Liepājas valstspilsētas pašvaldības sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība

Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 8Liepājā 2024. gada 21. martā (prot. Nr. 3, 33. §)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma3. panta trešo daļu un 9. panta 1.2 daļu, Ministru kabineta 2003. gada 27. maijanoteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijassamaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojumu izmaksastiek segtas no pašvaldību budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Liepājas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) pilnībā vai daļēji finansētu sociālo pakalpojumu veidus, saņemšanas, izbeigšanas un samaksas kārtību.

2. Sociālos pakalpojumus pašvaldībā administrē un nodrošina pašvaldības iestāde "Liepājas Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests).

3. Tiesības saņemt pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētus sociālos pakalpojumus ir personai:

3.1. kura deklarējusi dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja noteikumos nav noteikts citādi;

3.2. kura ir bez noteiktas dzīvesvietas vai nonākusi krīzes situācijā (noteikumu 4.2. un 4.6. apakšpunktā noteiktos sociālos pakalpojumus);

3.3. kuras deklarētā dzīvesvieta ir ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas, ja šai pašvaldībai nav iespēju nodrošināt attiecīgu sociālo pakalpojumu un, ja pašvaldība, kurā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgusi līgumu ar Sociālo dienestu par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim.

4. Pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētie sociālie pakalpojumi ir:

4.1. aprūpes mājās pakalpojums;

4.2. krīzes centra pakalpojums;

4.3. grupu dzīvokļa pakalpojums;

4.4. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

4.5. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

4.6. naktspatversmes pakalpojums;

4.7. atbalsta dzīvokļa pakalpojums;

4.8. dienas aprūpes centra pakalpojums;

4.9. specializēto darbnīcu pakalpojums;

4.10. ģimenes asistenta pakalpojums;

4.11. sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā;

4.12. sociālās rehabilitācijas pakalpojums lauku vidē;

4.13. agrīnās intervences pakalpojums ģimenei ar bērniem;

4.14. sociālā mentora pakalpojums;

4.15. sociālā darba pakalpojums;

4.16. atelpas brīža pakalpojums.

II. Sociālo pakalpojumu pieprasīšanas un saņemšanas kārtība

5. Sociālos pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Sociālajā dienestā, iesniedzot iesniegumu un dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtībai, vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos sociālā pakalpojuma saņemšanai persona vēršas tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja.

6. Sociālais dienests pēc iesnieguma un citu dokumentu saņemšanas tos izvērtē un atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu vai uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, ja nav ievērotas šo noteikumu un normatīvajos aktos noteiktās prasības.

7. Ja persona reģistrēta rindā noteikumu 4.1. vai 4.4. apakšpunktā noteiktā sociālā pakalpojuma saņemšanai, Sociālais dienests prioritārā kārtībā piešķir sociālo pakalpojumu personai, kurai nav apgādnieku.

8. Pēc lēmuma pieņemšanas par sociālā pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests izsniedz nosūtījumu sociālā pakalpojuma saņemšanai vai noslēdz līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju par sociālā pakalpojuma sniegšanu personai (ģimenei).

9. Noteikumu 4.5. apakšpunktā noteikto sociālo pakalpojumu nodrošina Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta par sociālo pakalpojumu saņemšanu noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu vai bērna likumiskā pārstāvja iesniegumu un klāt pievienotiem dokumentiem.

10. Noteikumu 4.15. apakšpunktā noteiktais sociālais pakalpojums tiek nodrošināts Sociālajā dienestā, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas ietvaros Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

III. Aprūpes mājās pakalpojums

11. Aprūpes mājās pakalpojums nodrošina pakalpojumus dzīvesvietā pašaprūpes un aprūpes vajadzību apmierināšanai:

11.1. pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kura objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt savu pašaprūpes un aprūpes vajadzību apmierināšanu dzīvesvietā, kura dzīvo viena vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt tai nepieciešamo aprūpi;

11.2. bērnam ar invaliditāti, kuram ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja likumiskais pārstāvis vai audžuģimene objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi;

11.3. personai līdz 24 gadu vecumam, kurai līdz 18 gadu vecumam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārsta valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību un kurai pēc pilngadības sasniegšanas turpinās īpašas kopšanas nepieciešamība.

12. Noteikumu 11.1. apakšpunktā noteiktajai personai aprūpes mājās pakalpojums tiek nodrošināts atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktajam izvērtējumam šādā apjomā:

12.1. līdz 4 stundām nedāļā, ja personai noteikts pirmais aprūpes līmenis;

12.2. līdz 6 stundām nedēļā, ja personai noteikts otrais aprūpes līmenis;

12.3. līdz 12 stundām nedēļā, ja personai noteikts trešais aprūpes līmenis;

12.4. līdz 21 stundai nedēļā, ja personai noteikts ceturtais aprūpes līmenis.

13. Nosakot samaksu par aprūpes mājās pakalpojumu noteikumu 11.1. apakšpunktā noteiktajai personai, Sociālais dienests:

13.1. novērtē personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem, t.sk. vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana;

13.2. nevērtē personas apgādnieka ienākumus, lai noteiktu apgādnieka pienākumu maksāt par personai nodrošināto pakalpojumu;

13.3. vērtē uztura līgumā noteikto uztura apjomu, ja persona noslēgusi uztura līgumu.

14. Noteikumu 11.1. apakšpunktā noteiktā persona par saņemto aprūpes mājās pakalpojumu maksā atbilstoši noslēgtajam līgumam starp personu, sociālā pakalpojuma sniedzēju un Sociālo dienestu, ievērojot šādus nosacījumus:

14.1. pēc pakalpojuma samaksas personas rīcībā esošie līdzekļi, ieskaitot pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana, nedrīkst būt mazāki par normatīvajā aktā noteikto maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni pašvaldībā;

14.2. ja personas ienākumi pirms pakalpojuma samaksas ir augstāki par noteikumu 14.1. apakšpunktā noteikto līmeni, bet persona nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, persona maksā daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp personas ienākumu līmeni, ieskaitot pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana, un normatīvajā aktā noteikto maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni pašvaldībā. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz Sociālais dienests, nepārsniedzot kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus.

15. Noteikumu 11.2. apakšpunktā noteiktajai personai aprūpes mājās pakalpojums tiek nodrošināts bez maksas atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktajam bērna vajadzību izvērtējumam, ievērojot šādus nosacījumus:

15.1. pakalpojuma apjoms līdz 20 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie viens vai abi bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji nav nodarbināti, nav darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai neapgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai nepiedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos;

15.2. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji ir nodarbināti, vai ir darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai apgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos;

15.3. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai nesaņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie viens vai abi bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji nav nodarbināti, nav darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai neapgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai nepiedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos;

15.4. pakalpojuma apjoms līdz 80 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai nesaņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji ir nodarbināti, vai ir darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai apgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos.

15.1 Noteikumu 11.3. apakšpunktā noteiktajai personai aprūpes mājās pakalpojums tiek nodrošināts bez maksas atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktajam personas vajadzību izvērtējumam, ievērojot šādus nosacījumus:

15.11. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja persona klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu, vai ir nodarbināta;

15.12. pakalpojuma apjoms līdz 60 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja persona klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai nesaņem specializētās darbnīcas pakalpojumu, vai nav nodarbināta.

15.2 Ja personas funkcionālais stāvoklis ir mainīgs vai pastāv iespēja nonākt bezpalīdzīgā stāvoklī, atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista izvērtējumam, noteikumu 11.1. apakšpunktā noteiktajai personai aprūpes mājās pakalpojumu var nodrošināt arī pēc "drošības pogas" izsaukuma, kas atbilstoši vajadzībai ietver nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību atbilstošu pasākumu veikšanā 24 stundas diennaktī (piemēram, sazināties ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, valsts vai pašvaldības policiju u.c.).

IV. Krīzes centra pakalpojums

16. Krīzes centra pakalpojums nodrošina īslaicīgu psiholoģisku un cita veida palīdzību krīzes situācijā nonākušām personām. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu krīzes centrā var saņemt ar vai bez izmitināšanas.

17. Tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumu ir:

17.1. bērniem;

17.2. ģimenēm ar bērniem;

17.3. citām mērķa grupām saskaņā ar Sociālā dienesta sociālā darbinieka izvērtējumu, ja tiek konstatēta atbilstība krīzes situācijas kritērijiem.

18. Uzturēšanās laiks krīzes centrā ir līdz trīs mēnešiem. Izvērtējot personas sociālo situāciju un individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi, uzturēšanās laiks var tikt pagarināts līdz sešiem mēnešiem.

V. Grupu dzīvokļa pakalpojums

19. Grupu dzīvokļa pakalpojums nodrošina mājokli, individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā un, ja nepieciešams, sociālo aprūpi pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, ja tai ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis un tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

19.1. personai nav prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ārpusģimenes aprūpes;

19.2. persona ir saņēmusi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieaugošo aprūpes institūcijā personām ar garīga rakstura traucējumiem un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums turpmāk nav nepieciešams;

19.3. personai, kura vēlas dzīvot patstāvīgi un kuras ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi, sadzīves un sociālo prasmju attīstīšanu personas patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

20. Personai ir pienākums norēķināties par izdevumiem, kas saistīti ar pakalpojuma ietvaros nodrošinātā mājokļa ekspluatāciju (apkure, elektrība, ūdens, kanalizācija, atkritumu izvešana, apsaimniekošana u.c.) atbilstoši lietojamai daļai. Pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušām personām, kurām pakalpojums piešķirts ar Sociālā dienesta lēmumu, aprēķinot ar mājokļa ekspluatāciju saistītos izdevumus, piemēro pašvaldībā noteiktos sociālā dzīvokļa atvieglojumus.

VI. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām

21. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām nodrošina mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju Ministru kabineta noteikumos un līgumos ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām.

22. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personai, ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu un personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis.

23. Nosakot samaksu par pakalpojumu, Sociālais dienests:

23.1. pamatojoties uz personas sniegto informāciju par ienākumiem un noslēgtajiem uztura līgumiem, novērtē personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem, t.sk. vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana;

23.2. nevērtē personas apgādnieka ienākumus, lai noteiktu apgādnieka pienākumu maksāt par personai nodrošināto pakalpojumu.

24. Persona par saņemto pakalpojumu maksā atbilstoši noslēgtajam līgumam starp personu, sociālā pakalpojuma sniedzēju un Sociālo dienestu, ievērojot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas nosacījumus.

VII. Naktspatversmes pakalpojums

25. Naktspatversmes pakalpojums nodrošina naktsmītni, vakariņas, brokastis un personiskās higiēnas iespējas pilngadīgai personai bez dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušai personai, kura nespēj sevi nodrošināt ar pajumti.

26. Pakalpojums uz laiku līdz 30 dienām tiek nodrošināts Sociālā dienesta Nakts patversmē. Personai, kura aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt.

27. Sākot ar 31. pakalpojuma sniegšanas dienu persona par pakalpojumu maksā līdzdalības maksu 1 % dienā no iepriekšējā mēnesī gūtajiem ienākumiem, bet ne vairāk kā līdz pilnai pakalpojuma samaksai. Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā novērtē personas maksātspēju, ievērojot nosacījumu, ka pēc pakalpojuma samaksas personas rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteikto ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot persona tiek atzīta par trūcīgu.

28. Ja gada laikā persona pakalpojumu saņem atkārtoti, tad līdzdalības maksu noteikumu 27. punktā noteiktajā apmērā persona maksā, sākot ar pirmo pakalpojuma saņemšanas dienu.

29. Ja personas pēdējā deklarētā pamata dzīvesvieta ir ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas, tai ir tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ne ilgāk par piecām dienām sešu mēnešu periodā.

30. Ja personai pakalpojums tiek sniegts mazāk par 30 dienām kārtējā gadā un personai par pakalpojumu nav jāveic līdzmaksājums noteikumu 27. punktā noteiktajā kārtībā, noteikumu 8. punktā noteiktais līgums par pakalpojuma saņemšanu netiek slēgts.

VIII. Atbalsta dzīvokļa pakalpojums

31. Atbalsta dzīvokļa pakalpojums nodrošina īslaicīgu mājokli un sociālā darba speciālista palīdzību personai (ģimenei), kuras aprūpē ir viens vai vairāki bērni un kura nespēj sevi nodrošināt ar mājokli.

32. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz diviem mēnešiem kārtējā gadā, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību. Pakalpojuma sniegšanas laiku var pagarināt uz laiku līdz vienam mēnesim, ja persona pilda līdzdarbības pienākumus.

IX. Dienas aprūpes centra pakalpojums

33. Dienas aprūpes centra pakalpojums nodrošina personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, personai ar garīgās attīstības traucējumiem no 16 gadu vecuma, kurai ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu, brīvā laika pavadīšanas iespējas un ēdināšanu vienu reizi dienā. Pakalpojums tiek nodrošināts pilnu darbdienu.

34. Persona par pakalpojumu maksā līdzdalības maksu 5 % apmērā no iepriekšējā mēnesī gūtajiem ienākumiem, bet ne vairāk kā līdz pilnai pakalpojuma samaksai. Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā novērtē personas maksātspēju, ievērojot nosacījumu, ka pēc pakalpojuma samaksas personas rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteikto ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot persona tiek atzīta par trūcīgu.

X. Specializēto darbnīcu pakalpojums

35. Specializēto darbnīcu pakalpojums nodrošina pilngadīgai personai ar garīgās attīstības traucējumiem, kurai ir noteikts pirmais vai otrais aprūpes līmenis, prasmes veicinošas aktivitātes, speciālistu atbalstu un ēdināšanu vienu reizi dienā.

36. Persona par pakalpojuma ietvaros nodrošinātās ēdināšanas izdevumiem maksā līdzdalības maksu 15 % mēnesī no faktiskajām ēdināšanas izmaksām, kas tiek noteiktas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgtajam piegādes līgumam.

XI. Ģimenes asistenta pakalpojums

37. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai (ģimenei) atbalstu tās dzīvesvietā un apkārtējā vidē, veicinot sociālo, bērna aprūpes un mājsaimniecības vadīšanas prasmju apguvi un pilnveidi, kā arī apgūto un pilnveidoto prasmju nostiprināšanu.

38. Pakalpojumu līdz 15 stundām nedēļā ir tiesības saņemt:

38.1. ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē;