Par sociālajiem pakalpojumiem Smiltenes novadā

Smiltenes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 25/23Smiltenē 2023. gada 23. novembrī

Apstiprināti ar Smiltenes novada pašvaldības domes2023. gada 23. novembra lēmumu Nr. 563 (prot. Nr. 12, 37. §)Precizēti ar Smiltenes novada pašvaldības domes2024. gada 18. janvāra lēmumu Nr. 34 (prot. Nr. 1, 35. §)Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma3. panta otro un trešo daļu, Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļu,Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275"Sociālās aprūpes un Sociālās rehabilitācijas pakalpojumusamaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksastiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Smiltenes novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. sociālās rehabilitācijas/atbalsta plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas/atbalsta pasākumu kopums;

2.2. ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.3. funkcionālie traucējumi – slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fizisks vai garīgs (organisma spēju; apmācības, komunikācijas, orientācijas, pārvietošanās, pašaprūpes spēju; savas uzvedības, aktivitāšu, līdzdalības kontrolēšanas spēju) traucējums, kas ierobežo personas spējas mācīties/strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā;

2.4. sociālie resursi – personas personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.), klienta rīcībā esošā nauda vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki, citi radinieki vai citas fiziskas/juridiskas personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā;

2.5. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās ārstniecības iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai;

2.6. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kura īsteno pārstāvamās personas tiesības vai nodrošina likumisko interešu aizstāvību.

3. Tiesības saņemt noteikumos paredzētos pakalpojumus ir personām, kuras:

3.1. savu dzīvesvietu deklarējušas un faktiski dzīvo Smiltenes novada administratīvajā teritorijā (turpmāk – Smiltenes novadā), kā arī citām normatīvajos aktos noteiktajām personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvietas adrese ir Smiltenes novadā, ja vien noteikumos nav noteikts citādi;

3.2. atbilst personu kategorijai, kura var saņemt noteikumos noteikto konkrēto pakalpojumu.

4. Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros finansētie sociālie pakalpojumi tiek sniegti atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem un kalendāra gadā netiek nodrošināti vienlaicīgi ar pašvaldības finansētajiem pakalpojumiem.

II. Pakalpojumu veidi

5. Smiltenes novada pašvaldības iestāde "Smiltenes novada Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) sniedz vai nodrošina šādus pakalpojumus:

5.1. sociālā darba pakalpojums;

5.2. aprūpe mājās;

5.3. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

5.4. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.5. aprūpes pakalpojums personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti;

5.6. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.7. sociālā mentora pakalpojums;

5.8. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām un bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.9. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

5.10. krīzes dzīvokļa/mītnes pakalpojums

5.11. izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojums;

5.12. dienas aprūpes centra pakalpojums;

5.13. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

5.14. specializētās darbnīcas pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.15. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi individuālo konsultāciju/nodarbību veidā;

5.16. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

5.17. krīzes centra pakalpojums;

5.18. patversmes un naktspatversmes pakalpojums;

5.19. īslaicīgā sociālā aprūpe institūcijā pilngadīgām personām;

5.20. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.21. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

5.22. specializētā transporta pakalpojums;

5.23. higiēnas pakalpojums.

6. Ja Smiltenes novadā nav institūciju pieprasīto pakalpojumu sniegšanai, Sociālais dienests slēdz līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā vai citā pakalpojuma saturam atbilstošā reģistrā.

III. Sociālā darba pakalpojums

7. Sociālais darbs (turpmāk – Pakalpojums) ir profesionāla darbība, lai atbalstītu un sekmētu personas, ģimenes, kopienas un sabiedrības kopumā sociālo funkcionēšanu vai tās atjaunošanu, kā arī radītu šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.

8. Pakalpojums ietver:

8.1. sociālo gadījumu vadīšanu un dokumentēšanu, individuālas sociālā darbinieka konsultācijas, pašpalīdzības, atbalsta, izglītojošo grupu organizēšanu un vadīšanu; atbilstošu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu;

8.2. personas sociālo problēmu risināšanu;

8.3. personas vajadzību un resursu izvērtēšanu;

8.4. psihosociālo konsultēšanu;

8.5. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību; sociālās rehabilitācijas, sociālās korekcijas plānu izstrādi.

Pakalpojumu sniedz Sociālais dienests, vai cits sociālo pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Sociālo dienestu.

IV. Aprūpe mājās

9. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nespēj sevi aprūpēt (turpmāk – Aprūpes pakalpojums).

10. Tiesības saņemt Aprūpes pakalpojumu ir:

10.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

10.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

11. Aprūpes pakalpojums tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus, un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 138) noteikumos noteiktiem aprūpes līmeņiem.

12. Aprūpes pakalpojums pēc personas individuālo vajadzību un resursu novērtējuma var tikt nodrošināts ar Drošības pogas pakalpojumu (t.i. nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī).

13. Aprūpes pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

13.1. iesniegumu;

13.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

13.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

13.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

14. Pakalpojuma apjomu un saturu nosaka ar Sociālais dienesta lēmumu un nosūtījumu pakalpojuma saņemšanai. Pakalpojumu piešķir uz laiku vai kamēr personai nepieciešama aprūpe mājās. Dienesta sociālais darbinieks reizi gadā izvērtē klienta apstākļus un vajadzību pakalpojuma nodrošināšanai.

15. Sociālais dienests izvērtē klienta un viņa apgādnieku iespējas samaksāt par pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumiem Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 275). Pēc pakalpojuma samaksas klienta rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par minimālo darba algu katram ģimenes loceklim.

16. Pašvaldība no budžeta līdzekļiem pilnībā apmaksā Aprūpes pakalpojumu:

16.1. trūcīgām un maznodrošinātām personām;

16.2. pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar I un II grupas invaliditāti, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz Latvijas Republikā noteiktās minimālās darba algas apmēru, un kurām nav likumisko apgādnieku, un kurām nav noslēgts uztura līgums, izvērtējot ienākumus atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu".

17. Aprūpes pakalpojuma saņēmējs atkārtoti iesniedz iesniegumu, ja mainījušies personas (mājsaimniecības) ienākumi vai sociālās situācijas apstākļi.

18. Sociālais dienests ne retāk kā reizi gadā attālināti pārbauda pašvaldības vienotajā informācijas sistēmā pieejamos datus par pakalpojuma saņēmēja personas (mājsaimniecības) ienākumiem un sociālo situāciju.

19. Aprūpes pakalpojumu var izbeigt, ja Sociālais dienests konstatē, ka pilngadīgs klients vai viņa apgādnieks nesadarbojas ar pakalpojuma sniedzēju vai nepilda noslēgto vienošanos, izņemot, ja tam ir objektīvi iemesli.

20. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts darbdienās, ja to nodrošina Sociālā dienesta darbinieks. Ja Aprūpes pakalpojumu nodrošina pakalpojumu sniedzējs, ar kuru Sociālais dienests noslēdzis līgumu par pakalpojuma sniegšanu, Aprūpes pakalpojums var tikt nodrošināts arī citās dienās (brīvdienās un svētku dienās).

21. Aprūpes pakalpojumu nodrošina sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēts pakalpojumu sniedzējs, ar kuru Sociālais dienests ir noslēdzis līgumu.

V. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

22. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte (turpmāk– Asistenta pakalpojums) un, veicot Asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par Asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

23. Asistenta pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

23.1. iesniegumu;

23.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumiem Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 316).

24. Asistenta pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka MK kabineta noteikumi Nr. 316.

VI. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

25. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

26. Asistenta pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

27. Asistenta vai asistenta pavadoņa pakalpojuma pieprasīšanai likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

27.1. iesniegumu;

27.2. citus dokumentus, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 316.

28. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka MK kabineta noteikumi Nr. 316.

29. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

VII. Aprūpes pakalpojums personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti

30. Aprūpes pakalpojumu personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti (turpmāk – Aprūpes pakalpojums bērnam ar invaliditāti) piešķir, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā, ievērojot šādus nosacījumus:

30.1. personai VDEĀVK izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību;

30.2. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir darba ņēmējs un Sociālajā dienestā ir iesniedzis darba devēja apliecinājumu, kurā norādītas darba stundas nedēļā;

30.3. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis apgūst attiecīgu programmu konkrētajā izglītības iestādē vai apgūst profesionālās pilnveides kursus un Sociālajā dienestā ir iesniegts izglītības iestādes apliecinājums, kurā norādīta izglītības programma (klātienē/neklātienē), studiju mācību dienas un laiks mācību gada laikā un sesijas laikā;

30.4. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis citu objektīvu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt personas aprūpi un uzraudzību iesniedzot Sociālajā dienestā atbilstošu apliecinājumu.

31. Aprūpes pakalpojuma bērnam ar invaliditāti maksimālais apjoms ir līdz 80 stundām mēnesī, bet gadījumā, ja Sociālais dienests ir konstatējis īpašus apstākļus (abi personas likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes locekļi ir darba ņēmēji), tas var noteikt lielāku Aprūpes pakalpojuma bērnam ar invaliditāti apjomu, nepārsniedzot 160 stundas mēnesī. Aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti piešķir pēc sociālā darba speciālista veikta nepieciešamības novērtējuma, atbilstoši noteikumu pielikumā norādītajiem kritērijiem un pieņemtam lēmumam par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, nosakot tā saņemšanas periodu atbilstoši personai noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par 3 (trim) gadiem, vai pieņem lēmumu atteikt piešķirt pakalpojumu.

32. Aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti ir tiesīga sniegt bērna likumiskā pārstāvja vai aizgādņa izvēlēta persona, kurai ir darba vai personīga pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti un izvēlētā persona nav bērna pirmās pakāpes radinieks un nedzīvo ar bērnu vienā mājsaimniecībā (turpmāk – aprūpētājs).

33. Pēc lēmuma, par Aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti sniegšanas nepieciešamības, pieņemšanas, Sociālais dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma pieprasītāju.

34. Aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti pārtrauc uz laika periodu, kamēr bērns atrodas stacionārā ārstniecības iestādē vai izbeidz, ja:

34.1. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā pakalpojuma;

34.2. personas dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

34.3. persona atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā vai ieslodzījuma vietā;

34.4. Sociālais dienests konstatē, ka persona neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem neatbilst kritērijiem par pakalpojuma saņemšanu.

35. Aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti piešķir līdz brīdim, kamēr beidzas apstākļi, kuri bijuši par pamatu pakalpojuma piešķiršanai, bet ne ilgāk kā līdz 3 (trīs) gadiem.

36. Pakalpojuma sniedzējs Aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti var sniegt vairākām personām, kalendāra gada laikā nepārsniedzot stundu skaitu normālā darba laika ietvaros, kalendāra gadā vai kalendāra mēnesī nepārsniedzot stundu skaitu, kas atbilst mēnesim ar lielāko stundu skaitu kalendāra gadā, kas noteikts normālā darba laika ietvaros.

37. Aprūpes pakalpojums bērnam ar invaliditāti tiek apmaksāts no Pašvaldības budžeta, nosakot aprūpes pakalpojuma vienas stundas izmaksas, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajai vienas pakalpojuma stundas minimālajai likmei.

38. Personai nav tiesību vienlaikus ar šajā noteikumu nodaļā noteikto Aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu vai pakalpojumu aprūpe mājās, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros.

39. Personas likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenes pārstāvim ir pienākums informēt Sociālo dienestu par apstākļiem, kas ir par pamatu piešķirtā Aprūpes pakalpojuma bērnam ar invaliditāti izbeigšanai.

40. Ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes pārstāvis savlaicīgi nav informējis par apstākļiem, kas ir par pamatu Aprūpes pakalpojuma bērnam ar invaliditāti izbeigšanai, un Sociālais dienests veicis atlīdzības izmaksu pakalpojuma sniedzējam, bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenes pārstāvim ir pienākums atlīdzināt saņemto atlīdzību par periodu, no dienas, kad radušies minētie apstākļi.

VIII. Ģimenes asistenta pakalpojums

41. Ģimenes asistenta pakalpojumu sniedz personai vai ģimenei, kuru spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā ir apgrūtinātas – nepietiekamas bērnu aprūpes prasmes, dažādu sociālu, garīgu, invaliditātes, pēc ārpusģimenes aprūpes, vai ilgstošas nabadzības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ.

42. Tiesības saņemt Ģimenes asistenta pakalpojumu ir:

42.1. ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē – līdz 15 stundām nedēļā;

42.2. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā – līdz 10 stundām nedēļā;

42.3. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – līdz 10 stundām nedēļā.

43. Ģimenes asistenta pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

43.1. iesniegumu;

43.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

44. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas spēju un vajadzību izvērtējumu un nosūtījumu pakalpojuma sniedzējam.

45. Ģimenes asistenta pakalpojumu sniedz Sociālais dienests, vai cits sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Sociālo dienestu.

IX. Sociālā mentora pakalpojums

46. Sociālā mentora pakalpojums nodrošina atbalstu personai, kura sava dzīvesveida, nepietiekamu sociālo prasmju vai tuvinieku atbalsta trūkuma dēļ nespēj iekļauties un nodrošināt sociālo funkcionēšanu sabiedrībā (turpmāk – Mentora pakalpojums).

47. Mentora pakalpojuma saņemšanai nepieciešama bērna vecāka, likumiskā pārstāvja vai pilngadīgās personas iesniegums.

48. Mentora pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu personas vajadzību un resursu izvērtējumu un sociālās rehabilitācijas/atbalsta plānu, kas izstrādāts pēdējo 12 mēnešu laikā, ietverto uzdevumu un sagaidāmo rezultātu īstenošanai.

49. Mentora pakalpojumu piešķir līdz 24 stundām mēnesī.

50. Mentora pakalpojumu nodrošina Sociālais dienests vai cits sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Sociālo dienestu.

X. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām un bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām