Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.5. pasākuma "Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 54 Rīgā 2024. gada 16. janvārī (prot. Nr. 2 49. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.5. pasākumu "Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās" (turpmāk – pasākums) pirmo un otro projektu iesniegumu atlases kārtu;

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem (turpmāk – projekta iesniedzējs), finansējuma saņēmējiem un projekta sadarbības partneriem (ja tos pieaicina);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus.

2. Pasākuma mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, īstenojot gaisa piesārņojumu mazinošus pasākumus saskaņā ar Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu.

3. Pasākuma mērķgrupa ir Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas teritoriju iedzīvotāji.

4. Pasākuma mērķteritorija ir Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas teritorijas.

5. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmās paredzētie pasākumi, kurus īsteno šo valstspilsētu teritorijās.

6. Pasākumu īsteno līdz 2028. gada 31. decembrim, sasniedzot pasākuma rezultāta rādītāju – vismaz 49 872 iedzīvotāji, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem.

7. Šo noteikumu 6. punktā minēto rezultāta rādītāja vērtību nosaka:

7.1. 27.1. apakšpunktā minētajām atbalstāmajām darbībām:

7.1.1. ja teritorija, kurā norisinās projekta īstenošanas darbības, ir 5 ha liela vai lielāka vai ja darbības tiek veiktas atsevišķos zemesgabalos, bet vienā funkcionāli ģeogrāfiski vienotā teritorijā, kurā ir veikti secīgi, kompakti, kompleksi pasākumi un kas ir 5 ha liela vai lielāka, tad rezultāta rādītāju aprēķina, reizinot Centrālās statistikas pārvaldes pēdējos publicētos datus par apdzīvotās vietas reģistrēto iedzīvotāju blīvumu (iedzīvotāji/kvadrātkilometru) uz projekta iesniegšanas dienu ar koeficientu 6,28 vai arī izmantojot Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes datus par konkrētās apdzīvotās vietas deklarēto iedzīvotāju skaitu. Rezultāta rādītāja vērtības noteikšanai izmanto lielāko no aprēķinātajām vērtībām;

7.1.2. ja teritorija, kurā norisinās projekta īstenošanas darbības, ir mazāka par 5 ha, tad rezultāta rādītāju aprēķina, reizinot Centrālās statistikas pārvaldes pēdējos publicētos datus par apdzīvotās vietas reģistrēto iedzīvotāju blīvumu (iedzīvotāji/kvadrātkilometru) uz projekta iesniegšanas dienu ar koeficientu 0,13 vai arī izmantojot Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes datus par konkrētās apdzīvotās vietas deklarēto iedzīvotāju skaitu. Rezultāta rādītāja vērtības noteikšanai izmanto lielāko no aprēķinātajām vērtībām;

7.2. 27.2. apakšpunktā minētajām atbalstāmajām darbībām – rezultāta rādītāju nosaka, reizinot Centrālās statistikas pārvaldes pēdējos publicētos datus par apdzīvotās vietas reģistrēto iedzīvotāju blīvumu (iedzīvotāji/kvadrātkilometru) uz projekta iesniegšanas dienu ar koeficientu 0,13 vai arī izmantojot Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes datus par konkrētās apdzīvotās vietas deklarēto iedzīvotāju skaitu. Rezultāta rādītāja vērtības noteikšanai izmanto lielāko no aprēķinātajām vērtībām;

7.3. 27.3. apakšpunktā minētajām atbalstāmajām darbībām – rezultāta rādītāju nosaka, reizinot Centrālās statistikas pārvaldes pēdējos publicētos datus par apdzīvotās vietas reģistrēto iedzīvotāju blīvumu (iedzīvotāji/kvadrātkilometru) uz projekta iesniegšanas dienu ar to apkaimju vai mikrorajonu laukumu (kvadrātkilometros), kurā notiks darbība un kurš ir prioritāri identificēts attiecīgajā pašvaldības izstrādātajā gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā, vai arī izmantojot Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes datus par konkrētās apdzīvotās vietas deklarēto iedzīvotāju skaitu. Rezultāta rādītāja vērtības noteikšanai izmanto lielāko no aprēķinātajām vērtībām.

8. Rezultāta rādītāja vērtību uzskata par sasniegtu projekta pēcuzraudzības pirmā gada beigās, ņemot vērā demogrāfisko izmaiņu ietekmi uz vērtības izmaiņām.

9. Rādītāja vērtība valstspilsētā nedrīkst pārsniegt konkrētās valstspilsētas iedzīvotāju skaitu.

10. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

11. Pasākuma īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 5 965 718 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 5 070 860 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, – ne mazāks kā 894 858 euro, tai skaitā:

11.1. pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektu iesniedzēji ir:

11.1.1. Rīgas valstspilsēta – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 2 535 430 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, – ne mazāks kā 447 429 euro;

11.1.2. Liepājas valstspilsēta – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 1 690 287 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, – ne mazāks kā 298 286 euro;

11.2. otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektu iesniedzējs ir Rēzeknes valstspilsēta – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 845 143 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, – ne mazāks kā 149 143 euro.

12. Attiecināmā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu piešķir grantu atbalsta veidā.

13. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nedrīkst pārsniegt šo noteikumu ​pielikumā minēto maksimāli pieejamo finansējumu projektam, izņemot, ja piemēro šo noteikumu 14.4. un 14.5. apakšpunkta nosacījumus un projekta minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 (ieskaitot) euro.

14. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divās projektu iesniegumu atlases kārtās saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

14.1. pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā vērtē Rīgas valstspilsētas un Liepājas valstspilsētas projektu iesniegumus;

14.2. otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā vērtē Rēzeknes valstspilsētas projekta iesniegumu;

14.3. projekta iesniedzēji projektā norāda sasniedzamo rezultāta rādītāju, ne mazāku kā šo noteikumu ​pielikumā attiecīgajam projektam noteikto rezultāta rādītāja vērtību;

14.4. ja pirmajai atlases kārtai pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums netiek izlietots, tad pieejamo finansējumu novirza vienlīdzīgi Rīgas valstspilsētai un Liepājas valstspilsētai (katrai 50 procentu apmērā) pirmajā kārtā apstiprināto projektu papildu darbību finansēšanai, tai skaitā lai sasniegtu vismaz šo noteikumu 6. punktā noteikto rādītāju;

14.5. ja otrā projektu iesniegumu atlases kārta netiek izsludināta un (vai) tai pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums netiek pilnībā izlietots, tad pieejamo finansējumu novirza pirmajā atlases kārtā apstiprināto projektu papildu darbību finansēšanai, kas nepārsniedz:

14.5.1. Rīgas valstspilsētai – 50 procentus no pieejamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, paredzot, ka proporcionāli tiek sasniegti vismaz 50 procenti no projektu iesniegumu otrajai atlases kārtai paredzētā rādītāja;

14.5.2. Liepājas valstspilsētai – 50 procentus no pieejamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, paredzot, ka proporcionāli tiek sasniegti vismaz 50 procenti no projektu iesniegumu otrajai atlases kārtai paredzētā rādītāja;

14.5.3. 100 procentus no pieejamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma viena apstiprinātā projekta papildu darbību finansēšanai, proporcionāli sasniedzot vismaz 100 procentus no otrajai atlases kārtai paredzētā rādītāja, ja netiek piemērota šo noteikumu 14.5.1. vai 14.5.2. apakšpunktā minētā kārtība.

15. (Svītrots ar MK 04.03.2025. noteikumiem Nr. 139)

16. Pasākuma otrā atlases kārta tiek izsludināta līdz 2025. gada 31. martam.

17. Katrā projektu iesniegumu atlases kārtā pašvaldība iesniedz ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu.

18. Projektā ir vismaz uz kādu no gaisu piesārņojošu vielu – PM10, benz(a)pirēna, benzola, slāpekļa dioksīda NO2, kopējās cietās daļiņas (TPM) vai oglekļa oksīda CO – samazināšanu vērsta attiecīgā darbība atbilstoši pašvaldību noteiktajiem mērķiem gaisa piesārņojuma samazināšanas plānošanas dokumentos, vienlaikus katrā projektā tiek paredzēta vismaz uz daļiņas PM2,5 samazināšanu vērsta attiecīgā darbība.

II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja to pieaicina)

19. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir arī finansējuma saņēmējs, pasākuma ietvaros ir Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība atbilstoši šo noteikumu 11. punktam.

20. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, var piesaistīt šādus sadarbības partnerus:

20.1. sabiedrisko (siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības) pakalpojumu sniedzēju siltumapgādes un ūdenssaimniecības pieslēgumu ierīkošanai un to saistītās jaudas palielināšanai (ja attiecināms), kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai;

20.2. valsts tiešās pārvaldes iestādi, kuras valdījumā vai turējumā ir valstij piederošā zeme, kurā neveic saimniecisko darbību un kurā īstenos šo noteikumu 27.1. un 27.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības.

21. Sadarbības partneris – siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – var pilnā apmērā nodrošināt ārējo siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības pieslēgumu ierīkošanu, kas nepieciešami centralizētās sabiedrisko (siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības) pakalpojumu sniegšanai. Izveidotās siltumenerģijas pārvades un (vai) ūdenssaimniecības infrastruktūras ārējais tīklu kopums ir sadarbības partnera īpašumā (ja attiecināms).

22. Sadarbības partneris var iesaistīties projekta īstenošanā:

22.1. siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ar finansējumu un tā īpašumā esošu nekustamo īpašumu;

22.2. valsts tiešās pārvaldes iestāde – tikai ar tās valdījumā vai turējumā esošu nekustamo īpašumu.

23. Sadarbības partneris – siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ar pašvaldību ir noslēdzis pakalpojuma līgumu par siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojuma līgumā norāda vismaz šādu informāciju:

23.1. konkrētus sniedzamos siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedriskos pakalpojumus;

23.2. prasības siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;

23.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

23.4. siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

23.5. siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, tai skaitā norādot atbilstošo pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un konkrētos sniedzamos siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedriskos pakalpojumus;

23.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas nosacījumus;

23.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

24. Siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam kā grūtībās nonākušam uzņēmumam komercdarbības atbalsts netiek piešķirts, ja tas atbilst vismaz vienai no Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187), 2. panta 18. punktā paredzētajām pazīmēm. Grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vērtē individuāli projekta iesniedzējam un tā saistīto personu grupai (ja attiecināms).

25. Projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta (līguma) darbības perioda beigās.

26. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu. Projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu un citiem atlases nolikumā noteiktajiem dokumentiem iesniedz:

26.1. projekta ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu brīvā formā, iekļaujot projekta iesniedzēja vismaz primāri izvēlēto pasākumu ietekmi atbilstoši šo noteikumu 27. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām un ieguvumus gaisa piesārņojuma samazināšanai;

26.2. izmaksu un ieguvumu analīzi (attiecināms, ja projektā paredzēta siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības pieslēgumu ierīkošana);

26.3. projekta rezultāta rādītāja aprēķinu atbilstoši šo noteikumu 7. punktam.

III. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

27. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas ietver investīcijas gaisa piesārņojuma samazināšanai:

27.1. publiskās teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi, tai skaitā ūdenssaimniecības pieslēgumu ierīkošana un ar to saistītās jaudas palielināšana;

27.2. pašvaldības ēku pieslēguma izveide centralizētajai siltumapgādes sistēmai un ar to saistītās jaudas palielināšana;

27.3. pilsētvides sakopšanas iekārtu iegāde;

27.4. ceļa seguma un satiksmes uzlabošana;

27.5. vides un informācijas piekļūstamības veicināšana;

27.6. dokumentācijas sagatavošana un izpētes veikšana gaisa piesārņojuma samazināšanai un projekta mērķa sasniegšanai;

27.7. sabiedrības informēšanas, izglītošanas, komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi.

28. Pasākuma ietvaros plāno tikai attiecināmās izmaksas.

29. Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir:

29.1. teritorijas labiekārtošanas un ar to saistīto pasākumu izmaksas, ietverot "zaļās" un "zilās" infrastruktūras attīstību un dabā balstītu risinājumu (piemēram, mākslīgas mitraines, caurlaidīgi segumi) izveidi, tai skaitā:

29.1.1. būves nojaukšanas un teritorijas attīrīšanas izmaksas;

29.1.2. elektrotīklu un vājstrāvu tīklu izbūves vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūves un ar to saistītās jaudas palielināšanas izmaksas projekta teritorijas labiekārtošanai un drošībai, tai skaitā apgaismojumam, videonovērošanai un digitālo ierīču uzlādei un mikromobilitātes atbalstam paredzēto elektrouzlādes punktu ierīkošanai (izņemot bezemisiju transportlīdzekļu darbībai paredzētās uzlādes infrastruktūras attīstību);

29.1.3. videi draudzīga apgaismojuma izbūves izmaksas, tai skaitā inovatīvi apgaismojuma risinājumi, kas ietver atjaunojamos energoresursus izmantojošas enerģiju ražojošas iekārtas un to saražotās enerģijas akumulējošās iekārtas, kā arī viedo tehnoloģiju iegādes un uzstādīšanas izmaksas, ja 100 procenti no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam;

29.1.4. lietusūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu attīstīšanas izmaksas, tai skaitā ūdenscaurlaidīgu segumu izveide un citi dabā balstīti risinājumi;

29.1.5. ūdenssaimniecības infrastruktūras izbūves un ar to saistītās jaudas palielināšanas izmaksas (dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūras izveide, sadzīves notekūdeņu savākšana, attīrīšana un novadīšana, izņemot dūņu pārstrādi un apsaimniekošanu) publiski pieejama dzeramā ūdens ieguves vietas (brīvkrāna) ierīkošanai, apzaļumošanas uzturēšanai, gaisu mitrinošiem vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai;

29.2. vides un informācijas piekļūstamības veicināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādes un būvdarbu veikšanas izmaksas;

29.3. satiksmes uzlabošanas pasākumu un satiksmes viedās regulēšanas sistēmu izmaksas;

29.4. gājēju un velotransporta kustībai nepieciešamās infrastruktūras izmaksas;

29.5. ceļu seguma infrastruktūras būvdarbu, pārbūves un atjaunošanas izmaksas, kas nepārsniedz 20 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

29.6. mazemisiju un bezemisiju (ja attiecināms) transportlīdzekļu iegāde savākto smalko atkritumu izvešanai vai komunālo mašīnu un (vai) tehnoloģisko iekārtu iegāde ielu tīrīšanai vismaz no putekļu daļiņu piesārņojuma;

29.7. siltumapgādes pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošo ēku pieslēgšanai efektīvām centralizētām pilsētu siltumapgādes sistēmām, tajā skaitā paredzot gan ārējo savienojumu izveidi, gan siltummezgla sistēmas izveidi siltumapgādes pieslēgumu ierīkošanai pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajā ēkā;

29.8. virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumu pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem vai elektroapgādes pakalpojumiem, nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par valsts atbalstu komercdarbībai;

29.9. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas tieši saistītas ar projektā plānotajām darbībām un kopā nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā:

29.9.1. sugu un biotopu eksperta un (vai) arborista atzinuma sagatavošanas izmaksas par projekta darbību ietekmi uz koku, biotopu un sugu stāvokli;