Valsts pārbaudījumu norises kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 Rīgā 2024. gada 28. maijā (prot. Nr. 22 10. §)

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 9. panta trešo daļu, 14. panta 33. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 12. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek valsts pārbaudījumi akreditēto izglītības iestāžu īstenotajās izglītības programmās.

2. Noteikumi neattiecas uz centralizētajiem eksāmeniem.

3. Valsts pārbaudījumu norisi nodrošina Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra) un pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde (turpmāk arī – pašvaldības atbildīgā amatpersona) sadarbībā ar izglītības iestādēm.

4. Valsts pārbaudījumi ir monitoringa darbs un eksāmens (turpmāk kopā – valsts pārbaudes darbi).

5. Monitoringa darbs ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka aģentūra. Monitoringa darba mērķis ir iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti, un tā rezultāts neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu.

6. Eksāmens ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka aģentūra. Eksāmenu organizē izglītības pakāpes vai mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.

7. Valsts pārbaudes darbu organizēšanu (pieteikšanās valsts pārbaudes darbiem, valsts pārbaudes darbu materiālu piegāde, valsts pārbaudes darbu norise un vērtēšana, valsts pārbaudes darbu rezultātu apkopošana un statistiskā analīze) nodrošina aģentūra un pašvaldības atbildīgā amatpersona sadarbībā ar izglītības iestādēm.

8. Valsts pārbaudes darbu materiālus no aģentūras saņem un valsts pārbaudes darbu norisi organizē akreditēta izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas vai profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas, ja attiecīgajā mācību gadā izglītības iestādē ir izglītojamie, kuriem nepieciešams kārtot valsts pārbaudes darbus.

9. Valsts pārbaudes darba materiāls, valsts pārbaudes darba materiāla elektroniskās versijas (turpmāk – e-materiāls), e-materiāla atvasinājums papīra formā (turpmāk – atvasinājums) un pavairotais atvasinājums ir ierobežotas pieejamības informācija līdz attiecīgā valsts pārbaudes darba norises beigām. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina, lai to aprite izglītības iestādē notiktu, ievērojot normatīvos aktus, kas regulē ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību. Personas, kurām darba pienākumu pildīšanai ir pieeja šajā punktā minētajai ierobežotas pieejamības informācijai, veic atzīmi Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma), ka tās ir iepazinušās ar šiem noteikumiem un apņemas tos ievērot.

10. Valsts pārbaudes darbi izglītības iestādē notiek saskaņā ar izglītības iestādes izveidotu valsts pārbaudes darbu sarakstu, kas ievadīts informācijas sistēmā un kurā ir norāde par katra valsts pārbaudes darba norises vietu un laiku, valsts pārbaudes darbu vadītāju un vērtētāju sarakstu un eksāmenu komisijas sastāvu (turpmāk – valsts pārbaudes darbu saraksts). Valsts pārbaudes darbu sarakstu izliek izglītības iestādē izglītojamiem pieejamā vietā ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā mācību gada pirmā valsts pārbaudes darba norises dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ valsts pārbaudes darbu sarakstā nepieciešamas izmaiņas, izglītības iestāde tās var veikt līdz valsts pārbaudes darba sākumam.

11. Aģentūra nosaka norises laikus šādām valsts pārbaudes darbu darbībām (turpmāk – valsts pārbaudes darbu norises darbību laiki):

11.1. valsts pārbaudes darba materiāla saņemšana un atvēršana;

11.2. e-materiāla lejupielādes laiks informācijas sistēmā, e-materiāla atvasinājumu veidošana papīra formā un e-materiāla atvasinājumu pavairošana papīra formā;

11.3. valsts pārbaudes darba un tā daļu izpildes sākuma un beigu laiks;

11.4. valsts pārbaudes darba norise;

11.5. valsts pārbaudes darba vērtēšana;

11.6. audiomateriālu vai videomateriālu saņemšana, pavairošana, saglabāšana datu nesējos un to nodošana valsts pārbaudes darba vadītājam;

11.7. atbalsta pasākumu piemērošana izglītojamiem ar speciālām vajadzībām;

11.8. aizpildīto valsts pārbaudes darbu nogādāšana aģentūrā (ja attiecināms).

12. Ja izglītības iestāde nevar nodrošināt valsts pārbaudes darba norisi atbilstoši valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem, piemēram, interneta vai elektroenerģijas padeves traucējumu dēļ, izglītības iestādes vadītājs par to nekavējoties informē aģentūru. Aģentūra izglītības iestādei nosaka citus valsts pārbaudes darba norises darbību laikus un nekavējoties veic atzīmi informācijas sistēmā. Ja tehniskā nodrošinājuma nepilnību dēļ nav iespējams nodrošināt valsts pārbaudes darba vai tā daļas norisi tiešsaistē izglītojamiem, kas atrodas ieslodzījuma vietā, izglītības iestādes vadītājs par to nekavējoties informē aģentūru un šādā gadījumā aģentūra izglītojamiem, kas atrodas ieslodzījuma vietā, nosaka citus valsts pārbaudes darba norises darbību laikus un, ja nepieciešams, valsts pārbaudes darba materiālu piegādes veidu, kā arī par to veic atzīmi informācijas sistēmā.

13. Izglītojamam ar speciālām vajadzībām, kuram ir Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk – pedagoģiski medicīniskā komisija) atzinums par atbilstošas izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa un valsts pārbaudes darbu laikā, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu, kas līdz attiecīgā mācību gada 1. martam iesniegts izglītības iestādes vadītājam, izglītības iestādes vadītājs nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un atbalsta pasākumus. Valsts pārbaudes darbos piemēro atbalsta pasākumus, kādus izglītojamais ir saņēmis izglītības programmas īstenošanas procesā un kurus aģentūra ir noteikusi saskaņā ar šo noteikumu 11.7. apakšpunktu.

14. Izglītības iestāde informācijas sistēmā:

14.1. ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms attiecīgā valsts pārbaudes darba norises dienas ieraksta izglītojamam piemērojamos atbalsta pasākumus;

14.2. ne vēlāk kā attiecīgā valsts pārbaudes darba norises dienā atzīmē tos izglītojamos, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvoti no valsts pārbaudes darba kārtošanas.

15. Informāciju par valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem aģentūra ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms attiecīgā valsts pārbaudes darba norises dienas publicē savā tīmekļvietnē un informācijas sistēmā.

16. Izglītojamais vidējās izglītības pakāpē:

16.1. ir tiesīgs valsts pārbaudes darbu kārtot akreditētas izglītības iestādes īstenotajā izglītības programmā noteiktajos mācību priekšmetos;

16.2. valsts pārbaudes darbu attiecīgajā mācību gadā kārto vienu reizi attiecīgā mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.

17. Izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nodrošina, lai izglītojamie un nepilngadīgo izglītojamo likumiskie pārstāvji (izņemot likumiskos pārstāvjus tiem nepilngadīgajiem izglītojamiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietā) līdz attiecīgā mācību gada 1. decembrim un atkārtoti ne vēlāk kā astoņas nedēļas līdz attiecīgā mācību gada vidējās izglītības pakāpes pirmā valsts pārbaudījuma norises dienai un ne vēlāk kā vienu nedēļu līdz attiecīgā mācību gada pamatizglītības pakāpes pirmā valsts pārbaudījuma norises dienai tiktu informēti par šo noteikumu prasībām un par Ministru kabineta noteikumiem par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā. Iepazīšanos ar šo noteikumu prasībām un Ministru kabineta noteikumiem par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā:

17.1. izglītojamie pamatizglītības pakāpē atbilstoši spējām un prasmēm apliecina ar parakstu un datumu grupas, klases vai kursa žurnālā vai citā dokumentā izglītības iestādes noteiktajā kārtībā vai identificējoties elektroniskajā žurnālā;

17.2. izglītojamie, piesakoties valsts pārbaudījumiem vidējās izglītības pakāpē, apliecina ar atzīmi informācijas sistēmā;

17.3. izglītojamie, kas atrodas ieslodzījuma vietā, apliecina ar parakstu un datumu klases vai grupas žurnālā vai identificējoties elektroniskajā žurnālā;

17.4. nepilngadīgu izglītojamo likumiskie pārstāvji apliecina izglītības iestādes noteiktajā kārtībā.

II. Pieteikšanās valsts pārbaudes darbu kārtošanai

18. No attiecīgā mācību gada 1. novembra līdz 15. janvārim informācijas sistēmā:

18.1. izglītības iestādes vadītāja norīkota persona ar informācijas sistēmas lietotāja piekļuves tiesībām (turpmāk – informācijas sistēmas lietotājs) piesaka visus attiecīgās klases izglītojamos vispārējās pamatizglītības valsts pārbaudes darbiem, kas norādīti Ministru kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā;

18.2. izglītojamais vispārējās vidējās izglītības valsts pārbaudes darbiem piesakās, atzīmējot, kurus valsts pārbaudes darbus kārtos;

18.3. informācijas sistēmas lietotājs, pamatojoties uz tā izglītojamā iesniegumu, kas atrodas ieslodzījuma vietā vai kuram nav subjekta identitātes pārbaudes iespēju informācijas sistēmā, atzīmē, kurus valsts pārbaudes darbus vidējās izglītības iegūšanai izglītojamais kārtos;

18.4. izglītības iestāde pārliecinās, vai visi izglītojamie ir pieteikušies nepieciešamajiem valsts pārbaudes darbiem vidējās izglītības iegūšanai, un, ja nepieciešams, sazinās ar izglītojamo, lai precizētu vai papildinātu ierakstus informācijas sistēmā.

19. Valsts pārbaudes darba kārtošanas valoda ir latviešu valoda (izņemot valsts pārbaudes darbus valodu mācību priekšmetos).

20. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina informācijas sistēmā paredzēto ziņu iekļaušanu informācijas sistēmā, to pilnību, patiesumu un savlaicīgu aktualizāciju.

21. Izglītības iestādes vadītājs norīko informācijas sistēmas lietotāju, lai tas veiktu izglītojamo reģistra pārbaudi, lejupielādētu pārbaudes darbu materiālus, augšupielādētu izglītojamo izpildītos pārbaudes darbu materiālus un veiktu citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

22. Ne vēlāk kā astoņas nedēļas pirms attiecīgā valsts pārbaudes darba norises dienas izglītojamie vidējās izglītības pakāpē, ja nepieciešams (piemēram, izglītojamais vēlas mainīt iepriekš izvēlētos valsts pārbaudes darbus), veic izmaiņas informācijas sistēmā un apstiprina pieteikumus valsts pārbaudes darbiem.

23. Ja izvēlētos valsts pārbaudes darbus vēlas mainīt 9. klases izglītojamais vai izglītojamais, kurš atrodas ieslodzījuma vietā vai kuram nav subjekta identitātes pārbaudes iespēju informācijas sistēmā, izmaiņas informācijas sistēmā veic izglītības iestādes informācijas sistēmas lietotājs, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja, vai par nepilngadīga izglītojamā resocializāciju atbildīgās amatpersonas, ja izglītojamais atrodas ieslodzījuma vietā, iesniegumu.

III. Valsts pārbaudes darbu satura izveides kārtība

24. Aģentūra izstrādā valsts pārbaudes darbus, kas norādīti Ministru kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā.

25. Valsts pārbaudes darbs var būt rakstisks vai kombinēts (rakstu un mutvārdu daļa vai rakstu un praktiskā daļa). Valsts pārbaudes darbu vai tā daļu var kārtot informācijas sistēmā.

26. Aģentūra atbilstoši valsts pamatizglītības standartam vai valsts vispārējās vidējās izglītības standartam izstrādā valsts pārbaudes darba programmu. Valsts pārbaudes darba programmā norāda:

26.1. valsts pārbaudes darba mērķi;

26.2. valsts pārbaudes darba adresātu;

26.3. valsts pārbaudes darba uzbūvi – daļu aprakstu, izpildei paredzēto laiku un mācību priekšmetu tēmu īpatsvaru;

26.4. valsts pārbaudes darba uzdevumu veidus;

26.5. valsts pārbaudes darba vērtēšanas kārtību;

26.6. palīglīdzekļus, kurus atļauts izmantot valsts pārbaudes darba laikā.

27. Aģentūra apstiprina valsts pārbaudes darbu programmas un līdz attiecīgā mācību gada otrā semestra sākumam ievieto tās savā tīmekļvietnē.

28. Aģentūra saskaņā ar tās apstiprinātajām valsts pārbaudes darbu programmām nodrošina valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādi un veic valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes ekspertu atlasi, piesaistot personas, kuras ir apguvušas aģentūras organizētos valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes kursus un nokārtojušas aģentūras izstrādāto valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes kursu pārbaudījumu.

IV. Valsts pārbaudes darbu organizēšana izglītojamiem, kas attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz valsts pārbaudes darbiem

29. Izglītības iestādes informācijas sistēmas lietotājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc valsts pārbaudes darba norises:

29.1. pārbauda, vai informācijas sistēmā atzīmēti visi izglītojamie, kuri piedalījušies valsts pārbaudes darbā;

29.2. piesaka informācijas sistēmā tos izglītojamos, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz valsts pārbaudes darbu noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams kārtot attiecīgo valsts pārbaudes darbu vai tā daļu.

30. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz valsts pārbaudes darbu vai tā daļu noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot, valsts pārbaudes darba laiku nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā.

V. Sagatavošanās monitoringa darbiem

31. Izglītības iestādes vadītājs ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā mācību gada pirmā valsts pārbaudes darba norises dienas norīko monitoringa darbu vadītājus.

32. Monitoringa darba rakstu daļas vadītājs ir izglītības iestādes pedagogs. Monitoringa darba rakstu daļas vadītājs nedrīkst būt attiecīgās klases mācību priekšmeta pedagogs.

33. Monitoringa darba mutvārdu daļas vadītājs un vērtētājs vai praktiskās daļas vadītājs un vērtētājs ir attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs.

34. Monitoringa darba vadītājs pirms monitoringa darba nodrošina, lai tā norises laikā izglītojamiem būtu redzams pulksteņa laiks, un iepazīstina izglītojamos ar monitoringa darba norises darbību laikiem. Monitoringa darba vadītājs atbild par tā norisi atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgā monitoringa darba norises darbību laikiem.

VI. Sagatavošanās eksāmeniem

35. Izglītības iestādes vadītājs ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā mācību gada pirmā valsts pārbaudes darba norises dienas izveido attiecīgā eksāmena komisiju.

36. Rakstiskā eksāmena komisiju veido šādā sastāvā:

36.1. priekšsēdētājs – izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;

36.2. eksāmena vadītājs – izglītības iestādes pedagogs (viens pedagogs katrā eksāmena norises telpā);

36.3. ne mazāk kā divi vērtētāji – attiecīgā mācību priekšmeta vai attiecīgās izglītības jomas pedagogi.

37. Mutvārdu eksāmena komisiju veido šādā sastāvā:

37.1. priekšsēdētājs – izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;

37.2. eksāmena vadītājs – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs (viens pedagogs katrā eksāmena norises telpā);

37.3. vērtētājs – attiecīgā mācību priekšmeta vai attiecīgās izglītības jomas pedagogs (vismaz viens katrā eksāmena norises telpā).

38. Kombinētā eksāmena komisiju veido šādā sastāvā:

38.1. priekšsēdētājs – izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;

38.2. eksāmena rakstu daļas vadītājs – izglītības iestādes pedagogs (viens pedagogs katrā eksāmena norises telpā);

38.3. eksāmena mutvārdu daļas vai praktiskās daļas vadītājs – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs (viens pedagogs katrā eksāmena norises telpā);

38.4. vismaz divi eksāmena rakstu daļas vērtētāji – attiecīgā mācību priekšmeta vai izglītības jomas pedagogi;

38.5. eksāmena mutvārdu daļas vērtētājs – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs (viens pedagogs katrā eksāmena norises telpā);

38.6. eksāmena praktiskās daļas vērtētājs – viens vai vairāki attiecīgā mācību priekšmeta pedagogi.

39. Par komisijas locekli nedrīkst būt persona, kura ir tēvs, māte, aizbildnis, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, vectēvs, vecāmāte, audžuģimenes loceklis vai laulātais izglītojamam, kurš kārto eksāmenu.

40. Par rakstiskā eksāmena vai kombinētā eksāmena rakstu daļas vadītāju nedrīkst būt attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs.

41. Eksāmena komisija nodrošina eksāmena norises organizāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgā eksāmena norises darbību laikiem.

42. Eksāmena vadītājs pirms eksāmena nodrošina, lai tā norises laikā izglītojamiem būtu redzams pulksteņa laiks, un iepazīstina izglītojamos ar eksāmena norises darbību laikiem. Eksāmena vadītājs atbild par eksāmena norisi atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgā eksāmena norises darbību laikiem.

43. Pašvaldības atbildīgā amatpersona ir tiesīga norīkot ārējos vērtētājus un ārējos eksaminētājus, kuri ir eksāmena mācību priekšmeta pedagogi citās izglītības iestādēs. Uz ārējo vērtētāju un ārējo eksaminētāju ir attiecināmi šo noteikumu 39. punktā minētie ierobežojumi.

VII. Valsts pārbaudes darbu materiālu piegāde, pavairošana, ievietošana informācijas sistēmā un uzglabāšana

44. Aģentūra nosaka valsts pārbaudes darba materiālu piegādes vietu un laiku un par to informē pašvaldības atbildīgās amatpersonas ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms pirmā valsts pārbaudes darba norises dienas.

45. Aģentūra valsts pārbaudes darba materiālus iesaiņo slēgtā aploksnē (turpmāk – aploksne) atbilstoši to izglītojamo skaitam, kuri sešas nedēļas pirms valsts pārbaudes darba norises dienas reģistrēti informācijas sistēmā.

46. Aģentūra nodrošina aplokšņu piegādi pašvaldībām slēgtā iepakojumā (turpmāk – paka), kurā ievietots pavadraksts. Pavadrakstā norāda katrai izglītības iestādei paredzēto aplokšņu skaitu.

47. Eksāmena materiālu piegādi veic fiziska vai juridiska persona, ar kuru aģentūra noslēgusi līgumu par paku piegādi, vai aģentūras pilnvarota amatpersona (turpmāk – piegādātājs).

48. Aģentūra piegādātājam nodod pakas un noformē pavadzīmi, kurā norāda paku skaitu.

49. Piegādātājs pakas nodod attiecīgās pašvaldības atbildīgajai amatpersonai.

50. Pieņemot pakas, pašvaldības atbildīgā amatpersona pārliecinās:

50.1. par paku neskartību un skaita atbilstību pavadzīmē norādītajam skaitam;

50.2. par aplokšņu skaita atbilstību pavadrakstā norādītajam skaitam.

51. Ja tiek konstatēts pakas bojājums, paku skaita neatbilstība pavadzīmē norādītajam skaitam, aplokšņu skaita neatbilstība pavadrakstā norādītajam skaitam vai aploksnes bojājums, pašvaldības atbildīgā amatpersona vismaz divu amatpersonu (izglītības iestāžu vadītāju vai divu citu pašvaldības atbildīgo amatpersonu) klātbūtnē sastāda aktu un tajā norāda bojājumu vai iztrūkuma apmēru, kā arī nekavējoties par to ziņo aģentūrai. Aģentūra dod norādījumus par turpmāko darbību ar valsts pārbaudes darba materiāliem.

52. Pašvaldības atbildīgā amatpersona:

52.1. līdz aplokšņu nodošanai attiecīgās izglītības iestādes vadītājam vai citas pašvaldības atbildīgajai amatpersonai nodrošina to uzglabāšanu;

52.2. nodod izglītības iestādēm paredzētās aploksnes attiecīgās izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai;

52.3. nodod aploksnes citas pašvaldības atbildīgajai amatpersonai, ja pašvaldībai piegādātas citas pašvaldības izglītības iestādei adresētas aploksnes.