Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 248 Rīgā 2024. gada 23. aprīlī (prot. Nr. 17 14. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 117.6 panta otro un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumus lidojumiem paredzētajā gaisa telpā;

1.2. lidojumu atvieglošanas, ierobežošanas un aizliegšanas kritērijus un kārtību bezpilota gaisa kuģu lidojumiem paredzētajā gaisa telpā;

1.3. informācijas aprites un tās pieejamības finansējuma nodrošināšanas kārtību.

2. Veicot lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi, ievēro šādus nosacījumus:

2.1. pēc iespējas izvairās lidot pāri cilvēkiem, transportlīdzekļiem, kas piedalās ceļu satiksmē, kā arī dzīvniekiem, ēkām un inženierbūvēm;

2.2. lidojumu pāri trešajām personām piederošam īpašumam veic, paredzot īsāko lidojumam nepieciešamo laiku un drošāko trajektoriju.

3. Tālvadības pilotam vai, ja lidojums ir pilnībā autonoms, bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatantam ir pienākums pēc valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra), Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta, Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas vai tāda zemessarga pieprasījuma, kurš veic militāro objektu vai citu objektu un personu apsardzi, nekavējoties pārtraukt bezpilota gaisa kuģa lidojumu, kā arī uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Šajā punktā minētās prasības tiek piemērotas, ja amatpersonai vai zemessargam ir pamatotas šaubas par bezpilota gaisa kuģa lidojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām bezpilota gaisa kuģu jomā.

4. Komisijas 2019. gada 24. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām (turpmāk – regula Nr. 2019/947) un šos noteikumus piemēro arī bezpilota gaisa kuģiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91, 1. pielikuma 2. punkta "b" apakšpunktā.

5. Civilās aviācijas aģentūra var lemt par bezpilota gaisa kuģa aprīkošanu ar automātisku signāla devēju, kas lidojuma laikā nodrošina iespēju gaisa satiksmes vadības sistēmai nepārtraukti noteikt tā atrašanās vietu, ja, pamatojoties uz regulas Nr. 2019/947 11. pantā minēto risku novērtējumu, tiek secināts, ka ieviestie risku mazināšanas pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu ekspluatāciju pieņemami drošā līmenī.

6. Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izstrādātie dokumenti "Attiecīgie līdzekļi atbilstības panākšanai un vadlīnijas", kas paredzēti regulas Nr. 2019/947 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 9., 15. un 17. panta piemērošanai, ir tulkoti latviešu valodā un publicēti Civilās aviācijas aģentūras tīmekļvietnē.

7. Civilās aviācijas aģentūra ir kompetentā iestāde bezpilota gaisa kuģu sistēmu (turpmāk – UAS) ģeogrāfisko zonu ieviešanā un darbības uzraudzībā Latvijas Republikā atbilstoši regulas Nr. 2019/947 17. pantam un 18. panta "a" punktam.

II. UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanas vispārīgie nosacījumi

8. UAS ģeogrāfiskās zonas nosaka saskaņā ar regulas Nr. 2019/947 15. pantu, ievērojot arī regulā Nr. 2019/947 un šajos noteikumos minētos vispārīgos bezpilota gaisa kuģu lidojumu nosacījumus, tostarp par informatīvajām zonām, kā arī ņemot vērā aeronavigācijas informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību ir publicēta aeronavigācijas informācijas produktos un attiecas uz bezpilota gaisa kuģu lidojumiem.

9. Bezpilota gaisa kuģu lidojumu atvieglošanai, ierobežošanai, aizliegšanai un informēšanai izšķir šādas bezpilota gaisa kuģu sistēmu UAS ģeogrāfiskās zonas:

9.1. atvieglojošā UAS ģeogrāfiskā zona – nepiemēro vienu vai vairākas UAS jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības;

9.2. ierobežojošā UAS ģeogrāfiskā zona – bezpilota gaisa kuģu lidojumi ir ierobežoti, paredzot kādu no šādām konkrētajā UAS ģeogrāfiskajā zonā noteiktajām prasībām:

9.2.1. lidojumu saskaņot ar UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītāju;

9.2.2. izpildīt šādus nosacījumus:

9.2.2.1. paziņot par bezpilota gaisa kuģu lidojumiem;

9.2.2.2. nodrošināt atbilstību UAS ģeogrāfiskās zonas ierosinātāja UAS ģeogrāfiskajā zonā noteiktajām prasībām (piemēram, UAS tehniskajām, ekspluatācijas vai tālvadības pilota kvalifikācijas prasībām);

9.3. aizliedzošā UAS ģeogrāfiskā zona – bezpilota gaisa kuģu lidojumi ir aizliegti un neparedz lidojumu saskaņošanas kārtību vai lidojumu veikšanu, izņemot gadījumus, kad UAS ģeogrāfiskās zonas ierosinātājs ir norādījis izņēmumus, uz kuriem šis aizliegums netiek attiecināts;

9.4. informatīvā UAS ģeogrāfiskā zona – sniedz informāciju, nenosakot papildu ierobežojumus vai nosacījumus bezpilota gaisa kuģu lidojumiem.

10. Šo noteikumu 9. punktā minētās UAS ģeogrāfiskās zonas, kurās bezpilota gaisa kuģu lidojumiem nepiemēro vienu vai vairākas piemērojamās prasības atbilstoši regulas Nr. 2019/947 15. panta 2. punktam, nosaka Civilās aviācijas aģentūra. Ja konstatēta ietekme uz civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošumu un civilās aviācijas drošību, Civilās aviācijas aģentūra var lemt par gaisa telpas struktūras elementu veidošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību.

11. UAS ģeogrāfiskās zonas veido augstumā līdz 120 m no zemes vai ūdens virsmas (virs zemes līmeņa), izņemot:

11.1. virs šo noteikumu 19., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 32. punktā minētajiem objektiem vai to tuvumā;

11.2. gadījumu, kad Civilās aviācijas aģentūra objektīvu iemeslu dēļ ir pieņēmusi lēmumu veidot UAS ģeogrāfisko zonu, augstumā virs 120 m no zemes vai ūdens virsmas (virs zemes līmeņa).

12. Ja, veicot bezpilota gaisa kuģu lidojumus, pārklājas vairākas UAS ģeogrāfiskās zonas, tiek piemēroti visās UAS ģeogrāfiskajās zonās noteiktie nosacījumi. Izņēmums ir UAS ģeogrāfiskās zonas, kurās tiek noteikti atvieglojumi, ja tajās norādītas atkāpes no citu UAS ģeogrāfisko zonu nosacījumiem.

13. UAS ģeogrāfiskās zonas nosaka, izvērtējot un ņemot vērā šādus nosacījumus:

13.1. UAS ģeogrāfiskā zona atbilst tās mērķim novērst vai mazināt ar bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu, drošību, privātumu, personas datu aizsardzību vai vides apsvērumiem saistītos riskus;

13.2. UAS ģeogrāfisko zonu izveido mērķa sasniegšanai minimāli nepieciešamā gaisa telpā uz noteiktu un objektīvi pamatotu darbības laiku, paredzot pēc iespējas mazākus ierobežojumus;

13.3. UAS ģeogrāfiskajā zonā nosaka objektīvi nepieciešamos ierobežojumus, izvērtējot sasniedzamo mērķi, kā arī administratīvo un finansiālo slogu prasību izpildei;

13.4. ilgtermiņa UAS ģeogrāfiskās zonas izveido uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, izņemot gadījumu, ja UAS ģeogrāfiskā zona izveidota saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu.

14. Ja paredzēts noteikt aizliegumus, ierobežojumus vai izvirzīt citus nosacījumus bezpilota gaisa kuģu un pilotējamās aviācijas lidojumiem, ievēro normatīvos aktus, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību augstumā līdz 914,4 metriem (3000 pēdām) virs vidējā jūras līmeņa, lēmumā paredzot nosacījumus arī bezpilota gaisa kuģu lidojumiem atbilstoši regulas Nr. 2019/947 15. pantam un šo noteikumu 9., 12., 13., 15., 16., 18., 36., 39., 43. un 44. punktam. Pēc Civilās aviācijas aģentūras pieprasījuma pieteikuma iesniedzējam, kas sagatavojis pieteikumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību, ir pienākums sagatavot informāciju, kas nepieciešama, lai bezpilota gaisa kuģu lidojumu nosacījumus attēlotu kā UAS ģeogrāfisko zonu, un iesniegt to valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" (turpmāk – Latvijas gaisa satiksme) tīmekļvietnē, iekļaujot atsauci uz pieteikuma identifikatoru.

15. Nosacījumus attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu lidojumiem gaisa telpas struktūras elementos, kas veidoti Latvijas Republikas gaisa telpā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību, kā arī to aeronavigācijas informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību ir publicēta aeronavigācijas informācijas produktos un ietekmē bezpilota gaisa kuģu lidojumus, Latvijas gaisa satiksme transformē par UAS ģeogrāfiskajām zonām saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras lēmumu.

16. Latvijas gaisa satiksme dara publiski pieejamu šo noteikumu 15. punktā minēto informāciju par UAS ģeogrāfisko zonu un uz to attiecināmo aeronavigācijas informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību tiek publicēta aeronavigācijas informācijas produktos, un nodrošina tās konsekvenci.

17. UAS ģeogrāfisko zonu izveidošanas ierosinātājiem un jau izveidoto UAS ģeogrāfisko zonu pārvaldītājiem, tostarp par UAS ģeogrāfiskajām zonām transformēto gaisa telpas struktūras elementu pārvaldniekiem, ir pienākums sadarboties, lai pēc iespējas novērstu UAS ģeogrāfisko zonu nosacījumu konfliktu, ja minētās zonas pārklājas.

18. Lai nodrošinātu sistēmisku, vienveidīgu un samērīgu pieeju UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanai, Civilās aviācijas aģentūra konsultējas ar gaisa telpas lietotājiem, bezpilota gaisa kuģu jomas nevalstiskajām organizācijām, valsts institūcijām, kam uzticēta uzraudzības funkcija bezpilota gaisa kuģu jomā, un pašvaldībām.

III. Nosacījumi bezpilota gaisa kuģu lidojumiem virs civilās aviācijas objektiem un to tuvumā

19. UAS ģeogrāfisko zonu izveidošanu, izmaiņas UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos un tās darbības izbeigšanu virs civilās aviācijas objektiem un to tuvumā, lai nodrošinātu lidojumu drošumu un drošību, ir tiesības ierosināt:

19.1. lidlauku īpašniekiem vai valdītājiem;

19.2. Civilās aviācijas aģentūrai;

19.3. Latvijas gaisa satiksmei;

19.4. citiem subjektiem:

19.4.1. kuru īpašumā, valdījumā vai lietojumā ir objekti, kas saistīti ar civilo aviāciju un ietekmē lidojumu drošumu un drošību;

19.4.2. virs civilās aviācijas pasākumu vietām.

20. Sertificētiem lidlaukiem ir pienākums noteikt UAS ģeogrāfiskās zonas lidlauka gaisa satiksmei paredzētajā gaisa telpā lidlauka gaisa satiksmes lidojumu drošuma nolūkos. Sertificētajiem lidlaukiem bez lidlauka gaisa satiksmes lidojumu drošuma nolūkos izveidotas gaisa telpas ir pienākums noteikt UAS ģeogrāfiskās zonas atbilstoši šo noteikumu V nodaļai.

IV. Nosacījumi bezpilota gaisa kuģu lidojumiem virs citiem objektiem, kas saistīti ar valsts un sabiedrības interesēm, un to tuvumā

21. UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanu, izmaiņas UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos un tās darbības izbeigšanu ir tiesības ierosināt:

21.1. pašvaldībai;

21.2. pašvaldības policijai;

21.3. Vides pārraudzības valsts biroja tīmekļvietnē norādīto rūpniecisko avāriju riska objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem;

21.4. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

21.5. Latvijas Bankai;

21.6. Iekšlietu ministrijai un šādām Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm:

21.6.1. Valsts policijai;

21.6.2. Valsts robežsardzei;

21.6.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;

21.6.4. Iekšējās drošības birojam;

21.7. Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

21.8. Ieslodzījuma vietu pārvaldei;

21.9. Dabas aizsardzības pārvaldei;

21.10. Valsts meža dienestam;

21.11. valsts drošības iestādēm;

21.12. Satiksmes ministrijai, tās padotības iestādēm, izņemot Civilās aviācijas aģentūru, un kapitālsabiedrībām, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, – par īpašumā, valdījumā un lietojumā esošiem transporta un sakaru infrastruktūras objektiem;

21.13. Ekonomikas ministrijai, tās padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās Ekonomikas ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, – par īpašumā, valdījumā un lietojumā esošiem enerģētikas infrastruktūras objektiem, kā arī licencētiem elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoriem neatkarīgi no padotības;

21.14. Civilās aviācijas aģentūrai;

21.15. citām juridiskajām personām vai citos gadījumos – ja UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošana atbilst regulas Nr. 2019/947 15. panta mērķim un persona saņēmusi pieeju darbam Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmā (turpmāk – portāls) saskaņā ar šo noteikumu 35. punktu. Ja UAS ģeogrāfiskā zona atbilst šo noteikumu IV nodaļas tvērumam, personai ir pienākums sākotnēji vērsties pie attiecīgā šo noteikumu ​​21.1., 21.2., 21.3., 21.4., 21.5., 21.6., 21.7., 21.8., 21.9., 21.10., 21.11., 21.12. un 21.13. apakšpunktā minētā ierosinātāja.

22. Pašvaldībai ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu tās administratīvajā teritorijā virs šādiem objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem – to aktīvās darbības laikā, ieskaitot objektīvi pamatotu laiku pirms un pēc tā, ja attiecināms:

22.1. publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas;

22.2. cilvēku pulcēšanās vietas;

22.3. mācību iestādes;

22.4. veselības aprūpes iestādes;

22.5. apdzīvotas pašvaldības teritorijas;

22.6. ielas vai ielu posmi ar intensīvu satiksmi;

22.7. bērnu rotaļu laukumi un atpūtas zonas;

22.8. kapsētas.

23. Pašvaldības policijai ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs šādiem objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem:

23.1. publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas;

23.2. cilvēku pulcēšanās vietas.

24. Rūpniecisko avāriju riska objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs rūpniecisko avāriju riska objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 100 m no tiem.

25. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošajiem infrastruktūras objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem.

26. Latvijas Bankai ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs Latvijas Bankas objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem.

27. Iekšlietu ministrijai un šo noteikumu 21.6.1., 21.6.2., 21.6.3. un 21.6.4. apakšpunktā minētajām padotības iestādēm ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu:

27.1. virs to īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošajiem infrastruktūras objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem vai, ja infrastruktūras objekti saistīti ar būtiskām valsts un sabiedrības drošības interesēm, līdz 500 m no tiem;

27.2. virs pasākumu norises vietām, kurus īsteno šo noteikumu 21.6.1., 21.6.2., 21.6.3. un 21.6.4. apakšpunktā minētās Iekšlietu ministrijas padotības iestādes, lai nodrošinātu:

27.2.1. sabiedrisko kārtību un drošību;

27.2.2. noziedzīgu nodarījumu atklāšanu;

27.2.3. valsts robežas drošību;

27.2.4. civilo aizsardzību;

27.3. virs publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas;

27.4. virs cilvēku pulcēšanās vietas.

28. Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu:

28.1. virs militāriem un valsts aizsardzības objektiem, kas tiek izmantoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, bet horizontālā plaknē – līdz 500 m no tiem;

28.2. virs statiskiem karakuģiem ostas akvatorijā, bet horizontālā plaknē – līdz 500 m no minētajiem objektiem. Ja karakuģis ir kustībā, bezpilota gaisa kuģa ierobežojumus nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību;

28.3. virs militāra pasākuma vietām un citos gadījumos, kad Nacionālie bruņotie spēki veic noteiktu objektu un personu apsardzi;

28.4. virs militārās aviācijas lidlaukiem, piemērojot bezpilota gaisa kuģu lidojumu ierobežojumus, kas noteikti šo noteikumu 20. punktā;

28.5. virs militāriem objektiem, kas saistīti ar militāro aviāciju un ietekmē militārās aviācijas lidojumu drošumu un drošību (piemēram, meteoroloģiskās stacijas, komunikācijas, navigācijas un novērošanas (CNS) iekārtas).

29. Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs ieslodzījuma vietām un to jaunbūvēm, bet horizontālā plaknē – līdz 500 m no minētajiem objektiem.

30. Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs īpaši aizsargājamo dabas teritoriju objektiem, kā arī virs mikroliegumiem, kuri izveidoti īpaši aizsargājamo putnu aizsardzībai, un to buferzonām, bet horizontālā plaknē – līdz 100 m no minētajiem objektiem, lai ierobežotu trokšņa līmeni un traucēšanu.

31. Valsts meža dienestam ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs meža ugunsdzēsības stacijām, bet horizontālā plaknē – līdz 100 m no tām un virs ugunsnovērošanas torņiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no minētajiem objektiem, lai netraucētu to darbību.

32. Valsts drošības iestādēm ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu:

32.1. virs to īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajiem infrastruktūras objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem vai, ja infrastruktūras objekts saistīts ar būtiskām valsts un sabiedrības drošības interesēm, līdz 500 m no tiem;

32.2. virs tādu pasākumu norises vietām, kurus atbilstoši kompetencei īsteno valsts drošības iestādes;

32.3. virs objektiem un vietām, kur tas nepieciešams valsts drošības interešu aizsardzībai.

33. Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, kā arī to padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās Satiksmes ministrija un Ekonomikas ministrija ir valsts kapitāla daļu turētājas, transporta, sakaru un enerģētikas infrastruktūras objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem, kā arī licencētiem elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoriem neatkarīgi no padotības ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu:

33.1. transporta infrastruktūras objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem – virs valsts autoceļu pārvadiem, valsts galvenajiem autoceļiem, valsts reģionālajiem autoceļiem, tiltiem, dzelzceļa infrastruktūras objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no minētajiem objektiem, ņemot vērā satiksmes intensitāti un citus apstākļus, kas var ietekmēt satiksmes drošību;