LegalizeNotekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 237 Rīgā 2024. gada 28. martā (prot. Nr. 13 54. §)
1. Apstiprināt Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānu 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un tās padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par atbildīgajām institūcijām plāna īstenošanā, Zemkopības ministriju un tās padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.
3. Ministrijām un to padotības iestādēm plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2024. gadā un turpmākajos gados nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ja plāna īstenošanas laikā rodas nepieciešamība pēc papildu valsts budžeta finansējuma, jautājumu par tā piešķiršanu izskatīt Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, attiecīgajām ministrijām un to padotības iestādēm nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ne vēlāk kā divus gadus līdz plāna darbības termiņa beigām iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu un, ja nepieciešams, sniegt priekšlikumus par grozījumiem plānā, lai precizētu plānā iekļautos uzdevumus, pasākumus, nepieciešamo finansējumu un citus jautājumus.
Ministru prezidente E. SiliņaVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa
(Ministru kabineta2024. gada 28. martarīkojums Nr. 237
NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS 2024.–2027. GADAM
| AAVP2028 | Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam |
|---|---|
| AER | atjaunojamie energoresursi |
| Alternatīvu analīze | J. Pētersons, V. Līkosts (2021) Latvijas notekūdeņu dūņu stratēģijas alternatīvu analīze, 180 lpp. |
| ANO | Apvienoto Nāciju Organizācija |
| ANO2030 | "Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development" jeb "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam" |
| Aprites ekonomikas rīcības plāns | Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns "Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu" |
| ATR | administratīvi teritoriālā reforma |
| BAS "Daugavgrīva" | Rīgas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas "Daugavgrīva" |
| BSP (BSP5) | bioķīmiskais skābekļa patēriņš |
| BNA | bioloģiski noārdāmie atkritumi |
| CE | cilvēku ekvivalents |
| CFLA | Centrālā finanšu un līgumu aģentūra |
| CKS | centralizētās kanalizācijas sistēmas |
| CŪS | centralizētās ūdensapgādes sistēmas |
| Direktīva 86/287/EEK | Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīva 86/287/EEK par vides, jo īpaši augsnes aizsardzību lauksaimniecībā, izmantojot notekūdeņu dūņas |
| Direktīva 1999/31/EK | Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem |
| Direktīva 2008/105/EK | Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK |
| Direktīva 2013/39/ES | Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīva 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā (Dokuments attiecas uz EEZ) |
| EK | Eiropas Komisija |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| ES | Eiropas Savienība |
| FM | Finanšu ministrija |
| IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
| KSS | kanalizācijas sūkņu stacija |
| KT | kanalizācijas tīkli |
| ĶSP | ķīmiskais skābekļa patēriņš |
| Latvija2030 | Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam |
| LIBRA | Latvijas Bioekonomikas attīstības stratēģiju |
| LLKC | Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs |
| LPS | Latvijas Pašvaldību savienība |
| LŪKA | Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija |
| LVAFA | Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija |
| LVĢMC | Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs |
| m3/dnn. | kubikmetri diennaktī |
| MK | Ministru kabinets |
| MK noteikumi Nr. 34 | MK 2002. gada 22. janvāra noteikumi Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" |
| MK noteikumi Nr. 174 | MK 2016. gada 22. marta MK noteikumi Nr. 174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu" |
| MK noteikumi Nr. 362 | MK 2006. gada 2. maija noteikumi Nr. 362 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli" |
| MK noteikumu Nr. 384 | MK 2017. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" |
| MK noteikumi Nr. 834 | MK 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" |
| MK noteikumi Nr. 1227 | MK 2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem" |
| NAP2027 | Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam |
| Nkop. | kopējais slāpeklis |
| NAI | notekūdeņu attīrīšanas iekārtas |
| N/A | nav attiecināms |
| n/d | nav datu |
| NEKP2030 | Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam |
| NOP | noturīgie organiskie piesārņotāji |
| Notekūdeņu dūņu direktīva | Padomes Direktīva 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas |
| NŪIP2027 | Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027. gadam |
| OECD | Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija |
| Pkop. | kopējais fosfors |
| PVD | Pārtikas un veterinārais dienests |
| RPPAE2027 | Rīcības plāns pārējai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam |
| SAM | Specifiskais atbalsta mērķis |
| SEG | siltumnīcefekta gāzes |
| SPRK | Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija |
| SPS | sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, neatkarīgi no tā juridiskā statusa un formas (pašvaldība, pašvaldības iestāde, komersants u.c.), kas sniedz ūdenssaimniecības sabiedriskos pakalpojumus |
| Situācijas apraksts | J. Zviedris, J. Jansons, A. Kazimiraitis, R. Vītoliņš, D. Grīntāle, S. Dejus (2021) Esošās situācijas izvērtējums par notekūdeņu dūņu apjomu, kvalitāti, pārstrādi un izmantošanu Latvijā, biedrība Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija, LIFE GoodWater IP nodevums, Rīga, 135 lpp., |
| SV | suspendētās vielas |
| SVID | stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze |
| Taksonomijas regula 2020/852 | Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 |
| TEP | tehniski ekonomiskais pamatojums |
| VAAD | Valsts augu aizsardzības dienests |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VI | Veselības inspekcija |
| VM | Veselības ministrija |
| VPP2027 | Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam |
| VVD | Valsts vides dienests |
| ZM | Zemkopības ministrija |
| Alternatīva | savstarpēji izslēdzošu risinājumu salīdzinājums. Plāna ietvaros tiek lietots kā konkrētā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas posma iespējamo risinājumu salīdzinājums. |
| --- | --- |
| Atkritumu reģenerācija | jebkura darbība, kuras galvenais rezultāts ir atkritumu lietderīga izmantošana ražošanas procesos vai tautsaimniecībā, aizstājot ar tiem citus materiālus, kas būtu izmantoti attiecīgajai darbībai, vai atkritumu sagatavošana šādai izmantošanai.1 |
| Bioķīmiskais skābekļa patēriņš | bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) raksturo izšķīdušā skābekļa daudzumu, kuru baktērijas patērē, oksidējot ūdens paraugā esošās organiskās vielas.4 |
| Bioloģiskie atkritumi | bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, biroju, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu (restorānu, ēdnīcu u.c.), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi.1 |
| Bioloģiski sadalāmi (noārdāmi) atkritumi | jebkuri atkritumi, kas var sadalīties anaerobi vai aerobi, piemēram, pārtikas un dārza atkritumi, papīrs un kartons.2 |
| Bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas | notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurās notekūdeņu attīrīšanai pamatā izmanto bioloģiskus apstrādes procesus, nodrošinot bioloģiski noārdāmu piesārņojošo vielu koncentrāciju samazināšanu. |
| Dūņu lauks | speciāli ierīkota slapju notekūdeņu dūņu novietne to izturēšanai vismaz 12 mēnešu garumā. Dūņu laukos tiek veikta notekūdeņu dūņu aukstā fermentēšana. |
| Digestāts | materiāls, kas veidojas pēc organisko vielu mezofilās anaerobās pārstrādes biogāzes reaktoros. |
| Individuālās NAI | NAI ar projektēto jaudu līdz 5 m3/dnn. |
| Komposta ražotājs | juridiskā vai fiziskā persona, kas izmanto notekūdeņu dūņas komposta gatavošanai.3 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš | rādītājs, kas raksturo kopējo kālija dihromāta daudzumu, kas nepieciešams ūdenī esošo organisko vielu oksidēšanai. Veicot analīzes, paraugam tiek pievienoti arī citi reaģenti, lai samazinātu rādītāju kļūdas, ko izraisa dažādi piejaukumi, piemēram, hlorīdi. Parasti BSP5 veido tikai aptuveni 65% no kopējā skābekļa patēriņa, ko nosaka ogleklis vielās, kas ietilpst komunālo notekūdeņu sastāvā4, bet ĶSP raksturo kopējo organisko vielu saturu notekūdeņos. |
| Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis | Latvijas notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes, utilizācijas, centralizācijas un institucionālās pārvaldes kopējais risinājums, ņemot vērā veikto alternatīvu novērtējumu. |
| Mazās NAI | NAI ar projektēto jaudu no 5 m3/dnn līdz 1000 m3/dnn. |
| Mezofilā anaerobā notekūdeņu dūņu pārstrāde | notekūdeņu dūņu raudzēšana biogāzes reaktoros biogāzes iegūšanai 35º C (± 3º C) temperatūrā. |
| Mineralizētās vai biezinātās dūņas | notekūdeņu dūņas, kas pēc to noņemšanas notekūdeņu attīrīšanas procesā tiek apstrādātas mineralizatoros vai biezinātājos sausnas īpatsvara palielināšanai līdz 2–4%. |
| Mitras notekūdeņu dūņas (atūdeņotas dūņas) | apstrādātas notekūdeņu dūņas, kurās atkarībā no SPS izvēlētās dūņu apstrādes metodes sausnas īpatsvars ir 5–25%, bet ūdens saturs dūņu sastāvā ir 75%–95%. |
| Neapstrādātas notekūdeņu dūņas | notekūdeņu dūņas, kas nav bijušas pakļautas nevienam no MK noteikumos Nr. 362 noteiktajiem notekūdeņu dūņu apstrādes veidiem.3 |
| Notekūdeņu dūņas | koloidālas nogulsnes, kas rodas, apstrādājot sadzīves, komunālos un ražošanas notekūdeņus attīrīšanas iekārtās, kā arī nosēdumi no septiskām tvertnēm un citām līdzīgām iekārtām notekūdeņu attīrīšanai.3 Plānā detalizēti analizētas tikai sadzīves un komunālo notekūdeņu attīrīšanas laikā radītās notekūdeņu dūņas. |
| Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana | procesu kopums, kas ietver notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi, lietderīgu izmantošanu u.c. veicamās darbības ar notekūdeņu dūņām no to radīšanas līdz utilizācijai. |
| Notekūdeņu dūņu apstrāde | jebkāda veida manipulācijas ar notekūdeņu dūņām, kas principiāli neizmaina to struktūru un nerada lietderīgi izmantojamu produktu. Dūņu apstrāde ietver arī jebkāda veida dūņu atūdeņošanu vai mehānisku iebiezināšanu. |
| Notekūdeņu dūņu komposts | notekūdeņu dūņu un dažādu augu izcelsmes materiālu (kūdras, lapu, salmu, zāģskaidu un citu pildmateriālu) sadalīšanās produkts, ko iegūst, cilvēkam ietekmējot aktīvu aerobu mikrobioloģisko darbību.3 |
| Notekūdeņu dūņu pārstrāde | manipulācijas ar dūņām, kas izmaina to struktūru un ļauj iegūt produktu, kuru iespējams lietderīgi izmantot. Dūņu pārstrāde ietver raudzēšanu biogāzes iegūšanai, kompostēšanu, auksto fermentāciju un dedzināšanu. Pārstrāde ietver arī tehnoloģijas, kas Latvijā pagaidām netiek pielietotas (pirolīze, u.c.). |
| Notekūdeņu dūņu pārstrādes centrs | speciāla vieta, kas ir atbilstoši ierīkota un atbilstoši apsaimniekota, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu pārstrādi. |
| Notekūdeņu dūņu pārstrādes centra operators | SPS vai cita organizācija, kas nodrošina apstrādātu dūņu pārstrādi, dūņu pārstrādes centra darbību un pārstrādātu dūņu utilizāciju. |
| Notekūdeņu dūņu ražotājs | juridiska vai fiziska persona, kas apsaimnieko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuru tehnoloģiskajos procesos rodas notekūdeņu dūņas.3 |
| Notekūdeņu dūņu utilizācija | notekūdeņu dūņu gala izmantošanas veids. |
| Noturīgie organiskie piesārņotāji | halogēnus saturošas, kancerogēnas, toksiskas un mutagēnas vielas, kas pa gaisu un ūdeni var pārvietoties ļoti lielos attālumos un uzkrāties sauszemes un ūdens ekosistēmās.5 |
| Plāns | Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam" (šis dokuments). |
| Projekts LIFE GOODWATER IP | Projekts "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" (LIFE18 IPE/LV/000014 – LIFE GOODWATER IP). |
| Ražošanas atkritumi | atkritumi, kas radušies ražošanas procesā vai būvniecībā.1 |
| Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (SPS) | uzņēmums, pašvaldība vai pašvaldības iestāde, kas sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai. Pakalpojuma sniegšanas laikā rodas notekūdeņu dūņas, par kuru atbilstošu apsaimniekošanu ir atbildīgs attiecīgais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. |
| Sadzīves atkritumi | par sadzīves atkritumiem tiek uzskatīti nešķiroti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tai skaitā papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, iepakojums, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi, liela izmēra atkritumi, tostarp matrači un mēbeles, kā arī nešķiroti atkritumi un no citiem avotiem dalīti savākti atkritumi, kuru īpašības un sastāvs ir līdzīgs atkritumiem no mājsaimniecībām. Par sadzīves atkritumiem neuzskata atkritumus no ražošanas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, septiskajām tvertnēm un notekūdeņu kanalizācijas tīkla un attīrīšanas, tai skaitā notekūdeņu dūņas, nolietotus transportlīdzekļus vai būvdarbos un būvju nojaukšanas procesā radušos atkritumus.1 |
| Slapjas dūņas | notekūdeņu dūņas, kas ir dabīgi izveidojušās un bez papildu apstrādes noņemtas no bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas procesa. Šādu notekūdeņu dūņu sastāvā ir 99% ūdens, 1% sausnas. |
| Vārtu maksa | teorētisks izmaksu novērtējums par apstrādātu notekūdeņu dūņu nodošanu no viena SPS citam SPS pārstrādei un utilizācijai notekūdeņu dūņu centrā. |
| NAI grupa | Faktiskā notekūdeņu caurplūde (m3/gadā) |
| --- | --- |
| R | > 6 000 000 |
| A | 500 000 – 6 000 000 |
| B | 100 000 – 500 000 |
| C | 20 000 – 100 000 |
| D | < 20 000 |
| KOPĀ | KOPĀ |
| Patērētāju skaita samazinājums 2029. gadā (ievērojot iedzīvotāju skaita izmaiņas) | |
| --- | --- |
| R | - 53 500 |
| A | - 40 000 |
| B | - 29 350 |
| Rādītāji | Rādītāji |
| --- | --- |
| AGROĶĪMISKIE | Vides reakcija (pHKCl) |
| AGROĶĪMISKIE | Slāpeklis (N) sausnā g/kg |
| AGROĶĪMISKIE | Fosfors (P) sausnā g/kg |
| AGROĶĪMISKIE | Organisko vielu daudzums (%) |
| MIKROBIOLOĢISKIE | Clostridium perfringens [KVV/1g (37°C)] |
| MIKROBIOLOĢISKIE | Escherichia coli [1g] |
| MIKROBIOLOĢISKIE | Enterococus [KVV/1g] |
| MIKROBIOLOĢISKIE | Salmonella spp. |
| MIKROBIOLOĢISKIE | Helmintu oliņas |
| Notekūdeņu dūņu gala izmantošanas veids | R |
| --- | --- |
| Izved uz citām NAI | – |
| Izmanto lauksaimniecībā | 1 |
| Izmanto mežsaimniecībā, teritoriju apzaļumošanā, degradēto platību rekultivācijāNoglabā atkritumu poligonosSadedzina | – |
| Izmanto anaerobajos biogāzes reaktoros | (1)* |
| Netiek norādīts neviens no utilizācijas veidiem | – |
| KOPĀ | 1 |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.