Jelgavas valstspilsētas pašvaldības sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 23-22Jelgavā 2023. gada 21. decembrī (prot. Nr. 13, 3. p.)

Precizēti ar 2024. gada 25. janvāra lēmumu Nr. 1/1Izdoti saskaņā arAtkritumu apsaimniekošanas likuma8. panta pirmās daļas 3. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi (turpmāk – saistošie noteikumi) nosaka:

1.1. sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo un videi kaitīgo preču atkritumu, dalīti savākto, sadzīvē radīto liela izmēra, bioloģisko un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanas un atkritumu dalītās savākšanas kārtību Pašvaldības administratīvajā teritorijā (turpmāk – Pašvaldības teritorija);

1.2. prasības sadzīves atkritumu savākšanai, tai skaitā arī minimālo atkritumu savākšanas biežumu, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai;

1.3. kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

2. Saistošo noteikumu mērķis ir:

2.1. organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

2.2. nodrošināt Pašvaldības autonomās funkcijas – sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšana Pašvaldības iedzīvotāju interesēs – izpildi;

2.3. noteikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu īpašumu;

2.4. veicināt sadzīves atkritumu rašanās samazināšanu, atkārtotu izmantošanu, dalītu vākšanu un šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, dabas resursu efektīvu izmantošanu un atkārtoti lietojamu materiālu atgriešanu apritē, lai samazinātu sadzīves atkritumu poligonā "Brakšķi" apglabājamo atkritumu daudzumu;

2.5. nodrošināt bīstamo atkritumu savākšanu, veidojot ekoloģiski drošu vidi.

3. Saistošie noteikumi attiecas uz visiem atkritumu radītājiem un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Pašvaldības teritorijā.

4. Pašvaldības teritorijā ir noteikta viena atkritumu apsaimniekošanas zona.

5. Saistošajos noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kuri noteikti atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošos normatīvajos aktos un to definīcijas saistošajos noteikumos netiek atkārtotas.

6. Papildus normatīvajos aktos noteiktajiem terminiem, saistošajos noteikumos lietoti šādi termini:

6.1. Atkritumu apsaimniekotājs – komersants, ar kuru Pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu Pašvaldības teritorijā un kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju atkritumu apsaimniekošanai;

6.2. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs – atkritumu poligona "Brakšķi" apsaimniekotājs, kas veic Pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus;

6.3. Atkritumu konteiners – īpaša tvertne ar paceļamu vāku, kas paredzēta nešķirotu sadzīves vai dalīti vākto atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai;

6.4. Dalīti savācamo atkritumu veidi – atbilstoši tiem atkritumu veidiem, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju;

6.5. Dalīti vākto atkritumu savākšana – dalīti vāktu atkritumu savākšana tiek veikta, izmantojot speciālus konteinerus un īpaši marķētus maisus (izņemot bioloģiskiem atkritumiem), kuru marķējums atbilst valstī noteiktām vadlīnijām un noteikumiem;

6.6. Atkritumu urna – ugunsdroša atkritumu tvertne sīko sadzīves atkritumu savākšanai, kas novietota pie ēkas fasādes, soliņiem vai autobusu pieturās un citās publiskās vietās;

6.7. Liela izmēra atkritumi – tādi sadzīvē radušies atkritumi, kurus to izmēra dēļ nav iespējams ievietot atkritumu radītāja lietošanā nodotajā atkritumu konteinerā (mēbeles, matrači, sadzīves priekšmeti un citi līdzīgi atkritumi);

6.8. Mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi – būvdarbu vai remontdarbu veikšanas procesā radušies atkritumi;

6.9. Bioloģiskie atkritumi – bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, viesnīcu, biroju, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu (restorānu, kafejnīcu, ēdnīcu u.c.), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi;

6.10. Daudzdzīvokļu māja – dzīvojamā māja, kurā ir divi un vairāk dzīvokļi, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas;

6.11. Individuālā māja – savrupmāja, kas paredzēta dzīvošanai;

6.12. Šķiroto atkritumu savākšanas laukums – speciāli aprīkota iežogota vieta, kur dalīti savāc un īslaicīgi uzglabā dažādu veidu atkritumus pirms to turpmākās transportēšanas;

6.13. Sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkts – speciāli aprīkota vieta, kur konteineros dalīti savāc un īslaicīgi uzglabā dažādu veidu sadzīves atkritumus pirms to pārvadāšanas;

6.14. Pasākuma organizators – fiziska vai juridiska persona vai arī valsts vai pašvaldības iestāde, kas plāno un organizē publisku pasākumu neatkarīgi no īpašuma piederības;

6.15. Sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus (sadzīves ķīmija un tās iepakojums, dzīvsudraba termometri, dienas gaismas lampas, dzīvsudraba spuldzes, nederīgie medikamenti, laku, krāsu, organisko šķīdinātāju, augu aizsardzības līdzekļu, fotoķimikāliju atkritumi u.c.);

6.16. Videi kaitīgi preču atkritumi – visa veida nolietotās riepas, baterijas un akumulatori, mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, transportlīdzekļu apkopes atkritumi – motoreļļas, smēreļļas vai materiāli, kas ir ar tām piesārņoti, eļļas filtri.

6.17. Sezonāli izmantojami īpašumi – īpašumi, ko izmanto noteiktā laikā vasaras sezonā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim vai ziemas sezonā no 1. novembra līdz 31. martam (vasarnīcas, mazdārziņi u.c.).

7. Atkritumu savākšana Pašvaldības teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu sadzīves atkritumu savākšanas infrastruktūru:

7.1. sadzīves atkritumu konteineru novietnes;

7.2. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktus;

7.3. šķiroto atkritumu savākšanas laukumus;

7.4. atsevišķi novietotus atkritumu konteinerus, kas paredzēti konkrētai atkritumu plūsmai (piemēram, tekstila atkritumiem, sadzīvē radītajiem bīstamajiem atkritumiem, bioloģiskiem atkritumiem);

7.5. īpaši marķētus maisus, kas paredzēti konkrētai atkritumu plūsmai, izņemot bioloģiskiem atkritumiem.

8. Atkritumu savākšanas veids un atkritumu savākšanā izmantotā infrastruktūra tiek noteikti līgumā, kuru atkritumu apsaimniekotājs ir noslēdzis ar atkritumu radītāju vai tā pilnvaroto personu.

9. Liela izmēra atkritumi, sadzīvē radušies bīstamie, videi kaitīgo preču atkritumi un mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi savācami atsevišķi no citiem atkritumiem, izmantojot:

9.1. īpaši šim nolūkam paredzētus atkritumu konteinerus;

9.2. ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņotus citus savākšanas veidus;

9.3. ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu saskaņotu vietu, kas nodrošina to apsaimniekošanu videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā.

10. Sadzīves atkritumu konteineru iztukšošanas biežums tiek noteikts atbilstoši faktiski radītajam atkritumu daudzumam (apjomam), bet ne retāk kā:

10.1. Nešķirotiem sadzīves atkritumiem:

10.1.1. no daudzdzīvokļu mājām – vienu reizi nedēļā;

10.1.2. no juridiskām personām – vienu reizi četrās nedēļās;

10.1.3. no individuālajām mājām – vienu reizi četrās nedēļās;

10.1.4. no sezonāli izmantojamiem īpašumiem – atkritumu izvešanas biežums ir pielāgojams īpašumu aktīvas izmantošanas sezonai, šajā sezonā atkritumu izvešanu nodrošinot divas reizes vasaras vai ziemas sezonā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekotāja izvešanas grafiku.

10.2. Bioloģisko atkritumu konteineru iztukšošanas biežums tiek noteikts atbilstoši faktiski radītajam atkritumu daudzumam (apjomam), bet ne retāk kā:

10.2.1. no daudzdzīvokļu mājām un sabiedriskās ēdināšanas iestādēm – vienu reizi nedēļā;

10.2.2. no juridiskām personām – pēc nepieciešamības;

10.2.3. no individuālajām mājām – vienu reizi četrās nedēļās;

10.2.4. no sezonāli izmantojamiem īpašumiem atkritumu izvešanas biežums ir pielāgojams īpašumu aktīvas izmantošanas sezonai, nodrošinot atkritumu izvešanu vienu reizi četrās nedēļās.

10.3. Atkritumu apsaimniekotājs savāc dalīti vāktos sadzīves atkritumus ne retāk kā vienu reizi divpadsmit nedēļās.

10.4. Atkritumu apsaimniekotājs savāc tekstila atkritumus ne retāk kā reizi četrās nedēļās vai trīs darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

10.5. Atkritumu apsaimniekotājs liela izmēra atkritumus savāc:

10.5.1. no daudzdzīvokļu mājām – vismaz vienu reizi divās nedēļās vai par papildus maksu trīs darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, saskaņā ar atkritumu apsaimniekotāja izvešanas grafiku;

10.5.2. no individuālajām mājām un sezonāli izmantojamiem īpašumiem – vismaz vienu reizi četrās nedēļās pēc pieprasījuma saņemšanas, saskaņā ar atkritumu apsaimniekotāja izvešanas grafiku.

11. Ja atkritumu radītājs noslēdz līgumu par iesaistīšanos atkritumu dalītās savākšanas sistēmā, nodrošinot, ka īpašumā radītie atkritumi (bioloģiskie atkritumi, plastmasa, papīra, metāla, stikla iepakojums) saskaņā ar saistošo noteikumu prasībām tiek savākti dalīti vai kompostēti 22. punktā noteiktajā kārtībā, atkritumu apsaimniekotājs samazina 10.1. punktā noteikto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežumu, nosakot divas reizes mazāku atkritumu izvešanas biežumu attiecībā pret minētajā punktā norādīto, ja atkritumu radītājs izteicis šādu vēlēšanos.

12. Marķētu priekšapmaksas maisu izmantošana pieļaujama tikai kā atkritumu savākšanas veids papildus līgumā noteiktajam.

13. Dalīti savāktie atkritumi (t.sk. papīrs, kartons, plastmasa, metāls, stikls, bioloģiskie atkritumi), mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi, liela izmēra atkritumi pēc to savākšanas nonāk atkritumu apsaimniekotāja īpašumā.

14. Pašvaldības teritorijā savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi nogādājami sadzīves atkritumu poligonā "Brakšķi".

15. Pašvaldība organizē un kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, saistošajiem noteikumiem, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

II. Atkritumu radītāju un valdītāju pienākumi

16. Atkritumu radītājam vai valdītājam ir šādi pienākumi:

16.1. piedalīties un iekļauties Pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas, tai skaitā dalītas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, savākt un sašķirot savus radītos sadzīves atkritumus, tai skaitā bioloģiskos atkritumus, noslēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru Pašvaldībai ir noslēgts līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

16.2. segt visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, izņemot normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus (piemēram, dalīti vāktos atkritumus – papīrs, kartons, plastmasa, metāls, stikls, tekstils);

16.3. nodrošināt, ka sadzīves atkritumi tiek ievietoti atkritumu konteineros un konteinera vāks aizvērts.

17. Atkritumu radītāji un valdītāji šķiro atkritumus un nogādā tos speciāli tam paredzētos atkritumu dalītās savākšanas punktos, konteineru novietnēs vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumos.

18. Atkritumu radītājam, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, ir pienākums vienoties ar nekustamā īpašuma, kurā tas veic saimniecisko darbību, īpašnieku vai pārvaldnieku par kārtību, kādā tiks veikta sadzīves atkritumu apsaimniekošana un maksājumu veikšana par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu vai patstāvīgi, ievērojot dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemto lēmumu, slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par tās darbības rezultātā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

19. Atkritumu radītājiem un valdītājiem ir aizliegts:

19.1. izvietot (izmest) atkritumus tam neparedzētās un nepiemērotās vietās;

19.2. ierīkot patvaļīgas atkritumu izgāztuves, aprakt atkritumus, piegružot vai aizbērt grāvjus un ūdenstilpnes;

19.3. ievietot atkritumus atkritumu veidam neatbilstošajā konteinerā;

19.4. nesaskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju, iznest ārpus sava nekustamā īpašuma visa veida sadzīves atkritumus, tai skaitā bioloģiskos atkritumus, kā arī novietot tos ielas braucamās daļas malā;

19.5. jebkādā veidā dedzināt atkritumus, tai skaitā atkritumu konteineros, atkritumu urnās, ugunskuros;

19.6. pastāvīgi novietot atkritumu konteinerus uz ielas braucamās daļas vai braucamās daļas malā (izņemot vietās, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums un ir saskaņots ar Pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju);

19.7. ievietot sadzīves atkritumu konteineros kvēlojošus, degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, medicīnas atkritumus, liela izmēra atkritumus, mājsaimniecībā radītos būvniecības atkritumus, ražošanas atkritumus, atkritumus, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem klasificējami kā bīstamie vai videi kaitīgu preču atkritumi;

19.8. jebkādā veidā bojāt vai iznīcināt atkritumu konteinerus;

19.9. ievietot savus atkritumus konteineros, kas paredzēti cita nekustamā īpašuma apkalpošanai, ir nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem vai kas ir citu personu īpašumā;

19.10. cieši sablīvēt atkritumus atkritumu konteineros, ievietot lielāku atkritumu tilpumu nekā paredzēts, kas neļauj aizvērt konteinera vāku;

19.11. ievietot sadzīves atkritumu konteineros ārstniecības vai veterinārās iestādēs radušos medicīnas atkritumus;

19.12. ievietot nešķirotus sadzīves atkritumus dalīti savākto atkritumu konteineros;

19.13. veikt darbības, kas ir pretrunā ar saistošajos noteikumos un citos normatīvajos aktos ietverto regulējumu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un vides piesārņojumu.

20. Gadījumā, ja atkritumu apsaimniekotājs konstatē noteikumu 19.3., 19.10. un 19.12. apakšpunktā minēto aizliegumu pārkāpumu, atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības par šādu atkritumu konteineru iztukšošanu noteikt papildus samaksu, saskaņā ar noslēgto atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar atkritumu radītāju.

III. Nekustamā īpašuma īpašnieka un nekustamā īpašuma pārvaldnieka pienākumi

21. Nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam, lietotājam, pārvaldniekam vai to pilnvarotai personai, papildus šo saistošo noteikumu II nodaļā noteiktajam, ir šādi pienākumi:

21.1. noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Atkritumu apsaimniekošanas līgums ir jāslēdz par katru īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu, ja tajā atrodas dzīvojamā māja vai notiek saimnieciskā darbība;

21.2. iegūstot nekustamo īpašumu, kurā atrodas dzīvojamā māja (izņemot daudzdzīvokļu dzīvojamā māja) vai tiek veikta saimnieciskā darbība, 1 (viena) mēneša laikā no nekustamā īpašuma iegūšanas dienas noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

21.3. pēc Pašvaldības vai atkritumu apsaimniekotāja pieprasījuma sniegt ziņas par deklarēto iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, nomniekiem, kā arī komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, saistībā ar radītajiem atkritumu veidiem un daudzumu;

21.4. vienoties par nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanai nepieciešamo konteineru skaitu un tilpumu, ņemot vērā radīto atkritumu daudzumu un izvešanas biežumu, ne retāk kā noteikts saistošo noteikumu 10. punkta apakšpunktos;

21.5. uzturēt kārtībā lietošanā nodotos atkritumu konteinerus, ļaunprātīgi nepasliktinot to stāvokli.

21.6. nodrošināt šādas konteineru izvietošanas prasības:

21.6.1. sadzīves atkritumu konteineru novietnes izveidot atbilstoši normatīvo aktu un Pašvaldības apbūves noteikumu prasībām, kā arī uz cietas pamatnes, lai nodrošinātu konteinera pārvietošanu;

21.6.2. nodrošināt specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineriem, dienās, kad tiek veikta atkritumu savākšana;

21.6.3. uzturēt kārtībā pievedceļus un konteineru atrašanās vietas.

21.7. savlaicīgi vienoties par atkritumu izvešanas biežuma vai atkritumu konteineru skaita vai tilpuma maiņu, gadījumā, ja mainās radīto atkritumu apjoms.

22. Atkritumu radītājiem, ja tie neiesaistās organizētajā bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, ir jākompostē bioloģiskie atkritumi sava īpašuma teritorijā, nodrošinot, ka tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, kā arī citu personu mantai.

23. Lai apliecinātu saistošo noteikumu 22. punkta izpildi, atkritumu radītājs iesniedz atkritumu apsaimniekotājam apliecinājumu, kurā norāda īpašuma adresi, plānoto komposta apjomu m3 gadā, pievienojot kompostēšanas vietas foto fiksāciju.

24. Publiskajā ārtelpā radušos bioloģiskos atkritumus ir atļauts savākt un kompostēt tikai ar Pašvaldību saskaņotās vietās.

25. Pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs neatbild par atkritumos pazudušajiem priekšmetiem, kā arī neatbild par to personu veselību, kuras nodarbojas ar šo priekšmetu meklēšanu.

IV. Pasākuma organizatora pienākumi

26. Pasākuma organizators pirms pasākuma rīkošanas ir jāslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu konteineru izvietošanu pasākuma vietā un pasākuma laikā radīto sadzīves atkritumu (arī dalīti savākto) izvešanu.

27. Pasākuma organizators nodrošina pasākuma laikā radīto atkritumu savākšanu un izvešanu no pasākuma norises vietas, kā arī attiecīgās teritorijas sakopšanu ne vēlāk kā 12 (divpadsmit) stundu laikā pēc pasākuma noslēguma.

V. Atkritumu apsaimniekotāja pienākumi

28. Atkritumu apsaimniekotājs veic atkritumu apsaimniekošanu Pašvaldības teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, saistošajiem noteikumiem un noslēgto līgumu starp Pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju.

29. Atkritumu apsaimniekotājs, atbilstoši noslēgtajam līgumam par atkritumu apsaimniekošanu ar Pašvaldību, nodrošina atkritumu radītājiem vai valdītājiem iespēju iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā un izmantot šim nolūkam paredzētos atkritumu dalītās savākšanas punktus, laukumus, citus individuālajām mājām piemeklētus risinājumus (piemēram, atkritumu dalītās vākšanas konteineri, speciāli marķēti maisi), bioloģisko atkritumu savākšanas sistēmu, kuru izveidojis atkritumu apsaimniekotājs, iesaistīties atkritumu apsaimniekotāja rīkotajās akcijās un izmantot citus atkritumu apsaimniekotāja piedāvātos pakalpojumus.

30. Atkritumu apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:

30.1. slēgt līgumus ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, lietotāju, pārvaldnieku vai ar to pilnvaroto personu par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu, piemērojot normatīvajos aktos paredzētā kārtībā noteikto maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, uz termiņu, kas nav garāks par līguma termiņu, kas noslēgts starp atkritumu apsaimniekotāju un Pašvaldību;