Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaBudžeta ietvars 2024., 2025. un 2026. gadam

1. pants. Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un šādus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus:

1) drošība;

2) veselība;

3) izglītība.

2. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 2015. gada salīdzināmajās cenās 2024. gadam 29 945 000 000 euro apmērā, 2025. gadam 30 822 000 000 euro apmērā un 2026. gadam 31 723 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2024. gadam 2,5 procenti, 2025. gadam 2,9 procenti un 2026. gadam 2,9 procenti. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze faktiskajās cenās 2024. gadam 45 524 000 000 euro apmērā, 2025. gadam 48 338 000 000 euro apmērā un 2026. gadam 51 122 000 000 euro apmērā.

3. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta prognoze 2015. gada salīdzināmajās cenās 2024. gadam 30 329 000 000 euro apmērā, 2025. gadam 31 025 000 000 euro apmērā un 2026. gadam 31 726 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2024. gadam 2,5 procenti, 2025. gadam 2,3 procenti un 2026. gadam 2,3 procenti.

4. pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2024. gadā ir -0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2025. gadā -0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2026. gadā -0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta.

5. pants. Noteikt, ka no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa tiek izslēgti šādi izdevumi:

1) vienreizējie izdevumi ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem;

2) vienreizējie izdevumi energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazināšanas pasākumiem;

3) vienreizējie izdevumi valsts aizsardzībai un iekšējai drošībai:

4) vienreizējie izdevumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam Latvijā;

5) vienreizējie izdevumi Ukrainas atbalstam;

6) valsts aizsardzības bāzes izdevumu pieaugums pret iepriekšējo gadu 100 procentu apmērā. Pirmajā gadā pēc pieauguma 80 procentu apmērā, otrajā gadā pēc pieauguma 60 procentu apmērā, trešajā gadā pēc pieauguma 40 procentu apmērā un ceturtajā gadā pēc pieauguma 20 procentu apmērā.

6. pants. Vispārējās valdības budžeta bilance atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, neieskaitot fiskālā nodrošinājuma rezervi, 2024. gadā ir -2,8 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2025. gadā -2,3 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2026. gadā -0,9 procenti no iekšzemes kopprodukta.

7. pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2024., 2025. un 2026. gadam saskaņā ar šā likuma 1. pielikumu.

8. pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2024., 2025. un 2026. gadam saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.

9. pants. Noteikt, ka 2024., 2025. un 2026. gadā izlīdzinātos izdevumus nosaka faktiski attiecīgajā gadā prognozēto izdevumu apjomā.

10. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2024. gadā 2 679 995 535 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 619 696 896 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 701 747 453 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 358 551 186 euro.

11. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2025. gadā 2 793 261 803 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 632 289 520 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 667 158 597 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 493 813 686 euro.

12. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2026. gadā 2 521 171 498 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 444 920 993 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 581 196 819 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 495 053 686 euro.

13. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2024., 2025. un 2026. gadam ir 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta.

14. pants. Noteikt, ka koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2024., 2025. un 2026. gadam tiek aprēķināti saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma bilances nosacījumu un papildus Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajiem gadījumiem tiek precizēti atbilstoši izmaiņām to izdevumu apjomā, kas tiek izslēgti no vispārējās valdības budžeta bilances mērķa saskaņā ar šā likuma 5. pantu.

15. pants. Noteikt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2024. gadā 13 589 620 468 euro, 2025. gadā 13 735 896 259 euro un 2026. gadā 14 126 585 442 euro.

16. pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2024., 2025. un 2026. gadam saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu.

17. pants. (1) Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums 2024. gadā ir 198 733 808 euro, tajā skaitā 23 595 550 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" mērķu sasniegšanai. 2025. un 2026. gadā kopējais ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums ir 118 138 258 euro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam, ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiek precizēts.

(2) Noteikt, ka 2024., 2025. un 2026. gadā galvenā aizņēmumu prioritāte ir aizņēmumi Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai un aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.

(3) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizņēmumu palielinājumam, sagatavojot likumu par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam, tiek noteikts ikgadējais finanšu resursu apmērs Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju emitēšanai.

18. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2024., 2025. un 2026. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem — 75 procenti un valsts budžetam — 25 procenti.

19. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2025. un 2026. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu ziņojumu.

20. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2025. un 2026. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva un par to ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijai attiecīgu ziņojumu, kuru Finanšu ministrija tālāk virza izskatīšanai Ministru kabinetā.

21. pants. Noteikt, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama un Finanšu ministrija to iekļauj šā likuma paskaidrojumos.

22. pants. Lai nodrošinātu virssaistību neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros, virssaistības tiek kompensētas no Eiropas Savienības fondu finansējuma līdz plānošanas perioda beigām atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

23. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 199 261 737 euro, 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 129 231 450 euro un 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 129 375 751 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

24. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 138 855 098 euro un 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 58 574 208 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

25. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 117 120 euro un 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 391 040 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

26. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 7 882 333 euro, 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 111 480 euro un 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 113 400 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

27. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9 786 822 euro, 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 4 258 288 euro un 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 4 420 605 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II nodaļaValsts budžets 2024. gadam

28. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2024. gadam ieņēmumos 14 497 467 199 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.

29. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2024. gadam izdevumos 16 216 831 575 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 1., 3., 4. un 5. pielikumu.

30. pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 617 052 664 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 469 140 318 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 6. un 7. pielikumu;

2) pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, 71 175 863 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 8. pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 75 770 089 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 9. pielikumu;

4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 966 394 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 10. pielikumu.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(4) Noteikt, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. augustam.

31. pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 43 552 539 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 35 921 931 euro apmērā;

2) pašvaldībām par iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 8748 euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim, 603 612 euro apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju;

3) budžeta dotāciju 7 026 996 euro apmērā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, piešķiršanai pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par 90 procentiem no vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem, nodrošinot šīs starpības samazināšanu par 30 procentiem.

32. pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar šā likuma 11. pielikumu.

33. pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2024. gada beigās nominālvērtībā 19 300 000 000 euro, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un valsts parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu.

34. pants. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2024. gadā, ir novērtētas 672 640 euro apmērā.

35. pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 135 723 529 euro apmērā, kas neietver šā likuma 36. pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no valsts budžeta.

36. pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 198 733 808 euro apmērā.

(2) No šā panta pirmajā daļā minētā palielinājuma noteikt pašvaldību aizņēmumu palielinājumu 175 138 258 euro apmērā:

1) Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu;

2) Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas ne vairāk kā par 10 procentiem pārsniedz projekta Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma kopsummu, un pievienotās vērtības nodokļa izmaksām;

3) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu;

4) jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektiem, mazinot bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, un pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus: