Par investīcijas 2.1.2.1.i. projekta "Koplietošanas platforma lielapjoma informācijas izguvei un analīzei" pases un centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu

Veids Rīkojums
Publicēts 2024-02-13
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta rīkojums Nr. 108 Rīgā 2024. gada 13. februārī (prot. Nr. 7 21. §)

1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas 2.1.2.1.i. projekta "Koplietošanas platforma lielapjoma informācijas izguvei un analīzei" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānus (2. un 3. pielikums), kā arī projekta izmaksas ne vairāk kā 1 997 520 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 1 680 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 317 520 euro apmērā.
2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju – Latvijas Nacionālo bibliotēku – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.r. reformas "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas, sistēmas un koplietošanas pakalpojumi" (turpmāk – investīcija 2.1.2.1.i.) ietvaros.
3. Projektu finansēt investīcijas 2.1.2.1.i. ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" nosacījumiem.

Ministru prezidente E. SiliņaKultūras ministra pienākumu izpildītājs ‒ zemkopības ministrs A. Krauze

1. pielikumsMinistru kabineta2024. gada 13. februārarīkojumam Nr. 108

Investīcijas 2.1.2.1.i. projekta "Koplietošanas platforma lielapjoma informācijas izguvei un analīzei" pase

1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) Latvijas Nacionālā bibliotēka
1.2. Projekta īstenošanas partneri Aizsardzības ministrija, Kultūras ministrija, Kultūras informācijas sistēmu centrs un vismaz viena izglītības iestāde vai zinātniski pētnieciskā institūcija
2.1. Programmas nosaukums Kultūras nozares projektu programma
--- ---
2.2. Saistība ar citiem projektiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) projektā "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)" (2.2.1.2/17/I/001) un projektā "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)" (2.2.1.2/19/I/001) attīstīta vienota digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēma, izveidota vienota satura izplatīšanas sistēma, izstrādāta autortiesību pārvaldības un satura licencēšanas sistēma un kultūras pieminekļu informācijas pārvaldības sistēma "Mantojums".ERAF projektā "Daudzvalodu korpusa un mašīntulkošanas infrastruktūras izveide e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai" (3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/005) izstrādāts papildinājums Latvijas e-pārvaldes infrastruktūrai ar mašīntulkošanas iespēju. ERAF projektos "Mašīntulkošana" (2.2.1.1/16/I/004) un "Mašīntulkošana 2. kārta" (2.2.1.1/18/I/003) izveidota valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju tulkošanas platforma "HUGO.LV". Platformā pieejami tādi risinājumi kā mašīntulkošanas, runas atpazīšanas un sintēzes rīki, latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības rīks un citi. Tāpat pieejams virtuālo asistentu koplietošanas pakalpojums. Platformas pakalpojumi integrēti starpnozaru un citu ministriju risinājumos.Minēto projektu īstenošana ir pabeigta, līdz ar to nav paredzama aktivitāšu pārklāšanās, projektā tiks izstrādāta specifiska funkcionalitāte, kas nepārklājas ar iepriekšējos projektos izstrādāto funkcionalitāti. Apliecinām dubultā finansējuma riska neesību attiecībā uz projektā attīstāmām sistēmām
3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs Projekta mērķis ir izveidot koplietošanas informācijas sistēmu – platformu, kas nodrošinās automatizētus un daļēji automatizētus pakalpojumus un servisu lietotājiem, kam nepieciešams izgūt liela apjoma tekstus un audiovizuālo informāciju no publiskiem tiešsaistes resursiem, kā arī veikt bezsaistes satura importu un iegūtā informācijas masīva kvalitatīvu analīzi. Projekts ietekmēs rīcībpolitikas veidošanas ciklu, datu un informācijas apstrādes procesus, kā arī būtiski paaugstinās aizsardzības spēju informatīvajā telpā, kur svarīgas komponentes ir sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformas. Līdz ar to savāktos datus un informāciju būs iespējams izmantot medijos un sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās īstenotu informācijas operāciju (piemēram, propaganda, dezinformācija un citas manipulācijas informatīvajā telpā) atklāšanai, lai cīnītos pret informatīvo karadarbību, kā arī nodrošinās pastāvīgu situācijas attīstības monitoringu, lai laikus identificētu signālus un novērstu spriedzes un saspīlējuma eskalāciju sabiedrībā, agresivitāti un naidu, kas galvenokārt izpaužas komentāros sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās, piemēram, saistībā ar politiskiem notikumiem gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs.Platformas lietotāji būs valsts pārvaldes iestādes, tajā skaitā nozaru ministrijas un to padotības iestādes, kuras savā darbībā izmanto informācijas analīzi rīcībpolitikas veidošanai un īstenošanai, kā arī izglītības un zinātnes institūcijas, kultūras iestādes, neatkarīgās iestādes, pašvaldības, pētnieki un studenti, kuriem nepieciešams veikt liela apjoma tiešsaistes informācijas vienreizēju vai regulāru izgūšanu un analīzi iestāžu vai institūciju funkciju nodrošināšanai vai pētniecības nolūkiem.Platformu konceptuāli veidos:1) informācijas izguves rīki, kas saglabās informācijas masīvā lietotāju pieprasītos informācijas resursus atbilstoši definētajiem parametriem (datu izguves biežums un dziļums), kā arī ļaus importēt bezsaistes informācijas masīvus;2) informācijas uzglabāšanas un apstrādes vide, kas saglabās un apstrādās no tīmekļa izgūto un importēto informāciju, t. sk. veiks teksta atpazīšanu, mašīntulkošanu un indeksēšanu;3) nepubliska informācijas pieprasījumu veidošanas un informācijas piegādes vide, kurā lietotāji varēs veidot satura apstrādes pieprasījumus un saņemt pieprasīto informāciju.Platforma tiks veidota, izmantojot un pilnveidojot saistītajos projektos izstrādātos tehnoloģiskos risinājumus un pārizmantojot to komponentes, koda daļas un tehnoloģijas, kā arī veidojot jaunus rīkus specifiski šīs sistēmas vajadzībām.Tiks izmantoti un pielāgoti šādi risinājumi:• LNB tīmekļa rasmošanas sistēma;• LNB digitālo objektu pārvaldības sistēma (turpmāk – DOM);• KISC valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv, lai nodrošinātu svešvalodā esošu publikāciju tulkošanu turpmākai teksta analīzei un sentimenta noteikšanai.Tiks nodrošināta satura vākšana vismaz no šādiem satura tipiem:• tīmekļa vietnes (gan .lv, gan citos domēnos);• sociālie tīkli;• tiešsaistes un bezsaistes audiovizuālā informācija;• bezsaistes teksta informācijas masīvi.Tiks nodrošināta datu apstrāde, tajā skaitā:• datu analīze;• sentimenta noteikšana;• datu indeksēšana;• mašīntulkošana;• runas atpazīšana.Platformas tehniskās arhitektūras izstrādes laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta drošības aspektiem, nodrošinot servisu un sistēmu pilnīgu vai daļēju atdalīšanu no esošās LNB fiziskās infrastruktūras, tai skaitā sagatavoto indeksu klasterēšanu, izvietošanu uz klienta infrastruktūras u. c., kā arī tiks nodrošināta sistēmas atbilstība Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" prasībām.Ņemot vērā, ka atsevišķu iestāžu vai institūciju drošības prasības varētu būt stingrākas, nekā noteikts Ministru kabineta noteikumos, uzsākot projekta īstenošanu un projekta realizēšanas laikā tiks vērtēta risinājuma atbilstība potenciālo risinājuma lietotāju drošības prasībām, kā arī iespēju robežās tiks mazināti riski, kas varētu rasties projekta realizācijas/nodošanas laikā iestāžu atšķirīgās tehniskās arhitektūras izmantošanas dēļ
--- ---
3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) Potenciālajiem platformas lietotājiem šobrīd ir ierobežotas iespējas izmantot publiski pieejamo informāciju un lielo datu analīzē balstītas informācijas analīzes metodes, lai efektīvi nodrošinātu platformas lietotājam uzticēto funkciju izpildi vai īstenotu inovatīvus pētījumus, kas balstīti liela apjoma informācijas analīzē. Atsevišķās iestādēs vai institūcijās izmantotie informācijas analīzes risinājumi pēc savas funkcionalitātes daļēji dublējas un tiek izmantoti tikai konkrētās iestādes vai institūcijas vajadzībām, tādējādi neefektīvi izmantojot potenciālo platformas lietotāju resursus.Projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidota koplietojama informācijas izguves un analīzes platforma, kas ļaus paplašināt informācijas avotu loku, kuru potenciālie platformas lietotāji izmanto informācijas ieguvei, izmantot modernākas informācijas analīzes metodes un paplašināt to valsts pārvaldes iestāžu loku, kas savā darbībā izmanto informācijas analīzi rīcībpolitikas veidošanai un īstenošanai, ilgtermiņā, iespējams, ļaujot atteikties no atsevišķām šobrīd izmantotajām informācijas sistēmām ar līdzīgu funkcionalitāti. Platforma nodrošinās iespēju automatizēti izgūt no publiski pieejamiem tiešsaistes resursiem teksta un audiovizuālo informāciju, kā arī bezsaistes teksta un audiovizuālās informācijas masīvus, veikt to apstrādi (runas atpazīšanu, mašīntulkošanu, indeksāciju) un veidot un izpildīt informācijas analīzes pieprasījumus tekstizracei un datizracei (atslēgvārdu meklēšanu, sentimenta analīzi u. tml.). Sistēmas funkcionalitāte ļaus pilnveidot darba un zinātniskos procesus potenciālajiem platformas lietotājiem, kuru funkcijas saistītas ar publiskās informācijas analīzi un monitoringu, paplašinot izgūstamās informācijas tvērumu (informācijas avotus, starp kuriem īpaši nozīmīgi ir populārākie sociālie tīkli) un informācijas analīzes ātrumu un kvalitāti, kā arī novēršot darbību dublēšanos, vairākiem potenciālajiem platformas lietotājiem izgūstot vienus un tos pašus informācijas avotus.Atbilstoši Obligāto eksemplāru likuma 2. panta otrajai daļai LNB ir pienākums nodrošināt tiešsaistes publikāciju rasmošanu un obligātā eksemplāra kontroli. Pilnveidojot platformā ietilpstošos tehnoloģiskos risinājumus, tiks nodrošināta arī Obligāto eksemplāru likumā minētā obligātā eksemplāra kontroles uzraudzība, vienlaikus ļaujot attīstīt LNB tehnisko kapacitāti arī citu ar informācijas klasificēšanu un indeksēšanu saistīto funkciju efektīvākai izpildei, kas šobrīd lielā mērā tiek veikta manuāli.Ar platformas palīdzību iegūtais, apstrādātais un uzkrātais saturs nodrošinās iespēju potenciālajiem platformas lietotājiem, kā arī pētniekiem un studentiem pilnveidot esošās un izstrādāt arvien jaunas mašīnmācīšanās tehnoloģijas, lai apmācītu mašīnas veikt dažādas darbības, piemēram, prognozes, ieteikumus, klasificēšanu utt., pamatojoties uz vēsturiskiem datiem vai pagātnes pieredzi. Jo vairāk apmācības datu būs pieejami mašīnmācīšanās modelim, jo precīzākas būs prognozes par jauniem, iepriekš neredzētiem datiem.Turklāt ar platformas palīdzību strukturēts teksts un/vai transkribētas runas krājums veidos tekstu korpusu, kas nodrošinās iespēju veikt lingvistikas analīzi un valodas tehnoloģiju izstrādi. Mūsdienās gramatiskie pētījumi ir grūti iedomājami bez dažādiem tekstu korpusiem, jo īpaši – vispārīgā korpusa, kas noteiktās proporcijās atspoguļo valodu visā tās kopumā. Savukārt pats vispārīgais korpuss nav iedomājams bez morfoloģiskā marķējuma, proti, katram vārdlietojumam ir automātiski pievienotas tam atbilstošas morfoloģiskās pazīmes un pamatforma. Šāds marķējums ļauj ievērojami ātrāk un vieglāk tekstu korpusā atrast nepieciešamos datus.Jau līdz šim izveidotā tehnoloģisko risinājumu kopa nodrošināja iespēju, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātei iegūt papildu informāciju par koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmi uz Latvijas valsti un sabiedrību. Līdz ar to, attīstot platformu, tās nodrošinātie pakalpojumi radīs iespēju efektīvi apzināt cēloņsakarības starp norisēm un uz veiktās informācijas analīzes bāzes sagatavot priekšlikumus rīcībpolitikai, piemēram, apzināt īstenotās stratēģiskās komunikācijas efektivitāti un, ja nepieciešams, koriģēt komunikācijas plānus, veidot informācijas analīzē balstītu politiku dažādās nozarēs un izvērtēt tās īstenošanas efektivitāti u. tml. Savukārt pētniekiem izveidotā platforma ļaus īstenot inovatīvus pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kas balstīti lielo datu analīzē.Projekta īstenošanas laikā tiks papildināta LNB pakalpojumu saņemšanas kārtība un maksas pakalpojumu cenrādis, lai potenciālajiem pakalpojuma saņēmējiem būtu pieejama informācija par pakalpojumu un pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem.
3.3. Projekta ieguvumi1 Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2
--- ---
3.3.1. Nodrošināti tīmekļa satura izguves, pirmapstrādes un analīzes automatizēti un daļēji automatizēti pakalpojumi:3.3.1.1. publiski pieejama tīmekļa satura ieguves pakalpojums;3.3.1.2. bezsaistes teksta un audiovizuālā satura augšupielādes pakalpojums;3.3.1.3. publiski pieejama tīmekļa un bezsaistes teksta un audiovizuālā satura teksta atpazīšanas, mašīntulkošanas un indeksēšanas pakalpojums;3.3.1.4. sentimenta noteikšanas pakalpojums;3.3.1.5. datu analīzes pakalpojums;3.3.1.6. satura izgūšanas pakalpojums.Pakalpojuma ietvaros potenciālajiem platformas lietotājiem būs iespēja veikt publiski pieejama tiešsaistes un bezsaistes teksta un audiovizuāla satura izgūšanu un analīzi iestādes un zinātniskās darbības nodrošināšanai Potenciālo platformas lietotāju (iestāžu, institūciju) skaits, kas izmantos pakalpojumus (nodrošinātas piekļuves sistēmā). Sākotnējā vērtība ir 0
3.3.2. Nodrošināta vēsturisko publikāciju datu pieejamība:3.3.2.1. par augstākā līmeņa domēnu ".lv";3.3.2.2. par ārvalsts domēniem, ja publikācijas satur nozīmīgu informāciju saistībā ar Latviju un ja tā ir identificēta;3.3.2.3. par sociālajiem tīkliem, ja ir identificēts nozīmīgs saturs tajos.Minētais pakalpojums būs noderīgs potenciālajiem platformas lietotājiem tālākai padziļinātai analīzei un pētniecībai Sistēmu pilnvērtīgi plānots ieviest 2026. gadā un arī sasniegt 50 000 publikācijas 2026. gadā un turpmāk ik gadu pēc projekta beigām. Sākotnējā vērtība ir 0
4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4
--- ---
1 680 000 EUR 317 520 EUR
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums Izmaksu apmērs (indikatīvi)
--- ---
4.3. Izstrādes darbi, izmantojot iteratīvo pieeju, t. sk.:4.3.1. sistēmas projektēšana, funkcionālo un nefunkcionālo prasību apzināšana, vērtējot arī plānotā risinājuma atbilstību iestāžu (potenciālo risinājuma lietotāju) drošības prasībām un atšķirīgas tehniskās arhitektūras izmantošanas iespējas;4.3.2. izstrāde;4.3.3. akcepttestēšana;4.3.4. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) ārējais drošību audits un ielaušanās testu veikšana;4.3.5. ieviešana (apmācības, produktīvās lietošanas uzsākšana, atbalsts, atsauksmes) 1 512 000 EUR
4.4. Projekta vadība, kuras ietvaros tiks nodrošināta projekta darbību plānošana un pārvaldība, projekta administratīvo dokumentu sagatavošana un uzglabāšana, projekta publicitātes obligāto pasākumu īstenošana 168 000 EUR
Skaits IKT risinājuma nosaukums
--- ---
1 5.1.1. Koplietošanas platforma lielapjoma informācijas izguvei un analīzei(turpmāk – platforma)
Skaits Pakalpojums (pakalpojumu grupa)
--- ---
1 5.2.1. Informācijas izguve un analīze no lielapjoma datu kopas
1 5.2.2. Specifiskas datu kopas sagatavošana un nodošana padziļinātai analīzei
Skaits Saturu raksturojošs nosaukums
--- ---
1 Augstākā līmeņa domēnā ".lv", ārvalsts domēnos un sociālajos tīklos, ja tie satur būtisku informāciju saistībā ar Latviju, publicētās vēsturiskās datu kopas
Projekts tiks īstenots saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" un Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 435).Atbilstoši MK noteikumu Nr. 435 22. punktam projekta uzraudzību nodrošinās Kultūras ministrijas izveidota projekta uzraudzības padome. Projekta uzraudzības padomes sanāksmes tiks sasauktas ne retāk kā reizi sešos mēnešos.Kopumā projekta īstenošana tiks nodrošināta, pielietojot divu līmeņu projekta pārvaldības struktūru:• projekta uzraudzības padome, kas ir atbildīga par projekta rezultātu sasniegšanu, uzrauga projekta darbības, akceptē projekta izmaiņas un lemj par projekta izmaiņu nepieciešamību, ja pēc tādām rodas vajadzība ārēju faktoru dēļ, un veic citus pienākumus;• projekta komanda, kas ietver projekta vadības personālu, procesus nodrošinošo struktūrvienību pārstāvjus (projekta īstenošanas personāls) un ārpakalpojumā piesaistītos speciālistus (var veidot vairākas projekta komandas). Projekta vadības personāls identificē un sagatavo lēmumu projektus par nepieciešamajām projekta izmaiņām, koordinē projekta darbību, vada piegādātāju darbu un veic citus pienākumus.Projekta īstenošanas laikā tiks uzrunāti potenciālie pakalpojumu saņēmēji, izveidojot paplašināto darba grupu, lai tie piedalītios vajadzību apzināšanā un prasību definēšanā.Projekta vadību un projekta īstenošanu nodrošinās LNB darbinieki, kas jau strādā institūcijā, ja nepieciešams, piesaistot personālu uz uzņēmuma līguma pamata.KISC ir projekta sadarbības partneris aktivitātēs saistībā ar valodas tehnoloģiju risinājumu pielāgošanu platformas vajadzībām un piedalīsies ar darbinieku resursu.Projekta īstenošanas kapacitāte tiks nodrošināta:• piesaistot ārpakalpojuma sniedzējus;• iesaistot pamatdarbības procesu nodrošinošo iestāžu pārstāvjus projekta īstenošanā.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.