzības instrumenti ir plānoti vai ieviesti projekta iesniedzēja iestādē šādos procesos:

15.1. finanšu līdzekļu plūsmas plānošana un kontrole, to uzskaites nodalīšana katra sadarbības partnera grāmatvedības uzskaitē un finanšu pārskatu ticamības nodrošināšana;

15.2. iepirkumu organizēšana un sadarbības partneru līdzdalība iepirkumu organizēšanā (ja attiecināms);

15.3. maksājumu pieprasījumu un projekta grozījumu sagatavošana un iesniegšana, tai skaitā datu pilnīguma un atbilstības pārbaude;

15.4. informācijas, dokumentu un pārskatu aprite;

15.5. projekta saturiskās vadības un uzraudzības procesu pārskatāmība.

16. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un uzaicinājumā noteiktajā termiņā iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi.

17. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs ar katru sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, un sadarbības līgumā iekļauj vismaz šādus nosacījumus:

17.1. sadarbības partnera īstenojamās atbalstāmās darbības un sasniedzamie rādītāji;

17.2. maksājumu veikšanas kārtība šo noteikumu 18. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un tiešo un netiešo attiecināmo izmaksu segšanai;

17.3. kārtība, kādā no sadarbības partnera atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus;

17.4. dokumentu, pārskatu un citas informācijas aprites un glabāšanas kārtība un termiņi.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

18. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

18.1. darba tirgū aktuālo prasmju noteikšana un to ieviešana izglītības saturā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu digitālu zaļo ekonomiku un nozaru transformāciju vismaz trijās Latvijas ekonomikai būtiskās nozarēs, kā arī mazinātu izglītības piedāvājuma fragmentāciju:

18.1.1. nozaru ekspertu padomju, Valsts izglītības attīstības aģentūras un profesionālās izglītības iestāžu savstarpējā sadarbības koordinācijas mehānisma attīstība un īstenošana, tostarp izstrādājot un aprobējot vienotu metodoloģisku pieeju visos satura nodrošināšanas, ieviešanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos, tai skaitā nozaru kvalifikāciju struktūru pilnveide jaunu prasmju ieviešanai, profesionālo kvalifikāciju prasību pilnveide, kvalifikāciju daļu noteikšana Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī;

18.1.2. profesionālās izglītības iestāžu metodiskā darba vadības principu un sistēmas attīstība un īstenošana visos satura nodrošināšanas, ieviešanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos, tai skaitā iekļaujot kompetencēs balstīta satura un profesionālās kvalifikācijas eksāmena satura izstrādi Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī, arī īstenošanai profesionālajā tālākizglītībā, un nodrošinot nozares ekspertīzi izstrādātajam saturam, kā arī moduļu un/vai kvalifikācijas daļu pārbaudījumu programmu paraugu izstrādi, veicot moduļu un/vai kvalifikācijas daļas pārbaudījumu satura aprobāciju;

18.2. sistēmisku atbalsta risinājumu nodrošināšana izglītības kvalitātei un satura elastībai, tai skaitā iepriekšējā izglītībā neapgūtā izglītības satura apguvi nodrošinošas pieejas izveide un jaunu modulāro profesionālās izglītības programmu izstrāde licencēšanai un licencēto modulāro profesionālās izglītības programmu pilnveidei Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī;

18.3. profesionālās izglītības mācību līdzekļu kartējuma izveide un digitālu interaktīvu mācību līdzekļu izstrāde un iegāde, kā arī pārbaudījumu programmu paraugu izstrāde un to satura aprobācija moduļu un/vai kvalifikācijas daļu apguves nodrošināšanai, tai skaitā darba vidē balstītu mācību īstenošanai;

18.4. digitālās platformas "Profesionālo kvalifikāciju sistēma" izveide un uzturēšana, kas nodrošina izstrādātā profesionālās izglītības satura un profesionālo kvalifikāciju sistēmu kopuma vienotu pārvaldību, funkcionālu un elastīgu satura izstrādi un pilnveidi, izglītības piedāvājuma fragmentācijas novēršanu, sagādājot digitālā pakalpojuma komplektu satura izstrādātājiem, profesionālās izglītības īstenotājiem, nozaru ekspertu padomēm, profesionālās izglītības uzsācējiem un citiem interesentiem, lai veiktu:

18.4.1. digitālās platformas "Profesionālo kvalifikāciju sistēma" tehnisko izstrādi, aprobāciju, pilnveidi un uzturēšanu;

18.4.2. digitālās platformas "Profesionālo kvalifikāciju sistēma" satura komponenšu identificēšanu, izstrādi, pilnveidi un nepieciešamā satura pārnesi (ievietošanu digitālajā platformā "Profesionālo kvalifikāciju sistēma");

18.5. profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību sadarbības un īstenošanas modeļa pilnveidošana, izveidojot stabilu un ekonomiski efektīvu sadarbības sistēmu starp profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem un par prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību darba vidē balstītu mācību īstenošanā, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmes atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā un atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu;

18.6. informatīvu, komunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumu organizēšana projekta sadarbības partneriem un projekta mērķa grupai;

18.7. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;

18.8. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.

19. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:

19.1. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;

19.2. netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai;

19.3. neparedzētie izdevumi.

20. Šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

20.1. tiešās attiecināmās personāla izmaksas:

20.1.1. finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 18.6., 18.7. un 18.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

20.1.2. finansējuma saņēmēja un šo noteikumu 11. punktā noteikto sadarbības partneru projekta īstenošanas personāla izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3., 18.4., 18.5., 18.6. un 18.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;