Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.1. pasākuma "Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 284 Rīgā 2024. gada 7. maijā (prot. Nr. 19 27. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.‒2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.1. pasākuma "Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām" (turpmāk – pasākums) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – pirmā atlases kārta) un otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – otrā atlases kārta);

1.2. pasākuma pirmās atlases kārtas un otrās atlases kārtas mērķi;

1.3. pirmajai atlases kārtai un otrajai atlases kārtai plānoto un pieejamo kopējo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem (turpmāk – projekta iesniedzējs), finansējuma saņēmējiem un projekta sadarbības partneriem (ja attiecināms);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus (ja attiecināms).

2. Pasākuma mērķis ir atbalstīt infrastruktūras izveides un atjaunošanas darbības, kas vērstas uz pašvaldību pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu izraisītu katastrofu riska mazināšanu.

3. Pasākuma pirmās atlases kārtas un otrās atlases kārtas mērķa grupa ir Latvijas Republikas pašvaldības un to iedzīvotāji, kuri izmantos jaunizveidoto vai atjaunoto infrastruktūru.

4. Pasākuma pirmās atlases kārtas un otrās atlases kārtas mērķteritorija ir Latvijas Republikas valstspilsētu un novadu teritorijas.

5. Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros līdz 2027. gada 31. decembrim un pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzamie uzraudzības rādītāji un to vērtības:

5.1. iznākuma rādītāji:

5.1.1. nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja projektu ieguldījumi pirmās atlases kārtas ietvaros tiek veikti saskaņā ar vismaz 10 pašvaldību stratēģijām, otrās atlases kārtas ietvaros – vismaz piecām pašvaldību stratēģijām;

5.1.2. zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja pasākuma pirmās atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā 21 ha platībā un pasākuma otrās atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā vismaz 10 ha platībā;

5.2. nacionālais rādītājs – jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas no plūdiem aizsargā krasta joslu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem (km).

6. Pirmās atlases kārtas un otrās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 5. punktā noteiktie uzraudzības rādītāji piemērojami šādi:

6.1. šo noteikumu 5.1.1. apakšpunktā noteiktais iznākuma rādītājs piemērojams visiem projektiem;

6.2. šo noteikumu 5.1.2. apakšpunktā noteiktais iznākuma rādītājs piemērojams pirmās atlases kārtas projektiem, kuros paredzētajām darbībām šis rādītājs var tikt piemērots, kā arī ir piemērojams visiem otrās atlases kārtas projektiem proporcionāli vismaz 0,1 ha platībā par katriem projektā paredzētajiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma 100 000 euro;

6.3. šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētais rādītājs pirmās atlases kārtas un otrās atlases kārtas projektiem piemērojams, ja projektā ir paredzētas darbības, kurām piemērojams šis rādītājs.

7. Pasākuma pirmo atlases kārtu un otro atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

8. Pasākuma pirmās atlases kārtas un otrās atlases kārtas ietvaros tiek atbalstīti pašvaldību attīstības programmās (tai skaitā stratēģijās, lai pielāgotos klimata pārmaiņām) paredzētie un investīciju plānos iekļautie projekti, kurus īsteno pašvaldību teritorijās.

9. Pasākuma pirmās atlases kārtas un otrās atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

II. Pasākuma atlases kārtām pieejamais finansējums

10. Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 38 865 875 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 33 035 993 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, – ne mazāks kā 5 829 882 euro.

11. Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 10 898 832 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 9 264 007 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, – ne mazāks kā 1 634 825 euro.

12. Pasākuma pirmās atlases kārtas un otrās atlases kārtas ietvaros Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

13. Pasākuma pirmajā atlases kārtā un otrajā atlases kārtā atbalsts tiek sniegts granta veidā.

14. Projekta iesnieguma minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), un viena projekta iesnieguma maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 3 000 000 euro.

15. Pasākuma pirmajā atlases kārtā un otrajā atlases kārtā vienas pašvaldības administratīvās teritorijas ietvaros var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu katrā pasākuma atlases kārtā.

III. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms)

16. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros var būt pašvaldība, tās izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus.

17. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā un šo noteikumu 36. punktā minēto prasību nodrošināšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, var piesaistīt šādus sadarbības partnerus:

17.1. pašvaldības izveidotu iestādi, valsts tiešās pārvaldes iestādi, pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrību, kas pilda deleģētos pārvaldes uzdevumus vai sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus;

17.2. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju.

18. Sadarbības partneris nodrošina izbūvētās infrastruktūras ekspluatāciju, projekta rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu pēc projekta īstenošanas (ja attiecināms) un var iesaistīties projekta īstenošanā ar tā īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošu nekustamo īpašumu vai finansējumu. Projekta īstenošanas rezultātā izveidotā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu inženiertīklu infrastruktūra ir sadarbības partnera – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja – īpašumā.

19. Sadarbības partneris – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – ar pašvaldību ir noslēdzis pakalpojuma līgumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojuma līgumā norāda vismaz šādu informāciju:

19.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;

19.2. prasības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;

19.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

19.4. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

19.5. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, tai skaitā norādot atbilstošo pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un konkrētos sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;

19.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

19.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (attiecināms pasākuma pirmajā atlases kārtā).

20. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām, tai skaitā iekļauj izvērtējumu par investīciju uzturēšanai un ilgtspējai nepieciešamo finansējuma un darbību kopumu projekta dzīves cikla laikā, un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu. Projekta dzīves cikls ir periods, kas aptver laiku no projekta darbību uzsākšanas un vienu no šādiem laikposmiem:

20.1. vismaz 5 gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas;

20.2. vismaz 10 gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, ja projektā paredzēti būvdarbi;

20.3. laikposms, ko noteikusi pašvaldība, kuras teritorijā tiek īstenots projekts, un kas pārsniedz šo noteikumu 20.1. un 20.2. apakšpunktā minēto laikposmu.

21. Projekta iesniedzējs pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju.

IV. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

22. Atbalstāmās darbības plāno saskaņā ar Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam un Valsts civilās aizsardzības plānu, un tās ir pamatotas pašvaldības attīstības programmā (tai skaitā stratēģijā, lai pielāgotos klimata pārmaiņām), ietverot investīcijas infrastruktūrā, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un (vai) civilās aizsardzības nodrošinājumā.

23. Valstspilsētas pašvaldība un novada pašvaldība, kas Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā izstrādā kopīgu integrētu attīstības programmu, attīstības programmas kopīgajā stratēģiskajā daļā pamato projekta nepieciešamību un iekļauj to investīciju plānā.

24. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas ietver investīcijas infrastruktūras izveidei, pārbūvei un (vai) atjaunošanai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai (ietverot arī dabā balstītus risinājumus un ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītu civilās aizsardzības nodrošinājumu), prioritāri izmantojot zaļo infrastruktūru (pelēkās infrastruktūras izmantošana pieļaujama, kombinējot to ar zaļo infrastruktūru un pamatojot nepieciešamību projekta iesniegumā), un kas vērstas uz:

24.1. esošo meliorācijas sistēmu un lietusūdens savākšanas sistēmu atjaunošanu un vides pielāgošanu klimata pārmaiņām:

24.1.1. pašvaldību īpašumā esošo meliorācijas sistēmu atjaunošana un pārbūve, nemainot lietošanas veidu;

24.1.2. pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošana un pārbūve, ja ir saņemts meliorācijas sistēmu projektēšanas vai upju un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanas jomā sertificēta būvspeciālista atzinums par to, ka pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu ietekmē pali vai vēja radīti ūdens uzplūdi teritorijās gar jūras krastu un upju grīvās, nemainot lietošanas veidu;

24.1.3. pašvaldību īpašumā esošu lietusūdens savākšanas sistēmu kapacitātes un kvalitātes uzlabošana apdzīvotās vietās, iekļaujot potenciālo noteču infiltrācijas zonu un lietusūdens akumulēšanas vietu atjaunošanu vai jaunu ierīkošanu (tai skaitā ieklājot ūdensnecaurlaidīgus slāņus, veidojot "lietusdārzus", dīķu kaskādes, biojoslas), lai nodrošinātu sistēmas kapacitāti pēc spēcīgām lietusgāzēm (tai skaitā pārplūstošās vietās). Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros kanalizācijas kopsistēmas, kombinētās (jauktās) sistēmas vai to daļu pārbūve par šķirtsistēmu vai daļēju šķirtsistēmu, lai nodrošinātu lietusūdens dalītu savākšanu no sadzīves vai komunālajiem notekūdeņiem;

24.1.4. esošo ūdensteču un ūdenstilpju tīrīšana, atjaunošana un dabiskošana, ja projekta iesniegumā ir pamatots, kā tiks nodrošināta ilgtermiņa ietekme un ievērotas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos vides aizsardzības jomā;

24.1.5. palieņu atjaunošana gar ūdenstecēm un ūdenstilpēm, mehānisko šķēršļu nojaukšana, esošo dambju un aizsprostu pielāgošana vai uzlabošana, ja projekta iesniegumā ir pamatots, kā tiks sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām, netiks pasliktināts esošais biotopa stāvoklis (ja attiecināms) un netiks samazināta bioloģiskā daudzveidība;

24.1.6. palu terašu veidošana krastos, ievērojot Aizsargjoslu likuma un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasības;

24.1.7. ūdens necaurlaidīga zemes seguma aizstāšana ar ūdens caurlaidīgu segumu, ja projekta iesniegumā ir pamatots, kā tiks sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām;

24.2. kompleksiem risinājumiem, lai veicinātu applūstošo teritoriju, erozijai pakļautu ūdenstilpju un ūdensteču krasta un peldvietu noturību pret klimata pārmaiņām (iekļaujot pasākumus civilās aizsardzības stiprināšanai):

24.2.1. krastu nostiprināšana, to erozijas mazināšanas pasākumi;

24.2.2. peldvietu vides kvalitātes uzlabošana, veicinot krasta noturību un organizējot apmeklētāju plūsmu;

24.3. ilgtspējīgiem zaļās un zilās infrastruktūras, tai skaitā dabā balstītiem, risinājumiem, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām:

24.3.1. vairākstāvu apstādījumu ierīkošana, zaļo salu un zaļo koridoru veidošana pilsētvidē, lai uzlabotu mikroklimatu un sasaisti ar esošajām pilsētas vai ciemu zaļajām teritorijām, kā arī Natura 2000, mežu un ūdeņu teritorijām;

24.3.2. esošas zaļās un zilās infrastruktūras atjaunošana, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

24.3.3. ūdens padeves sistēmu izbūve esošām zaļajām teritorijām;

24.3.4. vertikālie un sienu stādījumi, jumtu dārzi un to apūdeņošanas sistēmas;

24.3.5. mitrāju veidošana pilsētu un apdzīvotu vietu teritorijās;

24.3.6. zilās infrastruktūras izveide, lai mazinātu sausuma risku un "siltumsalas" efektu;

24.3.7. dzeramā ūdens pieejamības nodrošināšana publiskās vietās ārpus ēkām (tai skaitā dziļurbuma ierīkošana dzeramā ūdens padeves nodrošināšanai, ja pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai nav iespējama);

24.3.8. zaļo barjeru veidošana infrastruktūras bojājumu novēršanai un vēja erozijas samazināšanai;

24.3.9. invazīvo sugu ierobežošanas un apkarošanas pasākumi, ja projekta iesniegumā ir pamatots, kā tiks nodrošināta ilgtermiņa ietekme un attiecīgo Latvijai raksturīgo sugu dzīves apstākļu uzlabošana;

24.3.10. kaitēkļu apkarošanas pasākumi, ja projektā tiek veikti zaļās infrastruktūras atjaunošanas darbi un šādu pasākumu ilgtermiņa ietekme un nepieciešamība ir pamatota projekta iesniegumā;

24.4. vētru postījumu mazinošas infrastruktūras (t. sk. zaļās infrastruktūras) un aprīkojuma iegādi vai izveidi;

24.5. ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīta civilās aizsardzības nodrošinājuma iegādi vai izveidi;

24.6. darbībām projektā nepieciešamās ūdenssaimniecības infrastruktūras, elektrotīklu un vājstrāvu tīklu izbūvei vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūvei, kā arī nepieciešamās jaudas palielināšanai. Izveidotā elektrotīklu un vājstrāvu tīklu infrastruktūra ir izmantojama tikai projektā jaunizveidotās vai atjaunotās publiskās infrastruktūras darbības nodrošināšanai;

24.7. darbībām horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšanai;

24.8. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumiem par projekta īstenošanu;

24.9. projekta vadības nodrošināšanu.

24.1 Ja pasākuma otrās atlases kārtas projektos šo noteikumu 24. punktā minētās atbalstāmās darbības ietver pelēkās infrastruktūras izmantošanu, pelēkās infrastruktūras izmantošana pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja tā tiek kombinēta ar zaļo infrastruktūru un projekta iesniegumā ir pamatota pelēkās infrastruktūras nepieciešamība.

24.2 Pasākuma otrās atlases kārtas projektos nav atbalstāmas šo noteikumu 24.1.1. un 24.1.2. apakšpunktā minētās darbības, kā arī 24.1.3. apakšpunktā minētās darbības tādās kanalizācijas kopsistēmās un kombinētajās (jauktajās) sistēmās, kas izbūvētas pēc 2001. gada 16. marta.

25. Pasākuma pirmās atlases kārtas un otrās atlases kārtas ietvaros netiek atbalstīta atkritumu apglabāšanas, mehāniskās bioloģiskās apstrādes, atkritumu sadedzināšanas infrastruktūras attīstīšana un piesārņoto vietu sanācijas darbu veikšana.

25.1 Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros papildus šo noteikumu 25. punktā minētajām netiek atbalstītas darbības, kuru primārais mērķis ir veicināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu, elektroenerģijas izmantošanu telpu mikroklimata regulēšanai, vai dabisku ekosistēmu pārveidošanu par mākslīgām.

26. Pasākuma pirmās atlases kārtas un otrās atlases kārtas ietvaros netiek atbalstīta jaunu meliorācijas sistēmu izbūve, kā arī meliorācijas sistēmu atjaunošana un pārbūve lauksaimniecības vai meža zemēs.

27. Pasākuma pirmās atlases kārtas un otrās atlases kārtas ietvaros plāno tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas.

28. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas pasākuma pirmās atlases kārtas un otrās atlases kārtas ietvaros ir:

28.1. ar projekta iesniegumu un projekta īstenošanu saistītās pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas nav radušās uz darba līguma pamata, kopā nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā:

28.1.1. izmaksas par ekspertu konsultācijām, kas nepieciešamas projekta sekmīgai īstenošanai, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

28.1.2. izmaksas par inženierbūvju, labiekārtojuma elementu un dabā balstīto risinājumu tehnisko specifikāciju, tehnisko projektu vai būvprojektu sagatavošanu (tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu), lai pielāgotos klimata pārmaiņām, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas, ja ekspertīzes veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti;

28.1.3. ieguldījumu ekonomiskā pamatojuma (tai skaitā investīciju uzturēšanai un ilgtspējai nepieciešamā finansējuma un darbību kopuma izvērtējuma), kā arī izmaksu un ieguvumu analīzes vai finanšu analīzes (ja attiecināms) sagatavošanas izmaksas;

28.1.4. autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, ja to veikšanu nosaka normatīvie akti būvniecības jomā;

28.2. būvdarbu un pakalpojumu līgumu izmaksas, izņemot šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minētās izmaksas;

28.3. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

28.4. iekārtu un aprīkojuma iegāde (tai skaitā specializētu transportlīdzekļu iegāde) pašvaldību civilās aizsardzības uzlabošanai, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;