Jelgavas novada administratīvās teritorijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi

Jelgavas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 2Jelgavā 2024. gada 28. februārī

APSTIPRINĀTIar Jelgavas novada domes2024. gada 28. februāra lēmumu Nr. 9 (prot. Nr. 3)Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu unAtkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktuPrecizējumi: Jelgavas novada domes2024. gada 24. aprīļa lēmums Nr. 12 (prot. Nr. 9)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka:

1.1. sadzīves atkritumu (turpmāk – atkritumi), tajā skaitā sadzīvē radušos bīstamo un videi kaitīgo preču atkritumu, dalīti savākto, sadzīvē radušos liela izmēra, mājsaimniecībās radīto būvniecības un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas kārtību Jelgavas novada administratīvajā teritorijā;

1.2. pašvaldības teritorijas dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonās;

1.3. prasības atkritumu savākšanai, tai skaitā arī sadzīves atkritumu minimālo savākšanas biežumu, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai;

1.4. atkritumu apsaimniekošanas maksas veikšanas kārtību.

2. Noteikumu mērķis ir:

2.1. nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas izpildi – iedzīvotājiem organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

Precizējumi: Jelgavas novada domes 2024. gada 24. aprīļa lēmums Nr. 12 (protokols Nr. 9)

2.2. samazināt jebkura veida atkritumu rašanos to izcelsmes vietās un nodrošināt vides sanitāro tīrību, lai aizsargātu cilvēku veselību, dzīvību un mantu;

2.3. veicināt atkritumu dalītu savākšanu un šķirošanu, lai samazinātu poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu un veicinātu atkritumos esošo materiālu atkārtotu izmantošanu.

3. Noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kuri noteikti atkritumu apsaimniekošanas jomas tiesību aktos, to definīcijas noteikumos netiek atkārtotas.

4. Papildu normatīvajos aktos noteiktajiem terminiem Noteikumos lietoti termini:

4.1. atkritumu apsaimniekotājs – komersants, ar kuru Pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu Jelgavas novada administratīvajā teritorijā;

4.2. atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs (AARC) – atkritumu poligona "Brakšķi" apsaimniekotājs, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus;

4.3. atkritumu konteiners – īpaša tvertne ar paceļamu vāku, kas paredzēta nešķirotu sadzīves vai dalīti vākto atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai;

4.4. atkritumu urna – ugunsdroša atkritumu tvertne sīko sadzīves atkritumu savākšanai, kas novietota pie ēku fasādes, soliņiem vai autobusu pieturās saskaņā ar pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, vai citur teritorijā;

4.5. biogāzes stacija – biogāzes ražošanas vai kompostēšanas iekārta, kuru operators biogāzes vai komposta ražošanai izmanto augu izcelsmes lauksaimniecības atkritumus un kuru darbībai ir izsniegta atļauja piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu;

4.6. bioloģiski noārdāmi virtuves atkritumi – bioloģiski atkritumi, kas rodas mājsaimniecībā ēdiena gatavošanas un lietošanas procesā (piemēram, augļu un dārzeņu mizas, kafijas un tējas biezumi, termiski apstrādāta gaļa un gaļas izstrādājumi, graudaugi un to izstrādājumi, piena produktu atliekas, olu čaumalas, termiski apstrādātas ēdiena atliekas);

4.7. dalīti savācamo atkritumu veidi – atbilstoši tiem atkritumu veidiem, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju;

4.8. daudzdzīvokļu māja – dzīvojamā māja, kurā ir divi un vairāk dzīvokļi, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas;

4.9. dārzu un parku atkritumi – bioloģiski noārdāmi dārzu vai parku atkritumi (piemēram, koku lapas, sīki zariņi, zāle, kritušie augļi);

4.10. dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vieta – Jelgavas novada administratīvajā teritorijā ierīkota vieta kontrolētai dārzu un parku atkritumu pieņemšanai un kompostēšanai;

4.11. individuālā māja – ģimenes dzīvojamā māja vai savrupmāja, kuras izmantošana ietver ģimenes dzīvošanu (mājsaimniecību), vai viensēta (zemnieku sēta);

4.12. klients – atkritumu radītājs vai valdītājs, kurš ir noslēdzis atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar attiecīgās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonas atkritumu apsaimniekotāju;

4.13. liela izmēra atkritumi – tādi sadzīvē radušies atkritumi, kurus to izmēru un svara dēļ nevar un nedrīkst ievietot atkritumu konteineros (mēbeles, matrači, paklāji, liela izmēra sadzīves priekšmeti un citi līdzīgi atkritumi);

4.14. mājkompostēšana – bioloģisko atkritumu pārstrādes veids, ko var izmantot individuālo dzīvojamo māju īpašnieki, valdītāji vai lietotāji savu mājsaimniecībā radīto bioloģisko atkritumu kompostēšanai;

4.15. bioloģisko atkritumu kompostēšanas vieta – uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes fiziskas personas ierīkota vieta tās mājsaimniecībā radīto bioloģisko atkritumu kompostēšanai;

4.16. mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi – to būvdarbu veikšanas procesā radušies atkritumi, uz kuriem neattiecas normatīvie akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību (izlietnes, tualetes podi, vannas, demontāžas vai renovācijas rezultātā radušies atkritumi un tml.);

4.17. pasākuma organizators – fiziska vai juridiska persona vai arī valsts vai pašvaldības iestāde, kas plāno un organizē publisku pasākumu publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības;

4.18. priekšapmaksas atkritumu savākšanas maiss – atkritumu apsaimniekotāja piedāvāts speciāls marķēts maiss atkritumu savākšanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas līguma noteikumiem;

4.19. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkts – ir speciāli aprīkota vieta, kur konteineros dalīti savāc un īslaicīgi uzglabā dažādu veidu sadzīves atkritumus pirms to pārvadāšanas;

4.20. sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus (sadzīves ķīmija un tās iepakojums, dzīvsudraba termometri, dienas gaismas lampas, dzīvsudraba spuldzes, nederīgie medikamenti, laku, krāsu, organisko šķīdinātāju, augu aizsardzības līdzekļu, foto ķimikāliju atkritumi u.c.);

4.21. sezonāli izmantojami īpašumi – īpašumi, ko izmanto noteiktā laikā; vasaras sezonā no 1. aprīļa līdz 30. oktobrim vai ziemas sezonā no 1. novembra līdz 31. martam (vasarnīcas, mazdārziņi u.c.);

4.22. videi kaitīgi preču atkritumi – visa veida nolietotās riepas, nolietotās baterijas un akumulatori, mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, transportlīdzekļu apkopes atkritumi – motoreļļa, eļļas filtri.

5. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām pašvaldības teritorijā.

6. Pašvaldības teritorijā ir noteiktas šādas atkritumu apsaimniekošanas zonas:

6.1. līdz 2026. gada 30. jūnijam atkritumu apsaimniekošanas 1. zona: Jelgavas novada Ozolnieku, Cenu un Salgales pagastu teritorijas;

6.2. līdz 2026. gada 30. jūnijam atkritumu apsaimniekošanas 2. zona: Jelgavas novada Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu teritorijas;

6.3. sākot ar 2026. gada 1. jūliju pašvaldības teritorijā tiek noteikta viena atkritumu apsaimniekošanas zona.

7. Pašvaldība organizē un kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, saistošajiem noteikumiem, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

II. Prasības atkritumu savākšanai, tai skaitā minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam un pārvadāšanai

8. Atkritumu savākšana pašvaldības teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu atkritumu savākšanas infrastruktūru:

8.1. nešķirotu sadzīves atkritumu konteineru novietnes;

8.2. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktus;

8.3. marķētus priekšapmaksas maisus teritorijās, kurās nav iespējama atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšana vai tiek izmantoti papildus atkritumu apjoma savākšanai;

8.4. dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietas;

8.5. citus atkritumu apsaimniekotāja noteiktus paņēmienus dalīti savāktu atkritumu uzkrāšanai, kā piemēram, mājkompostēšanai paredzētās komposta kastes.

9. Sadzīves atkritumu konteineru iztukšošanas biežums tiek noteikts atbilstoši faktiski radītajam atkritumu daudzumam (apjomam), bet ne retāk kā:

9.1. Nešķirotiem sadzīves atkritumiem Jelgavas novada ciemu teritorijās:

9.1.1. no daudzdzīvokļu mājām – vienu reizi nedēļā;

9.1.2. no juridiskām personām – vienu reizi četrās nedēļās;

9.1.3. no individuālajām mājām – vienu reizi četrās nedēļās;

9.1.4. no sezonāli izmantojamiem īpašumiem – atkritumu izvešanas biežums ir pielāgojams īpašumu aktīvas izmantošanas sezonai, šajā sezonā atkritumu izvešanu nodrošinot vienu reizi četrās nedēļās;

9.2. Nešķirotiem sadzīves atkritumiem ārpus Jelgavas novada ciemu teritorijām:

9.2.1. no daudzdzīvokļu mājām – vienu reizi četrās nedēļās;

9.2.2. no juridiskām personām – vienu reizi četrās nedēļās;

9.2.3. no individuālajām mājām – vienu reizi četrās nedēļās;

9.2.4. no sezonāli izmantojamiem īpašumiem – atkritumu izvešanas biežums ir pielāgojams īpašumu aktīvas izmantošanas sezonai, šajā sezonā atkritumu izvešanu nodrošinot vienu reizi astoņās nedēļās;

9.3. Bioloģisko atkritumu izņemot dārzu un parku atkritumu konteineru iztukšošanas biežums tiek noteikts līgumā par atkritumu apsaimniekošanu, kas noslēgts starp atkritumu radītāju un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, taču tas nedrīkst būt retāk par šo noteikumu 9.1. un 9.2. punktos norādīto sadzīves atkritumu izvešanas biežumu. Dārzu un parku atkritumus izved ne retāk kā reizi divos mēnešos;

9.4. Atkritumu apsaimniekotājs savāc dalīti vāktos plastmasa, papīra, metāla un stikla iepakojuma atkritumus ne retāk kā vienu reizi divpadsmit nedēļās;

9.5. Atkritumu apsaimniekotājs savāc tekstila atkritumus ne retāk kā reizi četrās nedēļās vai trīs darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

10. Ja sezonāli izmantojamos īpašumos nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežums ir nepieciešams retāk nekā to nosaka noteikumu 9.1.4. un 9.2.4. punktu nosacījumi, tad atkritumu radītājs par to informē atkritumu apsaimniekotāju, kurš, slēdzot atkritumu apsaimniekošanas līgumu, paredz atkritumu daudzumam atbilstošu izvešanas grafiku, bet ne retāk kā 2 (divas) reizes izmantošanas sezonā ar nosacījumu, ka bioloģiskie atkritumi tiek dalīti savākti vai kompostēti to rašanās vietā.

11. Atkritumu apsaimniekotājs var samazināt noteikumu 9.1.1., 9.1.3., 9.2.1. un 9.2.3. punktos noteikto nešķiroto atkritumu konteineru iztukšošanas biežumu, nosakot divas reizes mazāku, ja klients iesaistās dalītās atkritumu savākšanas sistēmā, nodrošinot, ka īpašumā radītie atkritumi (bioloģiski noārdāmie, plastmasa, papīra, metāla un stikla iepakojums) tiek savākti dalīti vai kompostēti 44. un 45. punktā noteiktajā kārtībā.

12. Marķētu priekšapmaksas maisu izmantošana pieļaujama šādos gadījumos:

12.1. kā papildus atkritumu savākšanas veids līgumā noteiktajam. Šādā gadījumā maiss vai maisi atkritumu izvešanas dienā jānovieto pie konteinera;

12.2. gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt vietu atkritumu konteineram un atkritumu apsaimniekotāja transportlīdzekļa piekļuvi sadzīves atkritumu savākšanas punktam. Šādā gadījumā maiss vai maisi jānovieto atkritumu apsaimniekotāja norādītā (saskaņotā) vietā un apsaimniekotāja marķēto sadzīves atkritumu savākšanas maisu iegādājamais daudzums tiek noteikts – ne mazāk kā 1 maiss mēnesī.

13. Pašvaldības teritorijā savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi nogādājami sadzīves atkritumu poligonā "Brakšķi".

III. Atkritumu radītāju un valdītāju tiesības un pienākumi

14. Ikvienam atkritumu radītājam vai valdītājam ir pienākums piedalīties un iekļauties pašvaldības noteiktajā atkritumu apsaimniekošanas, tai skaitā dalītās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, savākt un šķirot savus radītos sadzīves atkritumus, tai skaitā bioloģiskos atkritumus, noslēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldībai ir noslēgts līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā zonā.

15. Pēc atkritumu ievietošanas konteineros, aizvērt konteineru vāku. Ja atkritumu konteiners ir pārpildīts vai pie atkritumu konteinera ir novietoti papildu atkritumi, atkritumu apsaimniekotājs nosaka papildu atkritumu apjomu, fotografē un savāc tos, piemērojot maksu par papildus savākto atkritumu apsaimniekošanu.

16. Nešķirotus atkritumus pirms ievietošanas atkritumu konteineros ieteicams ievietot atkritumu maisos un tos aizsiet. Asie priekšmeti ir ievietojami tā, lai izvairītos no kaitējuma cilvēku veselībai, kā arī atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtu bojājumiem.

17. Nešķirotos sadzīves atkritumus, dalīti vāktos atkritumus un bioloģiskos atkritumus ievietot tikai tiem paredzētajos atkritumu konteineros, kas saskaņā ar atkritumu apsaimniekotāju noslēgto līgumu ir paredzēti konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai.

18. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība, kā sadzīves atkritumu radītājs, vai mājas pārvaldnieks (ja tāds ir iecelts) kopīgi ar atkritumu apsaimniekotāju nosaka sadzīves atkritumu savākšanai nepieciešamo konteineru skaitu un tilpumu, ņemot vērā sadzīves atkritumu daudzumu, konteineru iztukšošanas biežumu, atbilstoši konkrētajiem atkritumu apsaimniekošanas apstākļiem un situācijai.

19. Atkritumu radītājiem un valdītājiem pašvaldības administratīvajā teritorijā ir aizliegts:

19.1. izvietot (izmest) sadzīves atkritumus tam neparedzētās un nepiemērotās vietās;

19.2. Aizliegts jebkādā veidā dedzināt sadzīves atkritumus, tai skaitā sadzīves atkritumu konteineros, mazajos sadzīves atkritumu konteineros (urnās) vai citās tam neparedzētās vietās. Izņēmums pieļaujams tikai attiecībā uz koksnes izcelsmes nekompostējamajiem dārzu un parku atkritumiem (piemēram, zariem, koku un krūmu atgriezumiem), kuru dedzināšana ir atļauta tikai to rašanas vietās, ievērojot spēkā esošās ugunsdrošības prasības un nodrošinot, ka tas nerada apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, videi un personu īpašumam;

19.3. ierīkot patvaļīgas sadzīves atkritumu izgāztuves, aprakt atkritumus, piegružot vai aizbērt grāvjus un ūdenstilpnes;

19.4. pastāvīgi novietot atkritumu konteineru uz ielas vai trotuāra;

19.5. ievietot atkritumu konteineros kvēlojošus, degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra atkritumus, būvniecības, mājsaimniecībā radītos būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus, ražošanas atkritumus, ielu smiltis, parku un dārzu atkritumus, atkritumus, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem klasificējami kā bīstamie atkritumi, kā arī citus bīstamos atkritumus vai videi kaitīgās preces;

19.6. ievietot atkritumus konteineros, kas ir nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem, vai kas ir citu personu īpašumā;

19.7. cieši sablīvēt, iesaldēt vai dedzināt sadzīves atkritumus konteineros;

19.8. ievietot nešķirotus sadzīves atkritumus dalīti savākto atkritumu konteineros. Par šādu atkritumu konteineru iztukšošanu var tikt noteikta paaugstināta samaksa;

19.9. bojāt atkritumu konteinerus.

IV. Nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja, lietotāja, apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas pienākumi

20. Nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam, lietotājam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai, papildus noteikumu III nodaļā noteiktajam, ir noteikti šādi pienākumi:

20.1. iegūstot nekustamo īpašumu, ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas īpašumā vai lietošanā, ja tajā atrodas dzīvojamā apbūve vai notiek saimnieciska darbība, kuras rezultātā rodas sadzīves atkritumi, noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu izvešanu;

20.2. nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas līgumā ar atkritumu apsaimniekotāju, nodrošinot regulāru atkritumu izvešanu, lai pie atkritumu konteineriem neveidojas atkritumu kaudzes vai konteineri netiek pārpildīti;

20.3. segt visas izmaksas, kas saistītas ar sev piederošajā, lietojumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošajā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos būvniecības un bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu, ietverot dalīti savākto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas;

20.4. vienoties ar nekustamajā īpašumā esošajiem atkritumu radītājiem par kārtību, kādā veicami norēķini par atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumiem;

20.5. nodrošināt atkritumu apsaimniekotāja specializētā transportlīdzekļa piekļuvi atkritumu konteineriem. Ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, atkritumu konteineru iztukšošanas dienās atkritumu konteineri no īpašumu pagalmiem jāpārvieto specializētajiem transportlīdzekļiem vai to apkalpei pieejamā vietā, kur tie netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, kā arī jānodrošina, lai pēc atkritumu izvešanas atkritumu konteineri tiktu novietoti atpakaļ to pastāvīgajā atrašanās vietā, vai jāvienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par citu kārtību, lai nodrošinātu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineriem;

20.6. konteineriem, kas lielāki par 240 l, nodrošināt konteinera pastāvīgo vietu tā, lai pie tās netraucēti varētu piebraukt specializētais transporta līdzeklis un veikt konteinera iztukšošanu;

20.7. saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju, norādīt piemērotu vietu sadzīves atkritumu konteineru novietošanai, kā arī uzturēt kārtību un tīrību šajā vietā;

20.8. sadzīves atkritumu konteineru novietošanai paredzētajām vietām ir jāatbilst normatīvajos aktos (tajā skaitā pašvaldības apbūves noteikumos) ietvertajām prasībām, kā arī jāatrodas uz cietas pamatnes, lai nodrošinātu konteinera pārvietošanu to stumjot. Nedrīkst pieļaut konteinera iestigšanu dubļos vai sniegā, to iesalšanu;

20.9. sadzīves atkritumu uzkrāšanai izmantot tikai noteiktajam atkritumu veidam paredzētos atkritumu konteinerus vai marķētos priekšapmaksas maisus;

20.10. nodrošināt no atkritumu apsaimniekotāja saņemto un lietošanā nodoto sadzīves atkritumu konteineru saglabāšanu, uzturēt tos tīrus un lietošanas kārtībā, kā arī sakopt teritoriju ap konteineriem;

20.11. nodrošināt konkrētajā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu savākšanu, dalītu savākšanu un nogādāšanu līdz atkritumu konteineram, par kura iztukšošanu tam ar atkritumu apsaimniekotāju ir noslēgts līgums;

20.12. iekļauties pašvaldības organizēto atkritumu apsaimniekošanas pasākumu realizēšanā gan ar savu darbību, gan maksu par sniegtajiem pakalpojumiem;

20.13. nodrošināt noteiktu sadzīves atkritumu veidu (piemēram, liela izmēra atkritumu, būvniecības, mājsaimniecībā radīto būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu, arī koku nobiru, lapu un zāles savākšanu (ja netiek veidots komposts) un nogādāšanu pārstrādes vai apglabāšanas vietās, sedzot attiecīgi radītās izmaksas.